Šāda ziņa atnāk no Hipotēku bankas (HB) analītiķiem 26. augustā, kad notiek konference „Latvija. Izaugsme. Labklājība”, kurā sociālie partneri un uzņēmēji vētī un vērtē Ekonomikas ministrijas priekšlikumus valsts ekonomikas atveseļošanas plānam.
Pasaulē vairāk pērk vien Latvijas graudus un zāles
Labas ziņas pašlaik gadās reti, un šī kaut uz brīdi rosina optimismu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem Latvijas preču tirdzniecības bilances deficīts 2009. gadā samazinājies līdz 639 miljoniem latu. Tas ir zemākais rādītājs vairāku pēdējo gadu laikā. Ja eksporta samazinājums 2009. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar šādu laikposmu pērn veidoja 584 miljonus latu jeb 26,4%, tad imports šajā periodā kritās par 40,5% jeb 1542,6 milj. latu.
Starp nozīmīgajām eksporta preču grupām pieaugums ir graudaugu kultūras, kurināmā un naftas (tranzīta operāciju vai krājumu pārpārdošanas dēļ), kā arī farmācijas produktiem.
Tātad pašlaik no pašmāju produktiem ārvalstīs vairāk spējam pārdot vien graudus un medicīnas preparātus. Farmācijas industrija gan ir Latvijas lielais veiksmes stāsts: tā spējusi palielināt gan savu daļu kopējā Latvijas eksportā, gan savu eksportu absolūtā izteiksmē.
Ar importa apjomu sarukumu saistīta arī neiepriecinoša tendence: pēdējā gadalaikā samazinājušās investīcijas Latvijas ražošanas uzņēmumos un tādēļ mazumā gājis mehānismu imports, kā arī, sašaurinoties rūpniecībai, importēto izejvielu apjoms, norāda Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.
Kā panākt izlēmīgu atbalstu uzņēmējdarbībai
„Parādījušies pirmie zaļie asni uz tautsaimniecības lejupslīdes fona. Mazinoties izmaksām un zemāka pieprasījuma apstākļos pieaugot konkurencei, turpina kristies inflācija un ražotāju cenas. Maksājumu bilances tekošā kontā vērojams jūtams uzlabojums, pozitīvus signālus redzam patērētāju un rūpniecības konfidences rādītājos,” uzrunājot konferences dalībniekus, cita starpā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. „Vēl gan ir pāragri spriest, vai šīs pazīmes būs noturīgas. Tām vēl jānostabilizējas, lai droši teiktu: tautsaimniecība sākusi atkopties. Lai šos asnus mēs paši neizpostītu, ir nepieciešama politiskā stabilitāte un izlēmīgs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai.”
"Pašlaik no pašmāju produktiem ārvalstīs vairāk spējam pārdot vien graudus un medicīnas preparātus."
Kā šādu izlēmīgu atbalstu īstenot – lūk, jautājums! Tam atkal veselu dienu veltīja uzņēmēji, tos pārstāvošo sabiedrisko organizāciju vadītāji, valsts amatpersonas, zinātnieki. EM ar lielu neatlaidību pašlaik virza Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru septembrī paredzēts nodot izskatīšanai valdībā. Laika nav daudz, jo ir svarīgi, lai plāna nostādnes atspoguļotos arī valsts 2010. gada budžetā. „Ja plānā paredzētajiem atbalsta mehānismiem pretī nebūs skaitļu valsts budžetā, tad šim dokumentam nebūs nekādas jēgas!” brīdina Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs Normunds Bergs. „Mēs trīs gadus diskutējām par Nacionālās attīstības plānu, izveidojām apaļu kā olu, bez konkrētības, un tagad šis dokuments ir līdzīgs Bībelei, kurā katrs var atrast, ko vēlas. Bet kāds no tā labums?”
Prioritārām nozarēm būt
Uzstādījums pašlaik ir ļoti nopietns: biznesam ir jārada iespēja pelnīt un nest ienākumus valsts kasē, jo bezjēdzīga būs budžeta izdevumu tālāka cirpšana „visā frontē” un nodokļu paaugstināšana, kas pazemina uzņēmumu konkurētspēju. Tā kā naudas ir maz, visiem palīdzēt nebūs iespējams. Lai valsts atbalsts būtu mērķtiecīgs, lai iegūtu iespējami augstu rezultātu uz vienu ieguldīto resursu vienību, EM savā plānā formulējusi vairākus tautsaimniecības segmentus. Atbalsts pienāktos tādiem uzņēmumu projektiem, kuri apliecinātu spēju paplašināt eksportu un aizstāt importu; spētu ražot augstas pievienotās vērtības produkciju; kam būtu pakārtota ietekme uz citu nozaru attīstību.
Līdztekus kā augstas pievienotās vērtības iespējamais radītājs ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē īpaši novērtēta apstrādes rūpniecība. Tā nu par atbalstāmām atzītas:
- pārtikas rūpniecība;
- kokapstrāde;
- ķīmiskā rūpniecība un saskarnozares;
- elektrisko un optisko iekārtu ražošana;
- metālapstrāde un mašīnbūve.
Tām debašu gaitā pievienojušās uz eksportu orientētas pakalpojumu industrijas: transports un sakari, loģistika un tūrisms.
Vienprātības par nozaru prioritāšu izvēli joprojām nav nedz ekonomistu, nedz uzņēmēju starpā. To uzskatāmi apliecināja arī minētā konference, kurā turpinājās viedokļu pretrunība, un LTRK valdes priekšsēdētājas Žanetas Jaunzemes-Grendes paziņojums, ka šī organizācija nozaru prioritāšu noteikšanu neatbalsta.
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks portālam „LV.LV” atzina, ka prioritātes būtu nosakāmas pirmām kārtām ar nozaru spēju veidot klasterus jeb pudurus, kuros apvienotos gan saistīto nozaru ražotāji, gan zinātnieki, kopdarbībā nodrošinot patiešām jaudīgu un inovatīvu ražošanu. Arī Eiropas komisārs Andris Piebalgs savā uzrunā sacīja: ja atbalsta visu, neatbalsta neko.
Galvenais – lai nodokļu prognoze būtu pārredzama
Galvenie valsts atbalsta virzieni šo segmentu atbalstam EM plānā paredzēti šādi:
- nodokļu stimuli;
- valsts atbalsta programmas (t.sk. finanšu instrumenti);
- izglītība un zinātne;
- nodarbinātības pasākumi.
Atbilstoši tiem konferencē tika veidotas diskusiju grupas. Protams, nekādi sensacionāli atklājumi nenotika.
"EM ar lielu neatlaidību virza uz priekšu Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru septembrī paredzēts nodot izskatīšanai valdībā."
Saistībā ar nodokļiem par jaunumu var uzskatīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska sacīto, ka prioritāšu kontekstā būtu jāizvērtē iespēja atkal piemērot nodokļu atlaides lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laika posmā, un būtu jāmaina līdzšinējā sistēma, ka uzņēmumi pievienotās vērtības nodokli maksā pēc rēķina izrakstīšanas, nevis tad, kad tas tiek apmaksāts. Uzņēmēji gan vienoti protestēja pret jebkādiem nodokļu maksājumiem avansā, un šos ierosinājumus par pieņemamiem un īstenojamiem atzina arī ekonomikas ministrs.
Saistībā ar nodokļu sistēmu uzņēmēju lielākās pretenzijas bija tās izmaiņu neparedzamība. Kā sacīja šīs diskusijas vadītājs Andris Lauciņš, Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs un „Ernst&Young” partneris, Finanšu ministrija nodokļu sistēmas izmaiņas plāno īstermiņā, nolūkā ievākt noteiktu summu valsts budžetā, savukārt komersantiem, lai spētu plānot sava uzņēmuma attīstību, investīcijas, ir vajadzīgas ticamas prognozes trīs četru gadu garumā. Iepriekš minētais vien apliecina, cik loģiskas un būtībā pieticīgas ir uzņēmēju vēlmes. Taču, ja ar avansa maksājumu atcelšanu netikām galā turīgākos gados, tad nav pārliecības, ka tas izdosies tagad. Varbūt šoreiz ticēt premjera apgalvotajam – strādājot pie nodokļu izmaiņām, ir jādomā ne tikai par to fiskālo efektu, bet arī konkurētspēju. Tādēļ EM ir izveidota darba grupa, kas strādā tieši ar šiem jautājumiem. Varbūt šoreiz tam būs rezultāts.
Gaidīti tikai veselīgi uzņēmumi un labi projekti
Valsts atbalsta instrumenti komersantiem piedāvāti tiek, un skaitļos tie ir miljoni. Taču īstenībā šie miljoni vairāk ir kā mednis kokā. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš stāstīja, ka pašlaik galvenajam komersantu atbalsta instrumentam - Uzņēmumu konkurētspējas atbalsta programmai – kopumā paredzēti 210 miljoni latu, no kuriem pieejami ir 130 miljoni. Pašlaik apgūti ir 80 miljoni un izskatīšanā ir projekti par atlikušo summu. Kopumā ir atbalstīti 220 projekti, un 80% no tiem bijis nepieciešams finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem. Vājās kvalitātes dēļ jau pirmajās pārrunās noraidīti divreiz vairāk projektu. „Šie kredīti ir zemā riska finansējums, un mums jābūt drošiem, ka tos varēs atdot.”
Arī Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons apgalvoja, ka situācija ir paradoksāla: bankām neesot kam izsniegt aizdevumus! Jo tās gaida patiešām labus projektus, bet „absolūti lielākajai daļai uzņēmumu finansiālais stāvoklis pasliktinās, un tādiem mēs naudu dot nevaram”. Jo bankām pašām grūti ar kredītiem, ar slikto kredītu uzkrājumiem.
"Situācija ir paradoksāla: bankām neesot kam izsniegt aizdevumus!"
Uzņēmēju glābiņš pašlaik ir Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) garantijas gan banku aizdevumiem, gan eksporta darījumiem. LGA direktors Ivars Golsts stāstīja, ka iekšzemes garantijas ir pieprasītas gandrīz 70 milj. latu apmērā, par atbalstāmiem atzīti projekti 28 milj. latu vērtībā, un atbalsts izsniegts 18 milj. latu apmērā. „Šajos apstākļos tas ir ļoti labs rādītājs, ja ņemam vērā, ka tās izsniegtas vai nu jauniem investīciju kredītiem, vai esošās kredītlīnijas pagarinājumam. Taču vairāk nekā 80% garantiju uzņēmumi pieprasījuši kredītbrīvdienu saņemšanai. Mums ir bijis daudz diskusiju ar sociālajiem partneriem – tas ir labi vai slikti? Vai neveidojas situācija, ka bankas varētu censties, vienkārši izsakoties, pārcelt savus līķus uz Garantiju aģentūru? Vai varbūt tas tomēr ir ieguldījums tautsaimniecības attīstībā? Droši vien taisnība būs abās pusēs, jo aģentūras valdē ir ļoti stingra iekšējā vērtēšanas sistēma, lai neatbalstītu neveiksmīgus projektus, par kuriem vēlāk nāktos bankām maksāt kompensāciju.”
No 1. jūnija LGA izsniedz arī eksportkredītu īstermiņa garantijas, pašlaik tās saņēmuši seši projekti un no 50 pieteikumiem izskatīti piecpadsmit. Šeit izraisījās domu apmaiņa par kritērijiem, kā garantijas tiek piešķirtas; uzņēmēji minēja piemērus par it kā nepamatotiem noraidījumiem. Taču līdz konferences rekomendācijām nonāca ierosinājums, ka nepieciešams jauns garantiju veids – kredītiem izejvielu iepirkšanai ārvalstīs.
Plašu atbalstu sniedz Eiropas struktūrfondu programmas, taču liela daļa no tām jau apgūtas, un papildu finansējumu tieši garantijām un ārējo eksporta tirgu apgūšanai, ko vajadzētu daudz plašāku, varētu iegūt tikai no tām aktivitātēm, kas tiek apgūtas lēni. Tostarp no tā dēvētās inovāciju programmas, kuras nepieciešamību uzņēmēji aizstāvēja. Beigās izskanēja priekšlikumi, ka finansējumu varētu pārdalīt, piemēram, no ceļu būvei paredzētās naudas – „ja jau to izšķiež tādā veidā kā restorāna „Sēnītes” apvedceļam”.
Kopā, nevis katrs savā pusē
Taču ar struktūrfondiem tik un tā nav vienkārši. Uzņēmējiem tāpat vajadzīgi banku aizdevumi, turklāt gandrīz neiespējami ir īstenot projektus, kuriem nav avansa un pēc kuru beigšanas ilgi jāgaida Eiropas Komisijas finansējums.
SIA „Pure Food” valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants pauda noteiktu viedokli: „Eiropas naudu ir jāapgūst maksimāli. Bankām ir jānāk pretī uzņēmējiem, un valsts budžetā ir jāparedz nauda līdzfinansējumam. Mēs nedrīkstam būt katrs savā barikāžu pusē.”
Tomēr skaidrāks par skaidru ir viens: Latvijas komersanti savai valstij naudu nestu daudz vairāk un ātri, ja novāktu ierēdniecības sabūvētās barjeras. Piemēram, kā sacīja Loģistikas asociācijas priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, preču pavadzīmes-rēķini ar VID numuriem preču un pakalpojumu apritē iekšzemē ir tāds izdomājums, kāda nav citās valstīs. Pavadzīmju apkalpošanai nozares uzņēmumi tērējot aptuveni 50 milj. latu gadā. Nepieciešams arī atbrīvojums no iespējamā muitas parāda galvojuma sniegšanas preču pagaidu uzglabāšanai un ievešanai muitas noliktavās. Tā varētu turpināt par katru no izvēlētajām prioritārajām nozarēm.
It kā naivi, bet ļoti īsi ideju pateica Sergejs Ancupovs, nacionālo resursu institūta direktors: „Kāpēc mēs nevaram darīt pavisam vienkārši – sastādīt sarakstu par apgrūtinājumiem, ko esam radījuši saviem komersantiem un kuru nav citās valstīs, un tad vienā rāvienā likvidēt?”
