Bargi sodīs budžeta deficīta pārkāpējas
Lai nepieļautu jaunu finanšu krīzi, EK 29. septembrī iepazīstināja ar tiesību aktu kopumu, kas paredz piemērot lielus naudas sodus tām ES valstīm, kuras pārkāpj bloka noteikumus budžeta un parādu jomā, vēsta BNS. EK ierosina pieņemt noteikumus, kuri paredzētu, ka bloka zemēm ar pārmērīgu budžeta deficītu ir jāiemaksā īpašā depozītā līdz 0,2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja valsts nepanāks atbilstību ieteikumam par pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu, šis depozīts kļūs par soda naudu.
Savukārt uz tām ES valstīm, kurās valsts parāda attiecība pārsniedz 60% no IKP, EK izdarīs spiedienu, lai liktu tām triju gadu ilgā periodā samazināt valsts parāda apmēru par 5% katru gadu. Turklāt EK ierosinājusi, ka tām ES valstīm, kuras atkārtoti nepilda ieteikumus par makroekonomisko nelīdzsvarotību koriģēšanu, būtu jāmaksā soda nauda 0,1% apmērā no IKP. Finanšu sankcijas pret pārkāpējvalsti nevarēs piemērot tikai tad, ja pret to iebildīs lielākā daļa bloka zemju.
Tiesību aktu kopumu veido seši tiesību akti: četri tiesību aktu priekšlikumi attiecas uz budžeta aspektiem, tostarp paredzot Stabilitātes un izaugsmes pakta padziļinātu reformu, divu pārējo tiesību aktu nolūks ir konstatēt un iedarbīgi novērst makroekonomiskās nelīdzsvarotības risku ES un eirozonā.
Pašlaik ES Stabilizācijas un izaugsmes pakts paredz - ja ES dalībvalsts pārsniedz deficīta un parāda griestus, ES līmenī sāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tai ir vairāki posmi, tostarp finansiālas sankcijas - soda naudu noteikšana vai bloka finansējuma iesaldēšana, lai stimulētu attiecīgo dalībvalsti veikt situācijai atbilstošus korektīvus pasākumus. Līdz šim gan ES nav bijis neviena gadījuma, kad EK kādu valsti par budžeta deficīta griestu pārkāpšanu būtu sodījusi finansiāli.
Pašlaik EK pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir sākusi pret 20 ES valstīm, tostarp Latviju un Lietuvu. Igaunijai no šādas procedūras izdevies izvairīties, jo tās budžeta deficīts ir krietni zem pieļaujamā 3% maksimuma.
Latvija ES prāvāko budžeta līdzekļu saņēmējos
Latvija pērn relatīvā izteiksmē bijusi viena no lielākajām ES budžeta naudas saņēmējām, liecina pagājušajā nedēļā publiskotais pārskats par 2009. gada budžeta izpildi. Latvijas ieguvums no ES budžeta relatīvā izteiksmē pērn veidojis 2,55% no nacionālā kopprodukta (NKP), kas ir ceturtais augstākais rādītājs bloka zemju vidū pēc Ungārijas (3,16% no NKP), Igaunijas (4,34%) un Lietuvas (5,7%).
Savukārt absolūtā izteiksmē Latvija pērn no ES budžeta saņēmusi par 513,6 miljoniem eiro (361 miljonu latu) vairāk nekā iemaksājusi. No Baltijas valstīm lielākā ieguvēja absolūtā izteiksmē ir bijusi Lietuva, kas no ES budžeta saņēmusi par 1,5 miljardiem eiro (miljardu latu) vairāk nekā iemaksājusi.
"Igaunijai no šādas procedūras izdevies izvairīties, jo tās budžeta deficīts ir krietni zem pieļaujamā 3% maksimuma."
Absolūtā izteiksmē visvairāk no ES budžeta pagājušajā gadā saņēma Polija - 6,5 miljardus eiro (4,6 miljardus latu). Visas jaunās ES valstis pērn no ES budžeta saņēma vairāk nekā iemaksāja, savukārt lielākās iemaksu veicējas bloka kopējā naudas katlā bija Vācija, kas iemaksāja par 8,1 miljardu eiro (5,7 miljardiem latu) vairāk nekā saņēma.
Citas lielākās iemaksu veicējas bija Francija, kas iemaksāja par 4,8 miljardiem eiro (3,4 miljardiem latu) vairāk nekā saņēma, un Nīderlande, kuras iemaksas pārsniedza saņemtās naudas apmēru par diviem miljardiem eiro (1,4 miljardiem latu).
Vairāk nekā 70% no ES budžeta tiek tērēta lauksaimniecības subsīdijām un palīdzībai nabadzīgiem reģioniem. Administrācijas izmaksas visām ES iestādēm pagājušā gadā veidoja 7,4 miljardus eiro, kas ir 6,5% no kopējiem izdevumiem.
780 miljonu eiro pētījumiem informācijas tehnoloģijās
EK saskaņā ar ES pētniecības pamatprogrammām 28. septembrī izsludināja vienu no līdz šim lielākajiem uzaicinājumiem iesniegt pētījumu priekšlikumus informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā. Šā priekšlikumu konkursa rezultātā 2011. gadā tiks piešķirts projektu finansējums 780 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums sekmēs pētījumus par nākotnes internetu, robotiku, fotoniku, IST energoefektivitātes vajadzībām veselībai un labklājībai novecojošā sabiedrībā un citās jomās. Saskaņā ar Digitalizācijas programmu Eiropai Komisija ir apņēmusies vismaz līdz 2013. gadam saglabāt ikgadējo IST pētniecības un attīstības budžeta pieaugumu 20% apmērā.
780 miljonus eiro vērtais priekšlikumu konkurss ir daļa no ļoti apjomīgās ikgadējās darba programmas saskaņā ar ES 7. pētniecības pamatprogrammu. 2011. gada budžetā ir paredzēts finansējums gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā.
Sīkāka informācija par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus:
http://cordis.europa.eu/fp7/ict/
ES jauno zinātnieku konkursa laureāti arī no Latvijas
Jauno zinātnieku konkursā, kurā uzvarējuši Čehijas, Polijas un Ungārijas pārstāvji, godalgoto laureātu skaitā ir arī Latvijas pārstāvis Aleksejs Sazonovs. Speciālā EIRO foruma balva piešķirta vēl vienam Latvijas jaunajam zinātniekam – Jānim Šmitam.
Šos zinātniskos projektus, kuros tika analizēti fizikas, bioloģijas un sociālo zinātņu aspekti, starptautiskā žūrija izraudzījās no 85 projektiem, kuru autori pārstāvēja 37 pasaules valstis.
Kopējā apbalvojumu summa, kuru par saviem izcilajiem zinātnes inovāciju projektiem saņēma 16 konkursa laureāti (vecumā no 14 līdz 21 gadam), ir 51 500 eiro. Informācija par konkursa uzvarētājiem un visiem iesniegtajiem projektiem ir pieejama vietnē http://ec.europa.eu/research/youngscientists/index_en.cfm.
Vairāk informācijas par ES jauno zinātnieku konkursu var atrast vietnē
http://ec.europa.eu/research/youngscientists/index_en.cfm
Valodu nezināšana kaitē ES mazo un vidējo uzņēmumu biznesam
11% ES mazo un vidējo uzņēmumu ir saskārušies ar situāciju, ka valodas zināšanu trūkuma dēļ tiem neizdodas noslēgt darījumus. EK atsaucas uz 2007. gadā veiktu pētījumu par to, kā svešvalodu zināšanu trūkums uzņēmējdarbībā ietekmē ES ekonomiku, vēsta BNS. No teju 2000 aptaujātiem uzņēmumiem 11% atzina, ka valodu zināšanu trūkuma dēļ tiem gājuši secen darījumi, kuru vērtība dažos gadījumos mērāma miljonos eiro.
Šogad arī Eiropas valodu dienā, ko atzīmēja 26. septembrī, tika akcentēts valodu lietojums uzņēmējdarbībā.
Eiropas nedēļa – atvērto durvju dienas
Eiropas nedēļas ietvaros 4. oktobrī Briselē sākas astotās Reģionu un pilsētu atvērto durvju dienas. Šo četru dienu pasākumu katru gadu organizē EK un ES Reģionu komiteja, un šogad tajā piedalīsies vairāk nekā 6000 reģionu un vietējie pārstāvji.
Šajā nedēļā notiks vairāk nekā 130 semināri – par konkurētspēju, inovācijām, reģionu attīstību un zaļās ekonomikas izaugsmi, starpreģionu, pārrobežu un makroreģionu sadarbību, teritoriālo un sociālo kohēziju un dažādo politikas jomu integrēšanu vietējā un reģionu līmenī un citiem jautājumiem.
Reģionu un pilsētu viedoklis ir vajadzīgs, lai nodrošinātu sekmīgu kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Atvērto durvju dienas notiek īsi pirms Piektā kohēzijas ziņojuma pieņemšanas un pirms debatēm par turpmāko ES budžetu. Vispārēja informācija vietnē www.opendays.europa.eu
Nostiprinās aizsardzību pret kiberuzbrukumiem
EK paziņojusi par diviem jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas aizsardzību pret uzbrukumiem tās galvenajām informācijas (IT) sistēmām. Ir iesniegts priekšlikums direktīvai par jaunākajiem kibernoziegumiem, un to papildina priekšlikums regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras nostiprināšanu un modernizēšanu.
Abas iniciatīvas ir paredzētas Eiropas digitalizācijas programmā un Stokholmas programmā, lai nostiprinātu tīklu uzticamību un drošību. Saskaņā ar ierosināto direktīvu kiberuzbrucējus un saistītās un destruktīvās programmatūras izgatavotājus var saukt pie kriminālatbildības un viņiem var piemērot smagākus kriminālsodus. Dalībvalstīm būs arī pienākums ātri atbildēt uz steidzamiem palīdzības lūgumiem kiberuzbrukumu gadījumā, tādējādi uzlabojot Eiropas tiesu un policijas iestāžu sadarbības efektivitāti.
Latvijai liek grozīt diskriminējošos noteikumus
EK Latvijai pieprasījusi grozīt tiesību aktus, lai novērstu diskrimināciju pret citu dalībvalstu izcelsmes biodegvielu. Latvijas tiesību akti paredz, ka par Latvijas teritorijā sajauktu biodegvielu maksājama mazāka akcīzes nodokļa likme, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Komisija uzskata, ka šāda diskriminējoša attieksme ir pretrunā ES noteikumiem, kas aizliedz nodokļu diskrimināciju pret citu dalībvalstu ražojumiem (Līguma par Eiropas Savienības darbību 110. pants). Komisijas pieprasījums izteikts kā argumentēts atzinums atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai. Ja Latvija divu mēnešu laikā nesniegs atbildi, kas apliecina minētā jautājuma atrisināšanu, Komisija var vērsties ES Tiesā.
"Valodu zināšanu trūkuma dēļ gājuši secen darījumi, kuru vērtība dažos gadījumos mērāma miljonos eiro."
EK viedoklis ir šāds - no citām dalībvalstīm ievestai biodegvielai piemērojot augstāku akcīzes nodokļa likmi, Latvijā sajaukta biodegviela iegūst negodīgu priekšrocību salīdzinājumā ar citās dalībvalstīs sajauktu biodegvielu. Latvija apgalvo, ka citu dalībvalstu biodegvielai jāpiemēro lielāks akcīzes nodoklis, lai nodrošinātu biodegvielas kvalitāti un aizsargātu patērētāju tiesības. Taču EK neuzskata, ka minētās bažas jārisina ar diskriminējošu nodokļa likmi.
Nodokļu diskriminācija pret citu dalībvalstu biodegvielu rada tirdzniecības šķērsli ES vienotajā tirgū; tādējādi cieš citu dalībvalstu ražotāji un Latvijas patērētājiem tiek liegta plašāka biodegvielas produktu izvēle, uzskata EK.
EK pārkāpuma procedūra pret Franciju par čigānu repatriāciju
EK nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Franciju, kas ar čigānu (romu) repatriāciju pārkāpusi ES noteikumus par pārvietošanās brīvību, paziņoja ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviana Redinga. Pēc vairāku nedēļu ilgas strīdēšanās ar Parīzi šajā jautājumā EK 29. septembrī tikās aiz slēgtām durvīm, lai apsvērtu iespējamu procedūras sākšanu pret Franciju, ziņo BNS/AFP.
Francijas valdība jūlija beigās paziņoja par vēršanos pret nelegālām čigānu un citu tautību klaidoņu apmetnēm, kā iemeslu minot drošību un šo apmetņu saistību ar noziedzību, un sāka tās nojaukt. Čigāni no Austrumeiropas, kuri nevar pierādīt, ka viņiem būtu pietiekami līdzekļi integrācijai Francijas sabiedrībā, tiek repatriēti uz viņu izcelsmes valstīm - galvenokārt Rumāniju un Bulgāriju. Čigāniem, kuri piekrīt repatriācijai, Francijas valdība maksā kompensācijas. Citos gadījumos aizbraukšana notiek piespiedu deportācijas veidā pēc civilo miertiesnešu un tiesnešu rīkojumiem.
Lai gan Rumānijas un Bulgārijas čigāni tagad ir ES pilsoņi un drīkst ierasties Francijā bez vīzas, Francija ir paturējusi tiesības līdz 2014. gadam neielaist savā darba tirgū imigrantus no jaunākajām ES dalībvalstīm. Apmesties Francijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, viņi var tikai uz darba vai uzturēšanās atļaujas pamata.
Francija ir viena no vairākām ES dalībvalstīm, kas nav pārņēmušas nacionālajā likumdošanā ES noteikumus par pārvietošanās brīvību.
