Ventspils faktors

Ko saka neatkarīgie britu biznesa eksperti

Ja paļautos tikai uz to, ko rāda TV Latvijā un raksta prese vai interneta portāli, tad par Ventspils brīvostu var rasties divējāds priekšstats. No vienas puses, kā par uzņēmēju paradīzi, kur notiek fantastiskas lietas, no otras, kā par vietu, kur neliela grupiņa bagātu cilvēku, personisku ambīciju vadīti, kārto sev vien zināmus rēķinus. Bet, ja izkāpjam no katliņa, kur vārāmies paši savā sulā, un paskatāmies, ko par mums domā pasaulē, tad izrādās, ka neatkarīgo ekspertu veiktajā pētījumā "Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13" TOP 50, kas publicēts Financial Times izdevumā FDI Intelligence, Ventspils brīvosta novērtēta kā septītā perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostu zonām ierindota 2.vietā. Tas ir augstākais vērtējums, ko ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām. Līdzīgā 2010./2011.gada pētījumā Ventspils gan kopvērtējumā, gan starp brīvostām atradās piektajā vietā. 

Interesanti paskatīties, kas tad ir tie, kuri apsteiguši ventiņus? Topa pirmajā vietā ir Dubaijas lidostas brīvā zona, otrajā – Dubaijas internacionālais finanšu centrs, trešajā - Šanhajas brīvā tirdzniecības zona. Bet ceturtajā, piektajā un sestajā vietā – brīvās ekonomiskās zonas no Malaizijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Marokas. Savukārt no ostu zonām pārāka par Ventspili atzīta tikai Tangeras brīvā zona Marokā.

"Ventspils brīvosta novērtēta kā septītā perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostu zonām ierindota 2.vietā."

Kopvērtējumā Polijas Katovices speciālā zona ir ierindota 11.vietā, bet Lodzas speciālā ekonomiskā zona – 18.vietā. Kaimiņu, lietuviešu, Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona, kas iepriekšējā pētījumā bija 20.vietā, noslīdējusi uz 36.vietu. Savukārt Rīgas brīvosta ierindota 49.vietā, bet Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā. Šīs trīs valstis, kā arī Horvātija, Serbija un Maķedonija tad arī ir vienīgās, kas TOP 50 pārstāv Eiropu. Dominē AAE, Bahreina, Ķīna, Indija un citas austrumu vai Dienvidamerikas valstis. Tātad ekonomikas, kas dinamiski attīstās.

2010./2011.gada pētījuma autori Ventspils brīvostu minējuši arī vēl divos citos no astoņiem nozaru TOP 10. Tai bija ierādīta trešā vieta izmaksu efektivitātes ziņā un septītā investīciju veicināšanas stratēģiju jomā. Jaunākajā pētījumā šāda dalījuma vairs nav. Ir tikai kopējais – TOP 50, piecas lidostu brīvās ekonomiskās zonas un piecas labākās pasaules brīvostas ar Ventspili kā otro starp tām.

Ņemot vērā, ka pavisam pētījumā apkopoti dati par vairāk nekā 600 ekonomiskajām zonām no 120 valstīm, tas ir rezultāts, ko nevar novērtēt par augstu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ventspils brīvostas teritoriju aktīva industrializācija, kā stāsta Brīvostas pārvaldes Marketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs, sākās ekonomiski sarežģītā situācijā pēc PSRS izjukšanas, sabrūkot arī sociālistiskās saimniekošanas modelim un nonākot aci pret aci ar nepieciešamību tā vietā radīt citu, pavisam jaunu, diversificētu pilsētas ekonomiku un daudzas lietas sākot veidot no nulles. 

Pateicoties šai izlēmīgajai rīcībai, tika saglabāts pats galvenais - kravu plūsma no austrumiem – Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un citām bijušajām PSRS Vidusāzijas republikām – caur Ventspili uz rietumiem, kā arī izveidota rūpniecība, kas nu jau gan nodarbināto ziņā, gan IKP ziņā ir kļuvusi par ievērojamu nozari pilsētā. 

Ventspils – hercoga Jēkaba logs uz pasauli

Jau kopš savas rašanās Ventspils kā vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā osta Baltijas jūras austrumu krastā ik pa laikam spēlējusi nozīmīgu lomu tirdzniecībā starp Austrumiem un Rietumiem.

Tās pirmsākumi meklējami XIII gadsimtā, kad krustneši šeit uzcēla savu pili, kura dokumentos pirmo reizi minēta 1290.gadā. Ap to pašu laiku izbūvētas arī pirmās piestātnes tirdzniecības kuģiem, un līdzās pilij palēnām izauga pilsēta. Tā savu zīmogu un ģerboni ieguva 1369.gadā, bet kā apdzīvota vieta ar pilsētas tiesībām pirmo reizi dokumentos minēta gadus desmit vēlāk.

Tomēr līdz īstajam Ventspils pilsētas un arī ostas uzplaukumam jāpaiet vēl vairākiem gadsimtiem. Vispirms Livonijas laikā tā kļūst par Hanzas savienības locekli, bet XVII gadsimtā – par Kurzemes hercogistes vadošo ostu un manufaktūru centru.

Tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laiks (1642–1682) atnes Ventspilij uzplaukumu. Sešus kilometrus no jūras, Ventas labajā krastā pie Packules ietekas tajā, tiek ierīkota kuģu būvētava, kurā uzbūvē 79 tālbraucējus tirdzniecības kuģus un 44 kara kuģus. Daļu no tiem hercogs pārdeva Anglijai un Francijai. Tieši no Ventspils hercoga kuģi dodas leģendārajos braucienos uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobago salu.

Diemžēl hercoga Jēkaba pēctečus osta vairs neinteresē, un agrākā rosība tajā apsīkst. Savu stratēģiski svarīgo tirdzniecības centra nozīmi tā sāk atgūt tikai pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 1795.gadā. Trīs gadus vēlāk pils 22 metrus augstajā tornī ierīko loču novērošanas punktu.

19.gs. beigās ostā aizsākās pirms tam nepieredzēta apjoma celtniecība. Izbūvēja jaunas piestātnes, molus, noliktavas un pagrabus, jaudīgu, ar japāņu iekārtām aprīkotu elevatoru ar graudu kalti, kam nebija līdzīgas visā pasaulē. 20.gs. pašā sākumā pabeidza dzelzceļa līnijas Maskava-Ventspils būvniecību, kas savienoja Ventspili ar kopīgo Krievijas dzelzceļa tīklu. 1909.gadā ostā ienāk 1312 kuģi, bet gadu vēlāk – 1215, un kravu apgrozījums ir lielāks nekā Liepājā. Šo attīstību pārtrauc Pirmais pasaules karš.

Pirmās brīvvalsts laikā sarūk gan kuģus skaits, gan kravu apjoms. Gadā ostā vidēji ienāk ap 500–600 kuģu, un galvenās kravas ir kokmateriāli, lai gan valdība, mēģinot stimulēt ostas darbu, 1931.gada 29.jūlijā izsludināja Pagaidu noteikumus par Ventspils brīvostu.

Kā piesaistīt investorus?

Investoram svarīgi ir dažādi jautājumi – cilvēkresursi un to arodizglītības iespējas, infrastruktūras pieejamība, resursu cena, nodokļu atvieglojumi u.c. Tikai ir jautājums, kā un cik lielā mērā konkrētā pašvaldība, speciālā ekonomiskā zona vai brīvosta šos jautājumus var ietekmēt un uzlabot.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1994.gadā tika pieņemts likums "Par ostām", bet 1997.gadā – Ventspils brīvostas likums. Tomēr tikai 2002.gadā, kad pieņēma likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", četrām Latvijas zonām, t.sk. Ventspils brīvostai, tika dots spēcīgs instruments ārvalstu un pašmāju investoru ražotāju piesaistei, jo nodokļu atlaides attiecināja ne vairs tikai uz muitas zonām, bet arī uz uzņēmuma ienākuma, nekustamā īpašuma un citiem nodokļiem.

"2002.gadā no lielajiem ražotājiem pilsētā bija palikuši vairs tikai „Ventspils zivju konservu kombināts” un „Ventspils maiznieks”."

Tas bija ļoti svarīgi, jo padomju laikā visa uzmanība bija pievērsta izejvielu tranzītam caur ostu, bet pilsētas infrastruktūra un ražošana bija atstāta novārtā. Arī kardinālas ekonomiskās pārmaiņas pēc neatkarības atgūšanas lielākajai daļai Ventspils uzņēmumu izrādījās liktenīgas.

Tāpēc, kā tagad atceras Igors Udodovs, 2002.gadā no lielajiem ražotājiem pilsētā bija palikuši vairs tikai "Ventspils zivju konservu kombināts" un "Ventspils maiznieks" (šobrīd arī tā vairs nav).

Jau deviņdesmito gadu beigās kļuva skaidrs, ka pilsētas ekonomika ir jādiversificē, t.i., jācenšas saglabāt un uzlabot ostas pakalpojumu klāstu, tai pašā laikā jārada alternatīva iespēja ventspilnieku nodarbinātībai – mērķtiecīga Ventspils industrializācija. Ieguvums no tā būtu divējāds. Tas ļautu palielināt darba vietu skaitu un vienlaikus ražot vietējās kravas, ko pēc tam eksportēt caur ostu. Tieši šis pilsētas vadības lēmums, ar kuru rūpniecība tika nodota Ventspils brīvostas pārvaldes ziņā, ir visas pilsētas turpmākās rūpnieciskās izaugsmes pamatā.

2002.gadā Ventspils brīvostā licencēta uzņēmuma statusā strādāja 12 uzņēmumi, pamatā ostas termināļi. Tomēr bija skaidrs, ka bez agresīva un mērķtiecīga mārketinga jaunu ārvalstu vai pašmāju uzņēmumu piesaiste darbam brīvostas speciālajā ekonomiskajā zonā nav iespējama. "Bet ārvalstu investoru piesaiste ir sarežģīts process," skaidro Brīvostas pārvaldes pārstāvis.

"Investors, kurš vēlas attīstīt savu ražotni un aplūko mūsu reģionu, skatās, ko viņam var piedāvāt, piemēram, Liepāja, ko Tallina vai Klaipēda un ko Ventspils. Viņš to salīdzina ar, teiksim, Rumāniju vai Baltkrieviju. Bieži vien investoram sarakstā ir pat virs 50 pilsētu/speciālo ekonomisko zonu, kas nozīmē, ka konkurence ir ļoti asa un, ja piedāvājums nav atbilstošs, tad pilsētai jaunus uzņēmumus neredzēt. Tāpēc pašvaldības piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Tas attiecas gan uz vietu, kur paredzēts celt ražotni, gan nodokļiem, gan infrastruktūru, gan cilvēkresursiem, gan citiem investoram svarīgiem faktoriem."

Nav šaubu, ka zemesgabals bez ūdens, pievedceļa vai elektrības neinteresē nevienu investoru. Tāpēc brīvosta piedāvā zemesgabalus, kuri ir aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem infrastruktūras pieslēgumiem. Kā saka I.Udodovs, tā esot sava veida spēle vai tirgošanās, kurā investors piedāvā darba vietas, un prasa, ko pašvaldība dos viņam pretī. Bieži vien Latvijas normatīvie akti neļauj pašvaldībām izmantot savu potenciālu, spēlējot šo spēli, un diemžēl konkurences cīņā gadās zaudēt citām valstīm.

Brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas statuss ir tikai viens no faktoriem, taču gana būtisks. Un, runājot par šā statusa saglabāšanu, vienmēr ir jāpatur prātā, kas ir labāk – lai uzņēmums atnāk uz Latviju, nodarbina cilvēkus, maksā par viņiem nodokļus, tādējādi vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību, bet tai pašā laikā saņem par uzņēmuma nopelnīto nodokļu atvieglojumus vai arī vispār neatnāk uz Latviju un aiziet pie mūsu kaimiņiem.

Piesaistīt nozares ar augstu pievienoto vērtību

"Būtībā brīvostas statuss ir kā bonuss uzņēmumam. Tie ir vairāki papildu atvieglojumi, bet uzņēmums jau var strādāt brīvostas teritorijā, arī neizvēloties šo statusu," stāsta I.Udodovs. Tas nozīmējot, ka speciālā ekonomiskā zona ir tikai viens no instrumentiem. Pārējie ir gan ģeogrāfiskais novietojums, gan cilvēkresursi, gan transporta savienojumi. Abus pēdējos nodrošina Ventspilī esošās mācību iestādes, ieskaitot Ventspils augstskolu, un prāmju satiksme, kas attīstījusies tieši pēdējos desmit gados, padarot Ventspili par Latvijas prāmju galvaspilsētu.

Pašlaik Ventspils brīvosta aizņem apmēram 44% no visas pilsētas teritorijas. Tās kopējā platība ir ap 2450 ha, no kuriem 240 ha ir ūdens. Rūpnieciskajā zonā ir zeme, kas pieder gan privātpersonām, gan pašvaldībai, gan valstij, un pašlaik vēl brīvi ir ap 500 ha, no kuriem potenciāliem investoriem var piedāvāt zemesgabalus no 1 līdz 50 ha ar pilsētas komunikācijām.

Šobrīd brīvostā darbojas 31 licencēts uzņēmums, no kuriem lielākā daļa ir ar ārvalstu kapitālu. Tie kopā nodrošina ar darbu vairāk nekā 2500 cilvēku, ostas termināļos – ap 1900, ražojošajos uzņēmumos – ap 600. Visā pilsētā ražojošajā sektorā nodarbināto skaits pārsniedz 2000, un lielākā daļa no uzņēmumiem atrodas brīvostas teritorijā. 

Pēdējo desmit gadu laikā ostas pārvalde ir ieguldījusi vairāk nekā 90 miljonus eiro, bet vairāk nekā 20 miljoni eiro piesaistīti no ES fondiem. Savukārt privātie investori ieguldījuši 265 miljonus eiro.

"Nav šaubu, ka zemesgabals bez ūdens, pievedceļa vai elektrības neinteresē nevienu investoru."

Kā stāsta I.Udodovs, lai gan svarīgs ir ikviens investors un ikviena nozare, kas nenodara kaitējumu videi vai pilsētai, brīvostas mērķis ir piesaistīt nozares ar augstu pievienoto vērtību. Tādas kā elektronika, mašīnbūve un metālapstrāde, tādas, kurās strādājošie var nopelnīt labākas algas.

Ventspili par savu lielāko ražošanas bāzi izvēlējies komunālo automašīnu ražošanas gigants Bucher Schoerling. Šovasar Ventspilī tika atklāta jau otrā šā uzņēmuma ražotne. Ir investēts ne vien jaunā ražošanas ēkā, bet arī jaunās, modernās tehnoloģijās, kas ļauj Ventspilij ieņemt nozīmīgu lomu Bucher koncernā. Ventspilī izvietotais SIA Bucher Schoerling Baltic ir Šveices koncerna Bucher Industries AG meitas uzņēmums. Mātes uzņēmums ir lielākais ielu un lidostu tīrāmo komunālo mašīnu ražotājs pasaulē, kura apgrozījums sasniedz 1,2 miljardus eiro gadā.

Savukārt SIA Malmar Sheet Metal ražo detaļas VOLVO un SCANIA smagajām automašīnām.

Kā vienam no vismežainākajiem novadiem Ventspilij svarīga ir arī kokapstrāde (~19% no ražošanas sektora). To pārstāv Arbo, Dendrolight Latvija un "Kurzemes granulas". Bet, runājot par augstajām tehnoloģijām, I.Udodovs priecājas, ka Ventspilij izdevies piesaistīt SIA "Hanzas elektronika" meitas uzņēmumu "Ventspils elektronikas fabriku", kas sekmīgi attīstās.

Pašvaldības vadības redzējums

Uz LV portāla jautājumiem atbild pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Ko brīvosta prasa no pilsētas? Vai tās ir tiešas un konkrētas investīcijas vai pilsētas atbalsts izpaužas citādi?

Ventspils brīvosta aizņem 44% no Ventspils pilsētas teritorijas. No tā vien saprotams, ka pilsēta un brīvosta nav atdalāmas. Mijiedarbība notiek praktiski visās nozarēs un visās darba stadijās – gan izstrādājot plānošanas dokumentus, gan tos realizējot, veicot to kontroli, uzraudzību un aktualizāciju. Tā kā brīvosta aizņem tik ievērojamu pilsētas teritoriju, galvenās ražošanas un uzņēmējdarbības zonas ietilpst brīvostas teritorijā.

Brīvostas pārvalde pārvalda brīvostas teritoriju un navigācijas būves. Pilsēta brīvostai nodrošina nepieciešamo pilsētas infrastruktūru, savukārt Brīvostas pārvalde veicina uzņēmējdarbības sekmīgu norisi, kas pozitīvi ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus un nodrošina darba vietas ventspilniekiem.

Ko tā dod pilsētai? Un vai tā ietekmē arī uzņēmējdarbību reģionā kopumā?

Piemēram, prāmju satiksmes jomā Ventspils šobrīd ir lielākā prāmju satiksmes osta Latvijā un svarīgs prāmju satiksmes centrs visā Baltijas jūras austrumu piekrastē. Attiecīgi tā kalpo ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas austrumu daļas interesēm.

Statistika vēsta, ka katrs ceturtais jaunajos ostas termināļos un rūpnīcās strādājošais nedzīvo ne Ventspils pilsētā, ne novadā, līdz ar to Ventspils dod darbu daudz plašākā reģionā dzīvojošiem cilvēkiem. Tāpat, lai jaunās rūpnīcas varētu strādāt, nepieciešams tām piegādāt izejvielas, transporta un citus pakalpojumus, kas arī dod darbu daudziem strādājošajiem.

Ko pilsēta var dot uzņēmējiem un kādā veidā tos piesaistīt brīvostai?

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, bet Brīvostas pārvalde iekasē minimālas nomas maksas.

Kā pašvaldība vērtē pašreizējos brīvostas darba rezultātus – lielākās veiksmes un neveiksmes? Kādi, pēc tās ieskatiem, ir galvenie, perspektīvākie attīstības virzieni?

Ventspils brīvosta strādā sekmīgi – šā gada piecos mēnešos kravu apgrozījums palielinājies par 20%, sasniedzot 14,8 miljonus tonnu. Turpinot kravu apgrozījuma pieauguma tendenci, 2012.gada maijā tas sasniedza gandrīz 3 miljonus tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn.

Ir gandarījums, ka brīvostas termināļi turpina palielināt kravu apgrozījumu, kas nozīmē vairāk ieņēmumu gan termināļu maksāto nodokļu veidā valsts un pašvaldības budžetā, gan Brīvostas pārvaldei ostas infrastruktūras attīstībai.

"Būtībā brīvostas statuss ir kā bonuss uzņēmumam."

Savukārt negatīvi brīvostas darbību ietekmē Reformu partijas aktivitātes, cenšoties diskreditēt Latvijas ostas un it īpaši Ventspils ostu. Izplatot izdomājumus, atsevišķi politiķi nebūt neveicina uzņēmējdarbību Latvijā.

Ventspils brīvostas attīstībā tuvākajā laikā norisināsies teritorijas starp Ventas tiltu un apvedtiltu apgūšana, kas kļuvusi iespējama, pateicoties Ventas tilta rekonstrukcijai, pārbūvējot to par paceļamo tiltu. Šobrīd tur jau norisinās sauskravu termināļa būvniecība, tajā izvietosies tā sauktā koku osta. Tālākā nākotnē – iespējams, nākamajā ES plānošanas posmā no 2014.gada – Ventspils brīvostas attīstības iecerēs ir Ziemeļu ostas būvniecība.

Kādas ir pašvaldības prioritātes, runājot vispār par uzņēmējdarbības attīstību Ventspilī?  

Industrializācija un kvalificēta darbaspēka sagatavošana.