NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. augustā, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
4
4

Jauns dokuments reģionālajā politikā. Vai sekos arī jauns pavērsiens?

Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir pirmajā vietā kā valsts, kurā pastāv vislielākās reģionālās atšķirības.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pašvaldību pārstāvji vairākkārt ir uzsvēruši, ka steidzami jāpalielina pašvaldību loma uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanā, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, kas var stimulēt jaunu darbavietu rašanos reģionos. Savukārt valstij ir jāatbalsta šis process, novēršot normatīvo aktu trūkumus un ierobežojumus.

Pamatnostādnes izraisa diskusijas

Apzinoties to, ka reģionālajā attīstībā ir ļoti daudzi neatrisināti jautājumi, kas ilgstoši uztrauc gan Latvijas reģionu iedzīvotājus, īpaši uzņēmējus, gan pašvaldību iestādes, plašākas sabiedrības rīcībā ir nodots Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts turpmākajiem septiņiem gadiem. Par šo dokumentu sākušās karstas diskusijas, kuru laikā izteikti visdažādākie priekšlikumi.

Pamatnostādņu projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts attīstības plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļa un Teritoriju attīstības novērtēšanas nodaļa, balstoties uz konsultācijām ar dažādiem speciālistiem un ieinteresētajām personām un ņemot vērā pieejamos pētījumus un ārvalstu praksi.

Galvenais jautājums, kas, iepazīstoties ar pamatnostādņu projektu, interesē pašvaldību pārstāvjus – kādas ir nozīmīgākās izmaiņas un kā tās ietekmēs iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības darbību. Savukārt svarīgākais jaunums ir tas, ka pamatnostādņu projekts paredz radikāli mainīt pieeju reģionālās attīstības veicināšanai, stiprinot vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju grupām.

Tagad notiek aktīvs darbs pie Latvijas reģionālās politikas pilnveidošanas. Lai informētu par gaidāmajām izmaiņām un jaunajām nostādnēm, kā arī apkopotu priekšlikumus, notiek informatīvi semināri, kuros ir iespēja izteikties par pašvaldību lomu uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanā.

"Plašākas sabiedrības rīcībā ir nodots Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts turpmākajiem septiņiem gadiem."

„Pamatnostādņu projekts pēc tā apstiprināšanas kļūs par reģionālās attīstības stratēģiju, ko plānots integrēt Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam, kas būs pamats visa veida atbalsta (ES fondu, valsts budžeta u.c.) plānošanai,” informē Ilona Raugze, VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece, Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja. Runājot par galvenajām problēmām, viņa uzsver, ka tikko izstrādātais projekts piedāvā ne tikai jaunas nostādnes, bet arī rīcības virzienus. Kā galvenos risināmos jautājumus I. Raugze nosauc:

  • sliktos demogrāfiskos rādītājus un nomaļo lauku teritoriju iztukšošanos,
  • bezdarbu un darbavietu trūkumu reģionos,
  • Rīgas dominējošo stāvokli,
  • pašvaldību atšķirīgās iespējas finansēt savu attīstību.

Kopējo situāciju raksturojošs izteiksmīgs fakts: Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir pirmajā vietā kā valsts, kurā pastāv vislielākās reģionālās atšķirības.

Pamatnostādņu projektā ir teikts: „Iepriekšējais uzsvars uz standartizētiem, nacionāliem teritoriālo problēmu risinājumiem, palīdzības sniegšanu atpaliekošajiem un pasīvajiem reģioniem ir aizstāts ar plašāku pasākumu un rīcību kopumu. Tas ir vērsts uz reģionālās attīstības uzlabošanu, uzsverot visu teritoriju aktīvu ieguldījumu attīstībā, mobilizējot savus resursus (dabas resursus, cilvēkresursus u.c.) un maksimāli efektīvi izmantojot savas priekšrocības. Jaunā pieeja agrākās resursu pārdales vietā paredz teritoriju izaugsmes veicināšanu.

Centienus ar palīdzību no ārpuses izlīdzināt dažādu teritoriju attīstības rādītājus ir aizstājusi teritoriju konkurētspējas veicināšana, balstoties uz katras vietas īpašajām priekšrocībām un neizmantoto potenciālu. Jaunā reģionālā politika ir orientēta ne tikai uz mazāk attīstītajiem reģioniem, bet uz visu valsts teritoriju, katrai teritorijai piedāvājot tās specifiskajai situācijai nepieciešamos instrumentus. Attīstība tiek plānota ilgtermiņā un uzsvars ir uz funkcionālajiem, nevis administratīvajiem reģioniem.”

Veiksmes priekšnosacījumi

I. Raugze, runājot par reģionālās politikas uzstādījumiem, pirmkārt, uzsver teritoriālo dimensiju. Tas nozīmē, ka ir paredzēta policentriska attīstība un pilsētu (attīstības centru) kā reģionu izaugsmes virzītājspēku nostiprināšana, pilsētu un lauku mijiedarbība. Uzmanība ir pievērsta specifiskām mērķteritorijām (lauku attīstības telpai, Rīgas metropoles areālam, Baltijas jūras piekrastei, austrumu pierobežai). Tas nozīmē, ka attīstības plānošana notiks funkcionālo, nevis administratīvo teritoriju mērogā, ar vienotu pieeju risinot šo teritoriju kopīgās specifiskās problēmas un vajadzības.

Otrkārt, I. Raugze min reģionālās politikas tematisko dimensiju, kas saistīta ar reģionālo ekonomiku. Tas nozīmē vietējo ekonomiskās izaugsmes resursu apzināšanu, teritorijas ekonomiskās specializācijas noteikšanu, kā arī cilvēkresursu, publisko pakalpojumu, infrastruktūras attīstības pakārtošanu uzņēmējdarbības vajadzībām. Treškārt, īpaša nozīme ir inovācijai, jo priekšnoteikums pārejai no ekonomikas, kas balstās uz mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu un zemas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu uz efektīvu un inovatīvu (zināšanu) ekonomiku, ir vietējās un reģionālās inovācijas sistēmu attīstība.

"Jaunā reģionālā politika ir orientēta uz visu valsts teritoriju, ņemot vērā katras teritorijas specifikai nepieciešamo."

I. Raugze atzīst, ka reģionālās politikas veiksmes priekšnosacījumi ir valsts atbalsta pieeja. Tas nozīmē investīciju plānošanas pieejas maiņu, ieguldījumus teritorijās turpmāk balstot uz reģionālajā un vietējā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm (uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem) un valsts līmenī noteikto pakalpojumu klāstu („grozu”) katram apdzīvojuma līmenim. Ļoti nozīmīga ir pašvaldību autonomija, rīcībspējas stiprināšana un lielāka loma uzņēmējdarbības sekmēšanā. Jau tuvākajā laikā ir jāpalielinās reģionālās un nozaru politikas koordinācijai. Izšķirošā nozīme ir arī nevalstiskā sektora un plašākas sabiedrības iesaistei, kā arī reģionālās politikas uzraudzībai un novērtēšanai.

Partnerība dod iespēju iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO vienoties par kopējas attīstības stratēģijas īstenošanu savā teritorijā. Plaša līdzdalība palielina iespēju, ka problēmām, kas uztrauc vietējo sabiedrību, tiks rasti atbilstoši risinājumi.

Rīcības virzieni un mērķi

Lai veiksmīgi realizētu jauno reģionālo politiku, ir izstrādāti arī rīcības virzieni un noteikti trīs galvenie mērķi.

Pirmais mērķis ir teritorijās sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, veicināt darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Lai to sasniegtu, ir jāizstrādā un jāīsteno finansiālie atbalsta pasākumi „Latvija 2030” noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām (attīstības centri, lauki, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža, Rīgas aglomerācija).

Jaunās pamatnostādnes paredz:

  • nostiprināt plānošanas kapacitāti pašvaldībās (metodisks atbalsts, plānotāju piesaiste un apmācības);
  • ieviest pakalpojumu “groza” pieeju teritoriju atbalsta plānošanā, izmantojot kritēriju kopumu pašvaldību investīciju pieprasījumu izvērtēšanai;
  • izstrādāt un īstenot nefinanšu atbalsta pasākumus kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei (piemēram, nodokļu, publiskajā sektorā strādājošo atlīdzības teritoriālā diferenciācija).

Otrais mērķis ir stiprināt teritoriju funkcionālo un finansiālo rīcībspēju. To plānots sasniegt:

  • palielinot un dažādot pašvaldību budžetu finanšu avotus (nodokļu lielāka novirzīšana pašvaldībām, pašvaldību finansēšanas sistēmas izmaiņas u.c.);
  • paaugstinot pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā (grozījumi normatīvajos aktos pašvaldības tiesību paplašināšanai);
  • nodrošinot reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbību.

Savukārt trešais mērķis ir veicināt reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošanos, kas balstās uz teritoriju specializāciju un sadarbību starp izglītības un zinātnes institūcijām, uzņēmējiem un vietējās pārvaldes institūcijām. To paredzēts sasniegt, izstrādājot un ieviešot izmēģinājumprojektus inovācijas sistēmu veidošanai reģionālā un vietējā līmenī. Tāpēc ir svarīgi:

  • veicināt pašvaldību aktīvāku iesaistīšanos izglītības samērošanā ar vietējā darba tirgus vajadzībām;
  • apmācīt pašvaldību un reģionu darbiniekus inovācijas un klasteru veidošanas jautājumu risināšanā, kā arī
  • veidot vietējo un reģionālo mentoru tīklu.

Pamatnostādņu autori ir pārliecināti, ka jaunā reģionālās politikas realizācija nozīmē arī ieguldījumu globālo norišu radītās ietekmes pārvarēšanā. Pirmkārt, tas attiecas uz demogrāfiskām izmaiņām, kas ir viens no visnopietnākajiem aspektiem. Ieviešot pamatnostādnēs paredzētos principus, piemēram, paplašinot pašvaldību iespējas veicināt teritorijas attīstību, nostiprinot policentrisku apdzīvojuma struktūru, ietekmējot reģionālās mobilitātes tendences, Latvijas reģionālā politika sniegs ieguldījumu globālo procesu ietekmes risināšanā.

Pašvaldībām ir „sasietas rokas”

Runājot par pašvaldību pieredzi uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanā, Jana Briede, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, atzīmē, ka joprojām ļoti daudz kavēkļu „sasien rokas” pašvaldībai un uzņēmējiem. Viņa uzskata, ka Ogres novadā traucē pašvaldības īpašumā esošas zemes trūkums. Pašvaldība nevar iegādāties zemi uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, industriālā parka izveidei, bet investīciju ieguldīšana ir iespējama tikai savā īpašumā/teritorijā. Tas nozīmē, ka ir problēmas, piesaistot investīcijas arī no ES fondiem.

Vēl viens kavēklis: mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā nav iespējama. Tas traucē atbalstīt uzņēmējus, piemēram, nododot uzņēmējam infrastruktūru bezatlīdzības nomā/patapinājumā.

"Viens no galvenajiem bremzējošajiem faktoriem – normatīvajos aktos trūkst elastīguma."

Joprojām liela problēma, kas atbaida uzņēmējus un investorus, ir ilgie saskaņošanas procesi un administratīvais slogs. Tie ir steidzami un neatliekami risināmi jautājumi.

Lai gan ir nedaudz dīvaini dzirdēt no pašvaldības pārstāves puses kritisku vaļsirdību, uzņēmējdarbības veicināšanas kavēklis ir arī pašvaldības darbinieku motivācijas trūkums, darbaspējas, politiskā ietekme un izglītības trūkums. Bet viens no galvenajiem bremzējošajiem faktoriem – elastības trūkums normatīvajos aktos. Tāpēc pašvaldības pārstāve iesaka noteikt lielāku rīcības brīvību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā uz vietas pašvaldībās un uzņēmuma ienākuma nodokļa atskaitījumu pašvaldībām kā daļu no pašvaldību budžeta ieņēmumiem.

Priekšlikumi uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam

VARAM veiktā aptauja par to, kas traucē pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbību, liecina, ka traucējošākais ir:

  • finanšu trūkums,
  • risks pārkāpt likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”,
  • risks radīt konfliktu ar neatbalstītajiem uzņēmējiem,
  • motivējošu instrumentu un informācijas trūkums par uzņēmēju atbalsta iespējām.

Pašvaldību tiesību ierobežojumus rīkoties ar mantu noteic likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kā arī MK 2010. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 515 “Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līgumu tipveida nosacījumiem”. Saskaņā ar tiem pašvaldībām ir aizliegts nodot mantu par atlīdzību, kas nav naudas veidā. Pašvaldībām ir aizliegts atsavināt mantu par acīmredzami pazeminātu cenu, līdz ar to ir ierobežotas iespējas atsavināt mantu uzņēmējam par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību – pat ja uzņēmējs ir gatavs radīt pašvaldībai darbavietas, sakārtot publisko infrastruktūru. Likums noteic, ka pašvaldībām nav tiesību piemērot citādāku, uzņēmumam labvēlīgāku mantas iznomāšanas kārtību un nomas maksas noteikšanas metodiku.

Patlaban ir sagatavoti priekšlikumi šī likuma un MK noteikumu grozījumos, paredzot, ka pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, nosakot kārtību, kādā pašvaldība drīkst nodod mantu bezatlīdzības lietošanā, atsavināt mantu iznomātājam par kadastrālo vērtību, kā arī slēgt nomas līgumus ar komersantiem. Saistošie noteikumi atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” būtu saskaņojami ar VARAM.

Runājot par iespējām sniegt aizdevumus, pašvaldības var palielināt pamatkapitāla daļu, bet šādi netiek atrisināts apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tāpēc VARAM priekšlikums ir: Attīstības bankas ietvaros veidot kredītu un garantiju fondu vietējo uzņēmumu atbalstam. Valsts atbalsta sniegšanā, iespējams, varētu piemērot globālo grantu principu, kad pašvaldības piedāvā iespēju īstenot projektus arī uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, balstoties uz vietējo stratēģiju, kā arī ievērojot pašvaldību projektu pakārtotību pašvaldības specializācijai.

Pašvaldību pārstāvjus īpaši uztrauc jautājums par vietējo uzņēmēju iespējām piedalīties iepirkumos. Ir zināms, ka svarīgs atlases kritērijs ir – pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē.

Šāds nosacījums pašreizējos ekonomiskajos apstākļos neapšaubāmi samazina daudzu vietējo uzņēmēju iespējas piedalīties iepirkumu procedūrā un saņemt tiesības slēgt līgumus. Tāpēc pašvaldību pārstāvji ierosina grozīt Publisko iepirkumu likumu, piesaistot likuma 39. panta pirmās daļas 6. punktā minēto kritēriju vidējiem darba ienākumiem statistikas reģionā attiecīgajā nozarē. Galvenokārt būtu jāatbalsta pašvaldību projekti, kas ir vērsti uz pašvaldības izdevumu samazināšanu un ieņēmumu pavairošanu ilgtermiņā.

Saistībā ar pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbību un inovāciju pašvaldībai ir iespējas, un tā arī pašlaik var:

  • informēt sabiedrību un iedrošināt nodarboties ar uzņēmējdarbību,
  • atbalstīt jaunos uzņēmējus darbības pirmajā gadā,
  • regulāri izglītot uzņēmējus, rīkojot seminārus un meistardarbnīcas tradicionālo aktivitāšu, piemēram, pilsētas svētku laikā.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU