Pēc Latvijas iestāšanās ES bija nogaidīšanas laiks, bet klusais šprotu cīniņš ar EK sākās 2007. gadā. Mūsu speciālisti mēģināja EK pierādīt, ka Latvijā ražotās tradicionālās šprotes, kaut arī satur paaugstinātu PAO, netiek patērētas tādā daudzumā, lai apdraudētu šprotu cienītāju veselību. Kaut arī dažubrīd visas cerības uz pozitīvu sarunu iznākumu šķita sairušas, vistumšākie mākoņi beidzot šogad kliedējušies.
EK Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības (DG SANCO) pastāvīgās komitejas toksikoloģijas sekcijā šā gada 8. aprīlī notika balsojums, kurā ar klasificētu balsu vairākumu pieņēma lēmumu – Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu. Tas norāda, ka EK ir pieļāvusi apzinātu kompromisu un mainījusi savu viedokli par PAO maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) kūpinātās šprotēs un kūpinātu šprotu konservos. Mūsu tradicionālās šprotes eļļā līdz ar to akceptētas kā īpašs produkts ar tam atsevišķi noteiktu PAO maksimāli pieļaujamo līmeni.
"Saskaņā ar Latvijā reģistrētu patentu šprotu konservu izgatavošanai zivis kūpina tikai alkšņa koksnes dūmos."
"Kaut arī šis ir milzīgs panākums, Latvijas pārstāvji komitejas balsojumā atturējās. Tomēr vēl neesam panākuši tādu maksimāli pieļaujamo PAO līmeni, kas pilnībā apmierinātu mūsu zivsaimniekus un ļautu šprotēm arī turpmāk būt tādām, pie kādām esam raduši," stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vecākais referents Māris Valdovskis. "Komiteja par regulas projektu ir nobalsojusi, bet diskusijas turpināsim. Mums vēl ir laiks līdz nākamā gada septembrim, kad spēkā stāsies jaunā regula, kas noteiks konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos. Redzot mūsu ilgstošo sarunu panākumus, līdzīgu procesu, lai paaugstinātu PAO pieļaujamo līmeni tradicionālajās kūpinātajās reņģēs, sākuši arī mūsu kaimiņi igauņi. Ceram, ka viņiem sekmēsies tikpat labi kā mums. Starp citu, divi Igaunijas uzņēmumi arī ražo kūpinātas šprotes eļļā."
Kā šprotēs rodas PAO
Saskaņā ar Latvijā reģistrētu patentu Nr.11659 "Šprotu konservu izgatavošanas paņēmiens" zivju kūpināšanā tiek izmantoti tikai alkšņu koksnes dūmi. Tradicionālās kūpināšanas laikā uz kūpināto produktu virsmas nonāk dūmos esošie savienojumi, tajā skaitā PAO. PAO galvenokārt rodas, koksnei sadegot nepilnīgi. Zivju kūpināšanas laikā PAO kondensējas un notiek kaitīgās vielas saturošo dūmu cieto daļiņu adsorbcija uz virsmas (jo lielāka zivs virsma, jo vairāk PAO uz tās nosēžas), kam seko PAO iespiešanās kūpinātā produkta iekšienē. PAO saturs kūpinātos produktos atkarīgs no daudziem kūpināšanas faktoriem: kurināmā sadegšanas temperatūras, kūpināšanas ilguma, kūpināšanas krāsns tipa u.c.
"Sākotnēji Komisija uzskatīja, ka PAO līmenis kūpinātās brētliņās gandrīz nemaz neatšķiras no PAO līmeņa kūpinātās zivīs kā tādās un tādēļ šprotēm nav nepieciešams atsevišķs MPL. Tomēr tas tā nav," skaidro vecākais referents. "Baltijas jūras brētliņās, no kā gatavo šprotes, PAO augsto līmeni sekmē tas, ka brētliņa ir maza izmēra zivs. Ar visu galvu trīs gadus veca zivtiņa ir līdz 12 centimetru gara, un tās ārējās virsmas laukums pret tās masu iznāk salīdzinoši liels."
No kā PAO sastāv
PAO, par ko runā saistībā ar Latvijas tradicionālajām šprotēm eļļā, četras toksikoloģiski nozīmīgākās vielas ir: benzo(a)pirēns, krizēns, benzo(a)antracēns un benzo(b)fluorantēns, ko kopā apzīmē ar PAO4. Šo vielu (PAO4) summa produktā ir viens no noteicošajiem PAO piesārņojuma maksimālā pieļaujamā līmeņa rādītājiem. Bet tieši par benzo(a)pirēnu ir vislielākie uztraukumi, jo tas ir vistoksiskākais no visiem PAO, un no tā daudzuma ir tieši atkarīgs arī kopīgais PAO4 rādītājs produktā. PAO grupas piesārņojuma indikatora pārtikā – benzo(a)pirēna (B(a)P) – līmeni kūpinātu zivju produktiem pašlaik nosaka Regula Nr. 1881/2006, un tas ir 5,0 µg/kg. Ja Latvijai nebūtu izdevies panākt atsevišķu normu kūpinātām šprotēm un to konserviem, tad jau tuvākajos gados mūsu zivju apstrādes uzņēmumiem, iespējams, nāktos pārskatīt tradicionālās ražošanas metodes, piespiedu kārtā samazinot B(a)P līmeni šprotēs līdz 2,0 µg/kg un PAO4 līmeni līdz 12,0 µg/kg.
Vēl ir iespēja daļu nepieciešamās kūpināšanas aizstāt ar aromatizētājiem – attīrītiem dūmiem šķidrā veidā, bet tomēr aromatizētāji nespēj piedot tradicionālo šprotu garšu, smaržu un izskatu. "Šādu produkciju patērētāji negrib. Tādēļ jāatrod vidusceļš," saka M. Valdovskis.
"Latvijas ir veikusi un ES iesniegusi arī riska vērtējumu, kas liecina, ka šprotēs esošais PAO līmenis pie pašreizējā patēriņa ir nekaitīgs veselībai."
Šādu līmeni kūpinātās brētliņās, kas būtu izmantojamas mums pierasto šprotu eļļā gatavošanai, ar tradicionālajām kūpināšanas metodēm panākt nav iespējams. Zemākais līmenis, ko mūsu šprotu ražotāji spēj panākt, lai nemainītu produkcijas garšu, smaržu un izskatu un nezaudētu pircēju interesi, pie B(a)P - 5 µg/kg daudzuma, PAO4 rādītājam sasniedzot 34,37 μg/kg.
Latvijas zivrūpniekiem, par pārtikas nekaitīgumu atbildīgajām iestādēm un ZM bija divas iespējas. Pirmā – atteikties no šprotu ražošanas. Otrā – uzsākt sarunas, lai panāktu kompromisu. Latvija izvēlējās iet otro ceļu.
Iedarbināti visi gaņģi
"Jau 2003. un 2006. gadā Latvija veica valsts finansētus pētījumus par iespējām samazināt PAO piesārņojumu kūpinātās brētliņās un dažādu tehnoloģisko procesu ietekmi uz PAO veidošanos. Komisija par pētījumiem ir informēta. Latvija ir veikusi un ES iesniegusi arī riska vērtējumu, kas liecina, ka šprotēs esošais PAO līmenis pie pašreizējā patēriņa ir nekaitīgs patērētāja veselībai," stāsta Māris Valdovskis.
Intensīvāka sazināšanās ar EK par šo jautājumu sākās 2007. gadā, kad uz EK no Latvijas tika nosūtīta vēstule ar informāciju par PAO līmeņiem Latvijas izcelsmes pārtikā, akcentējot B(a)P un PAO4 daudzumu kūpinātās Baltijas jūras brētliņās, no kā gatavo šprotes.
"EK prezentējusi jaunās regulas projekta versiju, kurā bija izdarītas izmaiņas, nosakot atsevišķu maksimālie pieļaujamo līmeni kūpinātām šprotēm. "
"Mūsu uzņēmumi iespēju robežās tika izpildījuši visus EK ieteikumus: pārskatījuši kūpināšanas tehnoloģiskos režīmus, samazinājuši šķeldas gruzdēšanas temperatūru, pilnveidojuši kūpināšanas tuneļu tīrīšanas režīmu, mainījuši tīrīšanas līdzekļus," atceras vecākais referents. "Bet jebkurā gadījumā mēs jau 2007. gadā sākām apzināties, ka šprotēm ir ļoti grūti panākt to piesārņojuma līmeni, kas noteikts un iespējams pārējās kūpinātās zivīs. Šprotēm šis līmenis vienmēr būs augstāks. Ja panāk pieļaujamo līmeni, ierobežojot kūpināšanas laiku un intensitāti, tad mūsu šprotes vairs negaršo pēc šprotēm. Tad brētliņas netiek pienācīgi nokūpinātas un ir zudusi tradicionālā zivs garša, smarža un izskats. Līdz ar to patērētājiem šis produkts vairs nav interesants. Tādēļ bija jāatrod vidusceļš starp patērētāju drošību un tradicionālo produktu."
Vēl 2009. gadā pēc ievērojamiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem brētliņu kūpināšanas laikā sekoja papildu mērījumu sērija, rezultātus sūtot uz EK. Paralēli notika izskaidrošanas darbs EK darba grupās, komitejās un komisijās. Notika vairākas neoficiālas mūsu ministrijas vadītāju un ministra tikšanās ar Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta komisāru Džonu Dalli un viņa vadītā kabineta pārstāvjiem. Visa ieguldītā darba un dažāda līmeņa tikšanos atslēgas vārds bija "šprotes".
Atkusnis sākas. Latviju sadzird
Atkārtoti zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar veselības un patērētāju aizsardzības komisāru Džonu Dalli tikās 2010. gada 30. martā. Diskutēja arī par nepieciešamību noteikt atsevišķu PAO MLP šprotēm. Tieši pēc šīs tikšanās EK mainīja savu viedokli par šprotu PAO piesārņojumu.
Drīz pēc tam, 2010. gada 21. un 22. jūnijā, Latvijā ieradās ES Pārtikas un veterinārās iestādes misija. Inspektori apmeklēja arī divus vadošos zivju apstrādes uzņēmumus – SIA "Gamma - A" un akciju sabiedrību "Brīvais vilnis". Rezultātā EK saņēma slēdzienu, ka Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi veikuši ievērojamus uzlabojumus šprotu ražošanas tehnoloģijā un Latvija ir apliecinājusi tehnoloģisko iespējamību ievērot 5 μg/kg B(a)P līmeni kūpinātām brētliņām.
"Šai inspicēšanai bija ļoti pozitīvs rezultāts. Tas bija pagrieziens. Līdz tam EK vēl šaubījās, un arī mēs nebijām pārliecināti par pozitīvu iznākumu, bet nu sapratnei bija vārti vaļā," gandarījumu neslēpj M. Valdovskis.
"Notikušais balsojums šāgada 8. aprīlī Latviju gan iepriecināja, gan apbēdināja. "
No EK puses sekoja nākamais pretimnākšanas solis: 2010. gada 11. oktobra ekspertu komitejā EK prezentēja jaunās regulas projekta versiju, kurā bija izdarītas izmaiņas, nosakot atsevišķu MPL kūpinātām šprotēm: B(a)P - 5 μg/kg un PAO4 - 30 μg/kg. Tas bija liels Latvijas panākums!
Tajā pašā laikā EK tomēr neņēma vērā Latvijas lūgumu kūpinātām šprotēm PAO4 MPL noteikt nedaudz lielāku – 35 μg/kg, kas ir reālais sasniedzamais līmenis. Komisija solīja gala lēmumu par Latvijas pieprasījumu pieņemt pēc iekšējām diskusijām.
ZM 2010. gada nogalē un 2011. gada sākumā sūtīja atkārtotas vēstules EK ar lūgumu palielināt PAO4 līmeni kūpinātās šprotēs līdz 35 μg/kg (pie B(a)P līmeņa 5 μg/kg), pamatojot gan ar pētījumiem, gan statistiskiem aprēķiniem. Notika atkārtotas augsta līmeņa amatpersonu tikšanās. Latvijas nostājas paušanā tikai iesaistīti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas politiķi, lai panāktu atbalstu arī ES politiķu starpā. Ļoti aktīvi iesaistījās Ārlietu ministrija. Tika piesaistīti pārējo ES dalībvalstu eksperti.
Tālab notikušais balsojums šā gada 8. aprīlī Latviju gan iepriecināja, gan apbēdināja. Kaut arī regulas projektā šprotes tika noteiktas kā izņēmuma produkts ar īpašu PAO MPL, tām tomēr tika noteikts nedaudz mazāks MPL līmenis, nekā Latvija bija lūgusi. Tāpēc Latvijas pārstāvji balsojumā atturējās. Un tāpēc diskusijas un cīniņš turpināsies, lai Latvija panāktu šprotēm nepieciešamo PAO līmeni.
Šprotes peld uz austrumiem
"Lai vai kā, PAO tomēr ir toksiskas kancerogēnas vielas, un tās atstāj ietekmi uz patērētāju. Bet, lai sāktos kāda nopietna ietekme, cilvēkam būtu šprotes jāēd katru dienu. Apkopotā statistika rāda, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji apēd divas bundžiņas šprotes eļļā. Tas ir ārkārtīgi niecīgs daudzums, ja mēs salīdzinām, kādu daudzumu PAO uzņem, piemēram, smēķētāji," stāsta vecākais referents. "Diemžēl nav statistikas par šprotu patēriņu ārpus Latvijas. Vienīgais, ko varam pateikt: no Latvijā saražotajām šprotēm 90 procentus izvedam."
Vairāk nekā 90% no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā ir tieši šprotes eļļā. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 uzņēmumi (kas nodarbina 70% no visiem zivju apstrādē strādājošajiem). Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apmērs sasniedzis 34 milj. latu gadā, kas ir aptuveni 60% no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Šprotu ražošanai gadā izmanto ap 46 tūkstošus tonnu svaigu un atvēsinātu Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņu.
"Diskusijas un cīniņš turpināsies, lai Latvija panāktu šprotēm nepieciešamo PAO līmeni. "
Lielāko daļu zivju konservu Latvija eksportē uz trešajām valstīm:
- uz NVS valstīm - Krieviju (aptuveni 55%), Ukrainu (6%), Baltkrieviju (3%), Uzbekistānu (3%),
- uz ASV – aptuveni 5%.
Uz ES valstīm ārpus Baltijas reģiona 2008. gadā eksportēti tikai 3% no saražoto šprotu konserviem.
Lielākā daļa no Latvijā saražotajiem konserviem tiek eksportēti uz Krieviju, kura šobrīd šprotēm piemēro B(a)P normu 5,0 μg/kg. "Pirms dažiem gadiem Krievijā noteiktais pieļaujamais benzo(a)pirēna līmenis mūsu tradicionālajam produktam bija 1,0 μg/kg. Pāris gadu laikā Latvijas un Krievijas darba grupai izdevies panākt, ka Krievija piemēro tādu pašu PAO un B(a)P līmeni kā ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs," atceras M. Valdovskis. "Tas ir panākums, kas pašlaik nozīmīgi sekmē Latvijas pārtikas produktu eksporta bilanci uz Krieviju un citām NVS valstīm, palīdzot risināt sociālās un ekonomiskās problēmas gan Latvijas piekrastes reģionos, kur atrodas mūsu zivju apstrādes uzņēmumi, gan valstij kopumā."
