Mazākumtautību izglītība Latvijā (II)

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie mazākumtautību izglītības programmu paraugi ir vērsti uz sabiedrības integrāciju un saliedētību. Tie ir saskaņoti ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos biroja tā sauktajām Hāgas rekomendācijām.

Mazākumtautību izglītības programmas

Izglītības likuma 41. pants nosaka: mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

IZM izstrādā vienotus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus un mācību priekšmetu programmas, valsts pārbaudes darbus gan latviešu, gan arī mazākumtautību valodās un veic skolēnu sasniegumu rezultātu analīzi. Pēc skolēnu vai izglītības iestādes izvēles iespējams kārtot centralizēto eksāmenu arī mazākumtautību valodā.

IZM skolām piedāvā četrus mazākumtautību pamatizglītības paraugus. Skolas mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu. Ministrija norāda – mazākumtautību izglītības programmu paraugos līdz šim noteiktie mācību priekšmeti, kuri apgūstami valsts valodā, netiek mainīti. 2008. gadā vispārējās vidējās izglītības standartā un mācību priekšmetu programmās iekļauti jautājumi, kas attiecas uz daudzkultūru aspektu, iecietību un toleranci, cieņu pret atšķirīgo, pilsonisko izglītību un vērtību izglītību.

2009. gadā izstrādātas vienotas prasības mācību līdzekļu izvērtēšanai un mācību līdzekļu apstiprināšanai. Starpkultūru aspekts, iecietība un tolerance, cieņa pret atšķirīgo, pilsoniskā izglītība un vērtību izglītība ir obligāti iekļaujamas jomas mācību līdzekļu saturā.

Šā gada pavasarī Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likuma 41. pantā un 9. pantā (stājās spēkā 26.03.2010.) paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā, un ka ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus MK noteiktajā apjomā un kārtībā.

"Ģimene veido ne tikai attieksmi pret dzimto valodu, bet iemāca toleranci pret dažādām kultūrām, izpratni par personības nozīmīgumu valstī, kurā cilvēks dzīvo."

Ir sagatavoti tiesību aktu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kā arī “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumos Nr. 715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem””. Līdz ar to minētajos tiesību aktos būs iekļauta atsauce uz Izglītības likuma 41. panta 3. daļu, proti, ka Ministru kabinets nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

Svarīgs izglītības programmas izvēles nosacījums ir jautājums, vai skolas (arī pirmsskolas) piedāvātā programma ir licencēta. Tas ir jautājums, vai skolai ir tiesības izsniegt valsts apstiprinātu izglītības dokumentu (atestātu).

Latvijas valsts palīdz saviem skolotājiem. Ir izveidota skolotāju tālākizglītības sistēma, kuras finansēšanā tiek izmantoti gan valsts budžeta, gan ESF līdzekļi. 2009. gadā izstrādātas vienotas prasības pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursu saturā. Starpkultūru aspekts, demokrātijas un pilsoniskās izglītības jautājumi ir iekļauti sociālo zinību pedagogu tālākizglītības kursu obligātajā sadaļā un klases audzinātāju kursu obligātajā saturā (no 2009. gada).

Mazākumtautību izglītības satura vērtējums

Valsts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums par 2008. mācību gadu liecina, ka rezultāti pamatā ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka mazākumtautību izglītības iestāžu skolēni 12. klases valsts pārbaudes darbus pamatā izvēlas pildīt latviešu valodā, piemēram, 2008./2009. mācību gadā 60% mazākumtautību skolēnu 12. klases centralizēto eksāmenu darbus pildīja latviešu valodā, 40% – krievu valodā.

Kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti uzskatāmi parāda, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem nav būtiski ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.

"Sekmīgai bilingvālajai izglītībai bez izglītības programmām un materiālās bāzes vajadzīga arī divu un daudzu valodu priekšrocību popularizēšana sabiedrībā."

 R. Alijevs

2008. gadā Valsts izglītības satura centra vadībā tika veikts pētījums par etniskās identitātes veicināšanu mazākumtautību izglītības iestādēs. Pētījuma ietvaros skolēni, vecāki un pedagogi izteica viedokli par starpkultūru jautājumu iekļaušanu izglītības standartos, mācību līdzekļu saturā un valsts pārbaudes darbu saturā, kā arī par iespējām apgūt mazākumtautību valodu un iepazīties ar dažādu tautību pārstāvju kultūru un tradīcijām. Pētījumā secināts, ka starpkultūru jautājumi ir iekļauti izglītības saturā un ka vecāki un skolēni ir informēti par fakultatīvām un interešu izglītības nodarbībām skolā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktie pētījumi liecina, ka izglītības reforma kopumā noris sekmīgi, kā arī sabiedrības attieksme pret izglītības reformu ir kļuvusi pozitīvāka. Vecāku un skolēnu informēšanā par reformu sāk dominēt skolu sniegtās ziņas, nevis dažbrīd medijos publicētā nepārbaudītā vai sagrozītā informācija. 

Mazākumtautību izglītība: statistika un tendences

2009./2010. mācību gadā 724 Latvijas skolās mācību valoda bija latviešu valoda, 132 skolās – krievu, 81 bija divplūsmu skola (mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā). Mācības piecās skolās notika poļu valodā, vienā skolā – ukraiņu valodā, vienā – baltkrievu valodā, vienā – angļu valodā. Vienā igauņu un vienā lietuviešu skolā atsevišķi mācību priekšmeti tika pasniegti mazākumtautību valodā. Divās skolās kā fakultatīvais priekšmets tika pasniegta čigānu valoda.

Tabula. Skolēnu skaits pēc mācību valodas

• Piezīme: mācību valoda dažās mazākumtautību skolās lielākoties ir latviešu vai krievu valoda

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija

Uzzini vairāk!

SIA “Izdevniecība IKK” nesen laidusi klajā grāmatu “Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā”, kurā apkopota informācija par 116 mazākumtautību skolām. Raksti par skolām tapuši aizvadītajā mācību gadā un piedāvā iespēju skolām iepazīt citai citu, dalīties pieredzē un iepazīstināt ar to plašāku sabiedrību.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors, Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos priekšsēdētājs Dr.paed. Romans Alijevs grāmatas ievadā norāda, ka “integrācija – tas ir jaunas sabiedrības audzināšanas un izglītošanas rezultāts, kas radies līdz ar Latvijas neatkarības iestāšanos”.

"Turpmākā mazākumtautības izglītības politikas realizācija būs atkarīga no valsts un mazākumtautību sadarbības."

Viņaprāt, sekmīgai bilingvālajai izglītībai bez izglītības programmām un materiālās bāzes vajadzīga arī divu un daudzu valodu priekšrocību popularizēšana sabiedrībā.

Pozitīvas motivācijas radīšana pret valodu apguvi sākas ģimenē. Ģimene veido ne tikai attieksmi pret dzimto valodu, bet iemāca toleranci pret dažādām kultūrām, izpratni par personības nozīmīgumu valstī, kurā cilvēks dzīvo. Vecāku loma izglītībā nevar būt ne par lielu, ne par mazu – vecāki ir viens no izglītības procesa pamatbalstiem. Vēl jo svarīgāka viņu loma tieši bilingvālajā izglītībā, tomēr pastāv problēma: vai skola prot veicināt un saņemt šo vecāku palīdzību, prot iesaistīt vecākus savu bērnu izglītošanā.

Turpmākā mazākumtautību izglītības politikas realizācija būs atkarīga no valsts un mazākumtautību sadarbības, kura, jāsaka, bieži vien nav bijusi produktīva. No tā būs atkarīgas arī etniskās attiecības valstī un iesākto sabiedrības integrācijas pasākumu efektivitāte.