Ekonomikas ministrija ir aizsākusi jaunu tradīciju, kad valdības un Saeimas pārstāvji klātienē izsaka atzinību uzņēmumiem reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgas reģionā un Rīgā - par to nozīmīgo ieguldījumu un sasniegumu eksporta veicināšanā valstī. Reģionu ciklā pirmie 13. augustā tika sveikti Kurzemes reģiona eksportējošie uzņēmumi, bet 27. augustā kārta bija galvaspilsētās un tās apkaimes, kā arī Vidzemes komersantiem.
Lielākie eksportējošie uzņēmumi tika atlasīti pēc to sasniegtajiem eksporta apjomiem finanšu izteiksmē 2009. gadā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.
Premjerministrs: Latvija ir uz pareizā ceļa
„Jūsu darbs un Jūsu uzņēmumu veiksmes stāsti eksporta jomā apliecina, ka Latvija ir uz izaugsmes ceļa un pats svarīgākais - Latvija ir uz pareizā ceļa. Mēs vairs nedrīkstam atgriezties tajos burbuļa ekonomikas laikos, kad pseido izaugsmes virzītājspēks bija lēti kredīti, nekustamā īpašuma spekulācijas, zems darba ražīgums un nepamatoti augsts iekšzemes patēriņš,” savā runā Rīgā uzsvēra premjerministrs. „Eksportspējīga ražošana, kas dod darbu iedzīvotājiem un tādējādi veicina arī cilvēku ienākumu pieaugumu, vienlaikus stimulēs arī iekšējā tirgus attīstību. Nav brīnumreceptes ekonomikas izaugsmei. Ir tikai viens nosacījums: ekonomikas likumu un likumsakarību stingra ievērošana, valsts konkurētspējas, ražošanas un eksporta veicināšana.
Mēs varam un mums vajag izvirzīt sev ambiciozus un augstus mērķus. Igaunija jau vairākus gadus atrodas krietni augstākās pozīcijās konkurētspējas rādītājos. Beidzot arī Latvijai ir laiks tam sekot, panākot ziemeļu kaimiņus. Beigsim sūkstīties un brīnīties par veiksminiekiem igauņiem un sāksim darīt visu, lai viņus apsteigtu. Bet pats galvenais – ir jānotic tam, ka Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi arī starptautiskajos tirgos, ko uzskatāmi apliecina jūsu panākumi.
Šī gada pirmajā pusē eksporta apjoms ir pieaudzis par 23 procentiem. Tas noticis, pateicoties ievērojamam koksnes un tās izstrādājumu, lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksporta pieaugumam. Savukārt imports ir pieaudzis tikai par astoņiem procentiem. Tādējādi ir ievērojami uzlabojusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance. Maksājumu bilances tekošais konts, kurā 2007. gadā bija vairāk nekā 20 procentu no IKP deficīts, nu ir kļuvis pozitīvs.
"Eksportspējīga ražošana, kas dod darbu iedzīvotājiem un tādējādi veicina arī cilvēku ienākumu pieaugumu, vienlaikus stimulēs arī iekšējā tirgus attīstību."
Pēdējā pusotra gada laikā valdība ir pieņēmusi virkni normatīvo aktu, kas mazina birokrātiskos šķēršļus, veicina uzņēmējdarbību un eksportu. Jau no pagājušā gada jūnija ir iedarbināta eksporta kredītu garantiju sistēma. Ir paātrināta ES fondu apguve un fondu līdzekļi ir pārdalīti par labu uzņēmējdarbības, rūpnieciskās ražošanas un eksporta atbalstam. Kā pozitīvi piemēri šeit minami realizētā augstas pievienotās vērtības investīciju atbalsta programma. Jau nākošnedēļ valdība izskatīs atbalsta programmu jauno produktu ieviešanai ražošanā.
Tautsaimniecības struktūras maiņai ir svarīgi palielināt rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru ekonomikā. Uzņēmējdarbības attīstības plāns paredz turpināt iesākto atbalstu apstrādes rūpniecībai - nozarei, kura bija aizmirsta kopš neatkarības atgūšanas. Tas jāveic ar vēl koncentrētāku un pārdomātāku darbību, lai līdzsvarotu tautsaimniecību. Pirmie soļi šajā virzienā tiek sperti. Šā gada pirmajā pusē rūpnieciskās ražošanas apjoms ir pieaudzis par 10 procentiem, un arī turpmāk tās nozīme ekonomikā tikai pieaugs. Konkurētspējīga rūpniecība ir garants ekonomikas līdzsvarotībai.
Birokrātisko šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbībā un ārvalstu investīciju piesaistes aktivizēšana, kā arī struktūrfondu apguves veicināšana ir bijusi mūsu redzeslokā un prioritāšu sarakstā visu šo pusotru gadu, kopš strādā manis vadītā valdība.
Valdībai ir jānodrošina Latvijas uzņēmumu plaša aizstāvība un interešu pārstāvība Latvijai prioritārajos eksporta tirgos. Ir jāstimulē eksportējošās pakalpojumu nozares, kuru veikums ir svarīgs, lai mazinātu preču ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci. Tiek aktivizēts ārlietu ministrijas darbs, lielāku uzsvaru liekot uz Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību un investīciju piesaisti. Kā nākamo atbalsta instrumentu valdība izskata uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides atjaunošanu lielajiem investīciju projektiem prioritārajās nozarēs.”
Rīgas un Rīgas reģiona komersantu artava eksportā – 63%
„Pateicoties eksportam, uzņēmumi un valsts kopumā daudz veiksmīgāk spēja pārvarēt ekonomisko lejupslīdi laikā, kad iekšzemes pieprasījums valstī bija ievērojami samazinājies. Eksporta apjomu pieaugums atsākās pērnā gada vidū, ļaujot daļēji kompensēt vājo iekšzemes pieprasījumu, kas savukārt sekmēja IKP nelielu pieaugumu pēdējos divos ceturkšņos. Esmu pārliecināts, ka eksporta mērķtiecīga attīstīšana ir jāturpina, jo tas ir veids, kā nodrošināt dinamisku uzņēmumu un valsts ekonomikas izaugsmi arī turpmāk,” pasākumā uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pauda prieku, ka daudzi atzinības rakstus saņēmušie komersanti ne tikai ierindojušies eksportētāju avangardā, bet jau saņēmuši balvas, piemēram, kā labākie darba devēji, inovatīvākie uzņēmumi un iekarojuši autoritāti arī citās jomās: „Mēs esam sapratuši, ka eksports Latvijai ir ļoti nepieciešams, un tas ir ļoti jāstiprina. Ministru prezidents minēja, ka mums jāņem piemērs no Igaunijas un jācenšas to panākt un pat apsteigt, bet ļoti daudz mēs varam mācīties arī no Ziemeļvalstu tautsaimniecības. Piemēram, Zviedrijā eksporta īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā sasniedz 80 procentus. Bet lielāku mērķu sasniegšanai ir nepieciešams skaidrs redzējums, un mūs gaida ļoti apjomīgs darba cēliens. Pirmām kārtām mums jādomā gan par produktivitātes celšanu, gan darba organizācijas uzlabošanu, kur saskatām ļoti lielu potenciālu. Ļoti daudz darba jāiegulda arī izglītības sistēmas pārveidē, lai tā atbilstu darba vides vajadzībām.”
Saskaņā ar CSP datiem, pērn kopējie preču eksporta apjomi Rīgā un Rīgas reģionā sasniedza 2,25 mljrd. latu - 63% no Latvijas preču eksporta 2009. gadā. Rīgā reģistrēto uzņēmumu eksporta apjoms pagājušajā gadā sasniedza 1,79 mljrd. latu. No tiem gandrīz ceturtā daļa (406,2 milj. latu) ir desmit lielāko galvaspilsētas uzņēmumu eksportētāju ieguldījums - SIA „Bolderaja LTD”, „BSL”, a/s „Grindeks”, „Latvenergo”, „Latvijas Balzams”, „Latvijas Finieris”, „Severstaļlat”, SIA „Mikrotīkls”, „Roche Latvija” un „Samsung Electronics Baltics”.
Rīgas uzņēmēji – veiksmīgākie eksportētāji godināšanas brīdī
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
Savukārt Rīgas reģionā lielāko eksporta uzņēmumu – a/s „Air Baltic Corporation”, „Olainfarm”, SIA „Alfor”, „Do It”, „Knauf”, „Philip Morris Latvia”, „Pindstrup Latvia”, „Rettenmeier Baltic Timber”, „Swedwood Latvija Ltd.” un z/s „Ķikši”, - eksporta apjomi pērn sasniedza gandrīz 150 milj. latu. Tā ir gandrīz trešdaļa no kopējā šā reģiona eksporta apjoma – 463 milj. latu.
Rīgas reģiona uzņēmēji – veiksmīgākie eksportētāji godināšanas brīdī
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
Veiksmes stāsti Vidzemē un Kurzemē
Par pērn lielākajiem eksportētājiem Vidzemē tika nosaukti SIA „Avoti SWF”, „Graanul Invest”, „Scandagra Latvia”, „Staļi”, „Tīne”, „Valpro”, a/s. „Stora Enso Latvija”, „Trikāta KS”, „Valmieras Piens” un „Valmieras Stikla šķiedra”. Kopējie preču eksporta apjomi Vidzemē pagājušajā gadā sasniedza 188,6 milj. latu, informē CSP.
Svinīgajā pasākumā Limbažos V. Dombrovskis sacīja: „Šo desmit lielāko eksportētāju kopējais preču eksports pērn sasniedza 96,7 miljonus latu, un tā ir puse no kopējā Vidzemes uzņēmumu eksporta. Turklāt vairumam no šiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar 2008. gadu pērn izdevies eksporta apjomus palielināt. Tas tikai vēlreiz apliecina mūsu uzņēmumu augsto konkurētspēju starptautiskajos tirgos.”
Savukārt Kurzemē lielākie eksportējošie uzņēmumi ir SIA „Bio Venta” „Bucher Schoerling Baltic” un „Diana Sveces” Ventspilī, SIA „Jaunpagasts Plus” un „Vika Wood” Talsu novadā, SIA „Kurekss” Ventspils novadā, SIA „Lauma Fabrics”, „Tolmets”, a/s „Liepājas Metalurgs” un „UPB” Liepājā.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa un ekonomikas ministrs Artis Kampars apsveic SIA „Vika Wood” direktoru Andri Kreceru
Foto no Ekonomikas ministrija arhīva
A. Kampars savukārt uzsvēra: „Man ir patiess gandarījums, ka šie lielie eksportētāji pārstāv atšķirīgas ražošanas nozares un ir no dažādiem Kurzemes novadiem. Ir ļoti svarīgi, ka pērn Kurzemes reģiona uzņēmumu kopējais eksports sastādīja 449,7 miljonus latu.”
Eksportam ir aizvien lielāka liela loma Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā. Kā liecina statistikas dati, pērn kopumā Latvijas preču eksports naudas izteiksmē sasniedza 3,6 mljrd. latu. Nozīmīgākās eksporta nozares rūpniecībā ir kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, kā arī ķīmiskās rūpniecība un farmācija. Eksports ir arī viens no pirmajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas visātrāk uzrādīja izaugsmi pēc tā straujā krituma 2008. gadā.
Bez ārvalstu mātes pasaules tirgos netiktu
Viens no Rīgas reģiona komersantiem, kas izpelnījās uzslavu, ir kūdras substrāta ražotājs SIA „Pindstrup Latvia”. Tā valdes priekšsēdētājs Ivans Cupruns, LV.LV īsumā raksturojot savu izaugsmes ceļu, uzsvēra, ka tas nav bijis nedz viegls, nedz vienkāršs, un veiksmes atslēga, iespējams, meklējama tieši tajā apstāklī, ka uzņēmums dibināts sen – 1995. gadā, kad tam faktiski nebija sāncenšu, un visu laiku neatlaidīgi centies paplašināt savu darbību. „Vēlāk mēs apvienojām uzņēmumus, kuri bija nonākuši ekonomiskajās grūtībās, kas Latvijas apstākļos ir ļoti saprotami un pat objektīvi. Kūdras pārstrādes industrijā efektīvi un ar atdevi var strādāt, tikai ieguldot ļoti lielas investīcijas, kas sāk sevi atpelnīt pēc ilga laika – ātrākais četriem pieciem gadiem. Mums palīdzēja tas, ka sākām sadarboties ar lielu dāņu koncernu "Pindstrup Mosebrug", kam ir simt gadu pieredze šajā laukā un bija prasme un spēja ieguldīt investīcijas Latvijā. Tagad arī esam šīs kompānijas meitasuzņēmums. Purvus kūdras izstrādei nomājam no valsts vai pašvaldībām, maksājam godīgi nodokļus un pārdodam savu produkciju 52 pasaules valstīs; eksportēti tiek 97 procenti no saražotā, turklāt mūsu produktam ir visaugstākā pievienotā vērtība: tas ir gatavs gala produkts - augstas kvalitātes, pietiekami dārgs kūdras substrāts jeb augsnes aizstājējs, kas paredzēts profesionāliem dārzkopjiem Spānijā, Holandē, Vācijā, Ķīnā, ASV, un tā varētu turpināt bez gala. Šajos tirgos varējām iekļūt, pateicoties mūsu mammai, un tas ir ļoti svarīgi. Jo iekļūšanai pasaules tirgos ļoti svarīgs ir uzņēmuma zīmols, atpazīstamība, vēsture, pieredze.
"Pateicoties eksportam, uzņēmumi un valsts kopumā daudz veiksmīgāk spēja pārvarēt ekonomisko lejupslīdi laikā, kad iekšzemes pieprasījums valstī bija ievērojami samazinājies."
Turklāt ja ir nozare, kur investīcijas sāk atmaksāties jau pēc viena vai diviem gadiem, viss ir vienkāršāk. Bet mēs sākām sadarboties ar dāņiem 1998. gadā, kad aizņemties naudu bankās bija daudz vieglāk, bet – kūdra nav dimanti... Vislielākā vērtība ir purva virsma, kas sagatavota izejvielas ieguvei. Lai līdz tam tiktu, nepieciešama ļoti sarežģīta meliorācijas sistēma, kam savukārt vajadzīga dārga tehnika, un process prasa gadus piecus. Kas Latvijā gribētu ieguldīt tik lielu naudu un tik ilgi gaidīt? Dāņu uzņēmumam bija šajā ziņā perfekts menedžments un dāņu banku uzticēšanās.
Šobrīd strādājam deviņos purvos, kurus izmantojam uz terminēto nomas līgumu pamata. Kūdras izstrādātāji tiek pelti par dabas postīšanu. Bet nav tā, ka mēs ar milzu lāpstām purvus izvandām, izrokam un tā atstājam. Izstrādātajā purvā atstājam 30 līdz 60 centimetru biezu kūdras kārtu, izņemam drenas, aizberam notekgrāvjus, un šīs vietas dabiski atjaunojas. Taisnība, tas notiek ļoti ilgi, bet atjaunošanās notiek visā pilnībā.
Esam sezonas darba uzņēmums, jo kūdru, protams, var iegūt tikai vasarā, bet ziemā – pārstrādāt. Šajā sezonā nodarbinājām 700 cilvēku, no tiem 200 ir pastāvīgā darbā. Tātad aptuveni pusgadu devām darbu pustūkstotim cilvēku, kuri ir potenciālie bezdarbnieki. Pie mums strādāja arī skolēni studenti – 150 jauniešu vecumā no 16 līdz 21 gadam.
No valsts faktiski neprasām neko – varbūt vienīgi to, lai mums netraucētu strādāt. Vēlētos arī lielāku sabiedrības izpratni par to, ka patiešām neesam savtīgi dabas postītāji.”
