Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir informācijas tehnoloģiju risinājums. Sistēma nodrošina efektīvu informācijas apstrādi par nepilngadīgām personām, kas nonākušas krīzes situācijās.
FOTO: SXC
Vēl tūkstošiem lietu par nepilngadīgajiem ir policijas, Valsts probācijas dienesta un diemžēl vairāki desmiti – ieslodzījumu vietu uzskaitē. Vai šīs ģimenes un bērni dažādajos reģistros neatrodas vienlaikus? Kādas bijušas bērna gaitas un nodarījumi, līdz viņš kļuvis par Probācijas dienesta klientu vai nokļuvis nebrīvē? Pašlaik iegūt šādu kopainu jeb nepilngadīgā cilvēka vispusīgu raksturojumu, lai varētu izvērtēt iespējamos sociālos riskus un izvēlēties iedarbīgākos veidus bērna tiesību aizsardzībai un sociālajai (varbūt arī fiziskajai) atveseļošanai, ir sarežģīti un laikietilpīgi, bet dažkārt arī neiespējami.
Iestāžu saziņa – ar oficiālām vēstulēm
Kaut arī riska grupās iekļauto nepilngadīgo skaits ir ļoti liels, valsts līmenī nav vienotas informācijas sistēmas datu apstrādei par šādām personām, kas nonākušas, piemēram, policijas, sociālā dienesta, izglītības iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādiem riska faktoriem: antisociālu uzvedību, ilgstošu izvairīšanos no mācībām, krimināla rakstura pārkāpumiem, nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem, ciešanu no vardarbības un tamlīdzīgi.
Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē ir aptuveni pāris tūkstošu šādu bērnu, ar kuriem strādā nepilngadīgo lietu inspektori, arī Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļā apkopota informācija par teju tūkstoš nepilngadīgajiem, kuri vai nu paši pārkāpuši likumu, vai cietuši no pāridarījumiem. Policija ik gadu saņem arī ap trim simtiem pieteikumu par bezvēsts prombūtnē esošiem bērniem.
"Pašlaik iegūt nepilngadīgā vispusīgu raksturojumu, lai izvēlētos iedarbīgākos veidus, kā viņam palīdzēt, ir sarežģīti un laikietilpīgi."
Valsts probācijas dienests (VPD) pērn iekārtoja 744 lietas par nepilngadīgām personām, un 39 procenti no dienesta uzskaitē iekļautajiem bērniem probācijas klienta statusu ieguvuši atkārtoti. VPD atzīst, ka it bieži nākas saskarties ar efektīvas informācijas un sadarbības trūkumu starp iestādēm, kuru redzeslokā nepilngadīgais un viņa ģimene nonākuši vai varēja nonākt. Informācija par šādiem bērniem no citām iestādēm iegūstama tikai pēc īpaša oficiāla pieprasījuma, un šāda sarakste vēstuļu veidā nenotiek ātri, kaut arī nereti jārīkojas ir bez kavēšanās.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu un meklējamo personu uzskaites nodaļas priekšniece Margita Kukjāne stāsta: "Katrā iestādē ir kaut kāds savs iekšējais reģistrs. Bāriņtiesai, lai tiktu skaidrībā, ko, piemēram, darīt ar attiecīgu ģimeni un bērnu, ir jāsavāc noteikta apjoma informācija. Bieži vien tam jānotiek ļoti operatīvi, piemēram, ja bērns ir jāizņem no ģimenes. Tas parasti gadās vakarā, naktī, nereti brīvdienās. Bet, lai iegūtu šo informāciju, viņiem ir jāraksta pieprasījumi, jāgaida atbildes, kas likumā noteiktā kārtībā var pienākt arī mēneša laikā.
Tādēļ ir nepieciešama vienota datubāze, kur katra iestāde, pirmkārt, ievada informāciju, otrkārt, nepieciešamās ziņas operatīvi un nekavējoties saņem no citiem reģistriem."
Sistēmas projektam – Eiropas nauda
Lai atrisinātu šīs problēmas, IeM Informācijas centrs 2009.gadā izstrādāja projekta pieteikumu "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveide", iegūstot finansējumu Eiropas Komisijas finanšu programmas "Noziedzības prevencija un apkarošana" ietvaros, un informācijas sistēma pašlaik top pilnā sparā.
"Šis mūsu projekts katrai iestādei savas kompetences ietvaros ļaus operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju," informē M.Kukjāne. "Bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto iestāžu pārstāvji darba grupā šajā procesā piedalījās divus gadus. Ar Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (NPAIS) izstrādi jau esam finiša taisnē, un līdz gada beigām to pakāpeniski sāksim ieviest. Iesaistīto iestāžu loks ir ļoti plašs, tagad pakāpeniski ar tām slēdzam līgumus un ceram, ka līdz gada beigām visas šīs institūcijas iesaistīsies sistēmā.
"Nākas saskarties ar efektīvas informācijas un sadarbības trūkumu starp iestādēm, kuru redzeslokā nepilngadīgais un viņa ģimene ir nonākuši vai varēja nonākt."
NPAIS ir informācijas tehnoloģiju risinājums, kurš nodrošina efektīvu informācijas apstrādi par nepilngadīgām personām, kas ir nonākušas krīzes situācijās, tādējādi veicinot operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītām tiesībaizsardzības, sociālām, izglītības un citām iestādēm, kā arī agrīno nepilngadīgo personu noziedzības un viktimizācijas novēršanu. Sistēma veicinās iespējas atklāt vājos posmus bērnu tiesību aizsardzības jomā, un tādējādi darbs ar bērnu un/vai ģimeni tiks uzsākts savlaicīgāk un maksimāli efektīvi izmantojot iesaistīto institūciju rīcībās esošos resursus."
Sistēmas izveidi šobrīd regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.348 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi", kas ir spēkā kopš 25.maija un paredz, ka NPAIS satura veidošanā atbilstoši kompetencei piedalās Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrija, sociālās korekcijas izglītības iestāde, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, pašvaldības iestādes (bāriņtiesa, pašvaldības policija, sociālais dienests un citas likumā vai ar pašvaldības lēmumu pilnvarotas pašvaldības iestādes vai amatpersonas), Valsts policija, Valsts probācijas dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Tiesībsarga birojs, Nacionālais veselības dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Sistēmas izveides mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apstrādi par riska grupas nepilngadīgām personām.
Kad datus par bērnu varētu iekļaut sistēmā
Saskaņā ar iepriekš minēto MK noteikumu 7.punktu informācijas apstrādi sistēmā var sākt tad, ja:
Taču šie ir tikai sākotnējie apsvērumi par to, kuros gadījumos datus varētu iekļaut sistēmā, jo precizēti nosacījumi par kārtību un apjomu, kādā informāciju iesniedz Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā un no tās saņem, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību būs iekļauti īpašos MK noteikumos, kas ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.
Lai radītu tiesisko pamatu NPAIS darbības nodrošināšanai, nepieciešami arī grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Attiecīgais likumprojekts 7.augustā tika atbalstīts Ministru kabinetā un 22.augustā nodots izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Kādas ziņas būs sistēmā
Kā minēts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, NPAIS ir paredzēts iekļaut bērna personas datus, informāciju par bērna izglītošanu; bērna ģimenes ārstu vai pediatru, bērna invaliditāti, bērna atrašanos profilaktiskajā uzskaitē; bērnam sniegtiem sociālajiem pakalpojumiem un palīdzību; bērna paša gūtiem ienākumiem, interesēm un ieradumiem; vardarbību, kas tika vērsta pret bērnu; bērna saskari ar tiesību aizsardzības iestādēm saistībā ar palīdzības sniegšanu vai aizturēšanu; administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar bērna izdarīto pārkāpumu; bērna iesaisti kriminālprocesā, tiesas procesu, sodu un piespiedu līdzekļiem; pilngadīgu personu, kas iesaistījusi bērnu darbībās, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība; bērnam piespriestā brīvības atņemšanas soda vai aresta izpildes gaitu; par bērnu, probācijas klientu, papildsoda – policijas kontrole – izpildes gaitu; personu, kas sniegusi informāciju saistībā ar bērnu; par bērna likumiskajiem pārstāvjiem; bērna dzīvesvietas apmeklējumu, personām, kuras uzturas bērna faktiskajā dzīvesvietā; kā arī par bērnu, kas cietis noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā plānots iekļaut bāriņtiesu informāciju par aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanas un aprūpes un aizgādības tiesību atjaunošanas lietām, audžuģimeņu lietām, adopcijas lietām, aizbildnības lietām, kā arī par bāriņtiesu reģistrācijas žurnāliem.
Likumprojekta 67.2 pantā "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izmantošana" cita starpā norādīts:
"(4) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā var iekļaut oficiāli neapstiprinātu informāciju par bērna izglītošanu, bērna paša gūtiem ienākumiem, bērna interesēm un ieradumiem, vardarbību, kas tika vērsta pret bērnu, informāciju par pilngadīgu personu, kas iesaistīja bērnu darbībās, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība, informāciju par bērna likumisko pārstāvju ienākumu gūšanu, kā arī informāciju par personām, kuras uzturas bērna faktiskajā dzīvesvietā.
"Ir stingri noteikts, kuras iestādes un kuriem datiem piekļūs."
Par oficiāli neapstiprinātu informāciju uzskatāma informācija, kas nav iegūta administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros, kā arī ja tā nav saņemta ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību. Minētajai informācijai ir informējoša nozīme.
(5) Oficiāli neapstiprinātu nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju izsniedz tikai valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas funkcijas bērna tiesību aizsardzībā vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildē nepilngadīgajām personām.
(6) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā informāciju glabā līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanas dienai, arī gadījumā, ja persona ir mirusi pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas."
Kas varēs piekļūt informācijai
Skaidrs, ka šāda ziņu bagātība par cilvēku (turklāt līdz 24 gadu vecumam) uzreiz izraisa bažas – kā dati tiks aizsargāti, un kas tiem varēs piekļūt?
"Mums parasti jautā – vai visi piekļūs visiem datiem? Atbildam - nē! Nebūs tā, ka visi zinās par visu. Ir stingri noteikts, kuras iestādes un kuriem datiem piekļūs," skaidro M.Kukjāne. "Un piekļūt varēs tikai tiem datiem, kuri nepieciešami attiecīgai iestādei savu funkciju veikšanai. Arī bāriņtiesai ir stingri noteikta kompetence, un atbilstoši tai - piekritīgais datu apjoms. Uztraukumam nav nekāda pamata. Turklāt informācija būs tikai par tā dēvētajiem problēmbērniem, kuri nokļuvuši policijas redzeslokā, nonākuši konfliktā ar likumu vai kuriem ir nepieciešama palīdzība.
Katra iestāde varēs vērtēt, vai bērns ir iekļaujams sistēmā vai nav. Noteikumos arī būs noteikts, kuros gadījumos datus par nepilngadīgo var ievietot šajā sistēmā. Tad iestāde, norādot mērķi, varēs ievadīt datus par bērnu. Eiropas Komisijai uzdevām arī jautājumu – vai varam paplašināt mērķauditoriju līdz 24 gadiem (tagad uzkrājam datus līdz personas 18 gadiem). Pamatojums ir tāds - ja cilvēks mācās profesionāli tehniskajā skolā vai augstskolā, viņš mācību iestādi nebeidz līdz 18 gadu vecumam un it bieži skaitās vecāku apgādībā. Saņēmām akceptu, un (attiecīgi grozot normatīvos aktus) datubāzē saglabāsim ziņas, līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu."
Arī sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir uzsvērts: "Neskatoties uz Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā apstrādājamās informācijas apjomu, tās darbība neierobežos Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēktiesības. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 110.pantu valsts aizsargā bērna tiesības un īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Ievērojot minēto un Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveides un darbības mērķi - veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību –, likumprojekts un sistēmas ieviešana veicina Latvijas Republikas Satversmes 110.panta ievērošanu un īstenošanu."
