NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. septembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika

Pozitīvs noskaņojums par reformām profesionālajā izglītībā

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pēc profesionālās izglītības forumiem „Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts profesionālās izglītības modernizācijai”, kas notika visos valsts reģionos, izglītības nozares pārstāvji ir optimistiski – pārmaiņas notiek: profesionālās izglītības prestižs paaugstinās un tuvāko gadu laikā 9. klašu absolventi labprāt varētu arī sākt izvēlēties arodvidusskolas un koledžas.

Cerīgais noskaņojums nav bez pamata. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati, pirmo reizi pēdējo gadu laikā, neraugoties uz 9. klašu beidzēju skaita kritumu, profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaits šajā mācību gadā ir pieaudzis.

Nākotne pieder kompetenču centriem

IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere uzskata, ka, protams, problēmas šajā jomā joprojām pastāv. „Sabiedrībā aizvien valda uzskats, ka arodskolās mācās tikai tie, kuri skolā saņēmuši viszemāko vērtējumu, ka profesionālās izglītības iestādēs ir neattīstīta infrastruktūra.”

IZM pārstāvē domā, ka kompetenču centri, kas pašlaik, apvienojoties profesionālās izglītības iestādēm, tiek veidoti reģionos, situāciju varētu mainīt. „Kompetenču centros būs iespēja izglītoties visa mūža garumā. Tas būs diferencēts, demogrāfiskajām tendencēm atbilstošs un energoefektīvs profesionālo izglītības iestāžu tīkls.”

Liepājā veido Valsts tehnikumu

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde ir pārliecināta, ka reformas profesionālajā izglītība ir sen gaidītas, neatliekami īstenojamas, taču reformu plānošana un ieviešana ir jābalsta uz nopietniem pētījumiem, darba tirgus dalībnieku reālu iesaisti, kā arī citu valstu pieredzes analītisku izvērtējumu, ko šajā reformā grūti saskatīt.

Tajā pašā laikā ir šaubas par līdzekļu taisnīgu sadali sistēmas modernizācijai atbilstoši IZM kritērijiem, jo Liepājai ar 1827 audzēkņiem arodskolu modernizācijai piešķirts finansējums 3,8 milj. latu apmērā, bet Ventspilij, kur arodskolā mācās gandrīz četras reizes mazāk audzēkņu (503), atvēlēti 5,9 milj. latu. Liepājas pašvaldība arī neatbalsta pašvaldību savstarpējo norēķinu ieviešanu arodizglītībā, kā arī iestājas pret IZM plānoto arodskolu nodošanu pašvaldībām.

"Kompetenču centros būs iespēja izglītoties visa mūža garumā. Tas būs diferencēts, demogrāfiskām tendencēm atbilstošs un energoefektīvs profesionālo izglītības iestāžu tīkls."

„Pašlaik Liepājā darbojas trīs profesionālās vidējās izglītības iestādes - Liepājas Būvamatniecības vidusskola, Liepājas Tūrisma un tekstila skola un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Saskaņā ar plānotajām pārmaiņām un valdībā lemto no 2011. gada aprīļa tās apvienos, izveidojot jaunu, spēcīgu, konkurētspējīgu Liepājas Valsts tehnikumu, kas būs arī Kurzemes reģiona Kompetences centrs. Izvēloties jaunās izglītības iestādes nosaukumu - Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas pilsētas dome vēlējās atjaunot skolas vēsturisko nosaukumu, kāds tas bija 1920. gadā,” reformu būtību Liepājā skaidro S. Golde.

Skolai jāiedod bāzes zināšanas

Jelgavu profesionālās izglītības jomā slavē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

„Jelgavu varētu dēvēt par izmēģinājumu lauciņu tālākizglītībā, īpaši metālapstrādes jomā,” teic V. Rantiņš, atgādinot, ka uz Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra (JRPIC) pamata izveidota Metālapstrādes filiāle, tāpat asociācija sadarbojas ar pilsētas uzņēmumiem, kas nodrošina apmācību un prakses vietas jaunajiem speciālistiem.

"Tiek prognozēts, ka mazkvalificēta darbaspēka īpatsvars līdz 2020. gadam samazināsies no 31% līdz 18%, bet vidējās kvalifikācijas speciālistu skaitam jāpieaug no 41% līdz 51 procentam."

Kopumā arī V. Rantiņš ir noskaņots pozitīvi: „Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam, arodskolās uzlabo infrastruktūru un mācību saturu, un uzreiz ir redzams rezultāts – audzēkņu kļūst vairāk, par spīti tam, ka kopējais skolēnu skaits valstī samazinās.”

Viņš piekrīt apgalvojumam, ka uzņēmumos, kuros nonāk arodskolu beidzēji, iekārtas ir daudz modernākas, taču neuzskata, ka tādām jābūt visās profesionālajās mācību iestādēs. „Pirmkārt, pašlaik notiek infrastruktūras uzlabošana. Otrkārt, iekārtas katrā izglītības iestādē nekad nebūs ekonomiski izdevīgas,” teicV. Rantiņš. „Labākais risinājums ir sadarbība starp arodvidusskolām un uzņēmējiem, jo skola iedod bāzes zināšanas, kuras praktiski var izmēģināt un papildināt uzņēmumā.”

Jāsakārto arī satiksmes sistēma

Arī Latgalē jūt situācijas uzlabošanos. „Pēc pāris gadiem puse vispārizglītojošo skolu absolventu izvēlēsies profesionālās izglītības iestādes,” optimisma pilns ir Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs.

Viņš lepojas, ka Malnavu par mācību vietu izvēlas jaunieši ne tikai no tuvākajiem novadiem, bet arī no Vidzemes un Zemgales. „Ja sakārtotu satiksmi, pie mums brauktu vēl vairāk jauniešu; pašlaik Malnavā mācās audzēkņi no tām vietām, kuras viegli sasniedzamas ar sabiedrisko transportu,” informē koledžas direktors.

"Labākais risinājums ir sadarbība starp arodvidusskolām un uzņēmējiem, jo skola iedod bāzes zināšanas, kuras praktiski var izmēģināt un papildināt uzņēmumā."

Lielas pārmaiņas koledža piedzīvojusi jau 2002. gadā, kad saņemts finansējums pusmiljona latu apmērā autotransporta programmas modernizēšanai. „Projekts ir devis rezultātu – nokomplektētas visas grupas,” priecīgs ir direktors, kurš uzskata, ka kompetences centri būs lieliska iespēja apgūt praktiskās iemaņas specialitātē.

Mazkvalificētajam darbaspēkam – tikai piektdaļa tirgus

Tiek prognozēts, ka mazkvalificēta darbaspēka īpatsvars līdz 2020. gadam samazināsies no 31% līdz 18%, bet vidējās kvalifikācijas speciālistu skaitam jāpieaug no 41% līdz 51 procentam. Atbilstoši tam ir jāplāno izglītības sistēmas darbība.

Darba ir daudz, jo IZM un profesionālās izglītības speciālistu plāns ir vidējā izglītības pakāpē atjaunot vidusskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaita proporciju 50 pret 50 procenti.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU