Krīze mudina izmantot bezmaksas iespējas internetā
Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) no 2. līdz 5. martam rīko „E-prasmju nedēļu” (e-skills week), kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva un notiek visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Projekts notiek sadarbībā ar SIA „Lattelecom”.
Eiropas e-prasmju nedēļas ietvaros Latvijā darbojas online skaitītājs − tas ļauj uzskaitīt visus e-prasmju nedēļas dalībniekus. Dati par viņiem tiks summēti Eiropas mērogā, un valstis sacentīsies − kurā ir aktīvākie datoru un interneta lietotāji. Skaitītājs atrodams apollo.lv, likta.lv un citās interneta vietnēs.
Cik Latvija patlaban ir aktīva interneta lietotāja? Kad Eiropā 2005. gadā puse no visām mājsaimniecībām jau lietoja tīmekli, Latvijā šīs iespējas izmantoja tikai katra trešā mājsaimniecība. Bet pēdējos gados šis rādītājs ir strauji pieaudzis, un patlaban Latvijā cilvēki vidēji dienā internetu lieto plašāk nekā ES kopumā: lietotāju īpatsvars ir sasniedzis gandrīz 62%, par diviem procentu punktiem apsteidzot ES.
E-prasmju lietās aktīvais vecums skaitās no 14 gadiem līdz 76 gadiem. Ikdienā ES tikai katrs trešais lasa presi internetā, bet Latvijā to dara 46% mājsaimniecību. Iespējams, ka krīzes apstākļos darbojas bezmaksas pieejamības efekts, kas tieši tāpat mūs rosinājis plašāk izmantot webradio, webtv vairāk nekā Eiropā.
Latvijā informācijas apriti ar klientiem biznesa vidē elektroniski veic 27% uzņēmumu (ES – 26%), e-rēķinus pie mums veic 32%, bet ES 27 – 23%. (Avots: Eurostat, 2009). Ir tādas jomas, kurās Latvija izceļas īpaši, proti, mums ir 1. vieta Eiropā videofilmu lejuplādēšanā un īso filmu lejuplādēšanā un skatīšanā un 3. vieta pašradīta satura (teksts, fotogrāfijas, video, mūzika) augšuplādēšanā. Tas nozīmē, ka cilvēki prot fotografēt, filmēt, to visu ievietot internetā.
"Patlaban Latvijā cilvēki vidēji dienā internetu lieto plašāk nekā ES kopumā: lietotāju īpatsvars ir sasniedzis gandrīz 62%, par diviem procentu punktiem apsteidzot ES."
„Lattelecom” galvenais tehnoloģiju direktors Ģirts Bērziņš informē, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā vara tīkla aizstāšanā ar optisko tīklu, kas nozīmē citu interneta ātrumu un citas iespējas gala patērētājam. „Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē pēc interneta lejupielādes ātruma, mēs esam aiz Dienvidkorejas, Japānas un Ālandu salām,” iepriecina Ģ.Bērziņš.
„Mums ir kvalitatīva infrastruktūra un ir visi faktori, lai veidotos labi pakalpojumi. Bezvadu tīkls ir tikai infrastruktūra, bet būtiski ir tas, kas pa to infrastruktūru staigā, kas ir tie pakalpojumi. Tāpēc ir svarīgi rīkot degustāciju visā Latvijā, kā lielveikalos, kur dod pa brīvu pamēģināt jaunās produkcijas mazu gabaliņu un pēc tam var piedāvāt visu iepakojumu. Savukārt tiem, kas jau dzīvo e-vidē, būtu vēlams paraudzīties uz apgūto ar izaicinājumu, apsverot, ko mēs vēl varam izdomāt, kā pasaulē vēl nav.”
Samazinās e-kontakts ar pārvaldību
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzskata, ka Latvijas kā mazas valsts izaicinājums ir līdzināties labākajiem, nevis priecāties par vidējo statistisko. „Ir labi, ja interneta iespējas cilvēki saskata ne tikai ziņu portālu lasīšanā,” norāda ministrs. „E-prasmju nedēļas uzdevums ir veidot situāciju, ka cilvēki lielāko daļu valsts pārvaldes pakalpojumu saņem e-vidē. Vai nu internetā mājās, vai e-bibliotēkā, vai vienas pieturas aģentūrā pašvaldībā.
Neskatoties uz to, ka ir pieaudzis e-pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā, ir samazinājies cilvēku e-kontakts ar pārvaldību. Latvijā ir ļoti daudz valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu, bet e-pārvalde netiek izmantota tik daudz, cik vajadzētu un varētu. Iespējams, ka tā ir valsts pārvaldes kopējā iekšējā dezintegrācija vai arī katra vēlēšanās attīstīt tikai savu pakalpojumu. Latvijā jāveic izmaiņas valsts pārvaldes filozofijā, jo rīki ir atbilstoši un iedzīvotāji arī gatavi strādāt, bet valsts pārvaldes iekšienē ir jātiek galā ar savrupību.
"E-prasmju lietās aktīvais vecums skaitās no 14 gadiem līdz 76 gadiem."
Jau šogad Latvijā būs pieci pilotprojekti, kuru rezultātā caur pašvaldības vienas pieturas aģentūru būs saņemami arī visi publiskās pārvaldes pakalpojumi. Elektroniskais paraksts nav lielākā problēma; ja cilvēkam nebūs elektroniskā paraksta, tad viņam būs iespēja autorizēties pie konkrēta operatora, bet problēma ir pats pakalpojumu klāsts un tas, ka ministrijas vēl arvien strādā pa vecam un to nevar mainīt vienā dienā. Valsts pārvaldei pastāvīgi ir jākontrolē atgriezeniskā saite - orientējoties uz lietotāju un pakalpojumu pieprasītāju, nevis radot projektus, ar kuriem ir apmierināti tikai paši projektu izstrādātāji.
E-prasmju nedēļas mērķis ir ieinteresēt plašāku sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un lietošanas iespējām, informēt, kur un kā izmantot jau esošās e-prasmes, tās uzlabot, kā arī uzzināt par valsts sniegto e-pakalpojumu saņemšanas iespējām un to ērtāku izmantošanu.”
E-vides iespējas lielākas, nekā zinām
Šāda veida e-prasmju projekts Latvijā un ES valstīs tiek rīkots pirmo reizi, lai popularizētu inovatīvu apmācību un IKT pakalpojumus, kā arī veicinātu iedzīvotāju izpratni par pieaugošo e-prasmju nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā. E-prasmju nedēļā iedzīvotāji varēs gūt praktisku informāciju, piemēram, kādus pakalpojumus var saņemt no e-valsts, kas jāzina uzņēmējam, piedāvājot preces interneta vidē, par mobilā interneta iespējām e-prasmju īstenošanai un citas aktualitātes.
Get online dienā „Nebaidies – iesaisties” 4. martā pašvaldību bibliotēkās, kompetenču centros, skolās un pašvaldībās iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, bezdarbnieki, pensionāri un cilvēki ar īpašām vajadzībām un citi interesenti varēs apgūt dažādas e-prasmes, lai izprastu un paplašinātu to lietošanas iespējas.
„Šajā nedēļā būs vairāk nekā 300 pasākumu visā Latvijā: skolās, bibliotēkās, bankās, IT uzņēmumos, mācību iestādēs un citur,” par e-prasmju nedēļu stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa. „Galvenais – pārliecināt tos cilvēkus, kam pašlaik nav vajadzīgo prasmju, ka viņi tomēr varētu šo e-vidi izmantot. Attiecībā pret tehnoloģijām mums ir divas paaudzes. Tā dēvētie digitālie pamatiedzīvotāji, kuri ir auguši kopā ar tehnoloģijām, un digitālie imigranti, kuri ir vecāki un visu apguvuši, kad skolēnu vai pat studentu vecums jau pagājis. Tāpēc galvenais uzsvars šajā nedēļā ir ne tikai runāt ar jauniešiem par to, kā jāuzvedas e-vidē, bet arī iepazīstināt tos, kuriem tā nav dabīgā vide, ar interneta pakalpojumiem un iespēju tos izmantot. Pārliecināt, ka šīs iemaņas atvieglo dzīvi. RAPLM pārstāvji stāstīs, kā izmantot e-iepirkumus, Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti informēs skolēnus par to, kā viņi var izmantot datus saviem zinātniskajiem darbiem. Mums ir ļoti daudz iespēju e-vidē, bet nereti cilvēki to nezina.
Mūsu uzdevums ir informācijas sabiedrības attīstīšana. Ir svarīgi, lai jaunieši izvēlas un studē informāciju komunikāciju tehnoloģijas, jo ir vajadzīgi speciālisti, lai mūsu valstī attīstītos e-bizness. Bez interneta tehnoloģijām vairs nevar pastāvēt ne plašsaziņas līdzekļu vide, ne ražošana, ne arī citas dzīves sfēras – mēs esam no tām atkarīgi.”
E-pieeja audzē bibliotēku apmeklētāju skaitu
Reizēm mums šķiet - kurš tad vispār nav pieslēdzies? Bet ir tā, ka nav! Ne katram mājās ir dators un ne katram internets. Toties, lai veicinātu interneta pieejamību, ir labi attīstīts bibliotēku tīkls.
V/a „Kultūras informācijas sistēmas” direktors Armands Magone skaidro, ka visās 864 Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkās ir pieejams platjoslas internets. Pašvaldībām par šo interneta pieslēgumu nākas maksāt ļoti maz: lielāko daļu sedz valsts. „Ir svarīgi, lai mēs neiekristu tajās pašās lamatās, kurās esam iekrituši citās sfērās – mums patīk patērēt, bet e-vide ir vieta, kurā mēs varam būt radītāji,” norāda A.Magone.
„Mēs katrs esam latviskā satura un mūsu kultūras vērtību radītāji šajā vidē. Šis laiks ir ļoti grūts daudzām ģimenēm, bet e-pieeja bibliotēkās ļauj cilvēkiem pašiem meklēt gan darba iespējas, gan iespējas nodarboties ar kādu savu aroda prasmi, gan meklēt iespēju, kā veidot uzņēmumus, izpētīt tirgu pasaulē.
"Jau šogad Latvijā būs pieci pilotprojekti, kuru rezultātā caur pašvaldības vienas pieturas aģentūru būs saņemami arī visi publiskās pārvaldes pakalpojumi."
Pagājušajā gadā vairāk nekā par 30% ir pieaudzis bibliotēku apmeklētāju skaits, un tie nav tikai bērni, kas spēlē spēles. Bibliotēkās pie datoriem ir rindas, un nepieciešams bibliotēku infrastruktūru attīstīt tālāk.”
E.Zalāns atzīst, ka ar interneta pieslēgumu vien nepietiek, datora pasaulē jāorientējas labāk, bet, izmantojot ES finansējumu, paredzēts to risināt. „Otrs virziens – jebkurā vietā, kur par valsts naudu tiek pirkts internets, ir jābūt iespējai cilvēkiem, pietuvojoties ar savu datoru, šo internetu izmantot – tātad jābūt iespējai izmantot bezvadu pieslēgumu. Mēs pie šī projekta strādājam –ir jāaudzē interneta ātrums un pieejamība.”
Skolotājs kļūst par konsultantu
„Pats galvenais - vai mums pietiek zināšanu par to, ko mēs e-vidē darām,” uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Maksims Kazakovs. „Ja mums ir zināšanas, vai mums pietiek kultūras un vai mūsu domāšana mainās līdz ar tehnoloģijām? Esmu sastapies ar situāciju, kad cilvēki uz jaunajām tehnoloģiskajām platformām mēģina pielietot vecus paņēmienus. Līdz ar e-pakalpojumu attīstību jādomā arī par pašu procesu sakārtošanu.
E-prasmes jāattīsta ne tika skolēniem, bet arī skolotājiem. Nav runa par to, ka skolotājiem jābūt gudrākiem par skolēniem, lai neizskatītos smieklīgi, bet lai skolotāji, kā jebkurš cits iedzīvotājs, prastu izmantot visus tos labumus un iespējas, ko tehnoloģijas piedāvā. Ar IT ienākšanu skolā un dzīvē mainās pieeja izglītības procesam, mainās skolotāja loma, un tas nav mans atklājums – pedagogs vairs nav tikai zināšanu devējs, bet arī konsultants, kā šīs zināšanas iegūt. Bērni paši pratīs visu atrast un izdarīt, tikai viņi jāvada un jāiemāca, kā to darīt.”
Labie piemēri Latvijā
Kopš 2001. gada Latvijā ir iespēja iegūt Eiropas līmeņa datorprasmes sertifikātu (ECDL).
LIKTA 2004. gadā kopā ar reģionālajiem un biznesa partneriem uzsāka iniciatīvu „Latvija@Pasaule”, kuras laikā digitālās prasmes apguvuši vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju.
Jau 2006. gadā tika atklāti pašvaldību IT kompetences centri, kuros pašvaldības var saņemt IT pakalpojumus un iegūt jaunas zināšanas par to, kā izmantot IT rīkus veiksmīgākai savu funkciju īstenošanai.
Pagājušajā gadā LIKTA organizētās akcijas „E-apmācīts uzņēmējs 2009” laikā tika piedāvāta 24 stundu gara, specializēta apmācību programma, kas piemērota tieši mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī mikrouzņēmumu vajadzībām. Iniciatīvas „Latvija@Pasaule” laikā 2009. gadā izstrādāts IT Barometrs. Tas ļaus uzkrāt statistiku par iedzīvotāju zināšanu līmeņa sadalījumu saistībā ar dažiem sociāli demogrāfiskiem raksturotājiem, piemēram, dzimumu, vecumu, nodarbošanos un citus datus.
