No situācijas, kad profesionālās skolas bija gadiem noteiktu vienu un to pašu uzdevumu izpildītājas, pārejam uz modeli, kad skolām pašām kritiski jāizvērtē savas reālās iespējas konkrētajā vietā un situācijā, kādā atrodas, jāizprot reģiona un valsts attīstības tendences un jāsaskata sava vieta un izaugsmes iespējas tajā.
Šīs pārmaiņas noteica arī profesionālās izglītības reformas nepieciešamību valstī, tāpēc tika izstrādātas „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015. gadam”, kur iesaistītas visas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautības valsts profesionālās izglītības iestādes.
Konkurence veicina progresu
Nevienas pārmaiņas nekad nesaglabā esošo pierasto kārtību un nekavējoties nesniedz skaidru atbildi par nākotni, tāpēc tās parasti ir sāpīgas, neērtas, līdzi vienmēr nāk neziņa, neizpratne, satraukums un neticība. Taču profesionālās izglītības iestāde ir kā uzņēmums, kur, neskatoties uz gadiem stabilo situāciju, skolotājiem un darbiniekiem regulāri analītiski jāanalizē skolas stiprās un vājās puses, iespējas un draudi, lai „uzņēmumu” veidotu stabilu, attīstītu un saredzētu tā izaugsmi ilgtermiņā, laikus prognozētu pārmaiņas un spētu tām pielāgoties.
Jā, nepārprotami, ik brīdi jāsaredz arī konkurence, to nekad nedrīkst novērtēt par zemu, arī starp profesionālajām skolām. Taču tā veicina progresu, liek paaugstināt skolas kvalitāti, lai klienti – vecāki un pašvaldības – izvēlētos tieši šo skolu.
"Pašai skolai kritiski jāizvērtē savas reālās iespējas savā atrašanās vietā un situācijā, jāizprot reģiona un valsts attīstības tendences un jāsaskata sava vieta un izaugsmes iespējas tajā."
Vispirms - skolotājiem ir jābūt radošiem, tādiem, kuri nepārtraukti meklē izaugsmes iespējas, gūst pieredzi un nekad neapstājas pie reiz apgūtā. Tikai tad iespējams plānot skolas attīstību, radošu izaugsmi un saredzēt tālāk par šodienu. Arī šajā reformā izdzīvos profesionālās skolas, kuras nekavējoties izpratīs reālo apstākļu noteikto situāciju, spēs strauji tai pielāgoties un, smagi strādājot, izmantot esošās iespējas.
Uzsākts konstruktīvs darbs
Tieši šis skarbais pārmaiņu laiks atvēra lietišķu, konstruktīvu un pozitīvu sadarbības „tiltu” starp profesionālās izglītības iestādēm, profesionālajām darba devēju asociācijām un uzņēmumiem, lai kopīgiem spēkiem attīstītu profesionālo izglītību valstī, modernizētu materiāli tehnisko bāzi atbilstoši darba tirgus prasībām.
Saskaņā ar šīm prasībām profesionālās skolas modernizē esošās izglītības programmas. Pašlaik tiek izstrādātas arī jaunas, kas salīdzinoši īsā – viena līdz pusotra gada – laikā ļaus iegūt profesionālo kvalifikāciju tiem jauniešiem, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību un nav iestājušies augstskolā. Tiek arī veidotas tālmācības, e-mācības, tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursu programmas, lai pilnvērtīgi tiktu izmantota profesionālo skolu materiāli tehniskā bāze un profesionāli pedagogi.
"Savas skolas stiprās un vājās puses jāanalizē regulāri, iespējas un draudi, lai „uzņēmumu” veidotu stabilu, attīstītu un saredzētu tā izaugsmi ilgtermiņā, laikus prognozētu pārmaiņas un spētu tām pielāgoties."
Izglītības programmās tiek iekļautas jaunākās tehnoloģijas, IT iespējas, starptautiskās apmācību sistēmas. Intensīvs darbs skolās tiek veikts, lai izstrādātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus, kas ļaus būtiski uzlabot skolu infrastruktūru un materiāli tehnisko nodrošinājumu, modernizēs eksakto zinību kabinetus, nodrošinot darba tirgum atbilstošu kvalitāti profesionālo kompetenču un prasmju apmācībā.
Nav laika atpūtai
Profesionālo skolu dzīves neatņemama sastāvdaļa ir skolas dienesta viesnīca, kurā parasti dzīvo vismaz puse no skolas audzēkņiem. Tieši dienesta viesnīcu labiekārtošanai un modernizēšanai valstī tiek paredzēts nozīmīgs finansējums no Klimata pārmaiņu finanšu instrumentiem (KPFI), un skolas pašlaik operatīvi izvērtē paredzamo finanšu ieguldījumu energoefektivitāti. KPFI projekti audzēkņiem profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās nodrošinās mājīgus sadzīves apstākļus un ļaus dzīvot moderni iekārtotās telpās.
Paralēli šiem pārmaiņu procesiem notiek profesionālo skolu intensīva starptautiskā sadarbība, kas ir nenovērtējams ieguvums ilgtermiņā audzēkņu un skolotāju profesionalitātes un pieredzes paaugstināšanā, bet visvairāk vispārīgo pasaules attīstības procesu, kultūras vērtību un izglītības izpratnē.
"Skolotājiem ir jābūt radošiem, tādiem, kuri nepārtraukti meklē izaugsmes iespējas, gūst pieredzi un nekad neapstājas pie reiz apgūtā."
Tāpat profesionālās skolas gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Patlaban notiek koru un tautas deju kolektīvu reģionālās skates, lai cīnītos par iespējām piedalīties svētkos vasarā.
Profesionālās skolas ir mūžīgā laika ritējumā, kur nekad neiestājas brīvlaiks – ar 1. septembri sākas mācību gads, tad vidusskolas eksāmeni, tos nomaina kvalifikācijas eksāmeni, kam paralēli rit jauno audzēkņu uzņemšana, kurai nekavējoties seko nākamā mācību gada plānošana. Un viss sākas no jauna...
Šobrīd šo nepārtraukto ritējumu cieši ietekmē ļoti intensīvais un saspringtais pārmaiņu laiks valstī.
