Palielinās interneta un IKT loma ekonomikas izaugsmes veicināšanā

Digitālā programma Eiropai

2010.gada martā Eiropas Komisija uzsāka stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecību nākamajai desmitgadei. Stratēģijā "Eiropa 2020" izklāstīti priekšlikumi par to, kā veicināt nodarbinātību un ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, ražīgumu un sociālo kohēziju. "Digitālā programma Eiropai" (Programma) ir viena no septiņām šīs stratēģijas iniciatīvām, kas izvirzīta, lai noteiktu informācijas un komunikācijas tehnoloģijai (IKT) atvēlamo lomu Eiropas ieceru īstenošanā līdz 2020.gadam.

Programmas mērķis ir paātrināt ātrgaitas interneta pakalpojumu ieviešanu, lai pieaugtu digitālā tirgus priekšrocības, kas ir svarīgi mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Sekmīga Programmas īstenošana nodrošinās inovāciju, saimniecisko izaugsmi un ikdienišķus uzlabojumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu dzīvē. Ciparu tehnoloģiju plašāka ieviešana un efektīvāka izmantošana tādējādi ļaus Eiropai izturēt tās galvenos pārbaudījumus un uzlabos eiropiešu dzīves kvalitāti, sagādājot, piemēram, labāku veselības aprūpi, drošākus un efektīvākus transporta risinājumus, tīrāku vidi, jaunas plašsaziņas iespējas un vienkāršāku piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un kultūrai, teikts Programmā.

Programma ietver vairākus pasākumus, kas jāveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus. Tajā ir teikts, ka visiem līdz 2013.gadam ir jānodrošina platjoslas pamatpakalpojumu pieejamība. Mērķis ir panākt, lai 2020.gadā internets ar ātrumu 30 megabiti sekundē (Mb/s) vai vairāk ir visiem Eiropas iedzīvotājiem, bet puse Eiropas mājsaimniecību abonē pieslēgumus ar ātrumu 100 Mb/s vai vairāk.

Tāpat, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, ir iecerēts līdz 2015.gadam nodrošināt, ka regulāri internetu izmanto 75% iedzīvotāju, e-pārvaldi – 50% iedzīvotāju un tiešsaistē iepērkas 50% iedzīvotāju. Kā arī plānots veicināt vienotu tirgu telesakaru pakalpojumu jomā un panākt, ka līdz 2015.gadam atšķirība starp viesabonēšanas un valsts tarifiem ir tuvu nullei.

IKT ietekme uz ekonomikas izaugsmi

Lai diskutētu par Programmas īstenošanu ES un Latvijā, šā gada 12.septembrī norisinājās starptautisks forums "Digitālās programmas Eiropai Going Local pasākums Latvijā", kurā piedalījās gan eksperti no Eiropas Komisijas, gan Latvijas.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts foruma atklāšanā uzsvēra, ka Latvijai Programma ir nozīmīga, lai sekmētu savu konkurētspēju pasaulē. Jo ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām ir iespējams veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan eksportu. Pēc 2010.gada datiem, IKT nozares apgrozījums Latvijā sasniedzis trīs miljardus eiro un kopumā nodrošina ap 20 000 darba vietu. Tādēļ arī nepieciešams aizvien ir atbalstīt nozares produktivitāti un attīstību. Neskatoties uz to, ka daudz jau ir izdarīts šīs Programmas ietvaros, Latvijā turpinās darbs pie tā, lai uzlabotu interneta pieejamību reģionos un tas būtu pieejams visām sabiedrības grupām. Tostarp valdības prioritāte ir arī e-pārvaldība - publiskā sektora produktivitātes celšana.

"Ciparu tehnoloģiju plašāka ieviešana un efektīvāka izmantošana ļaus Eiropai izturēt galvenos pārbaudījumus un uzlabos eiropiešu dzīves kvalitāti."

Savukārt Bostonas konsultāciju grupas vecākais partneris un rīkotājdirektors Deivids Dīns (David Dean), runājot par interneta un IKT izmantošanas ekonomisko ietekmi uz valsts iekšzemes kopproduktu un ekonomikas izaugsmi, norādīja, ka viens no veidiem, kā to ir iespējams izmērīt, ir pielietot intensitātes indeksu (Intensity index). Intensitātes indeksu veido trīs kritēriji:

• interneta pieejamība (piemēram, sabiedrības grupu, interneta ātrums);
• izmantošana (piemēram, biežums, izmantošanas mērķi);
• izdevumi.

D.Dīns skaidro, ka intensitātes indeksa dati šobrīd ir pieejami tikai par 2010.gadu, bet drīzumā tiks publicēti dati arī par 2011.gadu. Intensitātes indeksā vislabākos rezultātus ir sasniegusi Dienvidkoreja, Dānija, Zviedrija, Lielbritānija, Islande un Nīderlande, jo tajās ir labi rādītāji visos intensitātes indeksa kritērijos. Valstīs, kuras atrodas saraksta augšgalā, internetam ir nozīmīga loma un ietekme uz valsts ekonomiku. Latvijai ir labi rādītāji interneta pieejamības ziņā, taču Latvija atrodas zem vidējā līmeņa intensitātes indeksā. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā ir augstas interneta izmaksas. Nedaudz augstākās pozīcijās Latvija atrodas 2011.gada radītājos.

"Latvijai ir labi rādītāji interneta pieejamības ziņā."

Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone uzsvēra, ka interneta pieejamību Latvijā ir veicinājis projekts "Trešais tēva dēls", kas kopš 2006.gada modernizējis ap 800 Latvijas publisko bibliotēku. Publiskās bibliotēkas, nodrošinot apmācības un interneta pieejamību reģionos, mazina digitālo plaisu, sniedz iedzīvotājiem pieeju informācijai, tādējādi palīdzot atgriezties darba tirgū, konsultē par e-pakalpojumiem un paver iespēju iesaistīties mūžizglītībā.

Harta IKT attīstībai

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda: lai Latvija sasniegtu Programmā izvirzītos mērķus, ir nepieciešams skaidri nodefinēt, kas IKT nozarē tuvāko piecu gadu laikā būtu jāizdara. Tādēļ šā gada 13.jūnijā nozares kopsapulcē ir pieņemta IKT nozares prioritāšu harta.

Harta paredz sešus prioritāros virzienus, kuros strādāt turpmākos piecus gadus:

• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti iedzīvotāji;
• ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji;
• moderna e-pārvalde;
• uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide;
• aktīva labklājība;
• ērti pieejams kultūras mantojums.

Šā gada 30.jūlijā hartai pievienojās arī Ekonomikas ministrija  un ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociāciju parakstīja IKT nozares prioritāšu hartu, apņemoties veicināt konkurētspējīgas IKT vides attīstību valstī. LIKTA un Ekonomikas ministrijas sadarbības mērķis ir attīstīt uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstītu uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā un veidot efektīvāku valsts pārvaldi, šādi veicinot gan katra Latvijas uzņēmēja, gan valsts kopējo ekonomisko konkurētspēju starptautiskā līmenī.