Ministru kabinetā 2. martā izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums „Par paveikto un turpmāk plānoto, lai nodrošinātu uz efektīvu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vērstas izmaiņas vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā”.
IZM paveiktais profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā
2009. gadā IZM veica vairāku profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk – izglītības iestādes) reorganizāciju vai slēgšanu, tādējādi atsakoties no neefektīvi izmantota nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, vienlaicīgi nodrošinot izglītojamiem labākus mācību apstākļus citās izglītības iestādēs.
Izglītības iestādes, kuras tika reorganizētas vai slēgtas:
- Rīgas 10. arodskola slēgta. Telpas un iekārtas piederēja TTP. Kustamā manta tika pārvietota uz Rīgas 13. arodvidusskolu. Izglītojamo nebija;
- Kazdangas Profesionālā vidusskola (57 izglītojamie) pievienota Cīravas arodvidusskolai;
- Daugavpils Mežciema arodskola (118 izglītojamie) pievienota Daugavpils 1. arodvidusskolai;
- Apes arodvidusskola (62 izglītojamie ) pievienota Alsviķu Profesionālajai skolai;
- Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums (370 izglītojamie) pievienots Rīgas Purvciema amatu skolai;
- Rīgas Jūras transporta profesionālā vidusskola (255 izglītojamie) tika pievienota (dažas no programmām) Rīgas Būvamatniecības vidusskolai;
- Rīgas 13. arodvidusskola (436 izglītojamie) tika pievienota (dažas no programmām) Rīgas Būvamatniecības vidusskolai;
- Rīgas Dzelzceļnieku skola (315 izglītojamie) tika pievienota Rīgas Valsts tehnikumam;
- Vangažu arodskola (60 izglītojamie) tika pievienota Rīgas 3. arodskolai (ar 2010. gada 8. janvāri).
Mērķtiecīgai turpmākai izglītības iestāžu tīkla optimizācijai tika izstrādāts un 2010. gada 6. janvārī apstiprināts MK rīkojums Nr. 5 „Par Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015. gadam” (turpmāk – pamatnostādnes). Pamatnostādnes paredz 14 profesionālās izglītības kompetenču centru izveidi, 14 profesionālās izglītības iestāžu ar specializāciju izveidi un 10 profesionālo izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals 24. marta TV raidījumā „Labrīt, Latvija!” pauda pārliecību, ka ne šogad, ne nākamajos divos gados neviena profesionālās izglītības iestāde Latvijā netiks likvidēta.
Izglītības iestādes iesniegušas IZM Attīstības un investīciju stratēģijas
Lai paredzētu optimālu, resursefektīvu, profesionālās izglītības kvalitāti nodrošinošu profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstību līdz 2015. gadam, plānojot finansējuma piesaisti no dažādiem finanšu avotiem, līdz 2010. gada 1. februārim visas profesionālās izglītības iestādes ir izstrādājušas un iesniegušas IZM profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģijas, kurās ir sniegti kompleksi priekšlikumi skolu attīstībai līdz 2015. gadam, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, attiecīgā reģiona izglītības iestāžu tīkla attīstības plānus un paredzot profesionālo skolu ēku racionālu un energoefektīvu izmantošanu.
"Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015. gadam paredz 14 profesionālās izglītības kompetenču centru izveidi, 14 profesionālās izglītības iestāžu ar specializāciju izvedi un 10 profesionālo izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām. "
Stratēģijas ir obligāts priekšnoteikums, lai izglītības iestāde kvalificētos atbalstam 3.1.1.1. aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” ietvaros. Stratēģijas IZM izvērtē sadarbībā ar sociālajiem partneriem, profesionālajām asociācijām, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas deleģētiem ekspertiem.
Līdz 2010. gada 1. aprīlim noteikts 3.1.1.1. aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ierobežotas projektu iesniegumu atlases pirmajai kārtai.
Arī profesionālajās izglītības iestādēs „nauda sekos skolēnam”
Lai novērstu to, ka pašlaik pastāv atšķirīgi finansēšanas modeļi, kas rada šķēršļus racionāli izmantot finanšu resursus, IZM pamatnostādņu ietvaros plāno izstrādāt vienotu visa veida izglītības iestāžu, t.sk. profesionālo izglītības iestāžu, finansēšanas modeli (kārtību), kas motivētu pašvaldības racionāli un kompleksi plānot izglītības iestāžu tīklu kopumā.
Turpmāk – par IZM paveikto un plānoto efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā augstākajā izglītībā.
