Helsinku dome 40 čigāniem ir iedevusi naudu, un nedēļas laikā tiem bija jāierodas Igaunijā. Uz dažām naktīm viņi tikuši izmitināti Helsinku Diakona slimnīcas telpās. Diakona slimnīcas pārstāvis Pekka Tuomola atzinis, ka aizejot vairāki čigāni izteikuši vēlmi atgriezties atpakaļ Somijā un piebilduši, ka viņiem šajā ziņā uzkrāta prakse, jo jau gadiem spējuši nelegāli dzīvot arī Somijas kaimiņvalstīs.
"Starp čigāniem, Rumānijas pilsoņiem, esot arī ES pilsoņi, kuriem ir tiesības netraucēti pārvietoties visā ES teritorijā."
Helsinku dome lēmumu čigānus izsūtīt uz Rumāniju ir pieņēmusi pēc pārrunām ar čigāniem pašiem. Kā pilsētas dome, tā arī čigāni ir izteikuši raizes par savu veselību un pat dzīvību, jo Somijā šajā ziemā esot gaidāms liels sals. Helsinku pilsētas pašvaldība ir iedevusi čigāniem 300 eiro benzīna iegādei, ja tie vēlētos braukt ar mašīnu, un katram 25 eiro biļetes iegādei nokļūšanai ar kuģi līdz Tallinai. Papildus tam pieciem cilvēkiem nopirktas aviobiļetes lidošanai uz Bukaresti. Kopā visu 40 čigānu izsūtīšana uz savu dzimteni Helsinku pilsētai patlaban izmaksājusi 6500 eiro. Helsinku Sociālā dienesta vadošais speciālists Jarmo Reihe gan uzskata, ka klejojošo čigānu jautājums ar to nav izsmelts un pilsētai būs jāatrod kāds iedarbīgāks risinājums.
Nesakārtota tiesiskā vide spiež klejot
Igaunijas policija par čigānu iebraukšanu ir informēta. Policijas un robežsardzes dienesta preses pārstāve Aleksandra Solnceva ziņojusi plašsaziņas līdzekļiem, ka Igaunijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde ir informēta par Helsinku domes sarunām ar tur esošajiem čigāniem un pieņemto lēmumu. Pēc A. Solncevas teiktā, starp čigāniem, Rumānijas pilsoņiem, esot arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuriem, ievērojot kustības brīvību, ir tiesības netraucēti pārvietoties visā ES teritorijā. “Vadoties no normatīvā regulējuma, tas nozīmē, ka Igaunijā ieradušies čigāni var dzīvot valstī 90 dienas pusgada laikā. Ja šajā laikā viņi nepiereģistrēsies noteiktā dzīvesvietā, valsts tiem jāatstāj,” skaidro A. Solnceva, piebilstot, kamēr čigāni likumu nepārkāps, policija viņu rīcībā neiejauksies.
Ja čigāni uz savu dzimteni negribēs braukt, policijai tomēr nāksies viņiem pievērst uzmanību. Pēc trim mēnešiem kādam būs viņiem jāzvana un jāvaicā, vai viņi kaut kur ir reģistrējušies, vai arī grasās doties tālāk. Ilgāka uzturēšanās par trim mēnešiem Igaunijā var iznākt tiem, kuri pārkāps šīs valsts likumu un nonāks saskarsmē ar policiju.
"Čigānu izsūtīšana no Somijas skaidri norāda, ka viņu mājvietas valstīs nav sakārtota tiesiskā vide un čigāni ir spiesti uzsākt klejošanu."
Pazīstamākais čigānu runasvīrs Igaunijā, Ziemeļigaunijas Romu savienības priekšnieks Romāns Luts uzskata, ka ar Igaunijā dzīvojošām čigānu kopienām no Somijas izsūtītie čigāni nav kontaktējušies. “Bet izsūtīšana problēmu neatrisinās. Domāju, ka čigānu izsūtīšana no Somijas skaidri norāda uz to, ka viņu mājvietas valstīs nav sakārtota tiesiskā vide un čigāni ir spiesti uzsākt klejošanu. Čigāniem būtu jāpalīdz ne tikai atgriezties savā dzimtenē, bet jānodrošina arī, lai viņi nebūtu spiesti atkal uzsākt grupveida klejošanu. Izsūtīšana ir visvienkāršākais risinājums, bet tas visai Eiropai var dārgi izmaksāt. Eiropā ir vairāk nekā astoņi miljoni čigānu. Ja viņi uzsāks sadarbību ar musulmaņiem, neviens nevar zināt, ar ko viss var beigties,” saka Romāns Luts.
R. Luts lēš, ka no Somijas atbraukušie čigāni Igaunijā neuzkavēsies, bet virzīsies tālāk. “Tā vietā, lai kritizētu čigānu ierašanos Igaunijā, mums vispirms būtu jāpadomā, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir devušies darba meklējumos uz daudzām pasaules valstīm. Čigāni nav plēsoņas, bet gan tādi paši cilvēki, kā mēs visi.”
