Līdztekus lielākam bērna kopšanas pabalstam ieviesīs papildu 100 latu pabalstu

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums nozīmē, ka vecāki varētu saņemt divu veidu pabalstus. 

Ministrija jau vasarā ir pieprasījusi papildu finansējumu budžetā vecāku un bērnu kopšanas pabalsta minimālā apjoma palielināšanai. Pagaidām LM piedāvājums nav iekļauts normatīvo aktu projektos nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, jo nav panākta vienošanās, kādā apmērā un veidā atbalsts tiks paredzēts.

Nacionālā apvienība uztur spēkā iepriekš panākto vienošanos jeb tā sauktā "demogrāfiskā ultimāta" prasību – palielināt bērna kopšanas pabalstu par 40 latiem, maksāt to līdz bērna pusotra gada vecumam un ļaut pabalsta saņēmējam visu pusotru gadu vienlaikus strādāt. Savukārt sociāli apdrošinātajiem vecākiem, kuri saņem vecāku pabalstu 70% apmērā no algas, to prasīts maksāt visu pusotru gadu, šajā laikā varētu arī strādāt, tas nozīmē – no bērna dzimšanas līdz pusotram gadam vecāki saņemtu gan tā saukto "māmiņu algu", gan darba algu.

Tātad jebkurā gadījumā nākamgad jaunajiem vecākiem atbalsts būs lielāks.

Labklājības ministre Ilze Viņķele, salīdzinot abus priekšlikumus, norāda: Nacionālās apvienības piedāvājums ir labvēlīgāks turīgākām ģimenēm. Un, ja uzskatām, ka vienlīdzības mazināšana arī ir ļoti nopietna problēma, kas Latvijā ir jārisina, tad iet uz tādu pabalsta palielinājumu, kas palielina nevienlīdzību, manuprāt, ir vismaz bezatbildīgi, vērtē ministre. Turklāt, lai šo "ultimātu" īstenotu, valstij būs jāpaaugstina sociālās apdrošināšanas nodoklis, jo tas paredz maksāt pabalstu ilgāk, nekā šis finansējums pienāktos no pašreizējās sociālās iemaksu likmes. Tā ir arī iejaukšanās sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas neparedz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu vienlaikus ar nodarbinātību. Uz to savos spriedumos ir norādījusi arī Satversmes tiesa.

"Labklājības ministrija piedāvā divu veidu pabalstus."

Labklājības ministrijas iecere ir īpaši atbalstīt arī tos jaunos vecākus, kuriem pirms bērniņa piedzimšanas nav bijis darba, kuriem mazulis nāk pasaulē studiju laikā vai kuri nav sociāli apdrošināti kādu citu iemeslu dēļ. Tāpēc vienlaikus tiek piedāvāts papildu atbalsts, kurš ietver arī iespēju un pamudinājumu jaunajiem vecākiem šajā laikā savu dzīvi organizēt tā, lai pēc tam būtu lielākas izvēles iespējas atgriezties darbā un mācīties.

Tāpēc ministrija aizstāv savu variantu, proti, ka bērna vecuma posmā no gada līdz 1,5 gadam vecāki varētu saņemt divu veidu pabalstus: vienu, kas jau ir šobrīd, – bērna kopšanas pabalstu un kas ir universāls pabalsts un pienākas pilnīgi visām ģimenēm, kam bērni ir šajā vecumā. Nākamgad tas būtu 120 latu. Ministrija piedāvā vēl otru – papildu pabalstu, kura apmērs būtu 100 latu; to saņemtu vecāki ar nosacījumu, ka viņi atsāktu darba gaitas, pat ja tās būtu tikai dažas stundas nedēļā, ko mamma (parasti mammas atgriežas darbā) pavadītu darbā vai atgrieztos skolā pēc akadēmiskā pārtraukuma.

Ja nav iespējams ne pirmais, ne otrais variants, tad māmiņa varētu reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), tostarp, lai varētu pretendēt uz NVA piedāvātajām izglītības programmām.

Sociāli apdrošinātiem vecākiem LM piedāvājumā ir paredzēta izvēle: vecāki bērna pirmajā gadā var izvēlēties – saņemt 70% no līdzšinējās algas vai arī turpināt strādāt, saņemt 120 latu pabalstu. Savukārt no 1 gada vecuma līdz 1,5 gada vecumam visi vecāki saņemtu šos 120 latus, bet tie, kuri atgrieztos darbā, turpinātu mācības vai reģistrētos bezdarbniekos, saņemtu vēl 100 latus.

Tātad pabalsts kopumā būtu 220 latu.

Ministre I.Viņķele uzsver: māmiņai atgriešanās darbā pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ir apgrūtināta. Un tieši tādēļ ir piedāvājums, kas nenosaka obligātu prasību strādāt pilnu slodzi, bet tomēr stimulē māmiņu vai nu turpināt mācības, vai atgriezties darbā. Un tas ir labvēlīgāks un draudzīgāks gan ģimenēm šobrīd, gan arī nākotnē, jo ģimenes iztikas pamats ir ienākumi no darba.

Statistika rāda, ka sievietes pēc ilgāka darba pārtraukuma sastopas ar grūtībām atgriezties darba tirgū, un nākotnē ir pakļautas lielākam nabadzības riskam. Arī pensijas šādām māmiņām prognozējamas zemākas.

"Papildu 100 latu maksājums būtu pamudinājums atgriezties darba tirgū, turpināt mācības."

Finansiāli LM piedāvājums ģimeņu atbalstam pēc bērna piedzimšanas ietver arī iespēju palielināt Uzturlīdzekļu garantiju fonda finansējumu, lai būtu lielāks valsts atbalsts ģimenēm, kur viens no vecākiem kaut kādu apsvērumu pēc nepilda savus finansiālos pienākumus pret bērnu, nemaksā alimentus.

Pašreiz joprojām darbojas krīzes laika ierobežojumi, bērnam līdz 7 gadu vecumam maksājums ir 35 lati, no 7 gadu vecuma – 40 latu. Tas ir ļoti pieticīgi, un arī pašreizējais priekšlikums pielikt piecus latus ir nepietiekams, jo vientuļie vecāki ir tā grupa, kas pakļauta absolūtam nabadzības riskam. LM piedāvā palielinājumu par 15 latiem.

Īpaši sasauktajā preses konferencē, izklāstot Labklājības ministrijas priekšlikumu un salīdzinot to ar "ultimāta" prasībām, Ilze Viņķele arī uzsvēra nodomu kliedēt neskaidrības, nesaprašanos un sniegt iedrošinājumu jaunajiem vecākiem par to, ka nākamgad situācija ne vien nepasliktināsies, bet gluži pretēji – vairākās pozīcijās arī jaunajiem vecākiem taps uzlabota.

LM risinājuma īstenošanā nākamajā gadā tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties darba tirgū vai mācībās.