Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai pašvaldība varētu nokārtot maksājumu parādus, finanšu stabilizācijas procesā Valsts kase tai atkal ilgtermiņā aizdod naudu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Izvērtējot kopējo finanšu situāciju, FM uzskata, ka pašvaldība ir nonākusi ārkārtējās finanšu grūtībās un tai optimālākais risinājums, lai neaizkavētu uzsākto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšanu, būtu noteikt valsts stingru finansiālās darbības uzraudzību.
Kavēti maksājumi, aizdevumu tēriņi – neatbilstoši norādītajam mērķim
Pēc FM pieprasījuma Ādažu novada dome ir iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojuma pamatojošos dokumentus, kas liecina: pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem – 2,1 milj. latu – neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir izlietojusi trešo daļu jeb 681 tūkst. latu.
Lai arī Ādažu novada pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām visā valstī, tā kļuvusi par vienu no lielākajiem maksājumu kavētājiem – septembrī parādu apmērs sasniedza 212 tūkst. latu, turklāt pēdējos mēnešos ir vērojama to pieauguma tendence, secina FM. Kavētie maksājumi kreditoriem par pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem 21. oktobrī jau bija 423 tūkstoši latu.
Pašvaldības noslēgtajos aizdevuma līgumos ar VK ir noteikts: ja aizņēmējs neizpilda līguma nosacījumus, aizdevējam ir tiesības pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa. Tādēļ Ādažu novada pašvaldībai līdz 10. novembrim neatbilstoši mērķim iztērētie līdzekļi ir jāatmaksā Valsts kasei.
"Pašvaldību finanšu stabilizēšanas process ir tā burvju nūjiņa jeb instruments, kas mūsu valstī nepieļauj pašvaldības bankrotu."
Likums „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” reglamentē kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi, ja pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Finanšu stabilizēšana veicama, ja pašvaldības parādsaistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādsaistībām pārsniedz 20% no kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma (pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā). Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Kā informē FM, Ādažu novada pašvaldības parādsaistību īpatsvars budžetā jau tuvojas 40 procentiem.
Ar autonomu kompetenci valdības pārraudzībā
Pašvaldību finanšu stabilizēšanas process ir tā burvju nūjiņa jeb instruments, kas mūsu valstī nepieļauj pašvaldības jeb pašu varas bankrotu. Tādēļ allaž tiek deklarēts, ka pašvaldības bankrotēt nevar. „To nevar pieļaut, jo pašvaldības iedzīvotājs taču nav vainīgs, ja dome nav pareizi saimniekojusi. Tādēļ funkcijas, kas pašvaldībai uzdotas veikt, ir jāpilda, un visiem iedzīvotājiem pakalpojumi ir jāsaņem neatkarīgi no tā, vai pašvaldība ir ārkārtējās finansiālās grūtībās vai nav,” saka FM Pašvaldību finanšu darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes priekšsēdētāja vietniece Jolanta Plūme.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā lasāms, ka pašvaldība, tāpat kā cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, ir atvasināta publiska persona, kam piešķirta sava autonoma kompetence, „kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta”. Likuma 8. panta ceturtā daļa paskaidro: „Pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un apjomā.”
Tātad pašvaldības gan iemieso autonomu vietējo varu, gan reizē atrodas valdības ciešā pārraudzībā (nevis pakļautībā).
Ilgtermiņa saistības ļoti ierobežotas
Kaut arī pašvaldībām ir tiesības un pienākums patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus, un atbilstoši tiem lietderīgi izlietot savus finanšu līdzekļus, nekādas lielās rīcības brīvības atbildīgu finanšu darījumu, piemēram, ilgtermiņa saistību un aizdevumu laukā, tām gan nav.
Likumā „Par valsts budžetu 2010. gadam” noteikts, ka pašvaldībām arī šogad nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības (izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai MK noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju un publiskās un privātās partnerības projektu realizēšanai).
„Pašvaldībām mēs skaidrojam, kādas ir atšķirības starp ilgtermiņa saistībām un aizņēmumiem likuma „Par pašvaldību budžetiem” izpratnē. Tie ir divi dažādi finansēšanas modeļi,” skaidro J. Plūme. „Ilgtermiņa saistības ir saistības, ko pašvaldības uzņemas, samaksu par precēm, pakalpojumiem, līdzdalību projektos paredzot ilgākā laika posmā par gadu. Tad finanšu resursi tiek nodrošināti no pašvaldību budžeta līdzekļiem, turpmākajos gados paredzot budžeta izdevumus saistību dzēšanai. Iepriekš pašvaldības šādas saistības drīkstēja uzņemties brīvi, neprasot saskaņojumu ar Finanšu ministriju. Bet 2009. gadā tika noteikts ierobežojums, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, vienīgi ar finanšu ministra atļauju (tātad MK noteiktajā kārtībā) un tikai uzsākto projektu pabeigšanai.”
Pašvaldību budžeti - valsts konsolidētā budžeta sastāvdaļa
Pašvaldību aizņēmumus pašlaik reglamentē 2008. gada 25. marta MK noteikumi Nr. 196 „Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”.
„Sistēma, kā pašvaldības var aizņemties, darbojas jau kopš 1997. gada. Visus pašvaldību pieteikumus aizņēmumu saņemšanai jau vairāk nekā desmit gadus izskata Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome (turpmāk - Padome). Kāpēc tas nepieciešams? Pašvaldību budžeti Latvijā ir konsolidētā valsts budžeta sastāvdaļa, tādēļ ir jāuzrauga ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžeta izpilde. No 2009. gada ir pieņemti ļoti stingri ierobežojumi, kādu mērķu īstenošanai pašvaldības drīkst aizņemties,” stāsta J. Plūme.
Kā aizņēmumu prioritāte ir noteikti ES fondu projekti. „Tāpēc, ka šie aizdevumi ir kā apgrozāmie līdzekļi: tiklīdz tiek saņemts ES finansējums, saistības tiek dzēstas, un atliek tikai neliela - pašvaldības līdzfinansējuma - daļa. Iepriekšējos gados pašvaldību budžeta ieņēmumi ik gadu palielinājās par 10-20 procentiem. Šobrīd ieņēmumu krituma apstākļos vairākām pašvaldībām ir nepieciešams veikt izmaiņas iepriekš noslēgtajos aizdevuma līgumos, lai spētu uzņemties jaunas saistības.
"Finanšu stabilizēšana veicama, ja pašvaldības parādsaistības, kam iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādsaistībām pārsniedz 20% no kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma."
Patlaban likumā “Par valsts budžetu 2010. gadam” ir noteikts, ka ES projektu īstenošanai ir iespējams saņemt aizdevumu arī, ja saistības pārsniedz vairāk nekā 20 procentu līmeni, jo, kā jau minēju, to lielākā daļa tiks dzēsta. Padome ne tikai izdod jaunas atļaujas aizņēmumiem, bet analizē finanšu situāciju un izvērtē riskus – vai pašvaldība būs spējīga aizņēmumu atmaksāt,” skaidro J. Plūme. Viņa uzsver, ka paaugstināti riski var veidoties tad, ja pašvaldības parādsaistību līmenis uzkrāts augsts jau iepriekšējos gados, pirms pašreizējo ES fondu projektu sākšanas.
„Pašlaik situācija nenoliedzami ir diezgan smaga. Turklāt visgrūtāk klājas tām pašvaldībām, kuras iepriekš bija turīgākas par citām un pieradušas plašāk dzīvot. Pienācis laiks, kad ir jāpieņem arī sāpīgi lēmumi. Piemēram, Latgalē vienmēr ir bijuši ierobežoti resursi, un tur pašvaldības ir pieradušas rīkoties saimnieciskāk. Mēs izvērtējam katru mēnesi, un departaments ļoti lielu uzmanību veltī tieši pašvaldību budžetu analīzei, kavētiem maksājumiem.
Pašlaik gaidām, kāda būs rīcība Jūrmalā, vienā no bagātākajām pašvaldībām. Pilsētas dome pērn uzņēmās ilgtermiņa saistības, kaut gan likums to aizliedz. Šobrīd viņi domā, kā situāciju atrisināt. Mēs turam roku uz pulsa un vērīgi sekojam līdzi jau sākotnējā stadijā, veicam preventīvos pasākumus. Pagājušā gada beigās pārmērīgi lielu saistību dēļ finansiālas grūtības radās Viļānu pašvaldībai. Bet deputāti ļoti pārdomāti pieņēma nākamo budžetu, pārskatīja izdevumus un pēc pusgada teica paldies par mūsu padomiem un ziņoja, ka viss ir kārtībā. Viļānos mēs redzējām vēlmi pārvarēt problēmas.”
Nesamērīgi paaugstinātas algas, nodokļu parādi un pārrunas bez rezultāta
„Ar Ādažu novada pašvaldību mēs strādājam kopš pagājušā gada decembra un – bez rezultātiem,” stāsta FM Pašvaldību finanšu darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore. „Pirmās pazīmes, ka Ādažos kaut kas nav kārtībā, parādījās decembrī, kad pašvaldība iesniedza mums pieteikumu, ka vēlas pagarināt kredīta pamatsummas atmaksu VK, jo ir grūtības ar finanšu resursiem. Pēc tam mēs jau konstatējām, ka pašvaldībai ir ļoti lieli kavētie maksājumi, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa parādi. Atklājām, ka pašvaldības darbiniekiem ievērojami ir paaugstinātas algas, bet nodokļi netika maksāti.
Nodokļu parādi pašvaldībām vispār nedrīkst būt. Ja tie ir, tad nav iespējams saņemt ilgtermiņa kredītu. VK šā gada sākumā Ādažu pašvaldībai piešķīra kredītu budžeta un finanšu vadībai, kas jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām. Pašvaldība nodokļu parādus nomaksāja, bet situācija nemainījās. Bet skaidrs bija viens: visiem speciālistiem jānāk kopā un kardināli jāmaina izdevumu struktūra, pārskatot arī nesamērīgi lielās algas. Maijā bijām Ādažos, tikāmies ar deputātiem, norisinājās ļoti smaga saruna, un mēs cerējām, ka sāpīgie lēmumi tiks pieņemti, bet diemžēl tas nenotika. Šoruden jau redzējām, ka kavēto maksājumu apjoms arvien palielinās, un tad jau iestājās finanšu stabilizācijas pazīmes. Vēl konstatējām, ka aizņēmumi izlietoti neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem.
"Ar finanšu ministra rīkojumu Ādažu novada pašvaldībai neatbilstoši aizdevuma mērķim izlietotie teju 700 tūkst. latu ir jāatmaksā Valsts kasei līdz 10. novembrim."
Kad pašvaldība nāk uz padomi, tā iesniedz konkrētu pieteikumu ar pamatojošiem dokumentiem, kādam konkrētam mērķim šis aizņēmums nepieciešams. Iepriekš, 2007. un 2008. gadā, aizņēmuma finansējumu ieskaitīja pašvaldības budžetā, un dome bija atbildīga par tā izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Viens no kredītiem bija paredzēts SIA „Ādažu slimnīca” pamatkapitāla palielināšanai par 150 tūkstošiem latu, bet reāli tika ieguldīti tikai 100 tūkstoši. Par atlikušajiem 50 tūkstošiem dome atskaitīties nevar...
Vēl ir tas, ka padomei pašvaldības iesniedz teorētiskus aprēķinus par attiecīgā projekta izmaksām. Šķiet, radās situācija, ka atbilstoši cenu aptaujas rezultātiem izmaksas bija zemākas, nekā sākotnēji plānots. Loģiski būtu, ka pārpalikusī summa tūdaļ, pirms aizdevuma līgumā noteiktā laika, tiktu atskaitīta atpakaļ VK, bet pašvaldība acīmredzot to izlietoja kādam citam mērķim. Jā, ir iesniegti dokumenti par pārējā finansējuma izlietojumu, bet nevar skaidri apgalvot, ka kredīta nauda iztērēta tieši tur. Mēs skatāmies no tās puses – par kādu summu var pamatot kredīta naudas izlietojumu atbilstoši mērķim. Informācija ir apkopota arī par to, kas neatbilst, bet sīkāk pašlaik komentēt nebūtu korekti.”
Taču viens piemērs tomēr iznirst. Kadagas bērnudārza būvniecībai tika piešķirts aizdevums miljons latu apmērā. Protams, bez projekta šī būvniecība nebija iespējama, un tā izstrādi pašvaldība apmaksājusi gadu pirms Valsts kases kredīta saņemšanas. FM ministrija to neuzskata par mērķim atbilstošu aizņēmuma izlietojumu. „Mēs nododam naudu budžeta resursu atjaunošanai, ja maksājumi jau ir veikti, tad par šo summu ir jāsamazina aizņēmuma pieprasījums,” norāda J. Plūme.
Pašvaldību politiskajos lēmumos iejaukties nav tiesību
Ar finanšu ministra rīkojumu Ādažu novada pašvaldībai neatbilstoši aizdevuma mērķim izlietotie teju 700 tūkst. latu ir jāatmaksā Valsts kasei līdz 10. novembrim. Protams, rodas jautājums - vai notikušais ir izskaidrojams ar pašvaldības vadības zināšanu trūkumu vai patvaļību finanšu plānošanā?
Uz to J. Plūme atbild: „Es nevarēšu komentēt pašvaldības finansistu profesionalitāti, bet skaidri redzams, ka speciālistu viņiem ir daudz. Grāmatvežu un citu ar finansēm saistītu darbinieku vien ir desmit. Tajā brīdī, kad resursi samazinājās, vajadzēja domāt arī par administrācijas štatu samazināšanu un galvenajām prioritātēm. Pašvaldības savu līdzekļu izlietojumu plāno brīvi. Mēs sekojam līdzi, vai nav kādi normatīvo aktu pārkāpumi, kavētie maksājumi. Kad parādījās pirmās pazīmes, mēs sākām jau sarakstīties un prasīt atskaites, bet pašvaldības domes politiskajos lēmumos neviens nedrīkst iejaukties. Arī stabilizācijas uzraugs tikai sekos līdzi, lai šiem lēmumiem būtu finansiāls segums, ko Ādaži pašlaik nespēj nodrošināt.
Bet vēlos uzsvērt, ka finanšu stabilizācijas procesā parādu dzēšanai netiek piešķirta dotācija, bet gan ilgtermiņa kredīts, kas pašvaldībai pašai būs jāatmaksā līdz pēdējam santīmam, ieskaitot aizdevuma procentus.
Vienlaikus tiek noteikta pašvaldības finansiālās darbības uzraudzība, visi finanšu dokumenti, maksājumu uzdevumus ieskaitot, būs spēkā tikai ar finanšu stabilizācijas uzrauga parakstu, un visi naudas piešķīrumi notiks tikai stabilizācijas projekta ietvaros, kura īstenošanas gaitā novada domei beidzot nāksies sakārtot savu izdevumu daļu, lai pašvaldība būtu spējīga turpmāk funkcionēt. Parādu dzēšanai valsts naudu dod tikai vienu reizi.”
Ar finanšu stabilizācijas procesa sākšanu Ādažu bankrota lieta tomēr nav aizslaucīta kā nebijusi. FM nosūtījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) un Valsts kontrolei 54 lappušu biezu ziņojumu, lūdzot izvērtēt arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja atbildību.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis notikušo komentē šādi: „Ādažiem finanšu stabilizācijas procesu izraisīja VK prasība uzreiz atmaksāt, pēc FM viedokļa, nepareizi izlietoto aizdevuma daļu. Par šo izlietojumu arī Ādažu novada dome strīdas ar FM, un šī lieta ir saistīta ar bērnudārza būvniecību. Par pārējo kreditoru prasību uzreiz dzēst saistības manā rīcībā informācijas nav. Ja FM būtu piekritusi, ka šo strīdīgo daļu var atmaksāt pakāpeniski, finanšu stabilizācija nebūtu vajadzīga. Turklāt tā tāpat tiek veikta ar aizdevuma palīdzību.”
RAPLM sīkāku skaidrojumu pagājušajā nedēļā solīja sniegt pēc iepazīšanās ar FM ziņojumu. Taču ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzskata: „Ministrija jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka ikvienai pašvaldībai Latvijā ir tiesības savu attīstības projektu īstenošanai piesaistīt ārējo finansējumu, un pašvaldības atbildība ir sekot līdzi izdevumu atbilstībai, ja tie saistīti ar aizdevēju konkrētām prasībām. Nedrīkst pieļaut izmaksu neatbilstību, kas vēlāk rada neplānotus izdevumus un pasliktina pašvaldības kopējo finansiālo situāciju.”
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, vaicāts, vai, viņaprāt, normatīvie akti pašlaik pietiekami labi regulē pašvaldību tiesības un atbildību rīcībā ar finansēm, atbild apstiprinoši: „Nedomāju, ka šajā jomā būtu nepieciešamas kādas izmaiņas. Nav arī tā, ka par nesaimniecisku vai necaurspīdīgu rīcību naudas lietās pašvaldības nevarētu saukt pie atbildības. Varbūt mehānisms ir diezgan smagnējs, jo pašvaldības dome tomēr ir pilsoņu ievēlēta pārstāvniecība.
Jāteic, ka Finanšu ministrijas nosacījumi saistībā ar VK aizdevumiem ir ļoti stingri, tie pašvaldībām nav nekāda dievmaizīte, un jo vairāk skarbs ir finanšu stabilizācijas process ar īpašo uzraugu. Bet, ja nopietnākus pārkāpumus konstatē gan Valsts kontrole, gan arī RAPLM, kura uzrauga pašvaldību darbību, tad iespējams vērsties prokuratūrā. Otrkārt, ja dome nav darbojusies, kā pienākas, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ar rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju. Galu galā, valdība var iesniegt Saeimai likumprojektu par domes atlaišanu un, ja tas tiek pieņemts, ierosināt iecelt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju. Tādi precedenti ir bijuši. Arī pašlaik norisinās tiesvedība par pāris pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem. Bet Ādažu gadījumā, kamēr nekas sīkāk nav zināms, par kaut ko citu kā vien finanšu stabilizācijas procesu runāt nevaram.”
Uz portāla „LV.LV” lūgumu izskaidrot situāciju no sava skatupunkta Ādažu novada dome atbildi nav sniegusi.
