Patērētājus lielā mērā var iedalīt trīs daļās – tie, kuriem ir svarīgi, lai iegādātā prece būtu oriģināla, tie, kuri apzināti iegādājas viltotas preces, un tie, kuriem nav svarīgs preces zīmols un tas, vai prece ir oriģināls vai viltojums. Par nožēlu, pēdējā grupa sastāda lielāko patērētāju daļu.
Latvijā attieksme pret viltojumiem nav noraidoša, tieši otrādi – 48% iedzīvotāju uzskata, ka viltojumu pirkšana ir gudrs pirkums, kas nodrošina iespēju pircējam iegūt preces, kuras tas vēlas, savukārt 51% uzskata viltotu preču pirkšanu par protestu un veidu, kā pretoties tirgus ekonomikai un lielajiem zīmoliem.
Šī statistika raisa bažas, jo viltojumu pirkšana nodara daudz lielākus zaudējumus nekā tikai neslava pašam pircējam, skaidro Linda Zommere, Patentu valdes juriskonsulte: "Patērētājs ar savu darbību rada gan ekonomiska rakstura zaudējumus, gan var radīt apdraudējumu savai un citu drošībai un veselībai. Kā arī ar šādām darbībām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesības un bieži vien tiek atbalstīta organizētā noziedzība."
Viltotu smaržu sastāvā – līdz pat urīna
Mūsdienās preču viltotāji ražo ne tikai dizaineru rokassomas. Viltotas tiek arī ļoti daudzas citas preces, kas ir potenciāli bīstamas to lietotājam. Piemēram, medikamenti, kas sola brīnumainu izveseļošanos vai ekstra ātru notievēšanu, bērnu rotaļlietas, elektropreces, baterijas, mašīnu rezerves detaļas, kosmētika, alkohols utt.
Tāpēc pirms pirkuma izdarīšanas būtu vērtīgi apzināties, ka šāds solis ir riskants un viltojumu iegāde var apdraudēt paša un ģimenes locekļu drošību un veselību. "Viltotās preces visbiežāk būs zemas kvalitātes, tās var būt izgatavotas no indīgas vielas saturošiem izejmateriāliem, un tām netiek veiktas drošības pārbaudes. Piemēram, viltoto smaržu sastāvā var būt urīns, sērs vai pat benzīns, savukārt viltotas baterijas vai mobilā telefona akumulatori var eksplodēt," stāsta Linda Zommere.
Visvairāk gan tiek viltoti apģērbi un apavi, kas piepilda vairāk nekā pusi no viltojumu tirgus Eiropas Savienībā. Arī Latvija nav izņēmums. Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska skaidro, ka visbiežāk tiek viltotas un tirdzniecībā nonāk populārāko un pieprasītāko zīmolu preces. Piemēram, pagājušogad policija vairākkārt atklājusi viltotus "Nike" zīmola apavus, kas visi vesti vienā kravā. Ventspilī muitas darbinieki, veicot kontroli, konstatēja, ka kravas furgonā ir 11 376 pāri viltotu "Nike" apavu, un par to paziņoja Valsts policijai. Administratīvā pārkāpuma protokols par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu tika sastādīts preču pārvadātājam, un lieta nodota izskatīšanai tiesā.
"Svarīgi ir apzināties, ka pašlaik dominējošais veids viltoto preču izplatīšanā Latvijā ir interneta tirdzniecība. Patērētāji labprāt izmanto e-komercijas sniegtās iespējas, jo tā spēj piedāvāt zemākas cenas, neierobežotas iespējas iegādāties preces 24/7 režīmā, pieejamību jebkurā vietā, kā arī nodrošina tiešu preču piegādi. Atsevišķas viltotāju tīmekļa vietnes ir izveidotas tik augstā kvalitātē, ka tās kļūst par nopietniem konkurentiem legālajiem ražotājiem. Viltotāji ir spējīgi darboties dažādās jurisdikcijās, izvairoties no notveršanas, un tie vienas dienas laikā spēj slēgt esošās un izveidot jaunas tīmekļa vietnes, vienlaikus nezaudējot savu klientu loku," norāda Linda Zommere.
Preču viltotāji īsteno arī citu noziedzību
Narkotiku izplatīšana, naudas atmazgāšana, korupcija, cilvēku tirdzniecība – salīdzinot ar šiem noziegumiem, viltotu mantu ražošana liekas mazāk svarīga. Taču reti kurš apzinās to, ka šie noziegumi ir cieši saistīti, norāda ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs.1 Viltotu preču izplatīšanu noziedznieki izmanto, lai atmazgātu naudu. Savukārt ieņēmumus, kurus viltotāji saņem no preču pārdošanas, var izmantot, lai apmaksātu citu noziedzīgu darbību.
"Tas, ko visbiežāk patērētāji neapzinās, ir, ka viltoto preču ražošana nes arvien lielāku peļņu un ir finansēšanas avots organizētās noziedzības grupām un organizācijām. Viltoto preču ražotāji, kuri darbojas samazināta riska apstākļos, parasti ir saistīti ar citām noziedzīgās darbības formām, piemēram, cilvēku tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka izmantošanu, kā arī citām noziedzīgām grupām gan ES, gan ārpus tās," skaidro Linda Zommere.
Viltotājus ir grūti saukt pie atbildības, jo nav zināma to identitāte, līdz ar to tie var veikt virkni cilvēktiesību, vides un citus pārkāpumus, nesaņemot sodu. Viltotāji var bez soda piesārņot apkārtējo vidi. Viņiem neinteresē savu darbinieku labsajūta – vēl jo vairāk nereti viltojumus izgatavo cilvēktirdzniecības upuri, nelegālie imigranti, ko noziedznieki līdz ar mazapmaksātiem darbiniekiem nodarbina vietās, kur netiek ievērota darba drošība, bet darbinieki pakļauti vardarbībai. Nereti viltotu preču ražošanā iesaista arī bērnus. Ja jau šobrīd daudz tiek runāts par to, kādi darba apstākļi ir lielajiem apģērbu ražotājiem, tad var tikai neskaidri nojaust, cik sliktos apstākļos ir nodarbināti cilvēki, kas ražo viltojumus.
Latvija – viltojumu melnajā sarakstā
Parasti pieprasījumu pēc viltotām precēm nosaka patērētāju maksātspēja, kā arī informētības līmenis. Tāpēc ir svarīgi piebilst, ka bez bīstamības patērētājam viltojumi rada gan tiešus, gan netiešus ekonomiskos zaudējumus. "Viltojumu iegāde kropļo tirgus ekonomiku un neveicina Latvijas tirdzniecības attīstību," uzsver Linda Zommere.
Tiešie zaudējumi tiek nodarīti legālo preču ražotājiem. Savukārt netiešie rada darbavietu zudumu, jo, tā kā legālo preču ražotājs saražo un pārdod mazāk preču, tas nodarbina arī mazāk darbinieku. Netiešie zudumi ir arī neiekasētie valsts budžeta ieņēmumi, kurus dažādu nodokļu veidā (ienākumu nodoklis, sociālās iemaksas, PVN) maksātu legālo preču ražotāji.
"Viltoto preču ražošana ir arvien lielāku peļņu nesošs finansēšanas avots organizētās noziedzības grupām un organizācijām."
Lai novērtētu viltoto preču tirdzniecības izraisīto seku ekonomisko ietekmi, Eiropas Intelektuālā īpašuma birojs veicis vairākus pētījumus dažādu preču kategorijās. Piemēram, vienā no pētījumiem secināts, ka katru gadu apģērbu, apavu un aksesuāru ražotāji Eiropas Savienībā kopumā zaudē vairāk nekā 26 miljardus eiro, Latvijā tie ir 70 miljoni eiro. Tas savukārt izraisa darbavietu skaita samazināšanos nozarē par 363 tūkstošiem, un ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 8 miljardiem eiro mazāki.
Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir liels viltoto preču īpatsvars. Piemēram, rokassomu un ceļojuma somu tirdzniecības nozarē Latvija ir vienā no sliktākajām situācijām. Ja vidējais rādītājs radītajiem zaudējumiem Eiropas Savienībā ir 12,7%, tad Latvijā tie ir gandrīz 28 procenti. Kāpēc rādītāji ir tik slikti? Visticamāk, atbilde būs – ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Linda Zommere atzīst, ka pie tā, ka patērētāji labprāt izvēlas pirkt viltotas preces, vainīgs varētu būt informācijas trūkums.
Tiek viltota arī pārtika
Kad tiek runāts par viltojumiem, pārtikas viltojumi parasti nenāk prātā. Taču velti, jo eksistē arī šāda problēma. Jāatceras, ka viltota pārtika var radīt nopietnus riskus cilvēka veselībai, jo viltotāji nebūt neievēro visus standartus, ko likums un tiesībsargājošās iestādes prasa ievērot oriģinālpreču ražotājiem.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda, ka pārtikas viltojumi izpaužas, kad viens pārtikas produkts tiek uzdots par kādu citu pārtikas produktu. Piemēram, vienas zivs sugas gaļa tiek uzdota par citas zivs sugas gaļu, medum līdzīga viela tiek uzdota par medu, siera izstrādājums tiek uzdots par sieru. Bieži vien dārgākas izejvielas tiek aizstātas ar lētākām, tādējādi lētāku produktu pārdodot dārgāk.
Arī Pārtikas un veterinārais dienests, lai identificētu krāpnieciskas darbības, pagājušajā gadā noņēma 118 pārtikas produktu paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem un sešos gadījumos konstatēja krāpnieciskas darbības.
Kā atpazīt viltotu preci
Nekļūdīgi viltotu preci var atpazīt, tikai veicot ekspertīzi. Prece tiek sūtīta preču zīmes īpašniekam. Veicot dažādas manipulācijas ar preci, tiek noteikts, vai tā ir oriģināla vai ne. Parasti gan viltoto preču cena ir daudz zemāka par oriģinālo, kas norāda uz to, ka tas ir viltojums.
Vērīgs un atbildīgs patērētājs viltotu preci var mēģināt atpazīt arī pēc kvalitātes. Viltotajām precēm tā parasti ir zemāka. Bieži viltotāji preces izgatavo no mākslīgiem materiāliem.
Viltotajai precei var atšķirties arī iepakojums, un dažkārt prece tiek pārdota pat bez īpaša iepakojuma, taču ir arī gadījumi, kad viltotāji ir iemanījušies iepakojumus izveidot praktiski identiskus oriģinālam. Tiesa, ja lielākie līdzekļi aiziet iepakojuma izgatavošanā, tad atliek tikai minēt, cik nekvalitatīva ir prece, norāda Linda Zommere.
Ir jāuzmanās, iepērkoties internetā – preces ar pārsteidzoši zemu cenu, visticamāk, būs viltojumi. Iepērkoties internetā, ir jāpievērš uzmanība preces aprakstam. Autentisku preču ražotāji sadarbojas ar profesionāliem tulkiem, bet viltotāji nereti tekstus tulko ar mašīntulkojumu, ko var atpazīt pēc neloģiskas teksta konstrukcijas. To pašu var attiecināt arī uz produkta etiķetēm.
Uz viltus tirgotājiem norāda arī neparasts domēna nosaukums. Piemēram, XY-sportsoutlet.com vai XY-cheapclothes.com. Ja mājaslapā nav norādīts komersanta nosaukums un kontakti, tad no šādas mājaslapas labāk neko neiegādāties. Šaubīgs ir arī tāds komersants, kura e-pasts ir reģistrēts vietnē, kas pieejama bez maksas, piemēram, adreses otrā daļa ir "gmail.com".
Jāpievērš uzmanība arī fotogrāfijām – bieži vien viltojumus pārdod ar zemākas kvalitātes fotogrāfijām, kas ir nokopētas no oriģinālražotāja mājaslapas.
Visbeidzot, pirms pirkt, vienmēr ir vērts internetā ievadīt interneta veikala nosaukumu, lai pārliecinātos, ka par šo veikalu nav publicētas citu patērētāju sūdzības.
1United Nations Office on Drugs and Crime (UNODC). The Illicit Trafficking of Counterfeit Goods and Transnational Organized Crime. 2014.
