Atbilstoši laika garam atsvaidzināt sabiedrības integrācijas programmu un funkciju, kā arī realizēt to – galvenais ierosinājums, ko liek priekšā jaunās stratēģijas iniciatores – Saeimas Ārlietu komisijas – priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Šobrīd diasporu jautājums atrodas Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta kompetencē. Taču, kā pastāstīja departamenta direktore Ruta Klimkāne, ministrijas veiktās aktivitātes diasporu jautājumā beidzās līdz ar „Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.–2009. gadam” noslēgumu. Tā kā jauns politisks dokuments netika izstrādāts un pieņemts, departamentam nav ne konkrētu uzdevumu, ne budžeta sadarbības pasākumu īstenošanai. R.Klimkāne arī teic, ka Tieslietu ministrija risina aktīvas sarunas ar Ārlietu ministriju, kura nākotnē varētu pārņemt latviešu diasporu jautājumu savā paspārnē. Galu galā tieši Latvijas vēstniecības un šo iestāžu realizētās aktivitātes ir nozīmīgs posms tautiešu piesaistīšanā.
„Būtu aplami teikt, ka sadarbība ar citur mītošiem latviešiem nenotiek. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija palīdz ar mācību līdzekļiem latviešu valodas skoliņām ārzemēs, Kultūras ministrija veic kultūru veicinošus pasākumus. Diasporu politika tiek īstenota vairāku institūciju un to kompetenču ietvaros,” pozitīvo aspektu norāda R.Klimkāne.
Jāpārtrauc haoss
Kādreizējais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, tagadējais Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis Oskars Kastēns uzsver: tieši vairāku ministriju savstarpēji nesaskaņota iesaistīšanās diasporu sadarbības jautājumos ir galvenais apstāklis, kas traucē nodibināt ciešāku saikni ar tautiešiem citurienē. O.Kastēns ierosina izveidot komisiju no ministriju ekspertiem, lai izvirzītu prioritārās jomas, kurās Latvijai jāīsteno iesaistīšanās. Jāizstrādā programma un jānosaka tās koordinētājs.
„Pats galvenais ir atrast labu koordinatoru paredzētajām aktivitātēm, pretējā gadījumā rodas viens vienīgs haoss un nelietderīga līdzekļu izšķērdēšana,” apgalvo O.Kastēns. Viņš gan ir visai skeptiski noskaņots pret Ārlietu komisijas ierosinājumiem izveidot stratēģiju sadarbībai ar tautiešiem citās zemēs, jo šādām aktivitātēm ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kādu valstij šobrīd nav. Turklāt diezin vai pasākumi latviešus mudinās atgriezties valstī, ja Latvijā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā.
"Ministriju savstarpēji nesaskaņota iesaistīšanās diasporu sadarbības jautājumos ir galvenais apstāklis, kas traucē nodibināt ciešāku saikni ar tautiešiem ārzemēs."
Saskaņā ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja A.Bērziņa teikto Ārlietu ministrija, kura plāno diasporu jautājumu pārņemt nākotnē, varētu būt pati labākā kandidatūra koordinētājas funkciju izpildei. A.Bērziņš uzsver, ka Ārlietu ministrijas priekšrocības ir nepieciešamie resursi un personāls, kā, piemēram, vēstnieki, atašeji, goda konsuli.
Jālabo Pilsonības likums
„Steidzamākais uzdevums, kas būtu jāveic, lai mudinātu aizbraukušos latviešus atgriezties mājās, ir veikt izmaiņas Pilsonības likumā,” tā uzsver demogrāfs, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs un kādreizējais īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās ārštata padomnieks Ilmārs Mežs. „Šā brīža Pilsonības likums tautiešus no valsts atgrūž.”
I.Mežs uzskata, ka būtu jāņem vērā citu Eiropas valstu pieredze un Pilsonības likumā jāparedz, ka Latvijā ir pieļaujama dubultpilsonība. Pretējā gadījumā Anglijā vai Īrijā dzimušajiem bērniem, kuri automātiski kļuvuši par šo valstu pilsoņiem, ir liegta iespēja atgriezties Latvijā, jo viņi te nevar kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Šis ir viens no apstākļiem, kāpēc daudzi vecāki kavējas atgriezties dzimtajā zemē, vai arī, ja tomēr pārceļas atpakaļ, jūtas vīlušies un sarūgtināti.
"Steidzamākais uzdevums, kas būtu jāveic, lai mudinātu aizbraukušos latviešus atgriezties, ir veikt izmaiņas Pilsonības likumā."
I.Mežs lieliski izprot bažas, kas saistās ar dubultpilsonības ieviešanu. Ja tā tiktu atļauta 90. gadu sākumā, par Latvijas pilsoņiem, visticamāk, būtu kļuvuši daudzi kādreizējie PSRS iedzīvotāji no NVS valstīm un mums būtu pamats bažīties par Krievijas ietekmi. Tomēr šobrīd ir pavisam cita, labvēlīgāka politiskā situācija, kas ļautu tiesības uz dubultpilsonību piešķirt tikai ES valstīs dzimušajiem bērniem.
Lai arī parlamenta Ārlietu komisijas pārstāvim A.Bērziņam konkrētu ierosinājumu attiecībā uz Pilsonības likuma modernizāciju nav, viņš ir pārliecināts, ka grozījumi tajā varētu tikt veikti ne ātrāk kā pēc Saeimas vēlēšanām rudenī.
Jāmācās no citām valstīm
Kā priekšnosacījumus, kas ārzemēs dzīvojošos tautiešus varētu ieinteresēt atgriezties Latvijā, A.Bērziņš nosauc: labāku dzīves kvalitāti, darba iespējas, vides tīrību, labāku un pieejamāku izglītību. Savukārt I.Mežs teic, ka pašreizējās izglītības sistēmas nepilnības Latvijā ir viens no bremzējošiem faktoriem, lai ārzemēs mītošie tautieši domātu par atgriešanos.
„Lai arī bērni labi runā latviešu valodā, bieži vien viņus atsakās uzņemt latviešu skolās sliktās latviešu valodas pareizrakstības dēļ. Vai arī ieliek jaunākās klasēs, it kā viņi būtu atpalikuši,” stāsta I.Mežs, kurš piemetina, ka Latvijai diasporu sadarbības jautājumā būtu vērts pamācīties no kaimiņvalstīm, kaut vai no Lietuvas. Tur tiek īstenots daudz dažādu projektu. Viens no tiem ārvalstīs dzīvojošām tautiešu ģimenēm palīdz pārcelties atpakaļ uz Lietuvu, palīdzot vecākiem sameklēt darbavietu, mājokli, sniedzot informāciju par skolām, kurās varētu mācīties viņu bērni. Šādā veidā uz dzīvi savā valstī atpakaļ pārcēlušās vairāki desmiti lietuviešu ģimeņu.
UZZIŅAI
Pirmo reizi valsts programma sadarbībai ar diasporām tika izveidota un apstiprināta 2004. gadā ar nosaukumu „Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.–2009. gadam”, par kuras īstenošanu bija atbildīgs Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS).
Pēc ĪUMSILS likvidēšanas līdz ar 2009. gada sākumu diasporas atbalsta funkciju pārņēma Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Pēc šīs ministrijas likvidēšanas programmu uzdeva uzraudzīt Tieslietu ministrijai.
Saskaņā ar ĪUMSILS informāciju laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam ir atbalstīti 63 projekti latviešu valodas veicināšanas programmām ārzemēs, kurām vidēji gadā tērēts 30 tūkstoši latu.
"Pilsonības likumā jāparedz, ka Latvijā ir pieļaujama dubultpilsonība."
Tautiešu nevalstiskajām organizācijām ārvalstīs ĪUMSILS 2006. gadā piešķīra nepilnus 109 tūkstošus latu, 2007. gadā – 127 tūkstošus latu, savukārt pērn, 2009. gadā, kopējā summa ir 6000 latu.
Citas institūcijas, kuras atbalsta sadarbību ar diasporām un kurām šī nav tiešā funkcija, ir: Ārlietu ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Lietuvas valdības izveidotais un finansētais Nacionālais minoritāšu un lietuviešu ārzemēs departaments, kurš nodrošina valsts saikni ar tautiešiem citurienē, pērn aktivitāšu īstenošanai saņēma nepilnu trīs miljonu latu lielu finansējumu. Finansējums tikpat lielā apmērā paredzēts arī šim un nākamajam gadam.
Avots: Latviešu valodas aģentūras pētījums „Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas vērtējums”
