Latvijas speciālās ekonomiskās zonas. Rēzeknes SEZ – sarežģītais attīstības ceļš

Brīvostas un beznodokļu zonas ārpus ostām

Brīvostu vai brīvpilsētu, kas tās pašas beznodokļu ekonomiskās zonas (BEZ) vien bija, pirmsākumi meklējami turpat divtūkstoš gadu senā pagātnē, lai gan to uzplaukums saistās ar agrajiem viduslaikiem. Hanzas savienība, kas savulaik bija lielākā brīvo tirdzniecības pilsētu apvienība un pateicoties kurai Rīga kļuva par vienu no lielākajām ostām pie Baltijas jūras, tika nodibināta 1367.gadā, un ziedu laikos tajā ietilpa ap 90 Eiropas pilsētu.

Beznodokļu zonas ārpus ostām un tālu prom no tām radās krietni vēlāk – tikai ap 20.gs. sākumu. Tas saistīts ar ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un eksporta lomas pieaugumu. Vienlaikus tam bija arī politiski un sociālekonomiski cēloņi, jo, radot darba vietas ar atvieglotiem nosacījumiem, tika piesaistīti iedzīvotāji valsts nomalēm un mazattīstītiem reģioniem. Rezultātā stiprinātas to robežas un apgūtas jaunas, neapdzīvotas teritorijas. ASV pirmā šāda zona, izstrādājot tai speciālu likumu, tika nodibināta nevis nomalē, bet gan Ņujorkā 1936.gadā.

Par BEZ uzplaukuma laiku uzskata pagājušā gadsimta sešdesmitos un septiņdesmitos gadus. Savukārt Austrumeiropā tie ir deviņdesmitie gadi, kad tur notika pāreja uz tirgus ekonomiku. 2004.gadā Eiropas Savienībā bija 18 brīvostas un 12 BEZ, pēc paplašināšanās uz jauno dalībvalstu rēķina to skaits pieaudzis apmēram līdz 200. Starp tām ir arī Rēzeknes un Liepājas SEZ, kā arī Ventspils un Rīgas brīvosta.

Kāpēc plāns nerealizējās

Rēzeknes SEZ tika izveidota 1997.gada rudenī, pieņemot Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, lai veicinātu tirdzniecību, rūpniecību un satiksmi, piesaistot investīcijas gan ražošanas, gan infrastruktūras attīstībai, gan jaunu darba vietu radīšanai. Īpašs akcents tika likts uz preču importu un eksportu caur Latviju. Un ne jau velti. Pietiek paskatīties kartē, lai redzētu, ka no Rēzeknes kā stratēģiski svarīgu transporta maģistrāļu un dzelzceļa līniju krustpunkta vienlīdz labi pieejami visi valsts tautsaimniecībai svarīgākie virzieni. Uz rietumiem caur Rīgu tā ir Skandināvija un tālāk Rietumeiropa. Uz austrumiem – Maskava, kurai Rēzekne no visām Latvijas pilsētām atrodas vistuvāk. Uz ziemeļiem – Sanktpēterburga, bet uz dienvidiem caur Viļņu – Polija un tālāk Vācija.

Tomēr, kā vēlāk izradīsies, ar izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli vien būs par maz. Bet toreiz, 1997.gadā, šķita, ka līdz ar SEZ izveidošanu Rēzekne atgūs savu agrāko industriālās pilsētas statusu, kas pēc neatkarības atjaunošanas pamazām un nenovēršami tika zaudēts: vairāki uzņēmumi bija pārtraukuši savu darbību, to skaitā arī tādi Latgales rūpniecības balsti kā Rēzeknes piena konservu kombināts un Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca. Trešais no kādreizējiem gigantiem –Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR) – tolaik izmisīgi cīnījās par savu pastāvēšanu.

Iespējams, cerot tieši uz kādreizējo rūpniecības jaudu atgriešanos, plānojot Rēzeknes SEZ, kuras sākotnējā platība bija 1220 ha, tika pieļautas vairākas kļūdas, kas vēlāk būtiski kavēja šīs teritorijas attīstību.

Kā stāsta Skaidrīte Baltace, Latgales reģiona sociālā dialoga koordinatore, Rēzekne ir ļoti kompakta, blīvi apdzīvota pilsēta ar nelielu administratīvās teritorijas īpatsvaru, tāpēc atsevišķās vietās infrastruktūra pat iziet ārpus tās teritorijas. Lai nodrošinātu Rēzeknes SEZ ar tai nepieciešamajām platībām, apmēram puse no tām tika atrasta pagastos, kas robežojas ar pilsētu. Turklāt lielākā daļa no platībām bija privātīpašums. Bet, tā kā sākumā Rēzeknes SEZ atšķirībā no Liepājas SEZ tika izveidota kā privāta akciju sabiedrība, kurā daļa akciju piederēja arī valstij un pašvaldībai, radās problēma ar šo īpašumu atpirkšanu. Faktiski Rēzeknes SEZ tos atpirkt nevarēja, kaut arī par to tika runāts ne vienu reizi vien.

"Rēzeknes SEZ darbībā izmaiņas pozitīvā virzienā sākās tikai pēc Latvijas pievienošanās ES."

Investoriem gan varēja piedāvāt ražošanas platības bijušajā pilsētas rūpnieciskajā teritorijā, kur bija pieejama arī attiecīga infrastruktūra. Citur zemi bez pieejas infrastruktūrai uzņēmējiem vajadzēja pirkt pašiem. Savukārt, tīri mehāniski bijušo rūpniecības teritoriju pārvēršot par ekonomisko zonu, līdzās rūpnīcām tajā tika iekļauts arī dzīvojamais fonds ar padomju laikā celtajām ēkām. Bet, ja toreiz tas tika uzskatīts par vienotu veselumu, tad jaunajā situācijā radīja neērtības kā vieniem, tā otriem, jo iedzīvotāju prasības pret infrastruktūru atšķīrās.

Un šo dilemmu būtībā nebija iespējams atrisināt tā, lai neviena no pusēm neciestu. Tāpēc, kā uzskata Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbībā izmaiņas pozitīvā virzienā sākās tikai pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kad Rēzekne un Latgales reģions kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu un par Rēzekni kā potenciālo investīciju vietu sāka interesēties Rietumu valstu uzņēmumi, kas vēlējās attīstīt sadarbību ar Krieviju. Savukārt pēc pievienošanās Šengenas zonai par Rēzekni arvien lielāku interesi izrāda Krievijas uzņēmumi, kuri vēlas paplašināt uzņēmējdarbību Rietumu virzienā.

Kļūdas labojums pēc trīspadsmit gadiem

Septiņus gadus pēc Rēzeknes SEZ izveidošanas – 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES, tajā strādāja tikai septiņi uzņēmumi. To nefinanšu investīcijas periodā no 1999. līdz 2004.gadam bija 12,8 milj. latu jeb 19% no kopējiem Rēzeknes nefinanšu ieguldījumiem. Liepājas SEZ, kas tika izveidota vienā gadā ar Rēzeknes SEZ, tajā laikā jau darbojās trīsdesmit uzņēmumu un kopējās nefinanšu investīcijas bija 71,2 milj. latu jeb 29,7% no kopējiem Liepājas nefinanšu ieguldījumiem. Rēzeknē gan, salīdzinot ar 1998.gadu, par 11% bija palielinājies ekonomiskajā zonā strādājošo skaits, bet pati pilsēta tobrīd jau bija pazaudējusi ap 5000 iedzīvotāju, un to skaits turpināja kristies līdz 33 000 pašlaik (no vairāk nekā 43 000 1991.gadā).

Turpmākajos gados Rēzeknes SEZ strādājošo komercsabiedrību skaits te pieauga līdz septiņām (2005), te samazinājās līdz piecām (2007). Visbeidzot 2009.gada sākumā krīzes ietekmē nodarbināto skaits ekonomiskajā zonā samazinājās gandrīz uz pusi.

Tātad rezultāti bija pieticīgi un atdeve no ekonomiskās zonas minimāla.

2009.gada beigās tika sākts un 2010.gadā pabeigts darbs pie izmaiņām Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā. No akciju sabiedrības tā kļuva par Rēzeknes pilsētas domes un Rēzeknes novada domes pārraudzībā esošu kopīgu pašvaldību iestādi. "Notika ekonomiskās zonas pārplānošana," stāsta Rēzeknes SEZ pārvaldniece Sandra Ežmale, kura šos pienākumus pilda kopš 2005.gada. "Tagad no tās svītroti meži, kapsētas, daudzdzīvokļu rajoni, vietas, kur attīstās individuālā apbūve… Vārdu sakot, viss, kur nevar attīsties rūpniecība. Savukārt papildus iekļautas teritorijas, kas atbilstoši pašvaldība teritoriālajam plānojumam un uzņēmējdarbības tendencēm pilsētā attīstās kā rūpnieciskās zonas."

"Pateicoties speciālajai ekonomiskajai zonai, uzņēmēji, pirmkārt, iegūst ievērojamas nodokļu atlaides."

Pašlaik Rēzeknes SEZ kopējā platība kļuvusi nedaudz mazāka. Pēdējos gados klāt nākuši pa diviem uzņēmumiem gadā, un tagad tajā strādā divpadsmit komercsabiedrības. Tiesa, gada sākumā bija 14 uzņēmumi, bet ar diviem līgumi lauzti, jo tie nespējuši pildīt līgumā fiksētās saistības. Galvenās no tām ir investīcijas, piesaistīto darbinieku skaits un ražošanas apjoma kāpināšana.

Pašlaik ir skaidra stratēģija, orientējoties uz likumā noteiktās eksportspējas veicināšanu, mēģināt gadā piesaistīt no viena līdz diviem investoriem. Kā saka a/s "Latvijas Finieris" meitas uzņēmuma SIA "Verems" valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes SEZ Uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs Jānis Staris, teritorijas un pārvaldes jautājumi šobrīd ir atrisināti. Tagad jādara viss, lai maksimāli uzlabotu jau esošo infrastruktūru un būvētu jaunu, tādējādi Rēzekni padarot investoriem maksimāli pievilcīgu.

Ko iegūst uzņēmēji

Pateicoties speciālajai ekonomiskajai zonai, uzņēmēji, pirmkārt, iegūst ievērojamas nodokļu atlaides.

Tā ir uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide 80% apmērā. Tātad, ja valstī šā nodokļa likme ir 15%, tad ekonomiskās zonas uzņēmumiem tie ir 3%.

Otrkārt, nekustamā īpašuma nodokļu atlaide arī 80% apmērā. Bet, tā kā Rēzeknes pilsētas un novada domes izmantojušas likumā noteiktās tiesības un arī piešķīrušas 20% nodokļa atlaidi, tad SEZ uzņēmumi nekustamā īpašuma nodokli nemaksā vispār.

Treškārt, nerezidentiem, kuri pašlaik ir absolūtais vairākums no ekonomiskās zonas uzņēmumiem, jo ar pašmāju kapitālu ir tikai trīs no tiem, iespējams piešķirt 80% atlaidi nodoklim no dividendēm. Vēl iespējams SEZ teritorijā veidot brīvās muitas zonas, kur par preču un pakalpojumu eksportu nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN tajās ir nulle. To veiksmīgi izmanto "Rēzeknes dzirnavnieks", kurš SEZ darbojas jau 10 gadus un savā teritorijā izveidojis brīvās muitas zonu, sniedzot ar to saistītos pakalpojumus citiem uzņēmējiem.

Vēl ir vairākas citas nodokļu atlaides, kas gan ir mazāk būtiskas un attiecas uz akcizētajām precēm.

Tomēr vairāki ieguvumi ir netieši. Tāpēc tos grūti izteikt naudā. Kaut vai jau sākumā minētā stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta – dzelzceļa līniju krustpunkts, kas pati par sevi neko negarantē, bet ražojot atvieglo materiālu piegādi un eksportējot garantē priekšrocības loģistikas pakalpojumiem.

Nākamais, kas interesē uzņēmējus un ir tiem būtisks, ir darbaspēks. Tā kvalifikācija un izmaksas. Kaut arī Rēzekne pa šiem gadiem zaudējusi ievērojamu skaitu cilvēku un līdz ar to arī darbaspēka resursus, tradīcijas, attieksme un daļas strādājošo kvalifikācija kā bijušajā rūpniecības pilsētā joprojām saglabājušās. Turklāt reģionā ir vairāk nekā desmit profesionālo skolu un koledžu, kurās sagatavo metālapstrādes, būvniecības, enerģētikas, telemehānikas, sakaru, elektronikas un automātikas, kā arī pārtikas nozares speciālistus. Tomēr galvenais: Rēzeknei ir sava augstskola, kas ne tikai uzskatāma par vērā ņemamu intelektuālo potenciālu, bet arī piesaista pilsētai jauniešus, neļaujot tiem pamest reģionu. Un kā teicis kāds pašvaldības darbinieks: "Kamēr būs augstskola, tikmēr mēs pastāvēsim. Ja to likvidēs, tad arī ar mums pārējiem ir cauri."

…un ko iegūst pašvaldība

Galvenais, ko iegūst pašvaldība, ir darba vietas. Pašlaik SEZ uzņēmumos strādā ap 780 cilvēkiem. Un viņi maksā nodokļus, kas nonāk pašvaldības budžetā. Tieši to uzsver arī Aleksandrs Bartaševičs: "Rēzeknes SEZ komercsabiedrības dod nozīmīgu ieguldījumu Rēzeknes pilsētas un novada ekonomiskajā attīstībā, jo 1,1% abu pašvaldību teritorijā darbojošos komercsabiedrību rada 7,4% darba vietu, bet 76% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Rēzeknes uzņēmumos ir veiktas SEZ komercsabiedrībās. Rēzeknes SEZ komercsabiedrību investīcijas 2010.gadā bija 5,45% no visām nefinanšu investīcijām Latgales reģionā."

Pārējie ieguvumi ir netiešāki. Turklāt arī pati pašvaldība spiesta ieguldīt līdzekļus ekonomiskās zonas attīstībā, nodrošinot to ar nepieciešamo infrastruktūru. Kopš 2007.gada šiem mērķiem, ieskaitot pilsētsaimniecību un ceļus, izlietoti gandrīz 18 miljoni latu.

"Tomēr jāsaprot, ka SEZ pati par sevi vēl neko negarantē," saka pilsētas domes priekšsēdētājs. "Galvenais jautājums – no kurienes nāks investīcijas. Mūsu gadījumā tās pārsvarā nāk no Austrumiem un tas ir potenciāls, kurš jāizmanto. Ja Igaunijā investīcijas, kas nāk no Ziemeļvalstīm, izmanto ļoti efektīvi, tad mums tik labi neiet. Kāpēc? Tāpēc, ka lielā daļā sabiedrības, un tā ir ietekmīga daļa, valda aizspriedumi pret investīcijām no Krievijas vai Baltkrievijas. Un tad iznāk, ka vieni strādā, lai investīcijas piesaistītu, bet citi, lai tās nepieļautu. Bet Latgales reģionam tieši šīs investīcijas no valstīm, kas atrodas tepat blakus, ir ļoti būtiskas. Un būtu neloģiski tādas iespējas neizmantot."

"Neviens ar savu aizaugušo pļavu, esot tālu prom no infrastruktūras, miljonus nopelnīt vairs necer."

Diemžēl arī pēc izmaiņām normatīvajā regulējumā ap 90% Rēzeknes SEZ rūpniecības attīstībai paredzētās zemes joprojām atrodas privātīpašnieku rokās, un tieši ar to Rēzekne atšķiras no Liepājas SEZ vai Rīgas un Ventspils brīvostas. Jo tās visas trīs ir ostas pilsētas, un ostās zeme neatradās privātpersonu rokās. "Piedevām tolaik, kad sāka veidot speciālo ekonomisko zonu, bija uzsākta zemes reforma un cilvēki jau pieprasījuši savus īpašumus," skaidro Sandra Ežmale. "Arī rūpnieciskā teritorija Rēzeknes Ziemeļu rajonā padomju laikā tika uzbūvēta uz lauksaimniecības zemes, kam bija īpašnieki."

Tomēr šobrīd, kad mainīts ekonomiskās zonas juridiskais statuss, viņasprāt, šī problēma vairs nav tik aktuāla un to iespējams risināt daudz vieglāk. Turklāt pēc krīzes mainījusies arī zemes īpašnieku attieksme, un neviens ar savu aizaugušo pļavu, esot tālu prom no infrastruktūras, miljonus nopelnīt vairs necer.

"Tajā laikā, kad Rēzeknes SEZ bija privāts uzņēmums, pašvaldības ietekme tajā bija ļoti niecīga. 2010.gadā, nomainot īpašuma formu, vismaz formāli šī problēma ir atrisināta," situāciju skaidro Aleksandrs Bartaševičs. "Un rezultāts ir redzams – palielinājies gan uzņēmumu skaits, gan apgrozījums. Tomēr rezultāts varētu būt krietni labāks, ja mums izdotos panākt kontroli pār zemes īpašumu pašvaldības robežās. Citādi atnāk investors – viss viņu apmierina, bet nevar dabūt vietu, kur strādāt, jo par zemi tiek pieprasīta cena, kam nav nekāda sakara ar īpašuma tirgus vērtību. Tāpēc pašlaik, izmantojot arī ES līdzekļus, mēs paralēli infrastruktūras sakārtošanai strādājam arī pie šā jautājuma."

Aizvadītais gads ar plusa zīmi

Kā stāsta Sandra Ežmale, pēdējā laikā informācija par Rēzeknes SEZ piedāvātajām iespējām ik gadu tiek nosūtīta ap četrdesmit potenciālajiem investoriem, kas izrādījuši interesi par Rēzekni. No tiem vismaz 10–15 atbraucot piedāvājumu apskatīties. Vismaz divi trīs par to izrādot pastiprinātu interesi. Tomēr investoru ienākšana esot samērā ilgs process. Kamēr nokārto jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, un reāli uzsākot darbību, paejot vairāki gadi. 

2010.gada sākumā darbu sācis Luksemburgas uzņēmums "NewFuels", kas ražo augstas siltumatdeves koka granulas. Gadu vēlāk – gāzes spiediena regulatoru ražotājs SIA "Redius" no Krievijas. Par Rēzeknes SEZ uzņēmumu pērn kļuvis arī viens no Latvijā un Zviedrijā strādājošās "LEAX Group" metālapstrādes uzņēmumiem – SIA "LEAX Rēzekne", kas ievērojami paplašinājies, uzbūvējot vēl vienu ražotni un radot jaunas darba vietas.

Kopumā aizvadītais gads Rēzeknes SEZ bijis veiksmīgs. Pat ļoti.

Kopējais SEZ komercsabiedrību neto apgrozījums 2011.gadā bija 38,4 milj. latu, kas ir par 63% vairāk nekā 2010.gadā, kad apgrozījums bija 23,5 milj. latu.

Palielinājies eksports. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad tika eksportēta produkcija par 7,5 milj. latu, tas pieaudzis līdz 18,3 milj. latu (144%) jeb 2,44 reizes. Lielākie eksportētāji bijuši uzņēmumi "NewFuels", "REBIR" un "LEAX Rēzekne".

"Tas tikai liecina, ka Rēzeknes SEZ komercsabiedrības statusu un SEZ pieejamās nodokļu atlaides uzņēmumi izmanto lietpratīgi un veiktās investīcijas uzņēmumos dod pozitīvu efektu," īpaši uzsver Sandra Ežmale.

"Bet nākotnē Rēzeknes SEZ jāpadara tik pievilcīga, lai uzņēmēji apstātos tieši šeit un šeit, nevis kaut kur citur, arī investētu," sarunas noslēgumā saka Aleksandrs Bartaševičs.