Šo dāvanu ļaudīm sarūpējusi Dabas aizsardzības pārvalde dažādos Latvijas reģionos rīkotajās bezmaksas ekskursijās. Tas nenotiek tāpat vien, bet pasaules mēroga kustības ietvarā. Apvienoto Nāciju Organizācija 2010. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, un tādēļ nolūkā pievērst uzmanību bioloģiskās daudzveidības nozīmībai un tās zudumu samazināšanai ļoti daudzās pasaules valstīs norisinās pasākumi cilvēka tuvināšanai dabai.
Šosestdien – ekskursijas visā Latvijā bez maksas
Gaujas nacionālā parka darbinieki un jaunie reindžeri 22. maijā piedāvā vides spēles „Izzini dabu!" un pārgājienus gar Gaujas krastiem un Sietiņieža apkārtnē. Velobraukšanas cienītāji var doties uz Ķemeru nacionālo parku un piedalīties velopārgājienā „Iepazīsti Ķemeru nacionālā parka dabas daudzveidību".
Teiču dabas rezervāta darbinieki aicina nedēļas nogalē pasākumā „Daba mijkrēslī" tuvāk papētīt, kas zaļajā pasaulē norisinās dienas izskaņā, bet Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki piedāvā iepazīt daudzveidīgo Ziemeļgaujas apvidu vairākās ekskursijās no cikla "Dabas daudzveidība aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja".
Slīteres nacionālā parka darbinieki sagatavojuši programmu gan agru rīta pastaigu mežā piekritējiem, gan nesteidzīgiem filmu baudītājiem, gan visai ekstrēmu piedzīvojumu cienītājiem, savukārt Rāznas nacionālā parka darbinieki rādīs un stāstīs par dabas daudzveidību mežos, purvos, ūdeņos un arī pilsētvidē.
Tas ir karstais šā brīža aicinājums ar piebildi - plašāka informācija par nedēļas nogales pasākumiem atrodama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv.
Taču ar visu iepriekš minēto, protams, nekas nebeidzas, tikai sākas. Daba, lai arī cik nežēlīgi un bezkaunīgi mēs pret to arī reizumis izturētos, ir gana pacietīga un mūžīga. Lakstīgalu un cīruļu treļļus pēc brītiņa nomainīs griezes spalgā balss, no pārpilnās ligzdas izdzītais stārķa papus palaidīs savu klabekli, tālā ceļa gaidās sāks sasaukties dzērves, un i attapties nepaspēsim, kā lielais laika ritums atripinās rudeni. Bet par to tagad nedomāsim, pieminēju vien ar domu, cik daudz vēl šovasar jāpaspēj.
Ceļotāju diena Slīterē – visiem tūristiem, visām gaumēm/p>
Piemēram, Slīteres nacionālajā parkā lielie notikumi tikai sākas. Tūristiem tiks piedāvāts kaut kas gluži jauns un līdz šim nebijis. EK LIFE programmas projektā „Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, demonstrējot tūrisma attīstības ieguvumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā Slīteres nacionālajā parkā – Natura 2000 teritorijā” asociācija „Lauku ceļotājs” (LC) sadarbībā ar Dundagas novada pašvaldību un Slīteres nacionālā parka administrāciju ir izstrādājusi deviņus ļoti jaukus maršrutus (kājāmgājējiem, riteņbraucējiem, laivotājiem, autotūristiem un vienkārši dabas un putnu vērotājiem), Slīteres nacionālā parka ceļvedi, kā arī ceļotāju ērtībām uzstādījusi informatīvos brīvdabas stendus.
Visu šo jaunumu atklāšanas svētki un divu gadu garā darba vainagojums būs Slīteres ceļotāju diena 12. jūnijā, kad uz skaisto Dundagas novadu tiks aicināti dabas draugi no visas Latvijas.
Kā stāsta projekta vadītāja, LC prezidente Asnāte Ziemele, ideja par ceļotāju dienas rīkošanu nākusi no pašiem Slīteres iedzīvotājiem – lauku tūrisma saimniekiem, uzņēmējiem, vides speciālistiem. Tiek solīta piedzīvojumiem bagāta diena, Slīteri apceļojot gan individuāli, gan profesionālu gidu pavadībā, izvēloties sev piemērotāko ceļošanas veidu: ar kājām, auto, divriteņiem vai laivām. Bet kā svētku īpašais kārums būs uz ugunskura vārīta zivju zupa lībiešu gaumē.
Taču katrā ziņā laimīgi būs tie, kuri iegūs jauno Slīteres nacionālā parka ceļvedi. (Pēc 12. maija tas atrodas LC mājaslapā, tūrisma informācijas centros, grāmatnīcās arī kā bezmaksas pielikums LC šā gada izdevumam „Atpūta laukos”.)
"Gaujas nacionālā parka darbinieki un jaunie reindžeri 22. maijā piedāvā vides spēles „Izzini dabu!" un pārgājienus gar Gaujas krastiem un Sietiņieža apkārtnē."
„Šis izdevums būs jaunums tādā ziņā, ka līdz šim nevienā no nacionālajiem parkiem nav bijis šāda, tikai vienam parkam īpaši veltīta informatīva izdevuma, kurā apkopots viss, kas tūristam nepieciešams: uzziņas gan par dabas, vēsturiskajām un kultūras vērtībām, gan konkrēti ceļojumu maršruti parka teritorijā, kartēm pievienojot gluži praktiskas norādes – kur maršruts sākas, kur beidzas, kāda ir tā grūtības pakāpe, kādas tūrisma mītnes sastopamas ceļā. Ceļvedī iekļauti arī zaļie padomi – kā tūristam uzvesties, lai nekaitētu dabai,” stāsta viens no bukleta veidotājiem, vides eksperts Juris Smaļinskis. „Visi maršruti, kā parasti, ir pašu izstaigāti, pieredzē pārbaudīti. Rīgā pie rakstāmgalda sēžot, var apkopot tikai akadēmisku, no ceļotāja vajadzībām atsvešinātu informāciju, un šādas ziņas tad ar copy/paste metodi ceļo no viena ceļveža uz otru.”
Jāpiebilst, ka Slīteres nacionālā parka ceļvedī būs lasāmi arī no vietējiem iedzīvotājiem iegūti pastāsti, kas apceļojamām vietām piešķirs īpašu smeķi. Juris teic, ka kurzemnieki, atšķirībā no vidzemniekiem un latgaliešiem, ir daudz atturīgāki ļaudis un viņu uzticību un atvērtību iemantot iespējams, tikai ilgstoši kontaktējoties un apliecinot savus krietnos nolūkus. „Taču, kad šo uzticību esi ieguvis, tad kurzemnieku viesmīlība un pretimnākšana ir vienkārši apbrīnojama.”
Ko redzēsim tūrisma maršrutos
Slīteres dabas rezervāts tika izveidots 1923. gadā, bet gadu tūkstošu mijā tas pārtapa par nacionālo parku – tātad kļuva arī tūristiem plašāk pieejams. Slīteri vēl dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju brīvdabas muzeju. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni – līdz 20-30 m augstā Baltijas ledus ezera stāvā kāple, kas liecina par 10 tūkst. gadu veciem notikumiem, tad vēl arī Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8-9 tūkst. gadu), kā arī Eiropā pēc platības lielākā kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava – Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4-7 tūkst. gadu). Vērīgam dabas draugam būs ļoti interesanti ceļot pa šīm vietām, kuras bagātina maigā klimata izauklētā augu sugu daudzveidība. Bet Slīteres nacionālajā parkā atrodas arī viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkasrags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 tūkst. ceļotāju. Pavasara migrāciju laikā stundā pār ragu pārlaižas desmitiem tūkstošu putnu, bet Baltijas jūras krasta posmā, tā dēvētajā Lībiešu krastā, no Melnsila līdz Ovišiem ir saglabājušies lībiešu zvejniekciemi, kur patiešām laika ritums reizumis šķiet apstājies.
Tad, lūk, autoceļotāju maršuts „Apkārt Slīterei” aptuveni 90 kilometru garumā ceļotājiem piedāvā iepazīties ar Ziemeļkurzemes pussalas dabas un kultūras mantojumu. Kājāmgājēji vai nūjotāji var izstaigāt Mazirbi un tās apkārtni, izvēle plaša, jo krasta līnija šeit stiepjas 40 kilometru garumā. Dažādības mīļotāji var veikt Kolkasraga apli, bet velobraucējiem šeit vispār paradīze – vienā paņēmienā var izbraukāt lībiešu ciemus, bet, ja ceļojumam paredzēts veltīt pāris dienu, tad jau pieveikt 50 kilometrus pa Slīteres apli, pa meža ceļu šķērsojot gan lībiešu ciemus, gan aplūkojot iepriekš minētos kangarus un vigas senajā ceļā pie Bažu purva.
"Visu šo jaunumu atklāšanas svētki un divu gadu garā darba vainagojums būs Slīteres ceļotāju diena 12. jūnijā, kad uz skaisto Dundagas novadu tiks aicināti dabas draugi no visas Latvijas. "
Laivotāji toties trīs četru stundu airējumā var izbaudīt viļņus, divām jūrām satiekoties. Te gan vajadzīgas īpašas, drošas jūras laivas un laivojumi notiek organizētās grupās ar pieredzējušu pavadoni.
Kā iespējamās naktsmītnes ne vienā vien maršrutā minēta viesu māja „Pītagi” Košragā un kempings „Ūši”. „Pītagi”, kaut arī pirms dažiem gadiem uzcelti, ir kā ieauguši senajā vidē. Kā stāsta mājas saimniece Signe Dišlere, viņa, zaļi saimniekojot, gaida pie sevis īstenus dabas draugus, kas prot novērtēt šīs vietas dižo klusumu. Bet „Ūšos” ne tikai var nobaudīt garšīgākos un īstākos sklandraušus pasaulē, bet arī saimnieces Dženetas Marinskas (kura stalta, skaista lībiešu tērpā, šķiet, gluži kā no senām bildēm izkāpusi) vadībā iemācīties tos pašiem cept.
Bet, ja mājās braucot, sakārojas vēl kaut kā patiešām īpaša, Laucienas pagastā var iegriezties „Mierkalnos” – tur atrodas Austrumeiropā lielākais dienliliju selekcijas dārzs ar vairāk nekā 2000 dažādām šīs brīnišķīgās puķes šķirnēm, turklāt saimnieks Varis Baņģieris piedāvā degustācijai arī mājas vīnus no Latvijā augušiem augļiem, ogām, dārzeņiem un pat ziediem.
Stāstīt par to, kas atļauts, nevis aizliegts
Taču EK LIFE projekta ietvaros uz Slīteres nacionālā parkā iegūtās pieredzes bāzes LC īsteno arī daudz plašākus mērķus saistībā ar tūrisma attīstību Natura 2000 teritorijās. Iesaistot vietējos iedzīvotājus, projekta laikā tiek veikts apmeklētāju monitorings, lai konstatētu tūrisma ietekmi uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks noteikti ieguvumi no tūrisma un izvērtēts tā potenciāls vietējai uzņēmējdarbībai. Modeļa pieredze tiks aprakstīta dokumentā, kas būs publiski pieejams interesentiem. Projekta ietvaros tiks izstrādāts un publicēts lauku tūrisma mītņu apkārtnē bieži sastopamo augu sugu noteicējs. Tiek izstrādāti arī ieteikumi tūrisma attīstības un dabas aizsardzības nacionālās politikas un normatīvo aktu veidotājiem. Dokuments ietvers ieteikumus ilgtspējīga tūrisma attīstībai, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu aizsargājamās dabas teritorijās. Tas tiks prezentēts politikas veidotājiem, pašvaldībām, aizsargājamo teritoriju apsaimniekotājiem un minētajās teritorijās dzīvojošiem uzņēmējiem.
Tas vēl arī nav viss. Kā labas prakses paraugs tiks izveidota videi draudzīga dabas tūrisma rokasgrāmata, kurā būs apkopota ne tikai šā projekta gaitā iegūtā informācija, bet arī piemēri no citām Eiropas valstīm. Neaprobežojoties ar Latvijas mērogiem, tiks izveidots arī Baltijas valstu nacionālo parku ceļvedis, kurā ieraudzīsim informāciju par tūrisma piedāvājumu Baltijas valstu 14 nacionālajos parkos – Natura 2000 teritorijās. Projektu noslēgs Baltijas valstu dabas tūrisma konference.
Visi šie pasākumi ir ļoti vajadzīgi, lai rosinātu tūrisma un ar to saistītās saimnieciskās darbības attīstību aizsargājamās dabas teritorijās, kuras mūsu valstī aizņem tik lielu daļu un kuras uzņēmēji nereti uzskata par sava biznesa bremzi daudzo aizliegumu dēļ.
Savs stāsts ir arī par aizliegumiem. Mazirbē joprojām redzams stends, kurā greznojas liels uzraksts „Welcome!”, tam blakus ļoti romantiska, bet vientulīga Ziemeļkurzemes jūrmala bez neviena cilvēka, un tad seši simboli ar treknu krustu pāri – uzskaitīts viss, ko nedrīkst: braukt ar auto, ar motociklu, kurināt ugunskuru, plūkt puķes, celt telti, tātad – arī nakšņot. Bet neviena vārda par to, kur ko drīkst. Tāds kā padomju laika attieksmes mantojums.
Par to J.Smaļinskis saka: „Ja jau balstāmies tikai uz negatīvo, aizliedzošo informāciju, tad varbūt taisām tās teritorijas vispār ciet? Mūsu atbilde pret šo jau pagātnei piederīgo nostāju ir pretēja – aicināt cilvēkus uz šīm teritorijām un dot visu iespējamo informāciju par to, ko šeit drīkst oficiāli atļautās vietās. Protams, pie viena sniedzot arī zaļos padomus un tādējādi izglītojot.”
Gan jau grūtie laiki beigsies, un tūristu gan Slīteres pusē, gan citās Latvijas skaistajās dabas vietās būs arvien vairāk. Arvien vairāk cilvēku uzzinās, kas ir kangari un kas – vigas. Varbūt tad kādam pavērsies arī gluži jauns bizness – atvērt tiešo kuģīšu satiksmi ar Sāmsalu, kura skaidrā laikā redzama no Slīteres bākas un Kolkas raga, bet līdz kurai parasti apkārt braucam pustūkstoti kilometru.
