Dzīvojamo māju renovācijai – tipveida projekti

Lai veicinātu namu renovācijas procesu, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA) sākusi tipveida renovācijas projektu izstrādi sērijveida namiem.

Iedzīvotāju skepse noplok

"Sākot kaut ko līdz šim nebijušu, sabiedrībā parasti diezgan ilgi valda zināma skepse pret jaunievedumiem un tikai laika gaitā izdodas ļaudis pārliecināt, ka, piemēram, ēku renovācija ir viens no risinājumiem, kā samazināt arvien pieaugošos izdevumus par siltumu," savu pieredzi pauž REA direktore Maija Rubīna. "Taču tagad, kad rēķini par siltumu jau sasniedz ievērojamas summas, iedzīvotāji sāk saprast, ka par savu īpašumu ir jārūpējas."

Lai arī lielas dzīvokļu īpašnieku daļas nostāja joprojām ir noraidoša, tomēr pēdējie gadi Rīgā iezīmē jaunu tendenci. Piemēram, pērn tika nosiltinātas 13 daudzdzīvokļu mājas. Savukārt šā gada sākumā jau ir noslēgti divdesmit namu renovācijas līgumi.

Savu pozitīvu pienesumu dos arī energoservisa kompāniju ienākšana galvaspilsētā. Šim biznesa veidam tuvākajā laikā gatavojas pievērsties arī Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks", kas jau šogad iecerējis renovēt vairākus namus.

To darīt gatavojas arī galvaspilsētas lielākais namu apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) informācija, ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros līdz šā gada 13.februārim bija iesniegti 1217 projektu iesniegumi par kopējo ERAF līdzfinansējumu 75,6 milj. latu apmērā, tai skaitā 114 projektu iesniegumu tapuši Rīgā.

Pirmais solis – energoaudits

Nama renovācijas procesa svarīga sastāvdaļa ir energoaudits jeb ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kuras laikā auditors nosaka enerģijas plūsmas ēkā un sagatavo rekomendācijas tās taupīšanai.

Auditoram ir jāveic vairāki uzdevumi, tostarp jāizpēta ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja, jānovērtē mājas novietojums, vides ietekme uz apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un citām sistēmām.

"Energoauditam ir jādod ieteikumi, kas atbilst šābrīža tehnikas attīstības līmenim," uzsver M.Rubīna. "Taču galīgo lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki, akceptējot daļu vai visus auditora priekšlikumus. Tomēr jāņem vērā, ka, izvēloties mājas renovāciju veikt soli pa solim, nav iespējams saņemt struktūrfondu līdzfinansējumu."

Rīgas pašvaldība renovācijas procesa aktivizēšanai kopš 2012.gada ir līdzfinansējusi energoauditu 90 daudzdzīvokļu mājām, sedzot 80% no šā procesa izmaksām. Energoauditu izstrāde turpinās arī šogad, un tos organizē REA. Jāpiebilst, ka viena energoaudita izmaksas daudzdzīvokļu mājai svārstās no 300 līdz 400 latiem. Taču šobrīd, ņemot vērā energoauditoru lielo skaitu un blīvo konkurenci, šīs izmaksas ir ievērojami samazinājušās.

"Šobrīd Rīgā neatliekami ir jāsiltina aptuveni 6000 daudzdzīvokļu māju."

"Energoauditus apstiprina REA," stāsta M.Rubīna. "Diemžēl to kvalitāte visai bieži ir zema. Pie vainas šajā gadījumā ir zemās dempinga cenas: auditori cenšas ēku apsekot un sastādīt pārskatu iespējami ātri, tādēļ nereti tas notiek pavirši. Tāpēc cenšamies atsijāt tos auditorus, kuri darbu neveic kvalitatīvi."

Šiem auditiem var pieteikt jebkuru dzīvojamo māju neatkarīgi no tās pārvaldīšanas veida. Taču mājai ir jāatbilst noteikumiem, kurus renovācijai izvirza normatīvie akti.

Šobrīd, kā jau minēts, renovācijas virzienā darbību aktivizējis "Rīgas namu pārvaldnieks", kas atradis kopīgu valodu ar dzīvokļu īpašniekiem un organizējis 70 energoauditus. Taču kopumā REA vadībā jau ir veikti simts daudzdzīvokļu māju auditi.

Tipveida projektiem – 44 000 latu

Nākamais būtiskais etaps dzīvojamās mājas renovācijā ir tehniskais apsekojums un tehniskā projekta sagatavošana. Tā izmaksas ir saistītas ar dzīvojamās mājas lielumu, nolietojuma pakāpi un citiem faktoriem, un šāda projekta izmaksas var svārstīties no vairākiem simtiem līdz apmēram 3000 latu.

"Izdevumus par energoauditu, tehnisko apsekojumu un mājas tehnisko projektu piecdesmit procentu apmērā sedz LIAA," skaidro M.Rubīna. "Šī nauda tiek atgūta, ja māju nosiltina."

REA šogad sāks izstrādāt 12 sērijveida daudzdzīvokļu namu tipveida projektus, kuru izmaksas lēšamas ap 44 000 latu.

"Šādi paraugprojekti iedzīvotājiem ļaus vieglāk izvēlēties – siltināt vai nesiltināt savu namu," uzskata M.Rubīna. "Tie dos priekšstatu par iespējamās renovācijas apjomu un izmaksām. Turklāt jebkurš interesents ar šo dokumentāciju varēs iepazīties REA mājaslapā. Esam iecerējuši izvēlēties konkrētas mājas, kas atbilst katrai noteiktai namu sērijai. Tām mājām, ko pirmās pieteiks projektam, par energoauditu, tehnisko apsekojumu un mājas tehnisko projektu nebūs jāmaksā."

Taču neapšaubāmi katra dzīvojamā māja ir individuāla ar savām īpatnībām – novietojumu pēc debess pusēm, tehnisko stāvokli un citiem parametriem. Tipveida projekts kalpos par paraugu, kuru, ņemot vērā energoaudita un tehniskā apsekojuma rezultātus, varēs pārveidot atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

"REA sākusi tipveida renovācijas projektu izstrādi sērijveida namiem."

Rīgā izplatītākās ir 1-316.sērijas četru un piecu stāvu mājas, būvētas no 1957. līdz 1964.gadam Āgenskalnā, Tirzas ielā, Viestura prospektā un Grīvas ielā, kā arī 1-318.sērijas piecstāvu mājas, kas Purvciemā, Iļģuciemā un citur uzceltas no 1964.gada.

Savukārt 46A, 464A, 464A/L, 464A/L66, 467A sērijas dzīvojamie nami veido apbūvi Purvciemā, Mežciemā, Iļģuciemā, Juglā, Āgenskalnā, Ķengaragā. Bet Purvciemā, Mežciemā, Imantā, Pļavniekos mikrorajonu pamatapbūvi veido deviņstāvu 467B un 602.sērijas nami. Ķengaragā galvenokārt celtas 103., 104.sērijas piecu un sešu stāvu ēkas. Ļoti iespējams, ka dokumentācija tiks izstrādāta arī 119.sērijas mājām, kas pagājušā gadsimta 80.gados celtas Purvciemā un Zolitūdē.

"Dokumentu paketē tiks iekļauti arī energoauditu paraugi, kuri diemžēl līdz šim laikam nav publiski pieejami," informē M.Rubīna. "Šiem namiem sagatavosim arī energosertifikātus."

Kā zināms, šos sēriju namus būvēja ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Tāpēc viss paraugdokumentu kopums būs brīvi pieejams visiem interesentiem REA interneta vietnē. Šos projektus varēs izmantot ne tikai dzīvokļu īpašnieki, bet arī viņu pilnvarotās personas, gatavojot namu renovācijai. 

Tipveida projekti – dzīvojamās mājas kompleksai renovācijai

M.Rubīna uzsver, ka tehnisko novitāšu, kuras izmanto dzīvojamo māju renovācijā, ar katru gadu kļūst arvien vairāk (piemēram, pašlaik ir tehniskas iespējas racionāli pārveidot viencauruļu apkures sistēmas).

Minētie tipveida projekti interesentiem dos iespēju iepazīties ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un aprīkojumu. Visu šo pasākumu uzdevums ir paaugstināt dzīves komfortu pie zemāka energopatēriņa.

Paraugprojekti ietvers visus dzīvojamās mājas kompleksas renovācijas elementus – sienu, bēniņu, pagraba siltināšanu.

"Kā liecina pētījumi, piemēram, apkures sistēmas daudzos daudzdzīvokļu namos ir labā stāvoklī. Protams, tās var pārbūvēt par modernāku divcauruļu sistēmu. Taču šādā gadījumā pieaugs izdevumi," norāda REA direktore. "Tāpēc REA piedāvās metodi viencauruļu siltuma apgādes sistēmas renovācijai, kas to tuvinās daudz racionālākās divcauruļu sistēmas parametriem, ieviešot automātisko siltuma padeves balansēšanu."

Paraugprojektos tiks iekļauts priekšlikums siltuma apgādes sistēmu aprīkot ar programmējamiem termoregulatoriem. Šīs ietaises nodrošina vienmērīgu temperatūru visos dzīvokļos. Tādējādi tiks izskausta situācija, ka viena dzīvokļa iemītniekiem būs pārāk karsti, bet citiem – auksti.

"Nama renovācijas procesa svarīga sastāvdaļa ir energoaudits."

Diemžēl sliktā stāvoklī ir dzīvojamo namu karstā ūdens padeves cauruļvadi. Pašlaik par vislabākām atzītas īpaši karstajam ūdenim paredzētās plastmasas (PEX) caurules; atbilstoši būvnormatīvam LBN 221-98 jaunajās un rekonstruējamās ēkās nav atļauts lietot cinkotas caurules.

Speciālisti iesaka izmantot arī nerūsējošā tērauda, vara vai PEX caurules. Tomēr jāņem vērā, ka cauruļu izvēli nosaka ūdens temperatūra. Taču par progresīvākajām tiek atzītas divkomponentu caurules, kas oderētas ar alumīnija vai cita materiāla foliju. 

Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par rīdzinieku attieksmi pret dzīvojamo māju siltināšanu, puse jeb 50% respondentu, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, atbalsta dzīvojamo māju renovāciju, taču nav gatavi par to maksāt.

Tāpēc REA gatavotajos pilotprojektos būs iekļauti aprēķini, kas parādīs, ka nama renovācijas izdevumus iespējams segt no izmaksām par ietaupīto siltumu.

Pirmos sērijveida namu renovācijas projektus aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra" iecerējusi sagatavot jau šogad.