Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd ļoti aktuāla ir problēma – kā panākt, lai ceļu satiksmes negadījumos mazāk ciestu gājēji.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Pērn reģistrēti 3494 CSNg ar cietušajiem (par 4,1% vairāk nekā pērn), kuros dzīvību zaudējuši 179 cilvēki (+1%). Kā informē Iekšlietu ministrija, lielākais bojā gājušo skaita pieaugums fiksēts Kurzemes reģionā - +38,4%, Zemgales reģionā - + 16,2% un Rīgas reģionā - + 16,2 procenti. Vidzemē un Latgalē (attiecīgi par 34,4% un 21,1%) bojā gājušo skaits ir samazinājies. Pērn Valsts policijas darbinieki fiksējuši vairāk nekā 282 tūkst. ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un tas ir par 10,1% vairāk, nekā gadu iepriekš. Tas gan izskaidrojams galvenokārt ar to, ka ceļu policija pagājušogad, cenšoties aizstāt radaru zudumu, pastiprināja satiksmes uzraudzības intensitāti.
No negadījumu skaita samazinājuma atkal ceļā uz palielinājumu
Jebkurā sanāksmē, kur runa ir par satiksmes drošību (un iepriekš minētie skaitļi ir pietiekams pamats, lai tās notiktu diezgan bieži) kā pirmo uzsver faktu, ka Latvija kopš 2001.gada bojā gājušo skaitu samazinājusi par 68%, ar šo panākumu ierindojoties pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES). Arī ceļā uz ES kopīgā mērķa – no 2010. līdz 2020.gadam bojā gājušo skaitu samazināt divas reizes (vidēji par 5% gadā) – sasniegšanu esam (bijām?) pirmrindniekos, jo pirmajos divos gados dalībvalstīs kopumā panākts bojā gājušo skaita samazinājums par 11%, bet, lūk, Latvijā tas bija 17,9% - tātad atkal esam augšgalā.
Tālāk sanāksmēs arvien seko piebilde: "..taču iegrimt pašapmierinātībā nav pamata." Pareizi, ir labi, ka šāds uzlabojums, pateicoties gan dažādām kampaņām, gan sodu politikai un izglītošanas pasākumiem, panākts, bet skaidrs arī tas, ka no pēdējās vietas tikt uz priekšu, protams, ir vieglāk. Taču arī pēc visa lielā progresa, rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljons iedzīvotājiem, ar saviem 87 2012.gadā bijām ceturtajā vietā no beigām. Pēdējā tagad ar 100 upuriem ir Lietuva, kuru no pirmrindniekiem (Apvienotā Karaliste – 28, Zviedrija – 30, Dānija – 31) šķir teju bezgalība, un arī ES vidējais rādītājs (55), kura pabojāšanā īpaši pacentušās bijušās sociālistiskās sistēmas valstis (izņemot Igauniju, kam 65), šķiet tāltāls mērķis.
"Rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljons iedzīvotājiem, 2012.gadā bijām ceturtajā vietā no beigām."
Šogad, kā ziņo Valsts policija, CSNg dzīvību zaudējuši jau 24 cilvēki. Piemēram var palūkoties vienu dienu, 3.martu, kad, paldies Dievam, visi palikuši dzīvi, bet jādomā par notikušā bezjēdzību. Viesītes novadā no ceļa nobraukusi un apgāzusies vieglā automašīna, cietuši trīs pasažieri, tostarp trīs gadus veca meitene. No ceļa nobraucis un apgāzies vēl viens auto, un slimnīcā atkal nokļuvis viens pasažieris.
Kopumā minētajā diennaktī bijuši 45 CSNg, kuros cietuši seši cilvēki. Ceļu policijas darbinieki aizturējuši 12 autovadītājus, kuru organismā alkohola koncentrācija pārsniegusi atļauto normu. Tā nu braucam, nežēlojot ne pieaugušos, ne bērnus un promiles neskaitot.
Ko uzsver ES, un ko redzam mēs
Ko darīt tālāk, lai apturētu šo CSNg birumu, kas, vēršoties plašumā, var pat apdraudēt Latvijas kopsoli ES labajos nodomos glābt cilvēku dzīvības uz ceļiem?
Eiropas Komisijas Satiksmes drošības politikas ievirzēs 2011.-2020.gadam ir definēti septiņi, savstarpēji cieši saistīti stratēģiskie mērķi:
Tie vienlīdz attiecināmi uz mūsu valsti, taču atbilstoši ceļu satiksmes īpatnībām prioritāšu sadalījums mazliet atšķiras. Mūsu valstī ir izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.-2016.gadam, kuru Ministru kabinets pieņēma 11.februārī un kurā parādīti virzieni tālākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, lai sasniegtu iepriekš minētos ES noteiktos uzdevumus.
Plāna izstrādes gaitā izgaismojās šādas problēmas:
Īstenībā nekā jauna šajā sarindojamā neatradīsim, taču to var uzlokot kā spoguli, kurā paraudzīties un padomāt – kuras problēmas vaininieku vidū esam ierindojami.
Ko darīt ar mazāk aizsargātajiem?
Tā kā liela daļa no bojā gājušajiem ir gājēji (40%), bet šogad to jau ir puse, un daudz viņu ir arī starp CSNg cietušajiem, tad minētajā plānā pastiprināta uzmanība pievērsta tieši šīs mazaizsargāto satiksmes dalībnieku grupas drošības paaugstināšanai. Protams, ir uzsvērts, ka intensīvi jāturpina īstenot pasākumus transportlīdzekļu un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku plūsmas norobežošanā, izveidojot riteņbraucēju un gājēju celiņus. Taču, zinot, cik smagnēji mūsu valstī norisinās viss, kas saistīts ar ceļu remontiem, drīzumā sagaidīt kādus krasus uzlabojumus infrastruktūrā būtu naivi.
Tādēļ vispirmām kārtām pašlaik uzsvars tiek likts uz gājēju un riteņbraucēju izglītošanu par satiksmes drošības ievērošanu un arvien spēcīgāka kļūst ideja par to, ka tiem, kuri soļo tumsā pa brauktuves nomalēm, būtu obligāti vajadzīgs apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem. Atstarotāji diemžēl ne vienmēr ir redzami un pietiekami nepasargā gājējus no iespējama uzbraukuma.
"Šogad ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši jau 24 cilvēki."
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plānā uzsvērts, ka ir jāturpina aktivizēt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli, īpašu uzmanību pievēršot ātruma pārsniegšanas kontrolei uz autoceļiem. Plānā paredzēts izmantot ne tikai tehniskos līdzekļus, ar kuriem fiksētu atļautā ātruma pārsniegšanu, bet arī aizliedzošā luksofora signāla neievērošanu utt.
Plānā arī paredzēts, ka nepieciešams pastiprināt VP darbinieku klātbūtni satiksmes uzraudzībā, it īpaši attālākajos valsts reģionos.
Katru gadu tiks rīkotas arī informatīvās kampaņas, lai ne tikai izglītotu cilvēkus par satiksmes drošības jautājumiem, bet arī veidotu noturīgu izpratni un attieksmi pret šo jomu. Šogad gaidāmas kampaņas par mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un braukšanu reibumā.
"Tiem, kuri soļo tumsā pa brauktuves nomalēm, būtu obligāti vajadzīgs apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem."
Protams, būs arī konkursi, sacensības un citi pasākumi bērniem, lai palīdzētu viņiem apgūt CSN, bet pamatus satiksmes drošībai arī turpmāk bruģēs izmaiņas normatīvo aktu regulējumā, lai "pievilktu grožus" nedisciplinētiem, neizglītotiem, agresīviem transportlīdzekļu vadītājiem un, jo vairāk, šoferiem – dzērājiem pie stūres.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē runājot par satiksmes drošības uzlabošanu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš uzsvēra – ar katru gadu drošību uz ceļiem uzlabot būs grūtāk, jo "pašlaik ir ieviests, manuprāt, vismodernākais un progresīvākais, kas ir Eiropā, gan normatīvā regulējuma ziņā – soda punktu sistēma, cīņa pret dzērājiem, uzlabota vadītāju apmācība, dažādas kampaņas – mēs ne tikai esam pārņēmuši labāko pieredzi no citām valstīm, bet arī paši ieviesuši daudzas novitātes. Bet pirmais ir satiksmes dalībnieku apzinīgas attieksmes veidošana pret drošību. Daļēji to esam panākuši ar represīvām metodēm, tiesiskais nihilisms jeb visatļautības sajūta vadītājiem pamazām pazūd, jo policija ir daudz vairāk redzama un kontrole tiek nodrošināta. Taču audzināšana jāsāk ar bērniem, lai viņi no mazotnes zinātu un izprastu, ko nozīmē satiksmes drošība".
