SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. februārī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Energoresursi
2
4
2
4

Stājies spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums

Ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos.

LV portāla infografika

Saeima pieņēmusi jaunu Ēku energoefektivitātes likumu, lai nacionālajā likumdošanā ieviestu Eiropas Savienības Direktīvu 2010/31/ES. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī paaugstināt ēku energoefektivitāti.
Pētījumi liecina, ka ēkas patērē aptuveni 40% no kopējās enerģijas bilances un rada slogu gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā. Taču tajā pašā laikā ēku sektorā, piemēram, tās renovējot, iespējams ietaupīt no 30 līdz 70% energoresursu.
īsumā

Jaunais Ēku energoefektivitātes likums, kas stājās spēkā 2013.gada 9.janvārī,

  • saglabā līdzšinējo regulējumu, papildinot to ar Direktīvas 2010/31/ES ieviestajiem jauninājumiem;
  • nosaka ēku minimālās energoefektivitātes prasības;
  • nosaka gadījumus, kad obligāti jāveic ēkas energosertifikācija;
  • paredz ieviest energosertifikātu un ēku energoefektivitātes klases;
  • sertifikācijas rezultātā ēkām tiks piešķirtas A, B, C un D klases.
Saskaņā ar Pārejas noteikumiem daļa nozīmīgu likuma prasību stāsies spēkā pēc 2015.gada 31.decembra.

Ēku energoefektivitātes likums, kas stājās spēkā šā gada 9.janvārī, aizvieto 2008.gadā pieņemto tāda paša nosaukuma normatīvo aktu, pamatā saglabājot esošo regulējumu un papildinot to ar pārstrādātās Direktīvas 2010/31/ES ieviestajiem jauninājumiem.

Svarīgākais uzdevums – nodrošināt ēku energosertificēšanu

Ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijas daudzums (izteikts kilovatstundās uz telpas platības kvadrātmetru), kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos.

Jaunajā Ēku energoefektivitātes likumā izvirzītas ēku minimālās energoefektivitātes prasības. Tajā noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana, prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.

"Jaunie energoefektivitātes standarti jeb minimālās energoefektivitātes prasības tika izstrādātas, samērojot izmaksas un ieguvumus, kurus regulāri pārskatīs arī turpmāk," saka Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. "Paraugam mēs izvēlējāmies Dānijas un citu valstu uzkrāto pieredzi. Likums paredz ieviest arī energoefektivitātes klases, lai ne tikai noteiktu minimālās prasības, bet tirgum dotu signālu, ka tā dalībniekiem būs iespējas pēc visiem saprotamiem noteikumiem izvēlēties turpmākos efektīvākus energorisinājumus, kurus sekmēs nodokļu un citu atbalsta veidu politika."

Ēku energoefektivitātes minimālās prasības iezīmē robežšķirtni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

Saskaņā ar likumu visas ēkas energosertifikācija būs jāveic šādos gadījumos:

  • projektējamai ēkai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;
  • ekspluatējamai ēkai, lai ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu;
  • valstij vai pašvaldībai piederošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 500 kv.m, bet no 2015.gada – 250 kvadrātmetru.

Visas ēkas energosertifikāciju varēs veikt arī tad, ja ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu to darīt.

Sertifikāts nepieciešams arī ēkas daļām

Energosertifikācija būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetru, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Tas nozīmē, ka likums attieksies uz ēkas daļām (arī dzīvokļiem), kurām ir (vai būs paredzēta) individuāla (piemēram, gāzes) vai siltumenerģijas uzskaite.

Savukārt, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu ekspluatējamas ēkas daļu bez individuālas energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites, šīs ēkas daļas energosertificēšana nebūs vajadzīga. Tas nozīmē, ka jaunie noteikumi neskar lielāko daļu padomju laikā būvēto namu, kuros nav ierīkota šāda individuālā uzskaites sistēma, jo tā dēvētā vertikālā siltumapgādes sistēma to neļauj. 

"Jaunie energoefektivitātes standarti tika izstrādāti, samērojot izmaksas un ieguvumus."

Likums toties skar ģimenes mājas, kurās pamatā ir ierīkota individuālā energonesēju uzskaite. Likumā ir noteikts, ka, piemēram, sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu ēkas īpašniekam turpmāk būs jānorāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītāji, ja likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija.

Praksē tas nozīmē, ka ēku izīrētājiem vai pārdevējiem ir pienākums uzrādīt energosertifikātu. Tiesa, ar nosacījumu, ja pircējs vai iznomātājs to pieprasa. Taču G.Ābele uzskata, ka šāds energosertifikāts jau tuvākā nākotnē būs nepieciešams jebkuram virs 50 kv.m dzīvokļa ar individuālo siltumuzskaiti īpašniekam, kurš vēlēsies savu mājokli pārdot vai izīrēt. Turklāt tas radīs priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentu, kam šāda sertifikāta nebūs. Šī informācija nākamajam ēkas pircējam vai īrniekam ļaus secināt, vai attiecīgā ēka patērē daudz vai maz enerģijas, un dos zināmu priekšstatu par gaidāmām izmaksām.

Lai ēkas īpašniekam vai īrniekam būtu iespēja salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā vajadzēs norādīt gan konkrētās ēkas energoefektivitāti, gan ietvert atsauces vērtības, piemēram, energoefektivitātes rādītājus, kas sasniedzami attiecīgās ēkas tipam atbilstošām jaunām vai renovētām ēkām. Ēkas energosertifikātam pievienojams pārskats, kurā minēti ekonomiski pamatoti energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi, kuru realizācijas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu īstenošana ir ēkas īpašnieka ziņā, izņemot normatīvajos aktos noteiktus gadījumus, kad ēkas īpašniekam vajadzēs plānot energoefektivitātes pasākumus.

Sertificēs arī valsts un pašvaldību ēkas

Likuma Pārejas noteikumi vairākas prasības padara mīkstina vai pārceļ tās līdz 2015.gada vidum/ beigām. Kā jau minēts, līdz 2015.gada 9.jūlijam šā likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto ēku energosertifikāciju veic tikai tām ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus. Pēc 2015.gada 9.jūlija robežškirtne ir 250 kvadrātmetri.

Līdz 2015.gada 31.decembrim likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto ēkas daļas (kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kv.m) energosertifikāciju nepiemēro, ja attiecīgo ēkas daļu izīrē vai iznomā, kā arī tad, ja ēkas daļa ir izīrēta vai iznomāta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Energoefektivitātes pasākumu nozīmi uzsver G.Ābele: "Piemēram, Ekonomikas ministrijas ēkai pērn vecos logus nomainīja ar jauniem. Rezultātā ministrija tagad ietaupa līdz pat trešdaļai siltuma."

"Minimālās prasības iezīmē robežšķirtni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus."

Jāpiebilst, ka EM uzkrātā pieredze noderētu arī Rīgas centra vēsturisko māju īpašniekiem, kuri visai bieži žēlojas, ka viņu apsaimniekotajos namos energoefektivitāti nav iespējams paaugstināt.

Kā liecina aplēses, likumā noteiktās prasības vajadzēs izpildīt vairāk nekā astoņos tūkstošos valstij vai pašvaldībām piederošu ēku. Viena ēkas energosertifikāta izmaksas ir no 250 līdz 500 latu. Ēku energosertifikācija ministrijām un citām centrālām budžeta iestādēm un pašvaldībām tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, neprasot papildu līdzekļus.

Piešķirs ēku energoefektivitātes klases

Likums noteic, ka ēku energoefektivitātes klases atbilst energoresursu patēriņam, un tās tiek iedalītas šādi:

  • pamata energoefektivitātes klases ēkas;
  • paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.

Paaugstinātas efektivitātes klases ēku grupā ietilpst tās, kuras pārsniedz normatīvajos aktos izvirzīto projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku energoefektivitātes prasību līmeni.

Šajā saistībā likumā ieviests jauns termins "gandrīz nulles enerģijas ēka", kas atbilst paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkai, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.

Ēkas atbilstību noteiktai energoefektivitātes klasei nosaka, veicot tās energosertifikāciju. "Sertifikācijas rezultātā ēkām tiks piešķirtas A, B, C un D klases," skaidro G.Ābele. "Pieticīgākas prasības būs jau esošajām ēkām. Šodien mēs nevaram prasīt, lai esošajās ēkās tiktu ieguldīti tik lieli līdzekļi, ka tās pēc saviem parametriem, tuvotos jaunu ēku energoefektivitātei. Diez vai šāda līdzekļu izmantošana būtu efektīva. Taču minimālas prasības būs, un tās atbilstoši jaunajam likumam kļūs ievērojami stingrākas. Jau esošās ēkas atbildīs D klasei.

Stingrāk tiks vērtētas arī jaunbūves, kurām vajadzēs atbilst C klasei. Tāpat tiks ieviestas divas brīvprātīgas klases – A un B.

"“Gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti."

B klasei ēka atbildīs tad, ja vidējā laikposmā (aptuveni 10 gadu laikā) tiks panākta optimāla izmaksu un ieguvumu proporcija. Šādu klasi, balstoties uz brīvprātības principa, piešķirs ļoti labi siltinātām ēkām, kuru enerģijas patēriņš tuvosies nullei."

A klase tiks piešķirta namiem, kas atbildīs tā dēvētajām nulles enerģijas ēkām. Saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES I pielikumu "gandrīz nulles enerģijas ēka" ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti. Gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju tajās jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, kas ražoti uz vietas vai atrodas attiecīgās ēkas tuvumā. 

Diskusija par šo dalījumu turpināsies, un detalizēti energoefektivitātes klases piešķiršanas principi tiks izklāstīti Ministru kabineta noteikumos. Līdzīgi tiks sagatavoti arī citi Ēku energoefektivitātes likumu pavadošie dokumenti, kuros tiks noteikta:

  • ēku energoefektivitātes aprēķina metode;
  • ēku energosertifikācijas kārtība;
  • apkures sistēmu, kuru apkures kaltu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmu, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, pārbaudes kārtība;
  • kompetences prasības ēku energosertificēšanas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes ekspertiem, to reģistrācijas un uzraudzības kārtība, reģistra datu saturs un izmantošanas kārtība;
  • ēku energosertifikācijas, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaužu reģistrēšanas un informācijas aprites kārtība.

Likuma Pārejas noteikumos rakstīts, ka šie dokumenti jāizstrādā un tiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā līdz šā gada 30.jūnijam.

Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami tālāk minētie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU