NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
14. decembrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: E-pakalpojumi
2
2

Padarīt e-pakalpojumus ne tikai pieejamus, bet arī saprotamus un vajadzīgus

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LIKTA hartā ir noteikts mērķis valstij: izmantojot digitālās tehnoloģijas, Latvijā jāveido tāda e-vide, kurā iedzīvotāji var lietot visus tos pašus pakalpojumus, ko reālajā vidē, samazinot birokrātisko slogu un administratīvos procesus. Tas nozīmē arī – katram iedzīvotājam e-identitāti (elektroniskās identifikācijas karti, e-parakstu un deklarētu elektroniskā pasta adresi).

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Latvijā internets ir viens no ātrākajiem pasaulē. Starp labākajiem Eiropas Savienībā esam valsts pārvaldes piedāvātajā elektronisko pakalpojumu klāstā. Taču iedzīvotāju interese izmantot lēto, ērto un pieejamo saziņas veidu ar valsti un pašvaldību ir zema. Iemesli tam varētu būt arī neinformētība, nesaprotamība un neprasme. Ieinteresētās puses apzinās – tehnoloģijas jāpadara draudzīgākas cilvēkiem ne tikai sadzīvē, bet arī juridiskā ziņā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā gadskārtējā konferencē nozares pārstāvji apsprieda gan problēmas, gan iepazīstināja ar jauniem e-risinājumiem, rīkiem, pakalpojumiem, tehnoloģijām. Tas ļauj pieņemt, ka masveida lietotājiem, kuru dzīvi tehnoloģijām jāatvieglo, sarežģītības nekļūst mazāk no tā viedokļa, ka viss jaunais jāapgūst.

Tehnoloģiju izstrādātājiem un ieviesējiem, elektronisko pakalpojumu izstrādātājiem visupirms ir jādomā par lietotāju vajadzībām, konferencē, vērtējot  e-pakalpojumu pieejamību, uzsvēra programmizstrādes uzņēmuma "RIX Technologies" izpilddirektore Inguna Pede, piebilstot: pieejamība negarantē lietojamību. Jo e-pakalpojums ir veiksmīgs, ja tas ir ērts un saprotams gan e-pakalpojuma sniedzējiem, gan saņēmējiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas šā gada pētījumā par e-pārvaldes attīstību Latvija ierindota 42.vietā. Tas ir labs rādītājs, arī Eiropas Savienības statistikā Latvija ir virs vidējiem rādītājiem. Taču e-līdzdalība Latvijā novērtēta zemu. Igaunijai ir trīsreiz labāki rezultāti.

Latvijā apmēram 70 procentiem mājsaimniecību ir pieejams dators un internets, taču iedzīvotājiem ir aizmirsts pastāstīt, ko ar šiem rīkiem var izdarīt. Internets tiek lietots aktīvi, jautājums ir – kādā nolūkā? Aptaujās absolūtais vairākums norādījuši, ka to lieto sociālajos tīklos, izklaides industrijā. Tikai 4 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka izmanto e-pakalpojumus ikdienā. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka e-pakalpojumu ir par maz, daļa, ka to ir pietiekami, taču neatbilst vajadzībām, vēl trešā daļa par tādiem nezina vispār.

Piemēram, Tukuma pašvaldībā, kur ieviesta elektronisko dokumentu aprite, pagājušajā gadā tikai 5% no visiem juridisko un fizisko personu iesniegumiem iesniegti elektroniski. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vai nu nezina, vai neprot sazināties ar pašvaldību elektroniski. Savukārt kā pozitīvs piemērs tika minēta Valsts kanceleja, kurā šoruden divu mēnešu laikā e-iesniegumu skaits ir pārsniedzis papīra iesniegumu skaitu.

"E-pakalpojumi ir jātestē."

2011.gadā tikai viena trešā daļa iedzīvotāju deklarējuši dzīvesvietu elektroniski. Tas ir pieprasīts pakalpojums. Pārējie 69 procenti, kas to darījuši klātienē, valsts nodevās ir samaksājuši vairāk nekā 260 000 latu. Ja pieņemam, ka iestādē vidēji viena klienta apkalpošana un deklarēšanas aizpildīšana prasa apmēram 15 minūtes, tad iestādēm tas savukārt izmaksāja 300 000 latu. Tātad 2011.gadā dzīvesvietas deklarēšanai iztērēts vairāk nekā pusmiljons latu, secina I.Pede.

Pēdējā laikā pieaug valsts portāla www.latvija.lv apmeklētība. Sagaidāms, ka jau šogad tā pārsniegs vienu miljonu. Populārākais e-pakalpojums 2011.gadā (saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem) bijis "Elektroniska pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās" (182 665). E-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā" izmantojuši 74 937, dzīvesvietu deklarējuši – 94 157 lietotāji.

Taču ir arī tādi pakalpojumi, kas izmantoti retu reizi: bijuši 45 iesniegumi par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs, deviņi pašvaldības domes lēmumu norakstu pieprasījumi.

Teorētiski iespēja kļūt populāriem bija visiem pakalpojumiem, tāpēc, analizējot atšķirību starp lietojamību un pieejamību, jāsaprot, kāpēc un kā vieni pakalpojumi kļūst populāri, bet citi paliek ēnā, norāda I.Pede un uzsver: "Izstrādājot e-pakalpojumus, pārāk daudz koncentrējamies uz iestādes vajadzībām. Bet pamatā jādomā par lietotāju ērtībām un viņu vajadzību apmierināšanu. E-pakalpojumi pirms ieviešanas ir jātestē!"

To, kā pakalpojumi iedzīvojas un kļūst pašsaprotami nepieciešami, apliecina Elektroniskās deklarēšanas sistēma – kurš uzņēmējs vairs stāv ar deklarācijām pie Valsts ieņēmumu dienesta durvīm – un komercbanku internetbankas – kurš gan sūdzas, ka jāstāv filiāļu rindās..

E-parakstam eID kartē jābūt obligāti

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta savukārt saredz, ka pietiekami sarežģīta lieta ir arī elektroniskais dokuments, ko daudzi nesaprot. Piemēram, kā un kāds iesniegums jāraksta valsts iestādei? Vai tas ir parasts iesniegums, vai tas ir iesniegums Iesnieguma likuma izpratnē? Un lielākā daļa pie tā arī apstājas. Iemesls? Jo ir radītas dažādas iespējas, kā cilvēkiem šo iesniegumu iestādei iesniegt.

Ja dokuments jāparaksta ar parakstu, tātad ir jāapliecina sava griba. To var  izdarīt ar dažādiem rīkiem. Ir e-paraksts, to var izdarīt ar banku autentifikāciju, ir Valsts ieņēmumu dienesta EDS. Un vēl virkne parakstu... Ja dokuments jāvīzē, arī tā parastam lietotājam ir sarežģīta situācija.

Kas attiecas uz topošo ieceri par deklarēto e-adresi, viņaprāt, pašreiz ir izšķiršanās iespēja, vai saziņu nodrošināt starp valsti un privātpersonu, vai tomēr starp visiem: valsts – privātpersona un privātpersona - privātpersona. J.Bokta uzskata, ka ar saziņu valsts - privātpersona līmenī nepietiks, jo jau pašreiz nav valsts iestādes, ko cilvēks nevar sasniegt. Tāpēc jābūt vienam kontaktpunktam, kur tiesiskās noteiktības sūtījumus nodot dažādos līmeņos.

Tehnoloģiskais "bruņojums" Latvijā ir pieklājīgs. LVRTC izveidotais virtuālais e-paraksts Eiropā ir vienīgais kvalificētais virtuālais paraksts. Ir pieejams mobilais kods. SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents, LIKTA viceprezidents Juris Binde atsaucās uz prognozēm, ka jau nākamajos gados cilvēki pasaulē daudz biežāk pieslēgsies tīmeklim no mobilajām ierīcēm nekā no datoriem. Tāpēc jāveicina uzņēmējdarbības vide, kas rada mobilās aplikācijas.

Latvijā šogad ir ieviests jauns personu apliecinošs dokuments – elektroniskā identifikācijas karte (eID). Tajā iespējamo e-paraksta funkcionalitāti aktivizē 40 procenti kartes saņēmēju. Atšķirībā no Igaunijas Latvijā eID nav obligāta.

J.Bokta uzskata, ka e-paraksta funkcionalitāte eID kartē jāaktivizē automātiski. Ja kāds indivīds to negrib lietot, jāpiedāvā iespēja atteikties. Arī I.Pede izteicās, ka nostājas "Igaunijas pozīcijās", kur eID karte ir obligāta.

Saprotamības interesēs varētu noderēt Latvijas Universitātes profesora Jura Borzova aicinājums konferencē saviem kolēģiem publiskā telpā lietot pareizos vārdus. Piemēram, minētā aplikācija ir tas, ko uzšuj kā dekoru uz apģērba, vai arī dūņas, ko liek uz sāpošām vietām. Taču application latviskojams kā lietojuma programmatūra, kas saīsināti ir lietotne. "Ļoti ērts un saprotams vārds," piebilda IT speciālists.

Savukārt J.Binde, runājot par lietotāja interfeisu jeb saskarni, norādīja: ir konstatēts, katrs papildu pogas nospiediens samazina lietotāju skaitu uz pusi. Tas būtu jāņem vērā, arī izstrādājot dažādas lietotāju saskarnes. Gan elektronisko dokumentu apritē, gan citos gadījumos.

Tehnoloģijas valsts pārvaldē

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, runājot par informācijas tehnoloģijām un valsts pārvaldi,  uzsvēra, ka tieslietu jomā līdz šim daudz darīts, lai ieviestu jaunās tehnoloģijas, izveidotu vienotu datu centru, tiesas ir aprīkotas ar mūsdienīgu tehnoloģiju infrastruktūru. Valsts informācijas sistēmu reģistrā reģistrētas 19 valsts informācijas sistēmas (Vienotā datorizētā zemesgrāmata, tiesu informatīvā sistēma, Valsts zemes dienesta un Uzņēmumu reģistra reģistri u.c.). Tieslietu jomā strādājošie būtībā nodrošina asinsriti visai ekonomiskajai sistēmai, jo bez uzņēmumu reģistrēšanas nenotiktu uzņēmējdarbība, bez sekmīgas reģistrēšanas uzņēmējdarbības vide bremzētos un bez efektīvas tieslietu sistēmas ekonomikas attīstība nav iedomājama.

Ministrs atzina, ka ieviesto jauno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, tieslietu jomā, joprojām kavē nespēja tikt pāri cilvēciskiem aizspriedumiem, ka šīs tehnoloģijas var sākt lietot. Tiek pieprasīti grozījumi Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un citos, aizbildinoties, ka pretējā gadījumā visas tehnoloģijas izmantot nedrīkst. Patiesībā šo tehnoloģiju lietošanu nekavē procesuālie noteikumi, bet tam ir arī izskaidrojums.

"Prasība pēc katra pogu papildu nospiediena samazina lietotāju skaitu uz pusi."

"Ja tiesnesis izsakās, ka ir neiespējami atteikties no rakstīta protokola un to aizvietot ar audio ierakstu un kā arguments tiek minētas juridiskas nianses, tad patiesais iemesls ir tas, ka tiesnesis ļoti labi apzinās – un ne tikai tiesnesis, arī advokāti to apzinās – ir puses, kas iet uz tiesām tiesāšanās pēc vai lai kavētu savu partneru uzņēmējdarbību, nobremzētu konkurentu biznesu, noslēptu kaut kādas savas neizdarības. Tad beidzot visi varēs uzzināt, kas šajā tiesas sēdē patiesībā notiek. Beidzot protokolā nevajadzēs svītrojumus, nevajadzēs rīkot papildu sēdes, kurās lūgt izdarīt labojumus un beigās veiktos labojumus noraidīt, lai neviens nevarētu pierādīt, kas tiesas sēdē notika. Tas pieprasīs citas kvalitātes no tiesnešiem un citas kvalitātes no abiem strīdniekiem," klāstīja J.Bordāns, piebilstot, ka tas ir tikai viens piemērs, taču tas vienlīdz idejiski attiecas uz visām nozarēm. "Tehnoloģijas prasa pārvarēt savu kūtrumu un celt savas kvalitātes."

Tāpēc ir jāpiedāvā 21.gadsimtam atbilstoši pakalpojumi visās nozarēs – gan tieslietās, gan veselībā, gan kopumā visā valsts pārvaldē - tas ir Latvijas lielākais izaicinājums," uzskata tieslietu ministrs.

Nozares pārstāvji konferencē apšaubīja gan ANO pētījuma statistiku, gan aptaujās minēto, jo, piemēram, kā var būt tikai 4% regulāro e-pakalpojumu lietotāju, ja Latvijā ir tik daudz internetbanku klientu.

Šīs šaubas savukārt rada jautājumu – ko kurš saprot ar e-pakalpojumu? "DNB Latvijas barometra" pētījumā par e-pakalpojumiem šā gada sākumā secināts: norādot jomas, kurās pēdējo 12 mēnešu laikā respondenti izmantojuši e-pakalpojumus, visbiežāk atzīmēti maksājumi internetbankā un citas banku operācijas (53%), kā arī pirkumu veikšana internetā (29%). Savukārt salīdzinoši retāk aptaujātie izmantojuši kultūras (7%) un veselības (5%) iestāžu e-pakalpojumus, dažādas sabiedriskas e-līdzdalības iespējas (5%), kā arī e-parakstu (3%).

Nobeigumā atgādinājums: valsts portālā www.latvija.lv pašreiz ir pieejami 52 e-pakalpojumi. Lai persona tos varētu saņemt, nepieciešams autentificēties, proti, pierādīt savu identitāti. Ikvienam, kas izlasīja šo rakstu, vismaz viens rīks identitātes pierādīšanai ir. Atliek vien pārvarēt kūtrumu un ieskatīties – kurš no 52 piedāvājumiem būtu noderīgs!

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI