Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk daudz lielāku uzmanību pievērsīs gan ceļa apstākļu novērošanai un brauktuves kvalitātes uzturēšanai, gan transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un vadītāju rīcībai.
LV portāla infografika
Kā jau iepriekš problēmrakstā Traģiskais janvāris: nejaušība vai likumsakarība tika minēts, Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) ārkārtas sēdē 26.janvārī analizēja ne tikai ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) cēloņus, bet arī izskatīja virkni priekšlikumu saistībā ar izmaiņām ceļu satiksmes normatīvajos aktos, autovadītāju apmācības procesa uzlabošanā īpaši kritiskos laika apstākļos, automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaužu organizēšanā, ceļu tīkla uzturēšanā un lēma par konkrētiem turpmāk veicamiem pasākumiem.
Ceļu kaisīšana nav universāls drošības līdzeklis
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss saistībā ar traģisko 13.janvāri un kritisko satiksmes drošības situāciju kopumā sacīja: "Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildu soļi, lai savu darbu darītu pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD."
Laikapstākļos nekas krasi kopš janvāra vidus nav mainījies: tāpat ik pa brīdim snieg, līst lietus, ir migla un ceļu klātnes apledo. Arī, piemēram, 2.februāra rītā VAS "Latvijas valsts ceļu" (LVC) operatīvā informācija liecināja, ka šā iemesla dēļ ir apgrūtināta braukšana pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Automašīnas pa grāvjiem masveidā vairs nevāļājas, un tam var būt divi iemesli. Pirmais – šoferi patiešām nu jau pieraduši pie mainīgajiem ceļa apstākļiem, otrkārt – kopš janvāra vidus ir pastiprināta ceļu preventīvā kaisīšana.
Nelaimīgās janvāra dienas vakarā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs televizoru ekrānos rādījās pašpārliecināts un nekādas vainas savas iestādes darbā nesaskata: ceļi uzturēti atbilstoši noteikumiem, un līdz astoņiem rītā nepieciešamās vietas ceļu uzturētāji ir nokaisījuši.
Tomēr ceļu klātnes preventīvās kaisīšanas kārtība kopš janvāra vidus ir mainīta. Lai samazinātu apledojuma izveidošanās iespējamību uz A (625 km) un A1 (2379 km) uzturēšanas klases ceļiem laikapstākļos, kad gaisa temperatūra ir no +4 līdz -6oC, autoceļa temperatūra zemāka par +2oC un autoceļa segums ir mitrs vai slapjš, notiek preventīva valsts autoceļu kaisīšana pirms lielākās satiksmes plūsmas (līdz plkst. 06.00 un līdz plkst. 18.00).
"Ziema Latvijā nav ārkārtēja parādība."
Saņemot operatīvu informāciju par iespējamo melnā ledus veidošanos, ceļu kaisīšanu uz A un A1 klases valsts autoceļiem uzsāk 30 minūšu laikā un atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem paveic trīs stundu laikā. Taču tas maksā arī naudu. Kā ārkārtas padomes sēdē ziņoja A.Matīss, divreizēja kaisīšana izmaksā 100 tūkstošus eiro dienā, un mazliet vairāk kā nedēļas laikā līdz 26.janvārim ceļa stāvokļa sakārtošanai jau bija iztērēti septiņi miljoni eiro. Tad nu ir jādomā par to, lai no viena grāvja neiebrauktu otrā.
"Protams, varam preventīvi kaisīt ik pa stundai, tad tas būs jau pusmiljons vai vairāk dienā, bet ir jārīkojas saprātīguma robežās. Tādēļ nevar aplūkot tikai vienu aspektu – ceļa stāvokli, bet ir jāskata visi apstākļi kopumā, lai ceļu satiksmes drošība reāli uzlabotos. Diemžēl pagājušā ziema, kad apstākļi bija daudz labāki, varbūt ļāvusi autovadītājiem atslābt un vairs neņemt vērā mūsu valsts ģeogrāfisko izvietojumu un laikapstākļus.
Ziema Latvijā nav ārkārtēja parādība. Esam jau spēruši konkrētus soļus: esam mainījuši iekšējās procedūras, un esmu gatavs virzīt uz Ministru kabinetu priekšlikumus grozījumiem attiecīgos noteikumos gan saistībā ar auto tehniskajām apskatēm un tehnisko stāvokli, gan par kontrolēm uz ceļiem. Ja būs nepieciešams papildu finansējums, arī par to diskutēsim valdībā, bet mēs nevaram pieļaut, ka šāda situācija veidojas un iet bojā ne tikai autovadītāji vai automobiļos esošie cilvēki, bet arī gājēji, kas joprojām turpina ignorēt visus drošības nosacījumus."
Par laika apstākļu stacijām, avāriju analīzi un tehniskā stāvokļa pārbaudēm
Analizējot pēdējo nedēļu datus, apstiprinājās jau iepriekš zināmais – lai strādātu efektīvi, autoceļu uzturētājiem nepieciešama operatīvāka un plašāka meteoroloģiskā informācija par ceļa stāvokli visā valstī. Lai to nodrošinātu, LVC turpmākajos trīs gados laika novērojumu staciju izvietojums valsts autoceļu tīklā no esošajām 60 jāpalielina līdz 120 stacijām. Tādējādi tiks līdzsvarots šo staciju ģeogrāfiskais izvietojums un uzlabotas ceļa stāvokļa prognozēšanas iespējas. Virsmērķis ir vienota komunikācijas moduļa izveide, kurā dati tiktu pārraidīti centralizēti, iekļaujot arī videokameras, satiksmes skaitītājus, ceļa sensorus un citu aprīkojumu. Kā liecina aplēses, projekta kopējās ieviešanas izmaksas gaidāmas aptuveni trīs miljonu eiro apmērā.
Lai veiktu jebkādus ceļu infrastruktūras uzlabojumus drošības jomā, ir nepieciešama daudz pamatīgāka izpēte par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) cēloņiem. To jau pirms gada un senāk atzina Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis. Tagad beidzot ārkārtas komisijas sēdē arī no CSDD vadības izskanēja viedoklis, ka pieejamie dati par CSNg ir virspusēji un neļauj veikt dziļāku analīzi un tātad – arī izdarīt secinājumus, uz kā balstīt reālus drošības pasākumus.
Jau februārī LVC speciālisti avāriju vietās sāks novērtēt ceļu kvalitāti, auto un riepu tehnisko stāvokli, pēc tam analizējot avāriju cēloņus. Kopā ar policiju paredzēti reidi, kur kontrolēs auto tehnisko stāvokli. "Ja tehniskā apskate izieta vasarā, nav nekādu garantiju, ka ziemā riepas atbildīs drošības prasībām, norādīja A.Matīss. "Tāpat zinām, ka daudzi vadītāji ļoti "inovatīvi" pārveido savu automobiļu apgaismojuma sistēmas, uzstādot ksenona lampas, kas apžilbina pretimbraucējus; šo faktoru kā avārijas iemeslu pēc tam ir grūti noteikt. Satiksmes drošībai ļoti svarīgas ir pat logu tīrītāju slotiņas. Šādi reidi ir jāorganizē, CSDD resursi ir pietiekami, mēs to varam izdarīt."
No satiksmes ministra teiktā ir jāsaprot, ka autovadītājiem jau vistuvākajā laikā var nākties sastapties ar negaidītām auto tehniskā stāvokļa pārbaudēm, kas pilnīgi noteikti būtu ļoti svētīgi. CSDD vēl ir uzdots pilnveidot transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates procedūru, veicot pastiprinātu transportlīdzekļu vadāmības kontroli un riepu stāvokļa pārbaudi. Kaut arī jau 2007.gadā starp LVC un VP noslēgts līgums par izsmeļošu CSNg apstākļu raksturojuma sniegšanu LVC, izrādās, joprojām precīzi netiek norādītas avāriju vietas, tikai ceļš un kilometrs, kur CSNg noticis. Tagad panākta vienošanās, ka turpmāk tas tiks darīts, jo policistu tehniskais aprīkojums ļauj uzrādīt precīzas koordinātas.
Par radariem – kas ir, un ko vēl vajadzētu
Savu negatīvo artavu atļautā ātruma hroniskajā pārsniegšanā un CSNg skaita palielinājumā devis šoferu tik nīsto fotoradaru trūkums. Kā jau pie mums notiek, fotoradaru jaunā projekta ieviešana ir iekavējusies, tomēr līdz janvāra beigām pirmās desmit stacionārās ātruma kontroles ierīces bija uzstādītas. Sistēma pagaidām darbojas testa režīmā, sodi par pārkāpumiem vēl netiek piemēroti, taču pirmās ziņas ir iepriecinošas: kā informē CSDD, vietās, kur uzstādīti radari, transportlīdzekļu vidējais braukšanas ātrums ir samazinājies. To var uzskatīt par sasniegumu!
Taču arī visu 20 plānoto radaru uzstādīšana nedos izšķiroši svarīgu uzlabojumu ātruma samazināšanā, jo pirms radariem būs brīdinājuma zīmes un katrs kaut cik saprātīgs šoferis zinās, ka šajā vietā vajag piebremzēt, bet pēc tam spiest gāzes pedāli grīdā. Tādēļ ir vajadzīgi arī pārvietojamie radari, ko vislabāk būtu uzstādīt ceļu policijas automašīnās.
"Nepieciešama daudz pamatīgāka izpēte par CSNg cēloņiem."
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa sanāksmē sacīja: "Šobrīd situācija uz ceļiem patiešām ir kritiska. Diemžēl fotoradaru neesamība uz ceļiem arī ir radījusi zināmas sekas, tāpēc ceru, ka CSDD un IeM kopīgi īstenotais projekts būs veiksmīgs un mums būs pēc iespējas vairāk šo tehnisko līdzekļu, kas kontrolēs ātrumu uz ceļiem. Protams, uzskatām, ka ceļu policijas klātbūtne ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors, taču, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstību, noteikti ir jākombinē policijas redzamība kopā ar tehniskajiem līdzekļiem, lai uz ceļiem varētu kontrolēt ātruma pārsniegšanu un citus faktorus, kas ir cēlonis tik lielam negadījumu skaitam. Uzskatu, ka ir nepieciešams īstenot jau iepriekš CSDP nolemto par policijas aprīkošanu ar tehniskajām ātruma mērierīcēm. Īpaši agresīvu braucēju ierobežošanā līdzās operatīvajiem trafaretajiem transportlīdzekļiem varētu tikt izmantotas netrafaretās automašīnas – kā tas ir citur Eiropā."
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika runāts, ka uz ceļiem vajadzīgi radari, kas fiksē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu "no punkta līdz punktam"- lai varētu noteikt, vai šoferis ievērojis attiecīgajā ceļa posmā noteikto atļauto ātrumu. Bet acīmredzot tas nebūs tik drīz.
Kamēr brauksim pie sarkanās gaismas, tikmēr...
Saeimā iegūluši arī pērn CSDP nolemtie un SM iesniegtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā par sodu paaugstināšanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Bēdīgā ceļu satiksmes drošības situācija viesīs izmaiņas likumprojektā, protams, bargāku sankciju virzienā. "Esam apņēmušies kopā ar Satiksmes ministriju iesniegt uz likumprojekta trešo lasījumu jau pilnveidotākus risinājumus administratīvo pārkāpumu sodu palielināšanai, īpašu uzmanību pievērsīsim arī gājējiem, jo puse no bojāgājušajiem šogad ir gājēji," tā E.Siliņa.
Izmaiņas briest arī autovadītāju apmācības kārtībā – darba grupa paredzējusi ar attiecīgajiem grozījumiem normatīvajos aktos tikt galā līdz rudenim. Plānots ieviest garāku (līdz pat 40 minūtēm) braukšanas eksāmenu, kā arī palielināt obligāto stundu skaitu mācību procesā tieši braukšanai.
Padomes sēdē satiksmes ministrs sacīja: "Noteikti jādomā par apmācību: jaunie vadītāji, nokārtojot transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenu vasaras apstākļos, nav gatavi sēsties pie stūres ziemā un droši vadīt auto pa slidenu brauktuvi. Tātad, ja mācības notiek vasarā, tad vadītāju apmācībā jāievieš elementi no drošas braukšanas apmācībām slidenos apstākļos rīcībai uz slidena ceļa, jādomā arī par apmācību moduļiem tumšajā diennakts laikā. Ja būs avārija un secināsim, ka jaunajam vadītājam mācību kursā nebija iekļauti šādi moduļi, ka viņš nebija pietiekami kvalitatīvi apmācīts, skolai par to būs jāatbild."
Tas viss ir labi, bet, protams, paaugstinātās prasības, iespējams, nebūs pa spēkam visām pašreizējām autoskolām, varbūt pat labi, ka vājākās atbirs dabiskā ceļā – neizturot konkurenci, bet šo mācību iestāžu nākamajiem klientiem jārēķinās ar to, ka maksa par vadītāja zināšanu un prasmju apgūšanu, visticamāk, celsies.
Tas apmēram būtu viss. Tātad konkrēti pasākumi drošībai uz ceļiem jau tiek ieviesti, un pakāpeniski to būs arvien vairāk. Taču satiksmes eksperti norāda – vislielākā vaina meklējama šoferu, pasažieru un gājēju galvās. Kamēr pa ledainiem ceļiem brauksim tikpat ātri kā vasarā vai ar "plikām" riepām, nepiesprādzējušies, nelīdzēs ne uz ceļiem "izkaisītie" miljoni eiro, ne radari pārdesmit kilometru attālumā.
Kamēr ierasta prakse būs braukt pāri krustojumiem pie sarkanās gaismas (par dzelteno nemaz nerunājot) un taisīt kreisos pagriezienus, kur iepatīkas, avārijas ir un būs. (Atcerēsimies - šā gada pirmajā mēnesī Latvijā bijuši 1344 CSNg, kuros dzīvību zaudējuši 22 cilvēki, bet ievainoti 285.)
Kā daudzi no mums nav raduši ievērot likumus, piemēram, par nodokļiem, par darba drošību, tāpat laižam gar ausīm Ceļu satiksmes noteikumus, aizmirstot, ka faktiski vai katra rinda tur rakstīta ar asinīm: regulējuma prasības diktējuši reāli notikumi uz ceļiem.
Bet, šķiet, arī to nesapratīsim ātri. Žurnālā "Ir" viens no pasaules ietekmīgākajiem ekspertiem ekonomikas attīstības jautājumos Homi Karass intervijā saka: "Nevar paziņot – pie mums valdīs tiesiskums! – un to panākt vienas dienas laikā. Tiesiskums nav pašos pamatos atkarīgs no valsts uzraudzības. Sabiedrībai ir jāpieņem, ka likumi ir arī uzvedības normas, un līdz ar to lielākajai cilvēku daļai gandrīz vienmēr ir jāievēro likumi. Savukārt izmaiņas cilvēku uzvedībā prasa ilgāku laiku."
