NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
03. februārī, 2011
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Kreditēšana
20
20

Ādažu lieta: patiesība no pretējiem skatpunktiem

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Finanšu ministrijai vislielākās šaubas ir par tēriņiem Ādažu kultūras un izglītības centra būvniecībai. Tur tagad mīt arī novada dome.

FOTO: www.adazi.lv

Piektdien, 28. janvārī, plašsaziņas līdzekļi izplatīja satraucošu ziņu - Finanšu ministrija (FM) lūgusi tiesībsargājošās iestādes vērtēt Ādažu novada pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību. Pašvaldība finanšu stabilizācijas projektā nav uzrādījusi 2009. un 2010. gadā slēgtos darījumus, un kopējais neuzrādīto saistību apmērs ir vairāk nekā 25 miljoni eiro (17,5 miljoni latu).

Šāda ziņa gan nekāds jaunums nav: jau 28. oktobrī, tātad dienu pirms Ādažu novada finanšu stabilizācijas procesa sākšanas, LV.LV rakstā „Kādēļ pašvaldība nevar bankrotēt” bija minēts, ka FM nosūtījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) un Valsts kontrolei 54 lappušu biezu ziņojumu, lūdzot izvērtēt arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja atbildību. FM atbildīgās personas jau tolaik minēja, ka iespējama arī vēršanās tiesībsargājošās iestādēs.

Ādažu ziedu laiki un kļūda nākotnes redzējumā

Ādažu novada pašvaldība ir viena no bagātākajām valstī. Viena no nedaudzajām, ko mēdz dēvēt par metropoles „guļamvagoniem” un kam iedzīvotāji patiešām kā uz paplātes pienes iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Arī par vērtīgajām zemēm (tagad arī par mājām) iekasējamais nekustamā īpašuma nodoklis devis un dod savu pienesumu.

Kā liecina statistikas dati, 2009. gadā 54% no novada pašvaldības budžeta ieņēmumiem veidoja IIN (3,3 milj. latu) un 13% - īpašuma nodokļi (807,7 tūkst. latu). Turklāt IIN uz vienu iedzīvotāju Ādažos ir lielāks nekā vidēji valstī un arī Rīgas reģionā (2007.g. – Ls 431; 2008.g. – Ls 485; 2009.g. – Ls 348; 2010.g. – Ls 419).

Pēdējos gados Ādažu novadā iedzīvotāju skaits arvien audzis – no 2000. gada līdz 2010. gadam palielinoties par 33% un pērnā gada oktobrī jau tuvojoties desmit tūkstošu robežai. Nekustamā īpašuma un kredītu izsniegšanas buma laikā novadā izveidojās arvien jaunas privātmāju apbūves, līdztekus samazinoties lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām.

Novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks atzīst, ka tieši iedzīvotāju skaita straujais pieaugums prasīja ieguldījumus infrastruktūras objektu attīstībā, ko pašvaldība centās īstenot, pieļaujot lielu kļūdu savas attīstības izvērtēšanā – „2008. gadā, plānojot tālāko izaugsmi, domājām, ka tāpat arvien turpināsies uz priekšu”.

Pašvaldības parāds un finanšu stabilizācijas process

„Kopš 2007. gada Ādažos uz dzīvi ir pārcēlušies vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Mūsu galvenais mērķis, protams, ar budžeta līdzekļiem un arī no Valsts kases ņemtajiem aizņēmumiem ir atrisināt visas sabiedrības pieaugošās vajadzības - gan pēc vietām mūsu izglītības iestādēs, gan kultūras un pašdarbības pasākumiem,” skaidro N. Breidaks.

„Ņemtie Valsts kases aizņēmumi ir jāatmaksā ar procentiem, un tieši 2010. gadā uz pašvaldības budžetu gūlās ļoti liels saistību apmērs: Valsts kasei bija jāatdod ievērojama pamatkredītu summa. Tāpēc arī lūdzām Finanšu ministriju palīdzēt risināt šos jautājumus, lai līdzsvarotu Ādažu domes budžetu.”

Ādažu novada domes vadība bija cerējusi, ka Valsts kase uz pāris gadiem atceltu kredītu pamatsummas atmaksu, izņēmuma gadījumos tas esot iespējams. „Situācija izvērtās citādāka, nekā bijām cerējuši, oktobrī tika uzsākts finanšu stabilizācijas process. Atspēkojot pārmetumus par nepamatoti iztērēto kredītu daļu 680 tūkstošu latu apmērā, jāsaka – visa šī nauda ir ieguldīta pašvaldības infrastruktūrā. Jā, mūsu neizdarība bija tā, ka nesaskaņojām ar finanšu uzraugošajām institūcijām šīs naudas izlietojumu citām lietām. Bet, ja mēs nebūtu ieguldījuši tos 500 tūkstošus Kadagas bērnudārza iekārtošanā, tas jau divus gadus stāvētu tukšs un tur nevarētu mācīties 180 bērnu,” preses konferencē, kas sekoja FM ministrijas paziņojumam presē, klāstīja N. Breidaks.

"Ādažu novada pašvaldība ir viena no bagātākajām valstī."

„Tā es varētu stāstīt par visiem šiem it kā nepamatoti iztērētajiem kredītiem. Ādažu novada dome finanšu stabilizācijas projekta izstrādē ieguldīja ļoti lielu darbu.”

Te jāpaskaidro – pērn decembrī finanšu stabilizācijas procesa ietvaros Ādažu novada pašvaldība, lai tiktu galā ar nenomaksātajiem parādiem, no Valsts kases saņēma aizdevumu 681 tūkst. latu apmērā, lai atmaksātu valsts budžetā aizņēmuma daļu, ko iepriekšējos gados nebija izmantojusi atbilstoši aizdevuma līgumos norādītajam mērķim. Janvāra beigās dome iesniedza Finanšu ministrijai pieprasījumu par nākamo finanšu stabilizācijas aizņēmuma daļu – 470 tūkstošiem latu.

Ādažnieki savu vainu nesaskata

Ādažu novada domes Attīstības un informācijas daļas vadītāja Kristīne Žukovska norādīja, ka pie finanšu stabilizācijas plāna strādājusi no pirmās dienas – gan kopā ar FM speciālistiem, gan stabilizācijas procesa uzraudzi Intu Komisāri. „Šī ziņa ir nepatīkams pārsteigums, jo mēs neesam slēpuši nevienu dokumentu un kopā esam risinājuši visas problēmas, kad rudenī šo plānu izstrādājām. Stabilizācijas uzrauga atzinums nebija negatīvs, tajā nebija norādīts, ka kaut kas nebūtu atspoguļots. Mums ir pat divi atzinumi. Viens decembrī pēc stabilizācijas plāna iesniegšanas, kad tika apstiprināta aizdevuma pirmā kārta.

 25. janvārī iesniedzām stabilizācijas projekta grozījumus ar jau apstiprinātu 2011. gada budžetu, un arī esam saņēmuši stabilizācijas uzrauga atzinumu, kurā nav nekas minēts, ka mēs nebūtu uzrādījuši kādas saistības vai kaut ko slēpuši. Tāpēc jautājums par 25 miljoniem mums ir absolūti nesaprotams.

Būtu labi, ja mēs ar stabilizācijas uzraugu varētu sarunāties darba telpā pie galda, nevis ar preses starpniecību. Visu pagājušo nedēļu esam centušies ar viņu sazināties, lai turpinātu strādāt tālāk pie šā gada projektiem, bet tikšanās visu laiku tika atlikta. Tad saņēmām šo negatīvo ziņu. Esam gatavi sadarboties, stāstīt, rādīt, pierādīt un dot jebkādu atzinumu, kas būtu nepieciešams.”

"Ja pašvaldība, saņemot divus miljonus, ir gatava atmaksāt 9,5 miljonus, mēs saskatām likuma par mantas izšķērdēšanu normu pārkāpumu."

Ādažu novada pašvaldību pārstāvošais advokāts Jānis Spilve pauda šādu viedokli: „Ādažu domē no FM nav saņemta nekāda juridiska argumentācija, ka kaut kas nebūtu tā, kā ministrijai vajadzētu, un no mūsu puses, pārskatot visas saistības, ko esam uzņēmušies, es kā jurists neredzu nevienu, ko mēs varētu šīs lietas ietvaros uzskatīt par ilgtermiņa. Likumā „Par pašvaldību budžetiem” ir dots skaidrojums, ko saprotam ar ilgtermiņa saistībām - tās ir saistības, par kurām norēķini jāveic laikposmā, ilgākā par 12 mēnešiem.

Pašlaik pašvaldība attiecībā uz kultūrizglītības centru nav uzņēmusies nekādas saistības, kas pārsniegtu šo termiņu. Tikko mēs no ministrijas saņemtu kādus argumentus, mēs tos izskatītu un varētu sniegt arī skaidrojumu. „Mēs nesaprotam, liekas aizdomīgi” - tas nav arguments, par ko varam runāt juridiskās kategorijās.”

Finanšu ministrija: Ādažu parādiem „gara bārda”

Tāda ir Ādažu pašvaldības atbildīgo darbinieku pozīcija. Pēc pāris stundām preses konferenci, lai paustu savu viedokli, rīkoja Finanšu ministrija. Tur skatījums uz notiekošo bija pilnīgi pretējs.

Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme, atskatoties uz notikumu hronoloģiju, sacīja: „Finanšu ministrija regulāri uzrauga visas Latvijas pašvaldības. Sākotnēji Ādažu novada domei nebija noteikta citāda kārtība kā pārējām Latvijas pašvaldībām.

Jau 2009. gada nogalē konstatējām: Ādažu novada pašvaldībai ir ļoti lieli kavētie maksājumi, kaut arī tā ir viena no bagātākajām Latvijas pašvaldībām, ja rēķinām uz vienu Ādažu novada iedzīvotāju. Pašvaldībai bija pāri par 400 tūkstošiem latu kavēto maksājumu, tostarp 170 tūkstoši latu nodokļu parādu. Pērnā gada sākumā Ādažu pašvaldībai tika piešķirts īstermiņa aizņēmums, lai nokārtotu savus kavētos maksājumus. Līdztekus mēs pastiprināti uzraudzījām Ādažu finanšu situāciju, kontaktējāmies ar atbildīgajiem speciālistiem un tiešām centāmies darīt visu, lai pašvaldība pati saprastu, cik nopietnā finanšu situācijā ir nokļuvusi, un spētu plānot savu budžetu atbilstoši pieejamiem finanšu resursiem.

"Novest vienu no valsts bagātākajām pašvaldībām līdz bankrotam – tā ir liela māksla. Tas faktiski ir noziegums."

Maijā bijām izbraukuma sēdē Ādažu pašvaldībā, tikāmies ar deputātiem, informējām arī viņus par notiekošo, bet situācija diemžēl neuzlabojās. Pērnā gada nogalē konstatējām, ka pašvaldība no piešķirtā divu miljonu kredīta 700 tūkstošus latu izlietojusi neatbilstoši aizdevuma mērķim. Tika pieņemts lēmums, ka Ādažu pašvaldībai šis aizdevums ir jāatmaksā valsts budžetā.

Tas viss liecināja, ka pašvaldība saviem spēkiem saistības nespēs izpildīt un ir jāuzsāk finanšu stabilizācijas process. Tas tika apstiprināts 2010. gada janvārī, un tika uzdots mēneša laikā izstrādāt finanšu stabilizācijas projektu, ko pašvaldība tiešām izdarīja. Pagājušā gada nogalē Ādaži saņēma pirmo stabilizācijas aizdevumu, lai varētu norēķināties ar valsts budžetu par nelikumīgi izlietotajiem aizdevuma līdzekļiem.”

Riņķadancis ap kultūras un izglītības centru

Analizējot pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa plānu un ar to saistītos dokumentus, FM speciālisti atklājuši jaunas nebūšanas. Šoreiz tieši saistībā ar jauno kultūras un izglītības centru, kuru uzbūvējis SIA “Gaujas centrs”, privāta kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder 47,37% daļu.

Kā stāsta pati Ādažu pašvaldība, tas ir vienīgais un šobrīd modernākais pēdējo gadu laikā celtais kultūras objekts ārpus Rīgas un nodrošina augstas kvalitātes kultūras un radošās izglītības piedāvājumu. Aptuveni 6600 m2 plašā ēka ir multifunkcionāla sabiedriska celtne, kurā darbojas Ādažu mūzikas un mākslas skola, Kultūras centrs, novada dome  un citas organizācijas.” 

Ēka nodota ekspluatācijā pērnā gada martā. Protams, plāni par ēkas būvēšanu brieda ilgi pirms tam, kad saistībā ar taupības režīmu pašvaldībām likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam” tika noteikts aizliegums uzņemties ilgtermiņa saistības. Domei nu bija jādomā, kā tikt galā ar radušos situāciju.

J. Plūme skaidroja: „Ādažu novada pašvaldība 2009. gada 28. aprīlī pieņēma lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties kultūrizglītības centra ēku, piekrītot norādītajai pirkuma līguma summai un noteikumiem. Bet noteikumi paredz, ka samaksa par šo darījumu ir jāveic 25 gadu laikā. Pagājušā gada 9. martā dome atkal pieņēma lēmumu, vienojoties par pirkuma līguma saistību izpildes atlikšanu. Tātad saistības tiek atliktas, nevis izbeigtas. Bet 2010. gada 8. aprīlī tika noslēgts pielikums pie pirkuma līguma, ar kuru pircējs apstiprina vēlmi iegādāties pirkuma līgumā noteikto objektu. Paralēli vēl šajā līgumā ir norma, ka pārdevējam ir tiesības pieprasīt nekavējošu līguma izpildi.

Saņemot šos dokumentus, konstatējām, ka tie veido ļoti lielus finanšu riskus, un pašvaldība ir uzņēmusies tādas saistības, ko, izvērtējot budžeta iespējas, nebūs spējīga izpildīt. Domāju, ka šobrīd noliegt faktus un noslēgtos līgumus nav jēgas; pašvaldībai vairāk jācentrējas uz ekonomiskiem pamatojumiem, varbūt ir iespēja pārskatīt kādus no līguma nosacījumiem. Ja pašvaldība, saņemot divus miljonus, ir gatava atmaksāt 9,5 miljonus, mēs saskatām likuma par mantas izšķērdēšanu normu pārkāpumu un esam griezušies tiesībsargājošās instancēs, lai tās atbilstoši kompetencei izvērtē amatpersonu rīcību un šos darījumus kopumā.”

Izvērtējot dokumentus un uzņemtās saistības, ir secināts, ka kultūras un izglītības centra izmaksas no sākotnēji plānotajiem 6,5 milj. latu var sasniegt 17,5 miljonus. Projekta finansēšanai ņemts kredīts komercbankā, kā arī vēl no privāta investora piesaistīti divi miljoni eiro. Šis aizņēmums FM speciālistu pastiprinātu uzmanību pievērsis augstās 15% likmes dēļ. Parādu plānots atdot 300 maksājumos, papildus katru mēnesi komisijā samaksājot 3500 latu. Tādējādi pašvaldībai divu miljonu eiro vietā nāktos atdot 9,5 milj. eiro jeb 6,6 milj. latu.

Augsto likmi K. Žukovska pamatoja ar to, ka centra būvniecība sākotnēji bijusi iecerēta kā publiskās un privātās partnerības projekts, kas gan nav izdevies, un „kā zināms, šādos projektos riska pakāpe ir augstāka un arī kredītu procentu likmes lielākas”.

VARAM vēl pētīs dokumentus un domes lēmumus

Finanšu stabilizācijas procesa uzraudze I. Komisāre nepiekrita pašvaldības speciālistu un vadības teiktajam, ka viņas atzinumi bijuši tikai pozitīvi: „Ciešāka sadarbība mums sākās kopš decembra, kad parakstīju līgumu ar FM par šā darba veikšanu. Viens no pirmajiem darījumiem, kas saistīja manu uzmanību, bija Ādažu domes lēmums par papildu nomas līguma, kurš stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu – 1. septembri, slēgšanu šim centram. Tālāk sadarbībā ar Ādažu domi, kas, jāatzīst, patiešām mums sniedza visu nepieciešamo informāciju, esam to apkopojuši, un esmu to iesniegusi savam pilnvarotājam – FM. Savos atzinumos esmu vērsusi Ādažu domes uzmanību uz to, ka šis darījums satur finanšu riskus.”

Ādažu pašvaldība tagad gan šo pirkuma līgumu aizslēpusi aiz nomas attiecībām, un tādēļ J. Spilve tik spītīgi centās iegalvot, ka pašvaldībai ilgtermiņa saistību nav. Ādažnieki noliedz arī FM nosauktās nepamatoto tēriņu aplēses.

Taču vienlaikus viņi atzīst, ka jau iepriekš no piešķirtā kredīta vienas ielas vietā izremontējuši divas, jo iepirkuma procesā ietaupīta nauda, taču FM par to neesot iedomājušies informēt. Kadagas bērnudārza būvniecības izmaksās iekļauti arī kredīta nosacījumos neparedzētie projektēšanas tēriņi, jo N. Breidaks saka – Būvniecības likumā projektēšana un būvniecība tiek uzskatīta par vienotu procesu. Tāpat nopirkts arī bērnudārza aprīkojums un mēbeles, citādi ēka nebūtu reāli izmantojama. Droši vien ir vēl arī citas darbības, kas briedinājušas pēc FM viedokļa neattaisnoti iztērēto 681 tūkstoti latu.

"Ja mēs nebūtu ieguldījuši 500 tūkstošus Kadagas bērnudārza iekārtošanā, tas jau divus gadus stāvētu tukšs."

Par pašvaldību darbību tagad atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taujāta par situācijas vērtējumu, portālam LV.LV sniedz atbildi, ka pašlaik tiek pētīti gan FM 28.01.2011. vēstulē iesniegtie materiāli (kas vienlaikus nosūtīti arī Ģenerālprokuratūrai, KNAB un Valsts kontrolei un pamatā satur dokumentus par pašvaldības uzņemtām saistībām un darbībām, kas saistītas ar SIA “Gaujas centrs”), gan arī šā sasaukuma Ādažu novada domes sēžu protokoli, pamatā šādos virzienos: pašvaldības dotācijas pašvaldību kapitālsabiedrībām un finanšu līdzekļu ieguldījumi pašvaldību kapitālsabiedrībās; aizdevumu līgumu izpilde, aizdoto finanšu līdzekļu izlietojums; atlīdzības jautājumi (piemaksas, prēmijas un tml.); finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole.

R. Vējonis gan pērnā rudenī, pirms viņa vadītā ministrija bija pārņēmusi pašvaldību lietas, intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” bija daudz bargāks: „Novest vienu no valsts bagātākajām pašvaldībām līdz bankrotam – tā ir liela māksla. Tas faktiski ir noziegums. Tagad valstij jāstabilizē pašvaldības darbība. Pašvaldības darbinieki saņēma algas, kas lielākas par ministru algām.”

Spītēšu saimniekam...vai valstij?

N. Breidaks tagad apgalvo, ka algu tēriņi Ādažu domē ievērojami samazināti. LV.LV konstatēja, ka ar Eiropas Sociālā fonda 100% finansējumu Ādažu novada domē tiek īstenots projekts "Finansista piesaiste Ādažu novada domes administratīvās kapacitātes stiprināšanai". Līdz šim tāda posteņa nebija, tikai seši grāmatveži un trīs juristi. Varbūt tiešām kapacitāte mainīsies?

Taču taupības pasākumos dome iekļāvusi vēl divas rīcības. Preses konferencē N. Breidaks paziņoja, ka pašvaldība taupības dēļ vairs nepildīs valstij piekrītošās funkcijas.

No 1. februāra saistībā ar Ādažu novada domes finanšu stabilizācijas plānu SIA „Ādažu Glābšanas dienests” vairs nesniegs ugunsdzēsības pakalpojumus. Šādus brīvprātīgus izdevumus ugunsdzēsības dienesta uzturēšanai pašvaldība esot novirzījusi nevis tāpēc, ka tai ir lieki līdzekļi, bet gan tāpēc, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ne vienmēr spējis paveikt tiem normatīvajos aktos uzticētās funkcijas. Lai nodrošinātu tūlītēju palīdzību ugunsnelaimē nonākušajiem, visus šos gadus pašvaldība brīvprātīgi bija uzņēmusies funkciju, kura pēc būtības piekrīt valstij.

„Tikai 2010. gada 10 mēnešos SIA „Ādažu Glābšanas dienests” ir atsaucies 101 izsaukumam saistībā ar ugunsgrēkiem Ādažu novada teritorijā un sniedzis palīdzību arī kaimiņos esošajām pašvaldībām,” lasāms novada pašvaldības mājaslapā. Ja vēl ņem vērā, ka 48% novada teritorijas aizņem meži, kuri ir ļoti apmeklēti, tad saprotams, ka šis solis visvairāk kaitēs iedzīvotāju drošībai un pašai pašvaldībai.

Turpmāk pašvaldība vairs nepalīdzēs Valsts policijai, ar atvieglotiem noteikumiem iznomājot telpas un izrādot citu pretimnākšanu. Vienlaikus N. Breidaks gan arī sūri norādīja, ka ar noziedzību cīnīties ir grūti un nav zināms, kā Valsts policija tagad bez domes atspaida tiks galā...

Diemžēl šie pašvaldības vadītāja argumenti atgādina anekdoti: „Šodien spītēšu saimniekam – neiešu pirtī un neēdīšu vakariņas!” Jo šādi ietaupītā nauda uz finanšu stabilizācijas miljonu fona, protams, būs smieklīgi maza.

Taču no civilizētu attiecību viedokļa dīvaina šķiet arī Ādažu pašvaldības vadības un FM speciālistu nespēja sarunāties, argumentēt un nonākt pie kopīga viedokļa. Apliecinājums tam ir kaut vai rīkotās divas preses konferences (kurās ierodas arī „pretējās frontes izlūki”), lai paustu, ko kurā pusē domā.

Kad dokumentus izvētīs atbildīgās iestādes, tad skaitļu spēles, iespējams, kļūs saprotamākas. Bet pašlaik skaidrs kļūst arī tas, ka šobrīd ir ļoti daudz nepateikta.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI