Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ceturtā daļa izlīgumu panākti vien ar atvainošanos - izrādās, cietušajam tas ir ļoti svarīgi.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Nereti šo smagumu var noņemt izlīgums - brīvprātīgs sarunu process starp cietušo un likumpārkāpēju, kuru vada neitrāla persona – starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. To var dēvēt arī par mediāciju. Izlīgums balstīts uz taisnīguma atjaunošanas pieeju, ko pasaulē plaši izmanto, lai apzinātu noziedzīga nodarījuma skarto personu vajadzības un mazinātu šāda nodarījuma izraisītās sekas.
Izlīguma organizēšana ir viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām. VPD izlīgumu īsteno tad, kad lieta ir ierosināta policijā vai atrodas prokuratūrā, un tās var būt dažādas lietas – gan par mazāk smagiem, gan smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ja ir panākts izlīgums, krimināllietas par smagiem noziegumiem, protams, neizbeidz, bet pie mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem lietu var izbeigt.
Par izlīgumu un taisnīgumu visā valstī
Lai veidotu arvien labāku sadarbību ar procesa virzītājiem un informētu sabiedrību par izlīguma iespējām un taisnīguma atjaunošanas principiem, Latvijā jau trešo gadu notiek Izlīguma nedēļa, kuras pasākumi norisinās no 8. līdz 17.maijam.
"Šīs nedēļas laikā vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz izlīgšanu ne tikai kā mūsu funkciju, bet plašākā nozīmē - kā konfliktu risināšanas iespēju," LV portālam stāsta Diāna Ziediņa, VPD Izlīguma nodaļas vadītāja. "Pērn ļoti daudz pasākumu notika tieši skolās visā Latvijā, bet šogad lielāks uzsvars likts uz lielajiem reģionālajiem semināriem "Izlīgums un taisnīguma atjaunošana: vienkāršotais kriminālprocess – vai tikai...?" tieši policijas darbiniekiem. Diskutējam par taisnīguma atjaunošanas filozofiju, stāstām par savu praksi un spriežam, kā kopīgi labāk sadarboties šajā jomā."
Reģionālie semināri jau notikuši Cēsīs un Daugavpilī, 14.maijā šāds pasākums norisinās Rīgā, Sabiedriskās politikas centrā "Providus", bet nākamajās divās dienās tie pulcēs klausītājus Liepājā un Bauskā. Katrā sanāksmē pieaicināti īpaši viesi, kuri uzstājas ar priekšlasījumiem.
"Tiesāšanās, it sevišķi, ja tā saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, nekad nav patīkama."
Izlīguma nedēļas laikā valstī notiek vēl citi pasākumi. "Providus" telpās 9.maijā norisinājās diskusija, kurā par izlīguma aktualitātēm viedokļos dalījās eksperti no VPD, Valsts policijas, prokuratūras, Tieslietu ministrijas un Saeimas. Pasākuma videoieraksts no 14.maija skatāms portālā "Politika.lv". Skolās audzēkņi tiekas ar sociālajiem un bāriņtiesu darbiniekiem, jo diemžēl arī nepilngadīgie mēdz nonākt situācijās, kad rodas vajadzība pēc izlīguma.
No pērn ierosinātajiem izlīgumiem 120 jeb 17% bija saistīti tieši ar nepilngadīgo noziegumiem. Šis skaitlis nav liels, un D.Ziediņa saka – tas tiek skaidrots tādējādi, ka samazinājies nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaits un bērnu un pusaudžu arī demogrāfiskā aspektā kļūst arvien mazāk. "Bet es pieļauju, ka mūsu valstī īpaši nereaģē uz nepilngadīgā pirmo nodarījumu; ja reakcija būtu asāka, tad arī mēs varētu savlaicīgi piedalīties, lai veicinātu viņa uzvedības korekciju. Kad nepilngadīgai personai par likumpārkāpumu ierosināta krimināllieta, tad īstenībā nereti ir par vēlu, jo tieksme uz likuma pārkāpumiem jau ir ielaista."
Dažreiz pietiek ar atvainošanos
Pērn kopumā tika ierosināti 696 izlīgumi, un tas ir par 37% jeb 256 par izlīgumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr ievērojami mazāk nekā, piemēram, 2008.gadā, kad VPD saņēma 1140 pieprasījumu īstenot izlīgumu. Iespējams, tas tādēļ, ka izlīgumu pašlaik ir iespējams organizēt tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā, bet ne tiesas procesa stadijā: šī VPD funkcija saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" ir apturēta līdz nākamā gada 1.janvārim. Šā gada trijos mēnešos ir pieprasīti 162 izlīgumi.
"Gandrīz katrā VPD struktūrvienībā ir īpaši izlīguma procesam apmācītas vairāk nekā 80 amatpersonas, un vēl ir 30 brīvprātīgie starpnieki, sabiedrības pārstāvji, kuri arī ir apmācīti un sertificēti uz diviem gadiem. Šie cilvēki organizē izlīgumu un vada sarunas starp cietušo un likumpārkāpēju," skaidro D.Ziediņa. "Būtu vērts domāt par to, kā izlīguma procesu piemērot plašāk, jo tas tieši cietušajam būtu vajadzīgs vairāk. Ir skaidrs, ka jebkurš noziedzīgs nodarījums nes daudz sāpju un negatīvu emociju, bet šī saruna, ja tai ir gatava arī pretējā puse, daudz ātrāk var atrisināt situāciju.
Pirmkārt, ja izlīguma dēļ process neaiziet līdz tiesai, tiek ietaupīti budžeta līdzekļi. Otrkārt, izlīgums ir ļoti svarīgs faktors, lai atjaunotu taisnīgumu – vainīgais atzīst, ka ir nodarījis konkrētam cilvēkam pāri. Treškārt, katrā noziedzīgā nodarījumā ir radīti materiālie zaudējumi, un izlīgumā pārsvarā gadījumu (55%) ir rasta šī materiālā kompensācija – vai kā ārstēšanās izdevumu segšana, morālā kaitējuma atlīdzināšana, risinājumi ir ļoti dažādi. Diezgan daudzos gadījumos (26%) ir bijusi tikai atvainošanās, un, izrādās, cietušajam tas ir ļoti svarīgi.
"Pērn tika ierosināti 696 izlīgumi, un tas ir par 37% vairāk nekā 2010.gadā."
Nereti sajūtam, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki it kā netic, ka tā patiešām var būt, ka šādi ir panākams izlīgums. Iespējams, ka mūsu profesijas būtība arī uzliek domāšanai kādu "zīmodziņu": allaž vēlamies ticēt, ka likumpārkāpējs savu domāšanu un uzvedību mainīs uz labo pusi. Arī semināros bieži vien diskutējam – kas īsti ir taisnīguma atjaunošana? Piemēram, kāds no cietušajiem to var izprast kā atriebību - ja viņš man to nodarīja, tad es arī piekaušu un tā atjaunošu taisnīgumu; cits to sapratīs kā barga soda piespriešanu. Izpratne par taisnīgumu var būt ļoti dažāda."
Lita Juberte, Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste, LV portālam pauž šādu VP vienotu viedokli: "Izlīguma pozitīvais aspekts ir pēc iespējas ātrāka taisnīguma noregulēšana, taču jāsaprot, ka ne vienmēr un ne visās lietās to var piemērot. Ja persona nesadarbojas ar izmeklētāju, vai gadījumos, kad nozieguma izdarīšanas apstākļi un motīvi nav skaidri redzami un nepieciešams papildus tos noskaidrot, nevaram runāt par izlīguma piemērošanu. Jo izlīguma būtība ir tāda, ka tam piekrīt abas puses - gan cietusī, gan aizdomās turētā – un abas ir gatavas vienoties.
Šobrīd praksē izlīgumu vairāk piemēro Probācijas dienests, tomēr jāpiebilst, ka policijas iecirkņiem ir ļoti labas attiecības ar savām teritoriālajām Probācijas dienesta nodaļām, un abas puses sadarbojas attiecīgo jautājumu risināšanā."
Viens no taisnīguma atjaunošanas pamatlicējiem Hovards Zehrs tā galvenos pīlārus ir definējis šādi: fokusēšanās uz pāridarījumu un vajadzībām; pāridarījums rada pienākumus; cietušā, likumpārkāpēja un sabiedrības iesaistīšanās pāridarījuma radīto seku mazināšanā.
Sarunas aplī – puses izlīgst vai arī nē
Ir vēl kāda metode, ko VPD īpaši plaši izmanto darbā ar nepilngadīgajiem - izlīguma sanāksme. Tajā piedalās cietušais un atbildētājs, kā starpnieks - probācijas speciālists, bet var būt pieaicināti arī citi dalībnieki, un saruna notiek apļa veidā.
"Piemēram, ja ir četri nepilngadīgie un divi cietušie, tad veidojam šo apli kopā ar vecākiem, var piedalīties arī policijas pārstāvis, kas šajā gadījumā nav kā "morāles lasītājs", bet, noklausoties visu stāstīto, izsaka savus secinājumus par iespējamo risinājumu un nākotnes perspektīvām. Ja puses izlīgst, tad tiek aizpildīta īpaša veidlapa, kur ieraksta, par ko puses ir vienojušās, un to nosūtām tālāk procesa virzītājam.
Ja vienošanās nav panākta, tad rakstām vēstuli, ka notika izlīguma sēde un puses nespēja sasniegt vienošanos. Jo sarunas izlīguma procesā ir konfidenciālas, mēs tikai varam runāt par gala rezultātu. Tad tiesa lemj, vai ir iespējams pārtraukt kriminālprocesu vai arī ir iespējas mazināt sodu," stāsta D.Ziediņa.
Protams, būtu derīgi zināt – kā turpmāk uzvedas persona, pret kuru ierosinātais kriminālprocess pārtraukts izlīguma dēļ. Latvijā šāda pētījuma nav, bet D.Ziediņa atzīst – tas būtu vajadzīgs, jo vairāk tādēļ, ka ir jau pagājis pietiekami ilgs laiks, lai būtu redzami rezultāti.
"Eiropā šādi pētījumi ir, un norvēģu kolēģi stāstīja, ka, piemēram, no 20 nepilngadīgajiem, kuri piedalījušies izlīguma sanāksmēs, tikai pieci likumu pārkāpuši atkārtoti. Eiropā un visā pasaulē uzskata, ka izlīguma process ir iedarbīgs. Protams, ja uzvedības problēmas ir dziļākas, vērtīgi būtu organizēt multidisciplināro sadarbību, izmantojot sociālā darbinieka, psihologa vai kāda cita speciālista palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma atkārtošanos. Bet arī mūsu izlīguma sanāksmēs ir piedalījušies, piemēram, sociālie pedagogi no skolas."
"Mēs ne tuvu vēl neesam izsmēluši to potenciālu, ko šāda izlīguma metodika sniedz."
Saistībā ar izlīguma sanāksmēm D.Ziediņa min šādu piemēru: "Nepilngadīgajiem ir nosliece staigāt pa veikaliem un zagt, piemēram, drēbes. Viņi pat nespēj paskaidrot, kādēļ to dara. Tā vienu dienu rīkojās trīs nepilngadīgie, un viņiem bija jautri. Skaidrs, ka apsargs zaglēnus pieķēra. Tika ierosināta krimināllieta, jo bija taču apzagti divi veikali. Jāsaka paldies veikala vadītājam, kas iesaistījās šajā procesā (viņam gan bija svarīgi atgūt naudu par apģērba gabaliem, ko bērni bija sabojājuši, cenšoties atbrīvoties no marķējuma).
VPD organizēja lielo izlīguma apli, kurā piedalījās vecāki, abu veikalu darbinieces, policijas darbinieks. Vecākiem tika uzdoti arī pakārtoti jautājumi – piemēram, kādēļ, jūsuprāt, bērns tā rīkojās? Šeit ir audzinošais moments - vecāki varētu censties izprast, kādēļ bērns iet zagt. Nereti dzirdam vecāku aizbildināšanos – ai, viņam nebija ko darīt, slikta kompānija, slikts draugs un tamlīdzīgi. Bet, manuprāt, vairāk vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka ģimenē patiešām notiek kaut kas nelāgs un, iespējams, jāmaina attiecības. Ļoti ceru, ka arī šis aplis palīdzēja to izdarīt. Tas ir viens no instrumentiem, kas varētu mudināt nepilngadīgos (un arī viņu vecākus) uz pārmaiņām."
Mediācijas iespējas vēl lielas
"Providus" pētniece Ilona Kronberga izlīguma būtību skaidro šādi: "Laikā, kad tika formulētas VPD funkcijas, to saturs tika formulēts ļoti rūpīgi. Neapšaubāmi, tostarp arī virkne inovāciju, kuras nākotnē tika saistītas ar izmaiņām kriminālpolitikas instrumentu klāstā. Viena no šādām inovācijām bija izlīgums ar starpnieku kriminālprocesā jeb vainīgā un cietušā mediācija.
Mediācija ir atjaunojošās justīcijas instruments. Atjaunojošā justīcija ir sistēma, kas jau vairākus gadu desmitus Eiropā veiksmīgi darbojas ar metodēm, kas ir pretstatā retributīvajai justīcijai. Atjaunojošā justīcija (Restorative Justice) ir vērsta uz konflikta risināšanu starp noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām pusēm, un tāpēc, piemēram, materiālā kompensācija ir tikai viens no ieguvumiem, ko cietušais pēc veiksmīga meditācijas procesa saņem.
Citas vērtīgās mediācijas daļas, ko nevar paturēt rokās, bet kas ir vienlīdz svarīgas, ir spriedzes un baiļu mazināšana starp noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām pusēm, dusmu un naida novēršana, kas varētu radīt bāzi tālākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Mediācija ir tikai viena no metodēm, kas lietojama, lai visas noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās puses patiesi izjustu to, ka tiesiskums ir iespējama realitāte, nevis ilūzija.
Vadoties no Latvijā jau pastāvošās mediācijas prakses, ir pamats secināt, ka mēs ne tuvu vēl neesam izsmēluši to potenciālu, ko šāda izlīguma metodika sniedz. Pēc būtības mediācija ir arī viena no efektīvākajām prevencijas individuālā darba metodēm, kuru ir iespējams lietot darbā gan ar personām, kuras jau pārkāpušas likumu, gan, piemēram, darbā ar bērniem, kuri pauž vēl tikai pirmās iespējamās konflikta pazīmes ar sabiedrību, risināt nepatīkamas situācijas, pirms tās kļuvušas par problēmu visai sabiedrībai."
