Vadlīnijas bērnu noziedzības novēršanai ir, bet pamats nedrošs

Kā minēts dokumenta kopsavilkumā, pamatnostādņu mērķis ir samazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma.

Nākotnei svarīgs plānošanas dokuments

Mērķis ir visnotaļ nozīmīgs un valsts nākotnei patiešām vitāli svarīgs. Saistībā ar pamatnostādnēm ir izdots valdības rīkojums, kurā noteikts izskatīt iespējas plānot finansējumu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta programmu īstenošanai no 2014. līdz 2020.gadam. Šogad paredzētos pasākumus finansē no iesaistītajām iestādēm (astoņas ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas) pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem, bet turpmāk šim nolūkam plānots papildus piešķirt vairāk nekā miljonu eiro.

"Nepietiekams ir sabiedrības informētības un izpratnes līmenis par nepilngadīgo noziedzību kā problēmu."

Jaunajā plānošanas dokumentā pārņemti vēl joprojām aktuālie rīcības virzieni un uzdevumi, kas bija iekļauti līdzīga nosaukuma programmā, kura beidzās 2011.gadā. Kopumā septiņu gadu garumā pamatnostādņu ietvaros jāveic 49 pasākumi.

Jau tradicionāli (un loģiski) šādiem svarīgiem dokumentiem uzmanību pievērš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un novēršanas komisija, jautājumu par pamatnostādnēm un to pašreizējo izpildi izskatot vienā no novembra sēdēm.

Problēma problēmas galā

Situācijas raksturojums un identificēto problēmu uzskaitījums un analīze vadlīnijās aizņem 39 lappuses, taču Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā pārskatā komisijai tās uzskaitītas secinājumu veidā un nerāda iepriecinošu ainu.

• Nepietiekams ir sabiedrības informētības un izpratnes līmenis par nepilngadīgo noziedzību kā problēmu.
• Atbildīgajām personām/iestādēm trūkst zināšanu likumpārkāpumu profilakses darba veikšanā; valstī nav vienotu vadlīniju un metodikas, kas atvieglotu preventīvā darba organizēšanu.
• Kaut arī riska grupās ir daudz bērnu, šobrīd nacionālajā līmenī nav vienotas informācijas sistēmas datu apstrādei par nepilngadīgām personām, kuras nonākušas policijas, sociālā dienesta, izglītības un citu iestāžu redzeslokā.
• Nav sistemātiskas sadarbības starp iestādēm un netiek veidotas arī bērnu profilaktiskās lietas, iekļaujot viņus sociālās korekcijas programmā, jo nepietiek zināšanu un prasmes tās īstenošanai. Pašvaldībām jāpiedāvā konkrēti rīcības modeļi un mehānismi programmu izstrādē.
• Nepieciešams pilnveidot tiesvedību kriminālprocesos, novēršot nepilngadīgo likumpārkāpēju ilgstošu atrašanos apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiesu sistēmas pārslogotības, speciālistu nepietiekamas profesionālās sagatavotības un vājās motivācijas dēļ.
• Nepietiekams ir kvalitatīvu pasākumu piedāvājums uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, un pārāk niecīga ir bērnu motivācija iesaistīties sociālajā rehabilitācijā.
• Pārāk maza ir sabiedrības iesaiste šajā procesā.
• Bērns tiesvedības laikā nesaņem nepieciešamo juridisko palīdzību, un pietiekamā apjomā nav pieejami arī psihologa un sociālā pedagoga pakalpojumi.
• Ne visas bērnu riska grupas ir izdevies identificēt. Viena no šādām īpaši augsta riska grupām ir ielas bērni, kuri neparādās ne statistikā, ne arī pašvaldību aktivitātēs prevencijas jomā.
• Nepietiekams ir preventīvais darbs ar kriminālā riska grupas bērniem un bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumu, bet turpina atrasties sabiedrībā, kā arī ar šo bērnu ģimenēm.
• Pieaug smēķēšanas, alkoholisko dzērienu un citu apreibinošo vielu lietošanas, kā arī narkotisko vielu lietošanas izplatība bērnu vidū; viņiem trūkst izpratnes par atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi.
• Probācijas klientu uzskaites sistēma "PLUS" satur plašu informāciju par nepilngadīgajiem klientiem, bet tehniski nav paredzēta datu filtrācija, atlase un lejupielāde vienotā datu masīvā, kā dēļ nav iespējams veikt operatīvu, pilnvērtīgu un objektīvu datu analīzi par nepilngadīgo probācijas klientu atkārtotiem noziegumiem un Valsts probācijas dienesta darbības ietekmi uz recidīva mazināšanu. "PLUS" nav paredzēta arī automātiska datu apmaiņa ar citām informācijas sistēmām.
• Pašlaik ir liels tādu meklēšanā esošo nepilngadīgo īpatsvars, kuri bēguļo un slēpjas no saviem vecākiem, bet nav iespējams sākotnēji noteikt šīs rīcības cēloņus, tostarp iespējamu noziegumu pret bērnu, jo, piemēram, noziegumu izmeklēšanai saistībā ar bērnu seksuālo izmantošanu vajadzīgas īpašas zināšanas. (Starp citu, pamatnostādnēs konstatēts – aptuveni 85% bērnu no vardarbības cieš tieši savās ģimenēs.)
• Internets kā plašsaziņas līdzeklis tiek izmantots arī nolūkā izplatīt nepilngadīgo pornogrāfiskus materiālus, kā arī bērnu, kuri neapzinās iespējamos draudus, vervēšanai.
• Sāk iezīmēties problēmas ar mobilajiem interneta modemiem ("Triatel", LMT, "Tele-2", "Bite"), ar mobilajos tālruņos izmantotajiem WAP. Sazinoties ar upuriem, aizvien biežāk tiek izmantotas priekšapmaksas kartes SMS pakalpojums, tādējādi neatklājot savu identitāti. Problēmas turpmāk iespējamas ar atvērtajiem un publiskajiem WiFi tīkliem.
• Bojā gājušo un cietušo bērnu skaits ugunsgrēkos, uz ūdens, ceļu satiksmes negadījumos joprojām saglabājas augstā līmenī.

Ko liecina statistika?

Kā redzams, dažādu sarežģījumu nepilngadīgo noziedzības novēršanā ir pārpārēm. Iepretim risināmajiem jautājumiem – atbildīgo ministriju uzdevumi. Taču, protams, lai kaut ko sistemātiski darītu, ir jāzina dati – cik daudz mūsu valstī ir šādu problemātisko bērnu un kādi tieši resursi vajadzīgi darbam ar viņiem.

IeM informācija liecina, ka nepilngadīgo apsūdzēto personu skaits 2010.gadā bija 983, 2011.gadā – 776, pērn deviņos mēnešos – 453, bet šogad tādā pašā laikposmā – vairāk nekā trīs simti. Valsts policijas redzeslokā par dažādiem pārkāpumiem šogad kopumā nonākuši 1118 bērnu, un tas ir mazāk nekā iepriekš. (Taču Centrālās statistikas pārvaldes iedzīvotāju skaita pārrēķins liecina, ka reģistrēto nepilngadīgo skaits vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem ir samazinājies par vairāk nekā 25 tūkstošiem, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka noziedzības rādītāji būtu uzlabojušies.)

"Ne visas bērnu riska grupas ir izdevies identificēt."

Pret nepilngadīgajām personām uzsākto kriminālprocesu skaits šogad deviņos mēnešos (514) ir nedaudz mazāks nekā pērn (597), taču pieaudzis tādu noziedzīgu nodarījumu skaits kā zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā (attiecīgi 163/182).

Visvairāk ir arī šādos noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu (attiecīgi 37/59), tālāk seko tīši miesas bojājumi (0/36), laupīšana (24/44), cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo (5/34), zādzības (25/25), pavešana netiklībā (4/23).

Ceļu satiksmes negadījumos pērn cietuši vairāk nekā 600 bērnu, šogad deviņos mēnešos – 566, bet dzīvību šogad zaudējuši astoņi bērni (pērn visa gada garumā – 11).

Par administratīviem pārkāpumiem šogad sastādīti 5698 protokoli (to skaits gan tiek vēl precizēts), visvairāk no tiem – par smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu (2519), atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē (1214), sīko huligānismu (144).

Nepilnīgā skaitļu valoda

Taču šie un citi skaitļi, izrādās, neatspoguļo reālo stāvokli valstī, jo tajos pamatā iekļauti tikai Valsts policijai (VP) pieejamie dati, kas arī nav pilnīgi.

Piemēram, pēdējos gados strauji krities policijas profilaktiskajā uzskaitē uzņemto bērnu skaits. VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Nadežda Mazure skaidro, ka šajā uzskaitē uzņem tikai tos nepilngadīgos, kuri apsūdzēti smagos nodarījumos; ja kriminālprocesu izbeidz, slēdz arī uzskaites lietu.

"Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pantu individuālais prevencijas darbs pilnā apjomā (arī ar bērniem, jaunākiem par 14 gadiem) ir uzticēts pašvaldībām, bet VP ir tikai vieni no šā darba darītājiem īpašos gadījumos. VP it kā ir atbildīga par sabiedrības pasargāšanu no noziedzības, bet tajā pašā laikā mums ir ierobežotas iespējas informācijas savākšanā, analīzē un prognozēšanā. Taču prevencija tiešā veidā ir atkarīga no analīzes: ir jāzina mērķauditorija, uz ko attiecināms preventīvais darbs, tam ir jābūt mērķtiecīgam," saka N.Mazure.

"Pašlaik ir daudz nepilngadīgo, kuri bēguļo un slēpjas no saviem vecākiem."

"Noziegumu katrā ziņā mazāk nav, taču ir tehniska rakstura problēma, kā apkopoti IeM Informācijas centrā vairākās sistēmās ievadītie dati. Veidojot kārtējo policijas pārskatu par pusgadu un redzot niecīgos ciparus, ko Informācijas centrs piedāvā par nepilngadīgo nodarījumiem, apzvanīju mūsu iecirkņus, un izrādījās, ka katrā no tiem ir nevis viens vai divi, bet 20, 30, 15 gadījumu. Taču, ja krimināllieta nav ierosināta, tas viss pazūd un nekur neparādās. Arī no skolām policija teju katru dienu saņem aicinājumus ierasties skolēnu agresīvas uzvedības dēļ, taču lietas ierosinātas netiek un atkal – viss apklust bez tālākas virzības. Šie gadījumi gan tiek reģistrēti elektroniskajā notikumu žurnālā, kur diennaktī parādās tūkstošiem ierakstu, un no tā visa izvilkt notikumus saistībā tieši ar nepilngadīgajiem faktiski nav iespējams."

Darbu ar riska grupu nepilngadīgajiem ārkārtīgi varētu atvieglot Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (IS), kas par Eiropas naudu izveidota IeM Informācijas centrā un jau februārī oficiāli nodota ekspluatācijā. Tās uzdevums, kā skaidro IeM Nozares politikas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Jurijs Nikoļenko, ir iekļaut informāciju no ārstniecības iestādēm, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Izglītības un zinātnes ministrijas, sociālās korekcijas izglītības iestādēm, pašvaldību bāriņtiesām un policijas, kā arī vairākiem citiem dienestiem. Tādējādi minētajai IS vajadzētu atspoguļot vispusīgu ainu par katru bērnu, kas nonācis sociālajā riska grupā: par viņa veselību, izglītību, dzīves apstākļiem, nodarījumiem, piemērotajiem prevencijas pasākumiem un daudz ko citu, un procesā iesaistītie speciālisti varētu iegūt tieši viņiem vajadzīgo informāciju. Oktobra sākumā piekļuve IS bija piešķirta 2317 lietotājiem, no kuriem vairums ir VP (1600) un Valsts robežsardzē (600), bet pašvaldībās – vien 96, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā - trīspadsmit.

Sistēma bez sistēmas

Šobrīd sistēmā notiek informācijas ievades process, taču ir skaidrs, ka tajā neparādās daudz ziņu, kas bija paredzētas, šo projektu uzsākot. No IeM struktūru datubāzēm daļa informācijas šajā IS nonāk automātiski, bet izpaliek tā ziņu daļa, kas ir citās sistēmās, kas ar šo nav savienotas, un grūtības ir arī ar informāciju, kas sistēmā ievadāma manuālā veidā.

N.Mazure saka: ja ārstiem nav datoru, viņi sistēmā neieraksta ziņas par bērnu veselību. Ja skolotājiem nav datoru, viņi neievada datus par izglītību. J.Nikoļenko atzīst, ka ļoti vāja ir sadarbība ar pašvaldībām, un sistēmā nenonāk tik ļoti vajadzīgie bāriņtiesu dati, savukārt tās IS neizmanto savā darbā, jo daudzas pašvaldības joprojām nav noslēgušas līgumus par pieslēgšanos IS. Līdz šim sistēmā veikti 3000 pieprasījumu (no tiem 2500 – VP), bet bāriņtiesas pieprasījušas tikai trīs lietas.

Par Rīgā notiekošo IS vispār nav ziņu. Kā stāsta N.Mazure, individuālo preventīvo darbu ar nepilngadīgajiem veic Rīgas pašvaldības policija. "Viņiem ir sava informācijas sistēma, kas nav savienota ar Informācijas centra datubāzēm (un, kā saprotams, tuvākajā laikā arī nebūs), līdz ar to atskaitēs faktiski neparādās informācija par galvaspilsētu."

Tā nu tas ir, kā informēja J.Nikoļenko, valstī pastāv 16 plānošanas dokumenti (daži vēl izstrādes līmenī), kas skar bērnu tiesību aizsardzības jomu, un bijis jāpacenšas, lai šīs pamatnostādnes nedublētos ar citiem droši vien tikpat apjomīgiem dokumentiem. Taču paša pamata, lai darbam atspertos, īstenībā nav.

Saeimas komisija nolēma: "Komisijas vārdā nosūtīt vēstuli iekšlietu ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, tieslietu ministram, labklājības ministram un izglītības un zinātnes ministram, vēršot uzmanību, ka Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā minētās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (NPAIS) izmantošana netiek nodrošināta pilnībā, jo datu ievadīšanu un pieprasīšanu aktīvi veic tikai Valsts policija, bet pašvaldības nesteidzas ar līgumu noslēgšanu par sistēmas izmantošanu.

Lūgt atbildīgos ministrus panākt, lai NPAIS tiktu izmantota aktīvāk, kā arī tiktu nodrošināta piekļuve sistēmai visām institūcijām, kuras saistītas ar bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jautājumiem."