Pašvaldību patstāvība. Kur tā sākas un kur - beidzas

Var kontrolēt – bet no likumības viedokļa

Tātad, no vienas puses, pašvaldības ir patstāvīgas publiskas atvasinātas personas, patstāvīgi vada savas iestādes, izstrādā savu budžetu un rīkojas ar to. No otras - pietiek arī kontrolieru. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību pārraudzības departamenta direktore Kristīne Jaunzeme saka: "Pašvaldības darbojas patstāvīgi un savā ziņā ir autonomas. No Eiropas Vietējo pašvaldību hartas, no likuma "Par pašvaldībām" izriet, ka ir šie sabiedrības vēlētie priekšstāvji, kuri īsteno vēlēšanās iegūto varu, īsteno pašvaldību funkcijas. Ministrija, Valsts kontrole, KNAB, citas iestādes (un vēl atsevišķās jomās nozaru ministrijas) pašvaldību darbību var pārraudzīt no likumības viedokļa, bet arī tikai tiktāl, cik atļauj likums. Mēs neizskatām visus pašvaldību lēmumus, nesekojam domes sēžu un komiteju darba kārtībai. Šeit pašvaldības darbojas pilnīgi patstāvīgi.

Ko pārraudzības ietvaros dara, piemēram, VARAM? Tā ir vispārējā pašvaldību pārraudzība visas valsts mērogā. Pirmkārt, mūsu pienākums ir pašvaldību izdoto saistošo noteikumu likumības vērtēšana. Otrkārt, izskatām saņemtās sūdzības gan no privātpersonām, gan valsts pārvaldes un tiesību aizsardzības iestādēm par iespējamiem pašvaldību pārkāpumiem. Šo informāciju izvērtējam, un tad pārkāpumi vai nu tiek novērsti, vai mazinātas to radītās sekas. Bet var būt arī kā Ādažu novada domes gadījumā, kad atbildība piekrīt konkrētai amatpersonai – priekšsēdētājam, vai kā pirms dažiem gadiem bija Ķekavā, kad Saeimai ar īpašu likumu nācās atlaist visu domi. Bet tādas plānveida kontroles, ka valstī kāds būtu lietas kursā, kas kurā pašvaldībā notiek, patiešām nav. Manuprāt, tas arī būtu lieki. Jo kāpēc gan tad šādi atsevišķi tiesību subjekti kā pašvaldības būtu vajadzīgas?"

Atlaisto nav daudz

Atskatoties diezgan garā gadu virtenē, K. Jaunzeme atrod tikai dažus gadījumus, kad saskaņā ar likuma pilnvarojumu ministrs ir atstādinājis no darba kādu pašvaldības vadītāju, un jokojot piebilst – pēc statistikas iznākot, ka katrs pašvaldību lietu ministrs atlaidis no darba pa vienam pašvaldības vadītājam. Izņēmums esot tikai Edgars Zalāns, kurš par bezgalīgu vilcināšanos ar teritorijas plānojumu izstrādi vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām atlaidis kādus desmit pagasta padomju priekšsēdētājus. "Par diviem vēl arvien turpinās tiesvedība," K. Jaunzeme piebilst un konstatē – aptuveni 80 procenti no atlaistajiem savu vainu neatzīst, uzskata, ka atbildība jādala ar citām amatpersonām, un cenšas savu taisnību panākt ar tiesas palīdzību.

"Ķekavas pagasta padome tika atlaista saistībā ar nelikumīgu rīcību teritorijas plānošanā, detālplānojumu izstrādē, zemes dalīšanā, būvatļauju izsniegšanā – tās bija lielākās problēmas," atminas K. Jaunzeme. "Rendas pagasta padomes deputāti tika atlaisti 2003. gadā, jo viņi ilgstoši nespēja tikt galā ar iekšējām domstarpībām, sanākt uz domes sēdēm un tātad – nodrošināt pašvaldības funkciju īstenošanu.

Pašvaldības domes atlaišana nekad nevar būt pašmērķis, tāpat arī to nedrīkst uztvert kā kaut ko ikdienišķu. Piemēram, iedzīvotājiem vairs nepatīk vietējo politiķu lēmumi un tāpēc raksta visām institūcijām līdz pat Valsts prezidentam un pieprasa vietējās domes atlaišanu. Tieši pretēji, ir jākonstatē tik nelikumīga vietējās domes darbība vai nespēja organizēt pašvaldības darbu, sanākt uz sēdēm, pieņemt lēmumus, ka ir apdraudēta funkciju īstenošana un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, pašvaldības darbs kopumā.

 Kā varam nojaust, līdz ierosinājumam atlaist pašvaldības domi par pašvaldību lietām atbildīgais ministrs arī nenonāk vienā dienā. Tas ir ilgstošs process, kurā notiek sarakste ar pašvaldību, paskaidrojumu pieprasījumi, lūgumi un prasības pieļautos pārkāpumus novērst vai mazināt pārkāpumu radītās sekas. Tā tas bija arī Ķekavas pagasta padomes atlaišanas gadījumā, kur likumpārkāpumu apjoms bija milzīgs un deputātu turpmākās rīcības neliecināja, ka šī pašvaldība būtu spējīga likumīgi strādāt."

Likuma "Par pašvaldībām" gaismā minētais process izskatās šādi.

91. pants. Saeima var atlaist domi, ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;

3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas;

4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.
92. pants. Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

Piecreiz nomērīt, pirms griezt

"Tiklīdz pašvaldību vadītājiem pārmet kādus pārkāpumus, kā nupat, kad Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune gaišā dienas laikā šaudījies, ministram uzreiz jautā – ko jūs darīsiet? Jo izplatīts ir viedoklis, ka domes ir tieši pakļautas ministrijai un ministram ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pašvaldībām. Tā nav. Arī saistībā ar notikumiem Ādažos mēs, kā teikts parunā, piecreiz nomērījām, pirms griezām," stāsta K. Jaunzeme.

"Pirms priekšsēdētāju atstādina, vienmēr tiek vērtēts pārkāpumu smagums, apjoms, paša priekšsēdētāja un domes kā koleģiālas institūcijas atbildība, kā arī domes priekšsēdētāja spēja nodrošināt turpmāku pašvaldības likumīgu darbu. Tā kā ministra rīkojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu ir administratīvs akts, kas pakļauts tiesu kontrolei, visi šādi gadījumi tiek ļoti rūpīgi vērtēti pirms lēmuma pieņemšanas."

"Pašvaldības ir patstāvīgas publiskas atvasinātas personas, patstāvīgi vada savas iestādes, izstrādā savu budžetu un rīkojas ar to."

Atstādināšana notiek likuma "Par pašvaldībām" 93. panta kārtībā.

Likuma 93. pants. Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". /../

Domes priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums tiek atcelts, domes priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Katram sava taisnība

"Likuma "Par pašvaldībām" 93. panta kārtībā no Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka tika pieprasīti pat divi paskaidrojumi. Diemžēl viņš visus atklātos pārkāpumus definēja tikai kā formālus – nav bijusi pareiza budžeta plānošana, nav uzskaitīti maksājumu dokumenti, neatbilstoši mērķim izlietoti Valsts kases aizdevumu līdzekļi... Bet sekas ir tādas, ka pašvaldība atrodas finanšu stabilizācijas procesā un tai nav naudas pat ikdienas izdevumu uzturēšanai saistībā ar savu pamatfunkciju, pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem," informē K. Jaunzeme.

"Mūsu komunikācija ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju atgādināja sarunas ar neveiksmīgu privātuzņēmumu, kura vadībai bija šķitis – ar visiem visu sarunāsim, viss būs kārtībā, bet, redz’, beigās kaut kā neizdevās... Nevis tiek ievērots publiskās pārvaldes princips, ka ir atļauts tas, kas ir noteikts normatīvajos aktos, bet gan – darām visu, kas, šķiet, nav aizliegts, un tad skatāmies, kā ir sanācis... Ja pašvaldība pieņem lēmumu, kas saistīts ar finanšu līdzekļu izlietošanu (kā Ādažos ar kultūrizglītības centru, kas pieder SIA "Gaujas centrs"), tad tajā ir jābūt informācijai par finanšu avotiem, no kuriem tas tiks segts.

Ādažu novada dome, lemjot par "Gaujas centra" iegādi, šo avotu nebija norādījusi un pat nebija vērtējusi, vai pašvaldībai ir nauda šādas ēkas iegādei. Jautājām – kur jūs dabūsiet naudu? It kā aizņemšoties no Valsts kases, lai gan ir skaidri redzams, ka tā nekādā gadījumā naudu nebūtu devusi, jo likumi šādiem mērķiem aizdevumus neparedz. Tad saka – vēl būtu iespēja pārdot īpašumus! Bet, kā konstatējām, tad šiem pašvaldības nosauktajiem potenciāli pārdodamajiem īpašumiem ir atsavināšanas aizliegums, tās ir bijušas zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes, kuras pašvaldība paturējusi sev kā nepieciešamas pašvaldības funkciju veikšanai!

"Līdz ierosinājumam atlaist pašvaldības domi par pašvaldību lietām atbildīgais ministrs nenonāk vienā dienā."

Kā trešo iespēju Ādažu novada domes priekšsēdētājs norādīja korporatīvās saites: pašvaldība ir SIA "Gaujas centrs" mazākuma kapitāla daļu turētāja, līdz ar to tā var ietekmēt lēmumu pieņemšanu šajā uzņēmumā. Bet mēs redzējām, ka šīs korporatīvās saites darbojas tikai un vienīgi privātā partnera virzienā. Piemēram, tas nespēj vairs segt savas saistības un piedāvā palielināt nomas maksu "Gaujas centra" telpām, kas iznomātas pašvaldībai, un tā bez jebkāda izvērtējuma par piedāvātās nomas maksas apmēra samērīgumu piekrīt; vai arī - pašvaldībai jau piespriesti līgumsodi par telpu nomas maksas kavējumiem un tamlīdzīgi. Arī privātā partnera saistību pret trešajām personām uzņemšanās šķiet nesaprātīga, un šādu atrunu iekļaušana līgumos acīmredzami liek prezumēt finanšu izšķērdēšanu.

Jāatzīmē, ka darbības un lēmumi saistībā ar SIA "Gaujas centrs" bija tikai viens no Ādažu novada domes priekšsēdētāja atstādināšanas iemesliem, tāpat arī tika konstatēti virkne pārkāpumu atlīdzības izmaksā darbiniekiem, kā arī Valsts kases piešķirto aizdevumu izlietojumā."

Smagus pārmetumus Ādažu novada pašvaldībai cita starpā izteica arī FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme: "Pašvaldība ir uzņēmusies tādas saistības, ko, izvērtējot budžeta iespējas, tā nebūs spējīga izpildīt. Ja mēs izvērtējam tikai vienu no līguma nosacījumiem – ka pašvaldība, saņemot divus miljonus latu, ir gatava atmaksāt 9,5 miljonus, mēs saskatām likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" normu pārkāpumus un esam vērsušies tiesībsargājošās instancēs, lai tās atbilstoši kompetencei izvērtē domes amatpersonu rīcību un šos darījumus kopumā."

Savukārt Ādažu novada domes advokāts Jānis Spilve pārkāpumus neatzīst: "Visu, kas saistās ar ekonomisko pamatojumu, mēs varam pierādīt: viss ir izrēķināts, aprēķināms un pierādāms."

Priekšsēdētāja atstādināšana – izņēmuma tiesības

Stāsts par garo skaidrošanos, dokumentu pētīšanu ir izklāstīts tādēļ, ka ministrs nevar tā vienkārši, konstatējot pārkāpumus, izdot rīkojumu par pašvaldības vadītāja atstādināšanu no amata. Pareizāk sakot, izdot rīkojumu var, bet tiesa to var atcelt.

K. Jaunzeme skaidro: "Pieņemot lēmumu, ir ļoti jāmeklē līdzsvars: mēs nedrīkstam atstādināt par jebkuru pārkāpumu. Pirmkārt, ir jāņem vērā tā smagums, kas var būt materiāli zaudējumi, ko izraisījuši sistēmiski jeb vairākkārtīgi pārkāpumi. Otrkārt, vai ir skaidri saskatāma tieši domes priekšsēdētāja atbildība nodrošināt, lai šādas lietas nenotiktu. Atstādināšana ir izvēles administratīvais akts, kurā ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums.

"Atstādināšana ir izvēles administratīvais akts, kurā ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums."

No masu medijiem esam dzirdējuši, ka Breidaka kungs domā tiesāties un pārsūdzēt ministra lēmuma pamatotību. Saskaņā ar likumu tas jāizdara 30 dienu laikā. Mūsu ieskatā, tā ir normāla prakse, un esam gatavi arī tiesā argumentēt ministra rīkojuma pamatotību. Tiesu skatījums ir tāds – domes priekšsēdētājs ir vēlēta amatpersona, un ministra tiesības viņu atstādināt ir izņēmuma tiesības par ļoti nozīmīgiem pārkāpumiem, kur ir pamatotas aizdomas par to, ka pašvaldībā nevarēs notikt likumīgs darbs, kamēr to vadīs šāds priekšsēdētājs. Tādēļ arī Breidaka kungam tika prasīti divi paskaidrojumi, lai tiktu pilnīgā skaidrībā un varētu izdarīt secinājumus."

Z. Caunes "stirnu epopeju" K. Jaunzeme komentē šādi: "Man šī situācija šķiet absurda pati par sevi, jo neviens normāls, pieaudzis cilvēks nebraukās ar sniega motociklu un tā nešaudīsies. Ja ir tā, kā izskanējis medijos, tad patiešām varētu runāt gan par kriminālatbildību, gan administratīvo atbildību. Bet ministrs jau ir prasījis Caunes kungu izvērtēt, vai viņš var palikt domes priekšsēdētāja amatā, ņemot vērā, ka ar savu rīcību apkauno un grauj pārējo pašvaldību vadītāju autoritāti. Pašlaik tās ir ētiskas kategorijas, jo es neredzu, kā ministrs varētu juridiski korektā veidā atstādināt Caunes kungu."

Dažu pārkāpumu ēna – pār visiem

Bet ar pārējām kontroles lietām ir tā. Ministrijā saņemts ļoti daudz sūdzību, ka pašvaldībās kašķējas opozīcija ar pozīciju, tiek ziņots par sīkāko formalitāšu neievērošanu. "Tad mēs pētām dokumentus, skaidrojam likumu, aicinām procedūras korekti ievērot," stāsta K. Jaunzeme. "Ja ir kādas domstarpības un strīdi ar pašvaldību, uzreiz nevajag rakstīt uz ministriju un gaidīt, ka tā visu atrisinās. Bet varbūt cilvēks tikai vienu reizi ir bijis pašvaldībā un tad nav atrasta kopīga valoda? Nevajag domāt – es pasūdzēšos, un nu tik būs! Labāk spert vēl vienu soli, tomēr papūlēties noskaidrot savu taisnību. Ja neapmierināti ir vēl citi iedzīvotāji – tad kooperēties un tā mēģināt pašvaldībā panākt savu.

Mūsu prakse tomēr liecina, ka iedzīvotāji ļoti bieži nemaz nevēlas pat noskaidrot lietas būtību, bet uzreiz raksta sūdzību ministrijai ar pārliecību, ka viss tiks nokārtots no spēka pozīcijām. Bet tā nemēdz būt. Taču, ja skaidri redzams, ka ir iedzīvotāju tiesību pārkāpumi, kādas nelikumības, tad patiešām varam nākt talkā. Arī par Ādažiem – viens ir tas, ka finanšu un valsts aizdevumu lietas pēta FM, bet mēs esam saņēmuši arī daudzu iedzīvotāju sūdzības.

Diemžēl šie nedaudzie pašvaldību vadītāju pārkāpumi izskanējuši ļoti skaļi un met uzreiz ēnu uz visiem. Ļoti nepatīkami, ka Ādažu, Jūrmalas un citi negatīvie piemēri tiek attiecināti uz visām pašvaldībām un mudina domāt, ka visur ir slikti. Bet pašvaldībās notiek ļoti daudz labu lietu; daudz kur strādā likumīgi un godprātīgi savu iedzīvotāju interesēs un pat vairāk. Tagad arī diskutējam ar kolēģiem, kā pašvaldībām atvieglot nosacījumus saistībā ar savas mantas izmantošanas regulējumu, lai tās varētu veidot uzņēmējiem labvēlīgāku vidi. Bet patlaban Ādažu dēļ jebkura laba ideja, kas kalpotu kopīgam mērķim, ja to godprātīgi īstenotu, visdrīzāk netiks atbalstīta, jo priekšā ir šis negatīvais piemērs. Jo – tavi darbi runā skaļāk par taviem vārdiem..."