Tas liecina, ka ievērojami ir palielinājusies iedzīvotāju interese par sava nama energoefektivitātes paaugstināšanu, līdz ar to – enerģijas taupīšanu un ēku siltināšana vēršas plašumā.
Latvijā aktīvi darbojas trīs aģentūras
Pirmā enerģētikas aģentūra Eiropā jeb Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) tika izveidota pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā, kad pasauli skāra naftas krīze. Tās uzdevums bija palīdzēt Eiropas valstīm ieviest koordinētu pieeju naftas krājumu izmantošanai ārkārtas situācijās.
Mūsdienās IEA darbojas kā enerģijas politikas padomdevējs 28 dalībvalstīm un palīdz tām nodrošināt iedzīvotājiem drošu, tīru un ne pārāk dārgu enerģiju. Tās galvenais mērķis ir līdzsvarot enerģētikas triju "E" politikas veidošanu: enerģētikas drošumu (energy security), ekonomisko attīstību (economic development) un vides aizsardzību (environmental protection).
Savukārt Latvijā pirmā bija Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), kuru izveidoja ar Rīgas domes 2007.gada lēmumu. Divus gadus vēlāk darbu uzsāka biedrība "Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra" (ZREA), bet 2010.gadā tika nodibināta Kurzemes reģionālā enerģētikas un attīstības aģentūra (KREA).
Šo iestāžu galvenais uzdevums ir energoapgādes un energoefektivitātes ilgtermiņa plānošanas dokumentu izstrāde un to aktualizēšana, konsultatīvu, informatīvu un mācību pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana publiskajā un privātajā sektorā, kā arī citi uzdevumi.
Uzmanības centrā ēku energoefektivitāte
Aizvadītajos gados ievērojamu ieguldījumu sava reģiona enerģētikas attīstībā ir devusi ZREA, kurā šobrīd darbojas Jelgavas, Jēkabpils, Bauskas, Auces, Krustpils un Ozolnieku pašvaldības, uzņēmumi SIA "Fortum Jelgava" un SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" un divas biedrības - "Zinātnes inovāciju un testēšanas centrs" un "Zemgales reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centrs".
Taču īpašu atzinību Eiropas Savienības līmenī ir izpelnījusies ZREA aktivitāte "Enerģijas efektivitātes palielināšana daudzdzīvokļu mājās", par kuru aģentūra īpašā ceremonijā saņēma Eiropas Komisijas balvu "ManagEnergy Local Energy Action Award". ZREA projekts bija viens no trim finālistiem, kuru izvēlējās kompetenta žūrija. Kopumā Eiropas Komisija no 23 valstīm bija saņēmusi 64 pieteikumus.
"Mēs priecājamies, ka Latvijas dzīvojamā fonda problemātika ir pamanīta Eiropas Savienības līmenī. Padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu māju zemās energoefektivitātes dēļ rodas ievērojami enerģijas zudumi, oglekļa dioksīda emisijas, un iedzīvotājiem nākas lieki pārmaksāt par patērētajiem energoresursiem, tāpēc šī situācija ir jānovērš. Mēs esam lepni un pagodināti par Eiropas Komisijas enerģētikas ekspertu mūsu darba augsto novērtējumu saistībā ar daudzdzīvokļu māju renovācijas projektiem Zemgalē," saka ZREA direktore Inga Kreicmane.
"Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tika izveidota pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā."
"Izstrādājot ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu Zemgales reģionam, tika veikta analīze par to, kas ir lielākie enerģijas patērētāji. Izrādījās - tas ir dzīvojamo ēku sektors. ZREA speciālisti piedalījās un piedalās dzīvokļu īpašnieku sapulcēs, sniedz iedzīvotājiem atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā. Interesenti aģentūrā var saņemt energoekspertu konsultācijas gan par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, gan jaunākajām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un energoefektīvākajiem risinājumiem.
Taču šajā procesā visgrūtāk ir pārliecināt iedzīvotājus, ka par savas mājas uzturēšanu ir jārūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem, lai nams būtu labā tehniskā kārtībā un tajā būtu patīkami dzīvot. Par mājas renovāciju kopsapulcē lemj paši iedzīvotāji, un parasti tā ir cīņa starp tiem, kuri uzskata, ka māja ir jāatjauno, un tiem, kam tāpat ir labi.
Tas ir smags darbs, kas tiek veikts kopā ar Zemgales namu apsaimniekotājiem: SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde", "Bauskas nami", "Auces namsaimnieks", Jēkabpils "JK namu pārvalde", "Ozolnieku KSDU".
Balvu "ManagEnergy Local Energy Action Award" saņēma arī Dānijas un
Apvienotās Karalistes projekti.
Rīgā balvas pasniedz četrās nominācijās
Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" jau otro gadu pēc kārtas kopīgi rīkoja Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Latvijas Būvniecība". Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Konkursa nolikums tika sagatavots kopā ar informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" sadarbības partneriem: Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju un citām sabiedriskajām organizācijām. Konkursu atbalsta SIA "Paroc", SIA "Saint Gobain Celtniecības produkti", SIA "Tenapors" un citi pazīstami uzņēmumi.
Kopumā konkursam tika iesniegts 41 pieteikums, kas pretendēja uz balvām četrās nominācijās:
- "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka";
- "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka";
- "Energoefektīvākā industriālā ēka";
- "Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā".
"Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konkursā pieteikto ēku skaits ir divkāršojies. Par to man ir liels prieks! Tas apliecina, ka skaidrošanas darbs un Ekonomikas ministrijas aktivitātes ir nesušas augļus, energoefektivitātes idejām Latvijā kļūstot arvien populārākām.
Energoefektivitāte ir viens no mūsu ekonomikas izrāviena atspēriena punktiem, jo tādējādi varam kāpināt savu produktivitāti, samazināt izmaksas un palielināt enerģētisko patstāvību. Ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības plānus šajā jomā, domājams, ka nākotnē atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tikai palielināsies," uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Uzvarētāji galvenokārt nāk no reģioniem
Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" galvenais vērtēšanas kritērijs bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kas ir galvenie ēkas energoefektivitātes rādītāji. Kā sekundāri kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, būvniecības ilgtspējīgi risinājumi un kvalitāte, kā arī "zaļā iepirkuma" principu piemērošana būvdarbos un arhitektoniskā kvalitāte. Šeit jāpiebilst, ka žūrijas komisija iepazinās ne tikai ar dokumentiem, bet arī apmeklēja pretendentu pieteiktās ēkas.
Vislielākā konkurence izvērsās nominācijā "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka", kurai kopumā tika iesūtīti 28 pieteikumi. Tā kā divi pretendenti savāca vienādu punktu skaitu, šogad tika piešķirtas divas otrās vietās. Balvas saņēma daudzdzīvokļu ēka Saldū, Nākotnes ielā 5, un Rīgā, Biķernieku ielā 160.
Tagad Saldū renovētajā namā (būvēts 1980.gadā) siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies līdz 36,47 kWh/m². Papildus paveiktajam mājas īpašnieki nākotnē ēkai cer uzstādīt saules kolektorus, kas vēl samazinātu karstā ūdens sagatavošanas izmaksas.
"Atzinību ES līmenī ir izpelnījusies ZREA aktivitāte "Enerģijas efektivitātes palielināšana daudzdzīvokļu mājās"."
Savukārt Biķernieku ielas nama vidējais siltumenerģijas patēriņš mēnesī pērn apkures sezonā sasniedza 44,83 kWh/m². Jāuzsver, ka Rīgā nesiltinātās daudzdzīvokļu mājās šis rādītājs ir 180 kWh/m², dažviet pat lielāks.
Trešo vietu šajā nominācija ieguva nams Valmierā ar patēriņu 45,49 kWh/m².
Liela konkurence izvērsās arī sabiedrisko ēku nominācijā. Pirmo vietu ieguva rīdzinieki – Alojas Biznesa centrs K.Valdemāra ielā 62. Otro un trešo vietu attiecīgi sadalīja Liepājas pašvaldības policija un Rīgas Industriālais parks. Apbalvošanas reizē liepājnieki uzsvēra, ka pilsētā jau ir renovētas 43 sabiedriskās ēkas un drīz šis process tiks pabeigts.
Nominācijā "Energoefektīvākā industriālā ēka" pirmo un otro vietu ieguva SIA "Dinex Latvia" Ozolnieku novada Raubēnos un SIA "Valmiera-Andren" ražošanas ēka (siltināšanas rezultātā videi draudzīgais uzņēmums paredzējis samazināt oglekļa dioksīda CO2 emisiju par 94,24t gadā). Bet pirmajā no minētajām ēkām siltumenerģijas patēriņu renovācijas rezultātā ir izdevies samazināt līdz 23,9 kWh/m².
Grupā "Energoefektīvākā vienģimenes ēka" pirmās trīs vietas attiecīgi ieguva "Daugaviņas" Ikšķiles novadā, ēka Carnikavā un nams Garkalnes novada "Dzilnās".
Konkursā tika piešķirtas arī vairākas atzinības balvas.
Katram uzvarētājam savi knifi
Visās konkursā pieteiktajās ēkās bez jau tradicionālā siltināšanas metožu un materiālu kopuma ir atrodams arī savs knifs. Piemēram, ventilācijas uzlabošanai Saldus namam uz jumta šahtu izvadiem tika uzstādīti gaisa nosūces deflektori. Šādas ietaises Latvijā vēl netiek plaši izmantotas.
Savukārt Alojas Biznesa centrā Rīgā siltuma taupīšanai ir izveidota īpaša logu žalūziju sistēma. Turklāt brīvdienās ir iespēja atslēgt siltuma padevi, kas atkal dod iespēju taupīt.
Liepājas policijas ēkā siltuma ekonomēšanai ir izveidota ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Bet uz ēkas jumta uzstādīti seši saules kolektori, kas nodrošina karstā ūdens apgādi un piesaisti apkures sistēmai.
"Visgrūtāk ir pārliecināt iedzīvotājus, ka par savas mājas uzturēšanu ir jārūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem."
SIA "Dinex Latvia" ražošanas ēkai, lai taupītu siltumu, renovācijas laikā samazināja logu platību, kā arī uzstādīja ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas funkciju. Savukārt ventilācijas sistēmā, kas nosūc gaisu no metināšanas kabīnēm, uzstādīti filtri, kas par 98% attīra gaisu, kas tālāk tiek recirkulēts atpakaļ ražotnē. Tieši šīs tehnoloģijas ļāva sasniegt ievērojamu siltuma patēriņa ietaupījumu.
Taču, izmantojot īpašas tehnoloģijas, vislielākais siltuma ietaupījums apkurei ir sasniegts vienģimenes namā "Daugaviņas" – tikai 17 kWh/m².
Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011" notika Eiropas Savienības ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas laikā, kas norisinājās no 18. līdz 22.jūnijam.
