Baltijas veiksmes stāsts ietekmē Zviedrijas banku akciju cenas
Lielāko Baltijā pārstāvēto Zviedrijas banku akciju cenas pašlaik piedzīvo rekordstrauju izaugsmi, jo ekonomikas atveseļošanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir notikusi straujāk, nekā tika gaidīts iepriekš, aģentūras “Bloomberg” rakstīto atstāsta BNS. Aģentūra atgādina, ka vēl pirms 18 mēnešiem zviedru banku akcijas bija vienas no lielākajām zaudētajām Eiropā, valdot bažām, ka slikto kredītu krasais pieaugums palielinās šo banku zaudējumus. Savukārt tagad, Baltijas reģionam atkopjoties, Zviedrijas banku akciju cenas ceļas straujākā tempā vismaz pēdējo 15 gadu laikā. Vairāki analītiķi pieļauj, ka zviedru banku akciju cenas varētu celties vēl, jo Baltijas valstis jau atveseļojas no fiskālās krīzes, kas joprojām plosās daudzās citās Eiropas valstīs.
Pēc “Bloomberg” informācijas, lielākās banku tirgus dalībnieces Baltijā Zviedrijas “Swedbank” akcijas cena kopš 2009. gada marta ir cēlusies teju sešas reizes, bet Baltijā otrās lielākās bankas Zviedrijas „SEB bankas” tirgus vērtība - vairāk nekā trīs reizes.
Zviedru banku akciju cenu lēciens ir bijis straujāks nekā vidējais Eiropas banku akciju cenu pieaugums.
“Abas bankas uzskatāmas par atveseļošanās piemēru. Baltijas valstīs kredītu kvalitāte ir uzlabojusies straujāk, nekā sākotnēji gaidīts, kā dēļ zaudējumi no kreditēšanas ir krasi samazinājušies,” norāda Somijas “Evli Bank” finanšu analītiķis Kimmo Rama.
“Bloomberg” vērš uzmanību uz to, ka izaugsmes potenciālu Baltijā saskata arī citas ziemeļvalstu bankas. Aģentūra min Norvēģijas lielākās bankas “DnB NOR” šā mēneša paziņojumu, ka tā pilnībā pārņems savā īpašumā kopuzņēmumu ar Vācijas banku “NORD/LB” - banku grupu “DnB NORD”, kas darbojas Baltijā un Polijā, jo saskata labu peļņas potenciālu nākotnē un uzskata, ka pašlaik ir piemērots laiks pozīcijas nostiprināšanai Baltijā.
Turklāt Somijas vadošā komercbanka “Pohjola Bank”, kam pieder Baltijā strādājošais apdrošinātājs “Seesam”, jau reģistrējusi filiāles Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un paudusi vēlmi atvērt Baltijas valstīs savus birojus.
Frankfurtē – liela piesardzība vērtējumos
Jau rakstīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 5. augustā nolēma saglabāt bāzes likmes rekordzemajā 1% līmenī. ECB sāka likmju pazemināšanu 2008. gada oktobrī, lai palīdzētu recesijas skartajai eirozonas ekonomikai atveseļoties no finanšu krīzes.
ECB augusta biļetenā (www.bank.lv) bankas padome norāda, ka tautsaimniecības dati un uz apsekojumiem pamatotie rādītāji liecina, ka 2010. gada otrajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte kļuvusi spēcīgāka un pieejamie trešā ceturkšņa dati ir labāki, nekā gaidīts. Ņemot vērā vairākus īslaicīgus faktorus, padome paredz, ka arī turpmāk eirozonas tautsaimniecības izaugsmes temps būs mērens un joprojām nevienmērīgs nenoteiktības apstākļos. Monetārās analīzes rezultāti apstiprina, ka
vidējā termiņā saglabājas ierobežots inflācijas spiediens – par to liecina monetāro rādītāju un kredītu atlikuma nelielais kāpums. Kopumā tiek gaidīts, ka vidējā termiņā tiks saglabāta cenu stabilitāte, tādējādi veicinot eirozonas mājsaimniecību pirktspēju.
Inflācijas gaidas joprojām tiek stingri noturētas līmenī, kas atbilst mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2 procentiem, bet tuvu tam.
ECB padome uzskata, ka tautsaimniecības perspektīvas riski nenoteiktības apstākļos ir kopumā līdzsvaroti: “Pastāv augšupvērsts risks, ka pasaules tautsaimniecība un ārējā tirdzniecība var atveseļoties straujāk, nekā pašlaik paredzēts, tādējādi papildus veicinot eirozonas eksportu. Runājot par lejupvērstiem riskiem, saglabājas bažas par spriedzes atjaunošanos finanšu tirgos, jaunu naftas un citu preču cenu kāpumu un protekcionisma spiedienu, kā arī globālās nelīdzsvarotības haotiskas korekcijas iespējamību.”
ES siltajās zemēs problēmas tikai milst
Grieķijas ekonomikā lejupslīde pieņemas spēkā – pagājušajā nedēļā publiskotie statistikas dati rāda, ka šīs eirozonas valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem krities par 1,5%, vēsta BNS/AFP.
Gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada ceturto ceturksni IKP samazinājās par 1 procentu. Sagaidāms, ka visā 2010. gada laikā Grieķijas ekonomika piedzīvos 4% lejupslīdi. Grieķijas valdība maijā apņēmās īstenot stingru taupības programmu, lai iegūtu piekļuvi starptautiskajam aizdevumam 110 miljardu eiro (aptuveni 79 miljardi latu) apmērā un nepieļautu maksātnespējas iestāšanos.
Taču valstī turpina paaugstināties bezdarba līmenis, kas vissmagāk skāris jauniešus. Maijā bezdarba līmenis pieauga līdz 12% pretstatā 8,5% šajā pašā mēnesī pērn. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bez darba palikuši 32,5% cilvēku - pirms gada šis rādītājs bija daudz zemāks jeb 25 procenti. Maijā Grieķijā kopumā darbu meklēja 602 185 cilvēki.
Savukārt Ungārijas iedzīvotājiem, kas paņēmuši mājokļu kredītus Šveices frankos, kļūst arvien grūtāk pildīt savas finanšu saistības, jo ir krasi cēlies franka kurss pret Ungārijas nacionālo valūtu forintu, otrdien vēstī plašsaziņas līdzekļi. Daudzi pirms vairākiem gadiem aktīvi aizņēmās ārvalstu valūtās, sevišķi eiro un Šveices frankos, jo kredītiem forintos bija augstākas procentlikmes. Valsts ekonomikas problēmu dēļ forinta kurss turpina vājināties, tāpēc daudzi vairs nespēj tikt galā ar aizņēmumu atmaksu.
Kopš 2008. gada sākuma forinta kurss pret franku ir zaudējis 35% vērtības; jūnijā vien forinta vērtība sarukusi par 4%, atsaucoties uz aģentūras “Bloomberg” sniegto informāciju, ziņo BNS. Ungārijā 55% no visiem mājokļu kredītiem ir izsniegti Šveices frankos.
Ungārijas valdība līdz nākamā gada 15. aprīlim ir noteikusi moratoriju, kura laikā bankas nav tiesīgas atsavināt mājokļus maksātnespējīgiem kredītņēmējiem. Valdība ir iecerējusi izveidot valsts aktīvu pārvaldes kompāniju, kas pārņem sliktos kredītus un piešķirs maksātnespējīgiem aizņēmējiem nomnieku statusu, kuri savus mitekļus turpmāk īrēs no valsts. Pret šo plānu iebilst Starptautiskas Valūtas fonds (SVF), jo tas radot iespaidu par problēmām Ungārijas bankās. Turklāt, pēc SVF uzskata, slikto kredītu pārņemšana no bankām varētu pamudināt cilvēkus necensties pildīt savas finanšu saistības.
Ungārija, ignorējot starptautisko aizdevēju kritiku, ir arī pieņēmusi likumu, kas paredz valstī strādājošās bankas, apdrošinātājus un citas finanšu kompānijas aplikt ar prāvu nodokli. Pagājušajā mēnesī SVF un ES bloķēja Ungārijas piekļuvi atlikušajiem starptautiskā aizdevuma līdzekļiem.
Spānijas ekonomikai, kas pirmajā ceturksnī izkļuva no recesijas, draud jauna lejupslīde valdības īstenoto taupības pasākumu dēļ, pagājušajā nedēļā brīdināja Spānijas banku grupas BBVA eksperti, vēsta BNS/AFP. Spānijas valdība sagaida, ka IKP šogad pieaugs par 0,3%, savukārt BBVA eksperti ir pesimistiskāki un pieļauj, ka šogad IKP varētu samazināties par 0,6 procentiem.
Pēc bankas analītiķu uzskata, gaidāmā IKP samazinājuma galvenais cēlonis būs negatīvā ietekme, kādu uz ekonomiku atstās Spānijas un citu Eiropas valstu valdību īstenotie konsolidācijas pasākumi, kā arī pieaugošā nenoteiktība starptautiskajos finanšu tirgos.
Lai apcirptu milzīgo valsts budžeta deficītu, Spānijas valdība ir veikusi vērienīgus taupības pasākumus, tostarp samazinājusi pensijas un darba algas sabiedriskajā sektorā.
Spānijas budžeta deficītu, kas pērn sasniedza 11,2% no IKP, nākamgad ir paredzēts samazināt līdz 6% no IKP un līdz 2013. gadam - līdz 3% no IKP.
Lai valstij un tūrisma industrijai neradītu vēl lielākas problēmas, Spānijas gaisa satiksmes dispečeru arodbiedrība USCA paziņoja, ka izturēsies atbildīgi un nerīkos streiku augustā, kas ir tūrisma sezonas noslogotākais laiks. Spānijas gaisa satiksmes dispečeri 3. augustā nobalsoja par streika rīkošanu augusta vidū, lai protestētu pret algas samazināšanu un darba apstākļu izmaiņām.
Spānijas plašsaziņas līdzekļos ir pausta neapmierinātība ar gaisa satiksmes dispečeru relatīvi augstajām algām un īso darba laiku apstākļos, kad valsts sektorā strādājošo algas tiek apcirptas, lai samazinātu budžeta deficītu un vairotu izredzes nomaksāt valsts lielos parādus.
Aiz matiem no krīzes izvilks ES smagsvari?
Protams, ka cerības, ka Eiropa izķepurosies, tiek saistītas ar to, ka atlabst lielās ekonomikas – Vācija, Francija un Anglija. Pagājušajā nedēļā Eiropa gaidīja apstiprinājumu prognozei par IKP izaugsmi eirozonā – par spīti Grieķijas parādu krīzei. Ātrie novērtējumi liecina, ka otrajā ceturksnī augusi Vācijas, Francijas un nedaudz pat Spānijas ekonomika, kurai milzīgas problēmas sagādā nogruvums būvindustrijā.
Cerību indikators ir Vācija, kuras IKP pieaugums par 2,2% (no aprīļa līdz jūnijam) pārsteidza prognozēto, turklāt tas ir straujākais ceturkšņa pieaugums vairāk nekā 20 gadu laikā, ziņo BBC, atsaucoties uz valsts statistikas biroju „Destatis”.
Vācijas vilcējs ir eksports, kura apjoms ir gandrīz tikpat liels kā straujās izaugsmes gados pirms finanšu krīzes. Otrā ceturkšņa izaugsmē īpaša nozīme bijusi auto eksportam. Turklāt tam palīdzējis arī novājinātais eiro.
Vācija, kas ir pasaulē otrā lielākā eksportētāja pēc Ķīnas, jūnijā kāpināja eksportu līdz 86,5 miljardiem eiro (60,8 miljardiem latu), kas bija augstākais līmenis kopš 2008. gada oktobra.
IKP pieaugumā nozīmīgs devums ir bijis arī mājsaimniecību un valdības izdevumiem. „Vācijas ekonomika atgūstas ātri,” komentējis „Destatis”.
Britu pētnieki: sociālie tīkli kaitē ekonomikai
Cilvēku aizraušanās ar sērfošanu sociālajos tīklos darba laikā nodara lielu kaitējumu ekonomikai, apgalvo britu pētnieki. Plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Lielbritānijas darba sludinājumu vietnes „MyJobGroup.co.uk” speciālistu veiktu aptauju, vēstī, ka sociālo tīklu dēļ Apvienotās Karalistes ekonomika ciešot miljardiem sterliņu mārciņu zaudējumus gadā, jo daudzi strādājošie būtisku sava darba laika daļu pavada tādos populāros sociālās saziņas tīklos kā “Twitter”, “MySpace” un “Facebook”, informē BNS.
Aptaujājot tūkstoti britu strādājošo, atklājās, ka gandrīz 6% no viņiem darba laikā sociālajos tīklos uzturas ilgāk nekā stundu. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā stundu no astoņu stundu ilgās darbdienas šajos tīklos sēž divi miljoni no 34 miljoniem Lielbritānijas darbarūķu, savukārt vairāk nekā puse strādājošo atzinās, ka katru dienu 30 minūtes no sava darba laika velta sociālo tīklu apmeklējumam.
Kopumā 55% respondentu teikuši, ka sociālajos tīklos darba laikā aplūko foto un video attēlus, lasa un raksta vēstules vai maina sava profila datus.
“MyJobGroup.co.uk” eksperti norāda, ka šāda aizraušanās ar sociālo tīklu lietošanu var negatīvi ietekmēt darba ražīgumu. Pēc viņu aplēsēm, Lielbritānijas ekonomikai sociālie tīkli nodarot kaitējumu 14 miljardu britu sterliņu mārciņu (aptuveni 12 miljardi latu) apmērā zaudēta darba laika veidā.
