Diemžēl Jūs esat pārpratusi masu medijos publicēto informāciju, uztverot, ka visas ieslodzīto lietas tiks nosūtītas tiesai pārskatīšanai. Tā tas nav. Jo – jaunās kriminālsodu politikas mērķis ir mazināt maksimālās un minimālās soda sankcijas, kā arī ieviest alternatīvos sodus.

Attiecībā uz Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankciju grozījumi paredz šādu izmaiņu: “/../soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.” Tātad maksimālais soda laiks, kas iepriekš paredzēja brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, ir samazināts uz maksimālo laiku līdz pieciem gadiem.

Kriminālsodu pārskatīšanas prakse, ar to saprotot, kuras lietas tiek nodotas tiesai, ir noteikta jaunā Krimināllikuma pārejas noteikumu 8.punktā. Tas paredz, ka „brīvības atņemšanas sodus līdz Krimināllikuma attiecīgajā pantā paredzētajam maksimālajam sodam samazina personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas un izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tiesas piespriestais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par maksimālo sodu, kas paredzēts Krimināllikuma pantā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.”

Tātad ieslodzījuma vietas administrācija atlasa un nosūta tiesai pārskatīšanai tikai to notiesāto personu lietas, kurām ar tiesas spriedumu bijis piespriests maksimālais sods. Lietu pārskatīšana ir paredzēta rakstveida procesā, bez notiesātā klātbūtnes. Var spriest, ka konkrētās notiesātās personas lieta tiks pārskatīta, ja tai tiesas piespriestais sods bijis lielāks par brīvības atņemšanu uz 5 gadiem.