NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. septembrī, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Eiropas Savienība

Ārpolitikas veidošanai jākļūst plašākai

Mūsdienu pasaulē ārpolitisku lēmumu pieņemšana šaurā lokā kļūst arvien apšaubāmāka, taču plašāku debašu prakse vismaz Latvijā vēl ir tikai piemērotākā modeļa meklējumu posmā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvijas aktuālā ārpolitika tiks apspriesta biežāk un plašākā lokā. Saeimas Ārlietu komisija rosinājusi grozīt Saeimas kārtības rulli, par Latvijas ārpolitiku paredzot ikgadēju debašu rīkošanu. Viedoklis, ka diskusijām par ārpolitiku ir jānotiek biežāk un dažādākos formātos, izskanējis arī pēc ikgadējām debatēm par ārpolitikas prioritātēm Rīgas pilī.

Saeimas Ārlietu komisija rosinājusi grozīt Saeimas kārtības rulli, paredzot ikgadēju debašu rīkošanu par Latvijas ārpolitiku. Komisija piedāvā Saeimas kārtības rullī noteikt, ka ārlietu ministrs ik gadu ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību Latvijas ārpolitikā. Sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka ministra ziņojuma uzklausīšana un debates Saeimā notiek Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas sēdē.

Savukārt slēgtā apaļā galda diskusijā, kas septembra sākumā notika Rīgas pilī, piedaloties Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu ministrijas (ĀM) un politisko partiju (TP, SCP, SC, ZZS) pārstāvjiem, neraugoties uz priekšvēlēšanu laika specifiku, politiķi spējuši paust salīdzinoši vienotu viedokli par Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Tas, vairojot pārliecību par šādu diskusiju produktivitāti nākotnē, mudinājis politiķus un ārpolitikas profesionāļus atbalstīt ārpolitikas debašu rīkošanu biežāk un dažādākos formātos.

Spēj vienoties par galveno

Partiju pārstāvji septembra sākumā Rīgas pilī notikušajā diskusijā spējuši vienoties par pašlaik nozīmīgākajām un ĀM izvirzītajām prioritātēm, skaidro Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa. Politiķi pauduši atbalstu ĀM budžeta turpmākai nesamazināšanai, bijuši vienisprātis, ka Latvijai kā Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskajam partnerim jāturpina militārā misija Afganistānā un jāattīsta Baltijas valstu un Polijas reģionālā sadarbība. Absolūtā vairākumā diskusijas dalībnieku viedokļi bija tuvi, atzīmē arī ĀM valsts sekretāra vietnieks un ministrijas politiskais direktors Andris Razāns. Partiju pārstāvji atbalstījuši ārlietu resora izvirzītās prioritātes – nemainīga finansējuma saglabāšanu valsts aizsardzības spējām, Latvijas gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā, mandāta pagarināšanu Afganistānā. Panākta vienošanās, ka Latvijai šajā valstī jāturpina līdzšinējā misija, taču valdībai nākamā gada sākumā būtu jāsniedz tās līdzšinējais izvērtējums. Debašu dalībnieki atzinuši, ka ar pašreizējo finansējuma apmēru Latvijas konsulārajām vajadzībām nākamgad būs par maz.  

Diskusijā spriests par piemērotāko veidu, kā atbalstīt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Izvirzīts priekšlikums, ka turpmāk ĀM iedibinās kontaktus ar latviešu organizācijām ārzemēs, tiks meklētas iespējas, kā atbalstīt latviešu skolas svešumā. Aktualizēts arī politiski jutīgais jautājums par dubultpilsonības kritērijiem ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Taču politiķi, lai gan atzinuši dubultpilsonības nozīmīgumu emigrējušo tautiešu saiknes uzturēšanai ar Latviju, nav bijuši vienisprātis par tās piemērošanas kritērijiem, informē A. Razāns. Partiju pārstāvju viedokļi dalījušies arī jautājumā par sadarbības formām attiecībās ar Krieviju, atzīmē I. Rassa.

"Ikgadējas debates būtu laba iespēja dažādiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem paust redzējumu par Latvijas ārpolitiku."

Politiķi Valsts prezidenta kancelejas iniciēto ārpolitikas diskusiju Rīgas pilī novērtējuši atzinīgi un pauduši gatavību pirmās ikgadējās ārpolitikas debates Saeimā sarīkot jau nākamā gada sākumā. „Prieks, ka politiķiem jautājumos par ārpolitiku ir vairāk kopīga, nekā atšķirīga,” V. Zatlera viedokli par diskusijas rezultātu dara zināmu preses sekretāre.            

Par ārlietām veltītu parlamentāro debašu uzsākšanas lietderību ticis runāts jau teju desmit gadus, taču plašākas diskusijas notikušas labi ja divas reizes kopš valsts neatkarības atjaunošanas – LV.LV skaidro Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. „Ikgadējas debates būtu laba iespēja dažādiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem paust redzējumu par Latvijas ārpolitiku. Deputāti varētu vērtēt, cik sekmīgi Latvijai izdevies aizstāvēt savas nacionālās intereses starptautiskajā arēnā, kā arī cik lielā mērā valsts ārpolitika veicinājusi ekonomikas attīstību. Šādu parlamentāro debašu rīkošana ir būtiska gan no sabiedrības informēšanas, gan arī varas vertikāles viedokļa, ņemot vērā, ka Latvija ir parlamentāra republika,” uzskata komisijas priekšsēdis, norādot, ka vairumā veco ES valstu parlamentārās debates par ārpolitiku rīko regulāri.

Pilsoniskajai līdzdalībai norāda uz jau esošajām iespējām

Šā gada februārī ārpus diplomātijā pieņemtajiem rāmjiem izgāja nesaskaņas starp ĀM un V. Zatleru par Valsts prezidenta ierašanos uz 9. maija svinībām Maskavā. Domstarpības aktualizēja arī bažas, ka valsts ārpolitiku spēj iespaidot šaurā personu lokā notiekošais, un tika izvirzīts jautājums par to, cik vienota un leģitīma ārpolitika vispār ir.

Spēlētāju Latvijas aktuālās ārpolitikas veidošanā nav sevišķi daudz, un to loks ir visai ierobežots. Oficiālajā līmenī tā ir Saeimas Ārlietu komisija, ĀM, Valsts prezidents. Konsultatīva loma ir ĀM paspārnē strādājošajai Ārlietu padomei, kurā pārstāvēti nozares eksperti, Latvijas Ārpolitikas institūts, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO). Taču kopumā, kā gada sākumā LV.LV norādīja NVO pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības resursi Latvijas ārpolitikas aktualitāšu noteikšanā tiek izmantoti nepilnīgi, radot arī jautājumu par ārpolitikas leģitimitāti. „Tā ir mūžīga diskusija - cik leģitīma ir reprezentatīvā politika; cik lielā mērā politiķis, kas ievēlēts uz četriem gadiem, 21. gadsimtā ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nekonsultējoties ar sabiedrību,” pauda Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Pašlaik dažādu iniciatīvu pieņemšanai varas gaiteņos ir atslēgas mirklis - politiķi pirms vēlēšanām vairāk ieklausās sabiedrības viedoklī un vairāk nekā citkārt ir spējīgi pieņemt arī lēmumus, kas uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību, norādīja A. Gobiņš.

„Pasaule globalizējas, un ārpolitika no šauru, elitāru aprindu nodarbes arvien vairāk kļūst par cilvēku ikdienas dzīvē ienākošu jomu. Ārpolitikas veidošanai jākļūst plašākai, saprotamākai, argumentētākai, citādi nav iespējams panākt sabiedrības izpratni par to,” atzīst A. Bērziņš. Viņaprāt, prakse, ka par nozīmīgiem ārpolitiskiem lēmumiem, valsts stratēģijām NATO un ES ietvaros, Latvijas iesaisti topošajā ES Ārpolitiskajā dienestā sabiedrība netiek plaši informēta, ir nepareiza un valsts ārpolitika tādējādi tikai zaudē potenciālu, ko tai varētu dot pilsoniskās iniciatīvas.

"Pasaule globalizējas un ārpolitika no šauru, elitāru aprindu nodarbes arvien vairāk kļūst par cilvēku ikdienas dzīvē ienākošu jomu."

Tiesa, kā norāda komisijas priekšsēdētājs, Latvijas iedzīvotāju interese par ārpolitiku ir neliela: „Vispārējā kārtība nosaka, ka sabiedriskās organizācijas piedalās ārpolitikas apspriešanā, taču loks, kas par to interesējas, ir šaurs. Nav tradīciju. Arī sabiedrība kopumā ir maz informēta par ārpolitikas nostādnēm, argumentiem.” Nākamgad iecerētās debates politisko organizāciju starpā varētu veicināt gan sabiedrības informētību, gan izpratni par ārpolitiku. Taču tas, vai sabiedrības līdzdalība valsts ārpolitikas veidošanā vēl būtu papildus nostiprināma normatīvajos aktos, esot diskutējams jautājums, uzskata A. Bērziņš.

Ārlietu resoram nav konkrētu ieceru par pilsoniskās līdzdalības ārpolitikas veidošanā apmēru vai formāta izmaiņām. „Nedomāju, ka pašlaik mums ir problēmas. Latvijai ir vienota un labi koordinēta ārpolitika – visi tajā iesaistītie spēlētāji savā starpā koordinējas,” pauž A. Razāns, norādot, ka ĀM vienmēr centusies debetēs par ārpolitiku iesaistīt sabiedrību un ārpolitikas ekspertus. „Valsts ārpolitikā ir svarīgi nodrošināt stabilitāti un kontinuitāti un jebkuram lēmumam jābalstās uz maksimāli plašu politisko atbalstu,” norāda ĀM pārstāvis.

2010. gada nogalē beidzas termiņš līdzšinējai ĀM Attīstības sadarbības politikas programmai, un ministrijai bija jāizstrādā jauns vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Plānots, ka jaunais dokuments apvienos līdzšinējos divus – ārpolitikas pamatnostādnes un programmu, nosakot Latvijas īstenotās attīstības sadarbības politikas mērķus un principus. Taču, kā informēja A. Razāns, dokumenta izstrāde finanšu ierobežojumu dēļ aizkavējusies.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU