Sertifikācijai, kas attiecas uz IT prasmēm un kvalifikāciju, ir divi virzieni: viens – profesionāļi, otrs – plašs cilvēku loks, no kā darba devējs prasa datorprasmes. Tā parasti ir prasme strādāt ar PowerPoint, Word, Excel, minimālas tehniskas zināšanas, prasme sūtīt e-pastus, strādāt ar failu serveriem. Angliski tam ir pat savs termins – "Office productivity". Tāpēc pastāv divi sertifikācijas virzieni: IT profesionāļi, kas strādā ar programmu izstrādēm IT uzņēmumos vai administrē organizāciju IT sistēmas citās organizācijās, un otra daļa – lielais lietotāju skaits, kam IT prasmes nepieciešamas, veicot ikdienas pienākumus.
IT profesionāļiem pārsvarā nepieciešami tā sauktie ražotāju jeb vendor sertifikāti – piemēram, MS sertificētais tīkla administrators vai CISCO sertificētais tīkla administrators. Šādu starptautisko lielo IT organizāciju sertifikācijas standartu visā pasaulē un arī Latvijā ir daudz. Tiek noteikts standarts, kas nepieciešams šai kvalifikācijai, un, to izpildot, personai tiek izsniegts sertifikāts.
Cik ilgi šāds sertifikāts ir spēkā?
Termiņi ir dažādi. Ir tādi, kas derīgi uz gadu, uz diviem gadiem vai ilgāku laiku. Ļoti bieži, parādoties platformu un produktu jaunām versijām, IT speciālistam tiek pieprasīta papildu apmācība un attiecīga sertifikācija.
Vai IT kompānijas šādus sertifikātus pieprasa, pieņemot speciālistu darbā? Vai tās palīdz arī pie tāda tikt, ja tas nepieciešams darba pienākumu veikšanai?
Uzņēmumi, protams, labprāt pieņemtu speciālistus ar jau apliecinātām specifiskām zināšanām. Bet tajā pašā laikā IT kompānijas ļoti daudzus savus darbiniekus māca un sertificē pašas, IT uzņēmumos darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana notiek nepārtraukti. LIKTA kā nozares asociācija arī ir atbalstījusi šādas savu biedru un citu IT nozares uzņēmumu aktivitātes. Kopš 2006. gada LIKTA koordinē IT nozares uzņēmumu darbinieku apmācības projektus, izmantojot pieejamo Eiropas Sociālā fonda finansējumu apmācību atbalstam.Šajos partnerības projektos, ko koordinē LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), pie darbinieku kvalifikācijas celšanas kā attaisnotās izmaksas esam iekļāvuši arī sertifikāciju – eksāmenu. Bieži sertifikācijas izmaksas ir tikpat augstas kā pats apmācības kurss. Specifiskie nozares sertifikāti ir nozīmīgi gan IT uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Ja IT firma vēlas piedalīties konkursā, lai iegūtu starptautiskus projektus, ļoti bieži tiek prasīts: cik jums ir sertificēti konkrēti speciālisti, kam jāstrādā šajā projektā? Tikai tad tā var kvalificēties konkursiem.
"Sertifikācijai uz IT prasmēm un kvalifikāciju ir divi virzieni: profesionāļiem un speciālistiem, kuriem jāstrādā ar datoru."
Vienlīdz nozīmīga sertifikāta iegūšana ir pašiem darbiniekiem. Domāju, ka ar laiku pieaugs pašnodarbināto skaits IT jomā, kas strādās dažādos projektos, tai skaitā starptautiskos. Tāpēc savas kvalifikācijas apliecināšana kļūs ārkārtīgi svarīga. Arī tagad jauni, ļoti kvalificēti IT cilvēki tā arī strādā. Nākotnē sertifikācijai, līmeņa mērīšanai būs vēl lielāka nozīme.
Vai IT uzņēmumiem ir pienākums sertificēšanu nodrošināt? Vai tas jādara pašam darbiniekam – arī sedzot izmaksas?
Tas lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma darba kultūras. Ja tas ir labs uzņēmums, kurš domā par savu attīstību, tad tas plāno arī savu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu. Lielākā daļa LIKTA biedru organizācijas to arī dara.
Kā iespējama to darbinieku sertifikācija, kuriem nepieciešamas tikai "biroja datorprasmes", kā tiek norādīts darba sludinājumos?
Šādu sertifikātu Latvijā piedāvā LIKTA. Tas ir Eiropas standarts – "European Computer Drivers’ Licence" (ECDL), kas ir paredzēts biroja darbiniekiem, kuri strādā ar datoriem, nevis IT nozares speciālistiem. Ir vairāki līmeņi – starta, vidējais, advancētais jeb kvalificētākais.
Šīs sertifikācijas galvenā priekšrocība ir tā, ka tiek atzītas vienotas prasības gan visās Eiropas Savienības, gan arī citās valstīs. Pašlaik ECDL sertifikātu visā pasaulē saņēmuši jau vairāk nekā deviņi miljoni iedzīvotāju, tas pieejams 148 valstīs. Tāpat kā B kategorijas autovadītājam visā Eiropā ir vienots standarts, arī ECDL sertifikātu ieguvušajiem Īrijā, Vācijā vai Grieķijā jāprot tieši tas pats, kas Latvijā. Tas ietver noteiktas prasmes, dažādus moduļus. Latvijā šādas valstiski atzītas sertifikācijas diemžēl nav – darba devējs nepieprasa sertificēt IT prasmes. Lai gan pēc tam ir iespējama vilšanās vai nu no vienas, vai otras puses. Salīdzinājumam – līdzīga attieksme ir arī attiecībā uz svešvalodu prasmi, kur darba ņēmējam nereti jānotic uz vārda, kādā līmenī cilvēks svešvalodu pārvalda. Ja būtu vienots standarta līmenis, vadītājam vai personāla daļas speciālistiem tas palīdzētu. Bet Latvijā neviens īpaši neprasa sertifikātus, un cilvēki arī negribīgi tos iegūst. Dienvidu valstīs cilvēki burtiski krāj sertifikātus, un tas viņu kvalifikācijai dod "pievienoto vērtību".
"Ar laiku pieaugs pašnodarbināto skaits IT jomā. Tāpēc savu kvalifikāciju apliecināšana kļūs ārkārtīgi svarīga."
Viena no ES septiņām pamatprogrammām – Digitālā programma Eiropai (Eiropa 2020) – paredz vairākas aktivitātes IT prasmju attīstības jomā. Tur ietverta pozīcija – līdz 2013. gadam visās ES valstīs jābūt izstrādātai IT prasmju sertifikācijas sistēmai. Jo, paplašinoties iekšējai darba tirgus migrācijai, arī Eiropa ir saskārusies ar nepieciešamību apliecināt zināšanas, kas iegūtas citā valstī. Arī LIKTA pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, ka cilvēki, kas iekārtojas darbā Īrijā vai Lielbritānijā, Latvijā nokārto ECDL sertifikāciju, kas pēc tam ir noderīgs, iesniedzot darba devējam ārzemēs.
Vai IT lietošanas prasmes biroju darbiniekiem tiek iekļautas, piemēram, skolu, augstskolu, mūžizglītības apmācības kursos?
Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Latvijas Universitāte ir daudz darījusi, lai to skolēnu zināšanas, kas apgūst informātikas kursu, atbilstu ECDL starta līmenim. Būtībā, vidusskolā sekmīgi pabeidzot informātikas kursu, jauniešiem nav grūtību nokārtot ECDL eksāmenus un iegūt sertifikātus. Katru gadu noteikts skaits skolu absolventu Latvijā arī šādu iespēju izmanto.
Problēmas vairāk ir tieši ar darba devēju – gan valsts sektora, gan privāto – izpratni par IT prasmju apliecināšanas ar sertifikātu nepieciešamību. Pieļauju, ka tādās nozarēs kā pavāri vai frizieri attiecīgi sertifikāti tiek prasīti vienmēr. Bet tādiem amatiem kā vadītājs, ierēdnis, biroja darbinieks, aprakstot savu iepriekšējo pieredzi, sertifikāts ne svešvalodas prasmē, ne IT prasmēs lielākajā daļā gadījumu netiek prasīts. Šeit būtu jārunā jau par visu mūžizglītības sistēmu un IT sertifikācijas prasību iestrādi tajā.
"Eiropas dienvidu valstīs cilvēki burtiski krāj sertifikātus, un tas viņu kvalifikācijai dod „pievienoto vērtību”."
Nodarbinātības valsts aģentūrā ir datorprasmju mācību programmas bezdarbniekiem, un esam panākuši, ka, apgūstot vienu no šīm programmām, beigās ir eksāmens un tiek izsniegts ECDL sertifikāts.
Par cik piepildītu patlaban var uzskatīt IT darba tirgu?
Mums ir daudz augstskolu, kur māca IT speciālistus, bet ne visur apmācību kvalitātes līmenis ir vienāds. Augsti kvalificētos speciālistus pieprasa, bet, ja neesi tik kvalificēts, nav tik viegli atrast darbu.
Ir speciālisti, kuru pietrūkst, jo periodiski nāk dažādi jauni risinājumi, specifiskas tehnoloģijas, ko nepieciešams apgūt. Aptuveni ik pēc pusgada nāk jaunas aplikācijas, versijas. Lai atrastu savu vietu darba tirgū, jāmācās visu laiku.
