Kaimiņvalstu pieredze alkohola patēriņa ierobežošanā

Efektīvākie pasākumi ir vienkārši un neprasa milzu ieguldījumus

Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau gadu desmitiem monitorē un apkopo datus par alkohola patēriņu un ar to saistītām veselības problēmām un mirstības izplatību vairāk nekā 80 pasaules valstīs un ir izstrādājusi vadlīnijas, kā visefektīvāk iespējams ierobežot pārmērīgu alkohola patēriņu un tā izraisīto postu, izceļot trīs galvenos rīcības virzienus:

1. Pirmkārt, akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam, tādējādi paaugstinot alkohola tirdzniecības cenu;
2. Otrkārt, alkohola pieejamības ierobežošana mazumtirdzniecībā, piemēram, ieviešot aizliegumu pārdot alkoholu noteiktās diennakts stundās, samazinot tirdzniecības vietu, kurā iespējams iegādāties alkoholu, skaitu u.tml.;
3. Treškārt, alkohola reklāmas un mārketinga pasākumu aizliegums – ierobežojot ne vien reklāmu plašsaziņas līdzekļos, bet arī aizliedzot piedāvāt grādīgos dzērienus ar īpašām atlaidēm, papildus dāvanām u.tml.

PVO Narkotiku un alkohola problēmu konsultatīvā paneļa eksperts profesors Jirgens Rēms uzsver, ka šāda alkohola patēriņa ierobežošanas politika ir izmaksu ziņā visefektīvākā, turklāt iegūtie dati un pieredze apliecina, ka tā nodrošina labus rezultātus un palīdz samazināt kopējo alkohola patēriņu. "Es nesaku, ka alkohols ir jāaizliedz. Pat par 10% paaugstinot alkohola cenu, ir iespējams samazināt to cilvēku skaitu, kas alkohola dēļ nonāk slimnīcā vai nomirst," norāda profesors Rēns.

Par nelaimi, minētie pasākumi sabiedrībā reti tiek uztverti ar sajūsmu, tāpēc to īstenošanai nepieciešama stingra politiskā griba un drosme pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus kopīgas labklājības vārdā.

Akcīzes nodokļa samazināšana – Lietuvas un Somijas pieredze

Profesors Rēms aicina ņemt vērā citas Ziemeļeiropas reģiona valsts – Somijas – pieredzi, kas 2002.gadā izvēlējās akcīzes nodokļa likmi alkoholam samazināt. Lai gan mērķis bija aizsargāt vietējos alkohola ražotājus Eiropas Savienības konkurences apstākļos, sekas izrādījās dramatiskas – strauji pieauga ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaits, īpaši nabadzīgākajā sabiedrības daļā, kurai līdz ar alkohola cenas samazināšanos spirtotie dzērieni kļuva pieejamāki. Situācija izskatījās tik kritiska, ka pēc pieciem gadiem Somijas valdība bija spiesta akcīzes nodokli alkoholam atkal paaugstināt.    

Ar mērķtiecību un konsekvenci alkohola patēriņa ierobežošanas politikā pēdējo 20 gadu laikā nav izcēlusies Lietuva. Stingrāku pasākumu ieviešana mijas ar pilnīgu tirgus liberalizāciju, un rezultāti liek aizdomāties. No trim Baltijas valstīm Lietuvā ilgstoši bijusi viszemākā alkohola akcīzes nodokļa likme un attiecīgi - vislielākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju. Pēc PVO datiem, 2010.gadā tas sasniedza 15,4 litrus absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, ierindojot Lietuvu pirmajā vietā Eiropā.

Ekspertu teiktais izslēdz pieņēmumu, ka tā varētu būt vienkārša  sakritība vai kāda kultūras īpatnība. "Pētījumi un pieredze rāda, ka alkohola patēriņš un akcīzes nodoklis ir savstarpēji saistīti lielumi," uzsver PVO eksperts.

Alkohola politika un delīrijs

Interesantu ainu uzrāda Lietuvas kolēģu apkopotie dati par alkohola izraisītas psihozes gadījumu skaita izmaiņām atkarībā no valdības īstenotās alkohola politikas.

Dati apkopoti, sākot ar bijušā Padomju Savienības vadītāja Mihaila Gorbačova ieviestās antialkohola kampaņas laiku 1984.gadā – tās rezultātā alkohola delīrijs iestājās vidēji trīs reizes mazāk uzdzīvotājiem (četri gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 1987.gadā) nekā pirms kampaņas sākuma. Turpretī pirmos neatkarības gadus raksturoja absolūts alkohola tirdzniecības kontroles trūkums un likumsakarīgs patēriņa pieaugums. Mazpazīstamās brīvības garša un neierobežota alkohola pieejamība rezultējās biedējošā statistikā – 1995.gadā Lietuvā no alkohola delīrija cieta 37 no 100 tūkstošiem iedzīvotāju, teju 10 reizes (!) vairāk nekā astoņus gadus iepriekš.

"Baltijas valstu īpatnība ir, ka iedzīvotāju pirktspēja pieaug straujāk par alkohola cenu."

Kad Lietuvas valdība beidzot sāka rīkoties, pieņemot Alkohola kontroles likumu un izveidojot speciālu kontroles iestādi, statistika strauji uzlabojās – alkohola izraisītas psihozes gadījumu skaits samazinājās par 37 procentiem. Diemžēl situācijai nostabilizējoties, valdība 2000.gadā alkohola politikas kursu strauji mainīja un akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināja par 44%, ieviesa neapliekamo nodokļa minimumu alum un sidram, kā arī veica vairākus alkohola tirgu liberalizējošus pasākumus. Uz rezultātiem ilgi nebija jāgaida - 2007.gadā alkohola izraisīta delīrija skaits sasniedza rekordu – 44 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Atbildot nepielūdzamai statistikai un ekonomikas krīzei, Lietuvas valdība atgriezās pie stingrākas politikas – palielināja akcīzes nodokli, atcēla neapliekamo nodokļu minimumu, daļēji aizliedza alkohola reklāmu un ierobežoja alkohola tirdzniecību nakts stundās. Pāris gadu laikā alkohola delīriju skaits atgriezās 2000.gada līmenī.

"Lietuvas pieredze ir spilgts piemērs, kas parāda, kā daudzkārt pieminētie līdzekļi cīņā ar pārmērīgu alkohola lietošanu – akcīzes nodoklis, alkohola reklāmas ierobežojumi un pieejamības mazināšana – spēj dot acīmredzamus rezultātus," secina Lietuvas Veselības pētījumu institūta pētnieks Mindaugs Štelemēks. "Diemžēl Lietuvas politiķi nav spējuši stāties pretī alkohola nozares spiedienam un ilgtermiņā aizsāktas politikas iniciatīvas nav tikušas turpinātas," ar nožēlu atzīst institūta pārstāvis. Nelāgā pieredze un plašas diskusijas  nav atturējušas lietuviešu politiķus pilnībā atcelt jebkādus alkohola reklāmas ierobežojumus 2011.gadā. Pēc Štelemēka domām, šim lēmumam būs graujošas sekas.

Igaunijā akcīzes nodokli turpina celt

Atšķirībā no Lietuvas un Latvijas akcīzes nodokli apņēmīgi paaugstina Igaunija, un šobrīd tas krietni pārsniedz pārējo Baltijas valstu likmes (skat. tabulu).

Akcīzes nodokļa likmes alkoholam Baltijas valstīs 2015.gada martā (eiro)

Turklāt kaimiņvalsts paredz nodokli turpināt celt – no nākamā gada to paaugstinās vēl par 15 procentiem. "Tas ir normāls un pakāpenisks process," kā Igaunijai sokas ar tik nepopulāra nodokļa celšanu, pieredzē dalījās Igaunijas Ekonomikas izpētes institūta vadītāja Marje Josinga. Viņa norāda, ka igauņu sabiedrība ļoti labi apzinās, ka alkohols ir problēma. "Ik gadu tiek veikta sabiedriska aptauja, un kopumā noskaņojums  ir tāds, ka liela daļa Igaunijas sabiedrības šādu politiku, kas vērsta uz pārmērīga alkohola patēriņa samazināšanu, atbalsta," informē M.Josinga.

Alkohola cenai jāaug straujāk par pirktspēju

Alkohola patēriņš ir cieši saistīts ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Visas valstis saskaras ar šādu problēmu. Izvērtējot situāciju Latvijā, PVO pārstāvis pauž uzskatu, ka tieši nodokļu paaugstinājums nestu vislielāko efektu, jo iedzīvotāju pirktspēja pieaug straujāk par alkohola cenu. Turklāt, lai nodokļa kāpumam būtu efekts, tam jāapsteidz inflācija. "Arī nodokļiem, tāpat kā pensijām, ir iespējams piemērot indeksācijas principu," atzīst profesors Rēms.

Arī  Igaunijas ekonomikas institūta pārstāve uzsver: alkohola cenai ir jāaug straujāk par iedzīvotāju ienākumiem. Pretējā gadījumā nesagaidīsim vēlamos rezultātus.

Zināmā mērā tieši tā ir noticis Latvijā. Neskatoties uz ievērojamu akcīzes nodokļa palielinājumu Latvijā  stiprajam alkoholam teju par 49% laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, iedzīvotāju ienākumu līmenis ir būtiski palielinājies, un 2014.gada nogalē Latvijas iedzīvotājs par vidējo darba algu varēja iegādāties 8 litrus degvīna vairāk nekā 2011.gadā, par veiktajiem aprēķiniem stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks atkarību izraisošu vielu un garīgās veselības izpētes jomā Mārcis Trapencieris.

Tikmēr Igaunijā, kur vidējā darba samaksa mēnesī jau sasniegusi 1000 eiro atzīmi  (1001 eiro 2014.gadā), iedzīvotāju iespējas iegādāties alkoholu samazinās. "2007.gadā Igaunijā par vidējo algu varēja nopirkt 75 litrus degvīna, tad, neskatoties uz 38% lielu vidējās algas pieaugumu, šobrīd par vidējo algu Igaunijā var iegādāties ievērojami mazāk degvīna – 60 litrus," stāsta M.Josinga. To pašu var teikt par alu. 2007.gadā igaunis par savu algu varēja iegādāties 468 litrus raudzētā dzēriena, turpretī tagad naudas pietiks tikai 390 litriem alus.

Neskatoties uz būtisku akcīzes nodokļa alkoholam kāpumu kaimiņvalstī, nav vērojams krass spirtoto dzērienu patēriņa kritums, un tas Igaunijā pat ir nedaudz lielāks (11,8 litri  absolūtā alkohola uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas bija sasnieguši 15 gadu vecumu,  2013.gadā) nekā Latvijā (10,4 litri absolūtā alkohola 2013.gadā). Tomēr jāatzīst, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijas gadījumā nav vērojama tendence alkohola patēriņam palielināties.

Nodokļu kāpums un nelegālais tirgus

Iespējams, pie vainas ir ievērojamais tūristu skaits no citām Ziemeļvalstīm, īpaši Somijas, kas brauc iepirkties uz Igauniju salīdzinoši zemo cenu dēļ. Tomēr M.Josinga skaidro, ka veiktajos aprēķinos tūristu patērētais alkohols tiek izdalīts atsevišķi. Varbūt atbildes meklējamas veiksmīgā cīņā pret nelegālā alkohola tirdzniecību? Igaunija lēš, ka 4-5% no patērētā alkohola veido melnajā tirgū iegādātie dzērieni. Salīdzinājumam – nereģistrētā alkohola patēriņš Latvijā pēc dažādām aprēķina metodēm svārstās no 14,6% līdz 21 procentam.

Neskatoties uz daudz labākiem rezultātiem cīņā ar alkohola melno tirgu Igaunijā, M.Josinga uzsver, ka tā joprojām ir nopietna problēma. Tāpēc nodokļa kāpumam ir jābūt ļoti pārdomātam. "Jāvērtē ne tikai alkohola vidējās cenas rādītāji, bet jāskatās, kas ir tirgū pieejamais lētākais alkohols un tā pircējs," spriež M.Josinga. Pārāk straujš alkohola cenas pieaugums var panākt pretēju rezultātu un veicināt nereģistrēta alkohola tirdzniecību.

"Lai nodokļa kāpumam būtu vēlamais efekts, tam jāapsteidz inflācija."

Ar šādu argumentu pret krasu akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam Latvijā iestājas gan valsts pārvaldes pārstāvji, gan politiķi un alkohola ražotāji. "Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanai alkoholiskajiem dzērieniem vajadzētu būt samērīgai un pakāpeniskai, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus, mazinot risku palielināties nelegālā alkohola un kontrabandas apjomiem," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucinš. Valsts ieņēmuma dienesta Akcīzes pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe pauž viedokli, ka Latvijas situācijā prioritātei vispirms ir jābūt cīņai pret nelegālā alkohola izplatību un tikai tad jādomā par akcīzes nodokļa celšanu.

Tam gan nepiekrīt Saeimas deputāts Imants Parādnieks un PVO pārstāvis profesors Rēns, kuri norāda uz Igaunijas sekmīgo cīņu ar nereģistrētā alkohola tirgu, vienlaikus paaugstinot akcīzes nodokli un īstenojot citus profilaktiskus pasākumus. "Šie soļi ir jāveic mērķtiecīgi un vienlaicīgi," uzskata I.Parādnieks. "Mums ir jātiecas uz visaptverošu alkohola ierobežojošu politiku, izstrādājot un īstenojot rīcības plānus un stratēģijas," piebalso atkarību pētnieks M.Trapencieris.

Ieguldīt naudu sociālās kampaņās nav jēgas

Stingra nodokļu politika un alkohola pieejamības ierobežošana nebūt nav vienīgie līdzekļi cīņā ar zaļā pūķa popularitāti.  Ne mazāk svarīgi ir dažādi profilaktiski pasākumi, piemēram, sabiedrību izglītojošas kampaņas, tomēr tās nenes tādus rezultātus, kādus valsts politikas veidotāji vēlētos sagaidīt pretī ieguldītajai naudai šāda veida aktivitātēs.

Tam piekrīt arī Lietuvas pārstāvis M.Štelemēks. Lietuvas alkohola patēriņa samazināšanas politikā ir bijuši periodi, kad alkohola akcīzes nodokļa celšanas vietā valdība izvēlējusies ieguldīt "nesāpīgās" sociāli izglītojošās kampaņās. "Jā, diskusijas sabiedrībā bija spraigas, tomēr tas nesniedza gaidītos rezultātus," pieredzē dalās lietuviešu pētnieks.

Taču izglītojoši pasākumi ir vajadzīgi. Veselības ministrs Guntis Belēvičs norāda uz Somijas izglītības sistēmu, kur veselības mācība ir obligāts priekšmets skolās un 5% no skolas beigšanas eksāmena satur jautājumi par veselīgu dzīvesveidu. Ar nožēlu ministrs secina, ka izglītības politikas veidotāji līdz šim tā arī nav spējuši atrast vietu veselības mācībai Latvijas mācību programmās.

Sīkāk par konferencē apspriesto pārmērīga alkohola patēriņa ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību izklāstīts LV portāla publikācijā "Alkohols un paģiras valsts ekonomisko izrāvienu nenesīs".