Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ēku ekspluatācijas laiku galvenokārt nosaka četri faktori: būvniecībā izmantotie materiāli, to kvalitāte, ēkas turpmākā ekspluatācija un vide.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ēku ekspluatācijas laiku galvenokārt nosaka četri faktori: būvniecībā izmantotie materiāli, to kvalitāte, ēkas turpmākā ekspluatācija un vide.
Dzīvojamo māju mūžs
Par būvju un tajās izmantoto materiālu kalpošanas ilgumu zināmu priekšstatu sniedz Ministru kabineta noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām" (1.pielikums).
Dzīvojamās mājas atbilstoši lietotajiem materiāliem, konstrukcijām un vidējam kalpošanas ilgumam tiek iedalītas sešās kapitalitātes grupās. Masveida apbūve pamatā pieder IV un V kapitalitātes grupai, ja to nesošās konstrukcijas veidotas no mūra (ķieģeļu) un lielpaneļiem (IV grupa) vai paneļiem un lielpaneļiem (V grupa). Savukārt pārseguma konstrukcijas abām grupām būvētas no dzelzsbetona gatavelementiem. Atbilstoši minētajiem MK noteikumiem IV kapitalitātes grupas ēkām (sērijas 1-316; 1-318; 119) to vidējais kalpošanas ilgums tiek lēsts ap 70 gadiem, bet V grupas namiem (sērijas 103; 104; 1-464; 1-467A; 1-602; 602P) - ap 60 gadiem.
Jāpiebilst, ka ilgākais mūžs – 150 gadu - atvēlēts dzīvojamiem namiem, kuru konstrukcijā izmantots monolītbetons, ķieģeļu mūris, metāla sijas un citi materiāli. Tas nozīmē, ka, piemēram, Purvciemā tā dēvētajās franču projekta mājās ļaudis bez problēmām varēs mitināties vismaz 120 gadu.
"Ilgākais mūžs atvēlēts dzīvojamiem namiem, kuru konstrukcijā izmantots monolītbetons, ķieģeļu mūris, metāla sijas."
Savukārt MK noteikumu 2.pielikums "Konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais kalpošanas ilgums" sniedz priekšstatu par atsevišķu ēkas elementu kalpošanas ilgumu. To vidējais kalpošanas ilgums gados ir saistīts ar attiecīgās mājas kapitalitātes grupu.
Atbilstoši šiem noteikumiem IV un V māju kapitalitātes grupās dzelzsbetona lielizmēra plātņu lodžijām un balkoniem vajadzētu kalpot vismaz attiecīgi 70 un 60 gadus. Taču to stāvoklis jau tagad daudzviet ir visai traģisks.
Tikai 25 gadi ir atvēlēti jumtiem, kas veidoti no hidroizolācijas ruļļmateriālu trim četrām ieseguma kārtām. Tas nozīmē, ka, ja šāds nams būvēts, piemēram, 1985.gadā, vispirms jau augšējo stāvu dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu īpaši brīnīties, ja kādā lietainā dienā mājokļi sāk applūst.
Katrs no dzīvokļu īpašniekiem, veicot gluži vienkāršu pirmziemnieku aritmētisku darbību, var aprēķināt savas mājas vecumu un izdarīt secinājumu - ieguldīt līdzekļus sava nama renovācijā vai ne.
Taču kopumā MK noteikumos minētos kalpošanas laika ierobežojumus jāuztver kā aptuvenus, jo šie termiņi ir noteikti kā pieļāvumi, kas praksē vēl nav pārbaudīti.
Mājas "slimības vēsture" jeb dzīvojamās mājas apsekošana
Ministru kabineta noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām" noteic, ka dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas laikā reizi gadā tiek veiktas šādas darbības: pamatu, sienu un citu nama konstrukciju vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās, radušās plaisas, nav atvērušās šuves starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem) un redzami citi bojājumi. Tāpat reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.
Turklāt, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir atklāti apstākļi, kas var radīt bojājumus, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai. Apsekojuma rezultātus apkopo Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.pants noteic, ka par ikvienu dzīvojamo māju ir iekārtojama Mājas lieta, kurā jāuzkrāj arī tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi.
"Dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis pirmām kārtām cieši saistīts ar tās uzturēšanas kvalitāti."
Šo pantu sīkāk reglamentē MK noteikumi Nr.908 "Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi". Mājas lieta, atbilstoši šiem noteikumiem, sastāv no četrām sadaļām. Tās trešajā sadaļā jāiekļauj dzīvojamās mājas tehniskā dokumentācija, tai skaitā informācija, kas iegūta, apsekojot dzīvojamo namu.
"Balstoties uz šiem apsekošanas aktiem, tiek pieņemts lēmums par nākamajos trīs gados nepieciešamajiem remontdarbiem," skaidro Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (apsaimnieko aptuveni 60% pilsētas dzīvojamā fonda) Tehniskās pārvaldes direktors Edmunds Vīksniņš.
"Šie apsekojumi liecina, ka mūsu apsaimniekoto sērijveida paneļu ēku stāvoklis kopumā ir apmierinošs. Problēmas dažviet ir ar šo ēku gala sienām. Taču "Rīgas namu pārvaldnieka" darbības laikā kritiskas situācijas pagaidām neesam konstatējuši. Šobrīd lielākas problēmas rada silikāta ķieģeļu ēkas, kuru sienas uzsūc mitrumu."
Laba namu uzturēšana un renovācija pagarinās to mūžu
Dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis pirmām kārtām ir cieši saistīts ar tās uzturēšanas kvalitāti. Apsaimniekotājam laikus jārūpējas, lai netecētu jumts vai cauruļvadi, lai normāli darbotos apkures un ventilācijas sistēmas.
Lai operatīvi risinātu namu apsaimniekošanas jautājumus, piemēram, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir izveidojis savas, oriģinālas datorprogrammas "Darba Boss" un "Namu Boss".
"Ar programmu "Darba Boss" par katru apsaimniekojamo māju, izmantojot darbu veidu klasifikatoru, materiālu uzskaites bāzi, veidojam vienotu darbu pieteikumu un darbu uzdevumu uzskaiti, kā arī reģistrējam konkrētus izpildītājus," stāsta E.Vīksniņš. "Ar šīs programmas palīdzību gan atsevišķiem namiem, gan visām ēkām kopumā tiek sagatavoti ikgadējie remontu plāni. Jāpiebilst, ka programmas lietotājs bez programmētāju palīdzības arī pats var veidot jebkuru dokumentu, piemēram, apsekošanas aktus, remontdarbu tāmes sadaļas, tās papildināt un izmainīt.
Savukārt programmu "Namu Boss" izmantojam ikgadējās dzīvojamās mājas ieņēmumu un izdevumu pārskatu un plānotās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas tāmes sagatavošanai. Arī "Namu Boss" veidots tā, lai lietotājs varētu konstruēt tāmes vai pārskata veidolu, lietot vēlamos aprēķinu algoritmus; ir iespēja veidot kopējus un atšķirīgus tāmju vai pārskatu parametrus. Abas datorprogrammas ir praktiskas, un lietotājs tās var apgūt īsā laikā."
Ar gadiem ēkām parādās dažādi defekti, tostarp zema siltumnoturība, kas jau prasa nopietnu rīcību. Kad dzīvokļu īpašnieki vienojušies par sava nama renovāciju, talkā jāaicina profesionāli būvinženieri un energoauditori, lai veiktu ēkas tehnisko apsekošanu un noteiktu veicamo būvniecības apjomu, kam seko projektēšana un projekta īstenošana. Taču naudas trūkums visai bieži uzreiz neļauj īstenot visus iecerētos darbus, un tie jāveic pakāpeniski. Tad, konsultējoties ar būvinženieriem un energoauditoriem, vajadzētu rūpīgi pārdomāt darbu secību un apjomus.
"Ar gadiem ēkām parādās dažādi defekti, tostarp zema siltumnoturība, kas jau prasa nopietnu rīcību."
"Piemēram, visai problemātisks ir jautājums par namu gala sienu siltināšanu," teic Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis būveksperts Sergejs Meierovics. "Tā dēvētajās blokmājās, protams, ir izvietotas guļamistabas, kurās veidojas paaugstināts mitrums. Ja sienas nosiltina, nenodrošinot pilnvērtīgu ventilāciju, situācija kļūst vēl sliktāka: mitrumam piebiedrojas tā pastāvīgais pavadonis – pelējums. Tāpēc šī problēma ir jārisina kompleksi, jo, taupot naudu, bieži šai problēmai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība."
Savukārt labus rezultātus daudzviet dod bēniņu siltināšana. Piemēram, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ar ekovati nosiltināja kāda Aleksandra Grīna bulvāra dzīvojamā nama bēniņus, kas šim namam tagad ļauj ietaupīt pat ceturtdaļu patērētā siltuma.
"Vēsturiski šobrīd ir izveidojusies situācija, ka namu pārvaldes vairāk darbojas ugunsdzēsības režīmā, novēršot avārijas," uzskata E.Vīksniņš. "Diemžēl pagaidām trūkst perspektīvu plānu, kas ar namu notiks pēc pieciem vai desmit gadiem. Tāpēc ir nepieciešami fundamentāli pētījumi par dzīvojamo māju tehnisko stāvokli. Tie ir jāveic speciālistiem.
Ļoti iespējams, ka šim nolūkam būtu lietderīgi pat iekasēt zināmu naudas summu, piemēram, vienu santīmu no mājokļa kvadrātmetra. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" organizē ekspertu grupu, kas pārbaudīs mūsu līdzšinējo veikumu un sagatavos ieteikumus turpmākai rīcībai."
Māju siltināšanai, iespējams, tiks vēl 15 miljoni latu
Paredzams, ka devītā projektu iesniegumu atlases kārta aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" turpināsies līdz laikam, kad pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums (47,7 milj. latu) būs izmantots. Kā liecina aplēses, šo resursu pietiks tikai 2012.gadam. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.272 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" devīto projektu iesniegumu atlases kārtu"", kas paredz šīs aktivitātes devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā virssaistību finansējumu 15 milj. latu apmērā. Aprēķini liecina, ka par šiem resursiem iespējams līdzfinansēt vairāk nekā simt māju renovāciju.
Noteikumu projekts arī paredz:
Nākotnē – liela neskaidrība
Kā var izlasīt Ekonomikas ministrijas (EM) interneta vietnē, valsts mājokļu politikas mērķis ir veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldību teritorijās un atbalstot enerģiju taupošus pasākumus dzīvojamās mājās.
Šajā jomā jau gana daudz ir izdarīts: 2009.gadā pieņemts jau minētais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kā arī citi likumi un virkne MK noteikumu, lai nodrošinātu dzīvojamo māju kvalitatīvu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Mājokļu politikas sadaļas iekļautas arī vairākās valdības izstrādātajās nākotnes programmās. Piemēram var minēt EM izstrādāto plānošanas dokumenta projektu "Enerģētikas stratēģija 2030", kurā sava vieta atvēlēta arī mājokļiem.
Dzīvojamo māju kopējā platība Latvijā ir 87 milj. m2, no kuriem 50,5 milj. m2 jeb 58% veido daudzdzīvokļu ēkas galvenokārt ar zemu siltumnoturību. Dokumentā secināts, ka izmaksu ziņā efektīvā veidā iespējams renovēt 60–70% daudzdzīvokļu ēku, tātad 30-35 milj. kvadrātmetru. Pieņemot, ka vidējās renovācijas izmaksas ir Ls 50/m2, kopējais nepieciešamo investīciju apjoms ir gana iespaidīgs – kopumā no 1,5 līdz 1,8 mljrd. latu jeb 80-94 milj. latu ik gadu laikposmā līdz 2030.gadam.
Šajā saistībā loģiski rodas jautājums - kas notiks ar īpašumiem, kuri neiekļausies renovēšanas programmas ietvaros? Vai nami, kas palikuši "ārpus iekavām", tiks nojaukti un to vietā būvēs jaunas mājas? Kas notiks ar dzīvokļu īpašumiem?
Taču visa pamatā ir neskaidrība, kur ņemt šos teju divus miljardus latu, kādu finansēšanas modeli izvēlēties?
Taču viens ir skaidrs - it īpaši sērijveida daudzstāvu dzīvojamām mājam tuvākā nākotnē būs nepieciešama renovācija. Jo ātrāk šo procesu sāks, jo mazāk resursu nāksies tērēt, lai šīs ēkas labi kalpotu ne vienu vien gadu desmitu.
