Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu (romu) un baltkrievu valodā, kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Izglītība mazākumtautību valodās neapšaubāmi ir liels demokrātijas sasniegums, it īpaši mazākumtautību izglītības iespēju garantēšanā. Respektīvi, tā dod ikvienam skolēnam iespēju izvēlēties izglītības iestādi neatkarīgi no mācību valodas. Mazākumtautību izglītība ir arī priekšnoteikums, lai Latvijā saglabātu mazākumtautību kultūras identitāti.
Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu (romu) un baltkrievu valodā, kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Valsts finansētajās augstskolās studijas notiek latviešu valodā, bet privātajās mācību iestādēs – arī citās valodās.
Ar Latvijas valsts atbalstu mācībām etnisko minoritāšu valodās vairākkārt iepazinušies augsta ranga Eiropas institūciju pārstāvji. Pēdējā 2008. gadā bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka darba vizīte Latvijā, kuras laikā viņš apmeklēja mazākumtautību izglītības iestādes Rīgā un Daugavpilī, dažādas ar izglītības jautājumiem saistītas institūcijas un izteica gandarījumu par valsts ieguldījumu mazākumtautību izglītībā.
Sabiedrības uzskati par bilingvālo izglītību, mazākumtautību tiesībām un krievu skolu statusu turpina atšķirties. Priekšvēlēšanu gaisotnē viedokļi varētu arī saasināties, jo vairāk nekā citkārt tiktu apelēts pie nacionālajām jūtām, priekšplānā izvirzot arī mazākumtautību izglītības jautājumus.
Īss atskats vēsturē
Izglītības reforma mazākumtautību skolās notika pakāpeniski, sākot ar 1995. gadu. Līdz tam Latvijā pastāvēja divas dažādas skolu sistēmas: viena, kurā bērni mācījās tikai latviešu valodā, otra – kurā tikai krieviski. Tajās tika realizētas atšķirīgas mācību programmas un izmantotas saturiski dažādas mācību grāmatas.
Taču jau 1992. gadā tika uzsākts mērķtiecīgs darbs Latvijas nacionālās izglītības sistēmas un satura izveidē. Sekojot daudzu valstu, arī Krievijas, pieredzei, tika izveidoti visu skolas mācību priekšmetu izglītības standarti, kas noteica vienotas prasības visām Latvijas skolām, skolēniem un skolotājiem neatkarīgi no mācībvalodas. Mācību programmu izveide un metodiskā pieeja bija skolotāju profesionālā izvēle. Tādējādi daļa skolēnu ieguva zināšanas un prasmes, kas neatbilda Latvijā noteikto izglītības dokumentu prasībām un līmenim. Viens no veidiem, kā novērst radušos situāciju, bija nodrošināt latviešu valodas pilnvērtīgu apguvi tiem skolēniem, kam tā nav dzimtā valoda. Tāpēc jau 1996. gadā Ministru kabinets (MK) apstiprināja 1995. gadā izstrādāto valsts programmu, kuras darbības galvenais mērķis bija kardināli uzlabot skolēnu un skolotāju latviešu valodas prasmes.
1996./1997. mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika izveidota darba grupa Latvijas apstākļiem piemērota izglītības modeļa izstrādei. Tā teorētisko pamatojumu izstrādāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesori. Likuma sagatavošanas darba grupā ietilpa starptautiskie eksperti, mazākumtautību skolu direktori, skolotāji un IZM speciālisti, kuru lēmumi bija balstīti citu Eiropas valstu pieredzē, īstenojot mazākumtautību mācību programmas.
"Tikai sākot ar 2007./2008. mācību gadu, ir notikusi pilnīga mazākumtautību izglītības programmu ieviešana visā posmā – no 1. klases līdz 12. klasei."
Attiecīgo izglītības likumu pieņēma 1998. gadā. Izglītības likums ir licis stingrus pamatus minoritāšu izglītības sistēmai. Tas nodrošina, ka minoritāšu izglītības programmā ir ietverts gan saturs, kas vajadzīgs tālākai kultūras mantojuma nodošanai, gan latviešu valodas apguve, kas nodrošina sabiedrības integrācijas mērķi.
Tā kā 2000. gadā stājās spēkā jaunais valodas likums un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū. Bilingvālā izglītība ir mazākumtautību skolu priekšrocība, tajās latviešu valoda ir ne tikai atsevišķs mācību priekšmets mazākumtautību skolu stundu sarakstā, bet latviešu valodā tiek mācīta daļa mācību priekšmetu.
Tātad – tikai sākot ar 2007./2008. mācību gadu, ir notikusi pilnīga mazākumtautību izglītības programmu ieviešana visā posmā – no 1. klases līdz 12. klasei. Kā notika mazākumtautību skolu izglītības reforma?
Pamatskolas
No 1995./1996. mācību gada divi mācību priekšmeti pamatskolās bija jāpasniedz latviešu valodā. 1999. gadā tika izstrādāti četri mazākumtautību izglītības programmu modeļi, kas noteica mācību priekšmetu proporciju latviešu valodā, bilingvāli un mazākumtautību valodā. Katra skola no šiem modeļiem varēja izvēlēties vienu vai vairākus vai arī izstrādāt savu izglītības programmu; to izvēle un ieviešana bija pakāpeniska līdz 2002. gadam.
Tādā veidā pamatskolās jeb obligātās izglītības līmenī pāreja uz mazākumtautību izglītības programmām sākās 1995. gada septembrī un tika pabeigta līdz 2002. gada jūnijam, respektīvi, visas skolas, kuras bija izvēlējušās īstenot mazākumtautību izglītības programmas, bija tās ieviesušas visā posmā – no 1. klases līdz 9. klasei.
Vidusskolas
Vidusskolās, kas nav obligāta izglītības pakāpe, pāreja uz mazākumtautību izglītības programmām sākās 1995. gada septembrī un tika pabeigta līdz 2007. gada jūnijam.
No 1995./1996. mācību gada trīs mācību priekšmeti vidusskolās bija jāpasniedz latviešu valodā, bet, sākot ar 2004./2005. mācību gadu, valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs 10.–12. klasē mācības notiek, ievērojot šādu proporciju – 60% mācību satura tiek apgūts latviešu valodā, 40% – mazākumtautību valodā. Pāreja bija pakāpeniska: 2004./2005. mācību gadā proporcija attiecās uz 10. klasi, 2005./2006. mācību gadā – uz 10. klasi un 11. klasi, bet 2006./2007. mācību gadā – uz 10. klasi, 11. klasi un 12. klasi. Mācību priekšmetus varēja un līdz šim var apgūt latviski, mazākumtautību valodā vai divās valodās jeb bilingvāli (arī viena mācību priekšmeta ietvaros).
Sākot ar 2007. gadu, mazākumtautību izglītības iestādes 12. klašu valsts pārbaudes darbu materiālus saņem latviešu valodā, savukārt skolēni paši var izvēlēties eksāmenu izpildes valodu – latviešu vai krievu.
Konsultāciju process ar mazākumtautību pārstāvjiem
Lai nodrošinātu dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, 2001. gadā tika izveidota Mazākumtautību izglītības konsultatīvā padome, kurā ietilpst nacionālo kultūras biedrību, mazākumtautību izglītības iestāžu administrāciju, ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu, kā arī pedagogu asociāciju, izglītības pārvalžu un citu mazākumtautību izglītības jautājumu risināšanā ieinteresēto valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomes personālsastāvu (ne vairāk kā 30 cilvēku) ar rīkojumu apstiprina ministrs. Saskaņā ar IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos nolikumu padomes sastāvs tiek atjaunots reizi divos gados.
Mazākumtautību izglītības konsultatīvā padome konceptuāli pieņēma izglītības programmu minoritāšu vidusskolām. Programmas aspektus 2002. gadā pārrunāja ar mazākumtautību skolu vadītājiem. Dialogs tiek turpināts arī pēc reformas ieviešanas, piesaistot jaunus sarunu partnerus Konsultatīvajā padomē.
"Izglītības likums ir licis stingrus pamatus minoritāšu izglītības sistēmai."
Kopš 2007./2008. mācību gada Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos rīko plašas diskusijas par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības saturā, mācību līdzekļiem, skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos, latviešu valodas apguves iespējām, kā arī par daudzkultūru jautājumiem izglītības saturā. Padomes ietvaros tiek diskutēts arī par mazākumtautību etniskās identitātes jautājumiem.
Savu vērtējumu par jautājumiem, kas skar izglītības procesu, mazākumtautību pārstāvji var paust arī tieši Valsts prezidentam ar Mazākumtautību konsultatīvās padomes starpniecību.
Citu Latvijas organizāciju līdzdalība
No 2009. gada 25. maija mācību iestāžu kvalitātes pētīšana un izvērtēšana, nodrošinot ārējo vērtējumu, ir Valsts izglītības satura centra kompetencē. Centrs ar 2006. gada 1. augustu ir īstenojis pedagogu tālākizglītošanas programmu 2006.–2008. gadam, kuras mērķis bija uzlabot pedagogu profesionālās zināšanas, kas savukārt uzlabotu izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrija un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izglītības reformas mazākumtautību skolās ieviešanas kontekstā izplata informatīvus materiālus vecākiem un skolēniem par latviešu valodas īpatsvara pieaugumu mazākumtautību vidusskolu mācību programmās. LVA rīko seminārus un konferences par attiecīgiem jautājumiem, organizē mācību kursus skolotājiem mācīšanai divās valodās, kā arī izstrādā un izdod attiecīgus mācību materiālus. LVA visiem mazākumtautību vidusskolu skolotājiem nodrošina iespēju bez maksas apmeklēt valodas mācību kursus.
Ar skolotāju tālākizglītošanu nodarbojas arī pašvaldību izglītības pārvaldes rajonos un pilsētās, kā arī augstākās izglītības iestādes.
2009. gadā LVA organizēja diskusiju par valsts valodas politikas rezultātiem izglītības jomā, lai izvērtētu “Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010. gadam” īstenošanu izglītības jomā un analizētu paveikto. Diskusijas rezultātā tika secināts, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir izveidojusies pozitīva attieksme pret valsts valodu, tās apguvi un lietošanu; nepieciešams turpināt skolotāju tālākizglītību, nodrošinot metodisko un valodas pilnveidi; profesionālās izglītības jomā nepieciešama palīdzība bilingvālās izglītības īstenošanā, kā arī papildu informācija par pieejamajiem mācību un metodiskajiem materiāliem.
"Savu vērtējumu par jautājumiem, kas skar izglītības procesu, mazākumtautību pārstāvji var paust arī tieši Valsts prezidentam ar Mazākumtautību konsultatīvās padomes starpniecību. "
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina finansējumu mazākumtautību izglītības veicināšanai, sekmē dialogu sabiedrībā, kā arī pašu mazākumtautību starpā. Finansiāli tas ir atbalstījis seminārus mazākumtautību skolēnu vecākiem. Daudzi fonda projekti mazākumtautību skolās sekmēja pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet citi palīdzēja saglabāt etnisko minoritāšu valodas un veicināja latviešu un mazākumtautību skolu sadarbību.
Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta likvidēšanas sabiedrības integrācijas lietas no 2009. gada ir pārņēmusi Tieslietu ministrija. Sadarbībā ar IZM ir izdots buklets “Izglītības reforma – kāda tā ir?", kurā sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par mazākumtautību izglītību.
Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013. gadam Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros IZM sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2010. gadā īsteno projektu “Adaptācijas programmu un materiālu izveide trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem”, kura ietvaros izstrādātas adaptācijas programmas trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kuri iegūs pamatizglītību Latvijā, vadlīnijas pedagogiem un informatīvie materiāli vecākiem, kuru bērni mācīsies Latvijas vispārējās izglītības iestādēs.
Dialoga veicināšanā aktīvi ir iesaistījies Sabiedriskās politikas centrs "Providus", ar kura atbalstu 2004. gada septembrī tika organizēts piektais sabiedriskās politikas forums “Integrācija un mazākumtautību izglītība”, kā arī veikti nozīmīgi pētījumi sabiedrības integrācijas jautājumos.
2008. gadā Latvijā notika UNESCO starptautiskā konference “Izglītība visiem”, kuras laikā tika aktualizēts jautājums par iekļaujošo izglītību gan Latvijā, gan pasaulē, diskutējot par to, vai kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, vai skolas ir atvērtas ikvienam, cik iekļaujoša ir vide un sabiedrība mums apkārt.
Turpmāk – par mazākumtautību izglītības programmām un izglītības attīstības tendencēm.
