Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: SXC, LV portāla kolāža
Līdz ar Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu Saeimā pērnā gada 13.decembrī ir sākta otrā svarīgākā krimināltiesību reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. No 1.aprīļa, kad stājās spēkā izmaiņas, sākušās reālas darbības, lai praksē piemērotu jaunās tiesiskās normas, kas balstītas uz Kriminālsodu politikas koncepciju – dokumentu, kas reformai bruģējis pamatu.
"99 procenti likuma grozījumu ir saistīti ar koncepcijas ieviešanu. Taču jāņem vērā, ka šo dokumentu sākām rakstīt 2006.gada beigās un prakse laika gaitā ir mainījusies, radušās jaunas nostādnes ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Tādēļ ne viss, kas minēts koncepcijā, ir ietverts grozījumos. Savukārt ir tādi uzstādījumi, kas koncepcijā nebija paredzēti, bet likuma izstrādes laikā ir nākuši klāt. Tāpēc var teikt, ka koncepcija un likuma grozījumi tomēr nav uztverami proporcijā viens pret vienu," tā janvāra intervijā LV portālam, raksturojot jaunās nostādnes kriminālsodu politikā, skaidroja Indra Gratkovska, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore.
LV portāla publikācijas: jaunā kriminālsodu politika
Tematiskās publikācijas apkoptas rakstu arhīvā aktuālajā tematā "Krimināltiesību reforma". Lietotāju ērtībām tās piedāvājam arī šajā pārskatā:
LV portāla e-konsultācijas: situācijas praksē
LV portāla redakcija saņēmusi ļoti daudz jautājumu, kuri saistīti ar jaunajiem grozījumiem Krimināllikumā. Vienkopus tos var pārskatīt sadaļā "E-konsultācijas", izvēloties tēmu katalogā nozari "Drošība".
u.c.
"Jurista Vārda" tematiskais numurs
Ar minētajiem grozījumiem Latvijas kriminālsodu sistēma ir pietuvināta Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai. Pārmaiņas ir ļoti nozīmīgas un konceptuālas. Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jauno redakciju piemērošanas komentāriem veltīts arī "Jurista Vārda" 19.marta numurs, kas faktiski ir žurnāla pastāvēšanas vēsturē visapjomīgākais izdevums. Tajā apkopoti tiesību zinātnieku un praktiķu komentāri, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna, kā arī speciālistu viedokļi par dažādiem kriminālsodu politikas reformas jauninājumiem.
"Faktiski tas nozīmē ne tikai jaunu regulējumu likumā, bet arī milzīgu reformu dzīvē – jaunu kārtību un praksi materiālo un procesuālo normu piemērošanā visā nozarē, kas konkrētajā gadījumā aptver gan Valsts policiju, prokuratūru un tiesu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, gan arī advokatūru, īstenojot personu aizstāvību, u.c." - tā numura tēmu ievadrakstā piesaka žurnāla "Jurista Vārds" redakcija.
Tiesību akti: spēkā no 1.aprīļa
Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju Ministru kabinets apstiprināja 2009.gadā. Ar to bija sagatavoti būtiski priekšlikumi izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, "kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai", tā vēsturisko attīstību un izmaiņu likumsakarības žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā numurā piesaka tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pašu koncepciju raksturodams kā "nopietnu pagrieziena punktu situācijas maiņai".
Ievērojot šajā koncepcijā piedāvātos risinājumus, Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima 2012.gada 13.decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī.
Ar grozījumu pieņemšanu ir panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas
kriminālsodu sistēmā
