NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. februārī, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Politika
2
2

Slēptajā politiskajā reklāmā ieinteresēti gan politiķi, gan plašsaziņas līdzekļi

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Arnis Blumbergs, LV

Šogad, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli, partijām var rasties grūtības piesaistīt finanšu līdzekļus, tādēļ varētu palielināties slēptās reklāmas izmantošana vēlēšanu kampaņas vajadzībām – prognozē korupcijas apkarotāji. Lai gan pēc noteiktām pazīmēm slēpto politisko reklāmu atšifrēt nav pārāk sarežģīti, tās pierādīšana un vainīgo saukšana pie atbildības joprojām nav viegls uzdevums.

Ekonomiskā krīze atstājusi iespaidu arī uz partiju finansējuma avotiem. Tādēļ, visticamāk, uz Saeimas vēlēšanām šā gada oktobrī partijām būs grūti piesaistīt vēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējumu, informējot par politisko organizāciju finanšu pārkāpumiem 2009. gada vēlēšanās, pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji.

Spiedīgo ekonomisko apstākļu dēļ slēptajā reklāmā būs ieinteresētas abas darījuma puses – gan politiskās partijas, gan plašsaziņas līdzekļi – norāda eksperti.

Slēpto reklāmu var atpazīt

Patlaban likumdošanā nav vienota slēptās reklāmas definējuma. Tomēr spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā noteikts, ka “slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība”.

"Vairāk ir tādu mediju, kas rīkojas negodīgi, nekā tādu, kas tā nerīkojas."

Slēptā politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos. Ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pazīmju patiesos iemeslus – tie var būt gan apmaksāts pasūtījums, gan neprofesionāla žurnālistika, gan politisks spiediens, gan medija lojalitāte kādam politiskam spēkam. Tomēr ir pazīmes, kam mediju saturā būtu jāpievērš uzmanība – skaidro Sabiedriskās politikas centra „Providus” analītiķe Iveta Kažoka.

Pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā strādājošās NVO apkopojušas šādus slēptās politiskās reklāmas atpazīšanas kritērijus:

  • Partijas vai deputāta kandidātu logo, attēlu, vizuālu elementu parādīšanās, kam nav saistības ar konkrēto programmu, rakstu.
  • Partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez acīm redzama iemesla, kas neatbilst medija auditorijas interesēm un vajadzībām:
    1. pseidonotikumi. Medija vai PR radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kas veidots, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti mediju materiālā, t.sk. norises deputāta kandidāta privātajā dzīvē;
    2. parādīšanās, kam nav sakara ar atspoguļojamo notikumu;
    3. deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikumu skaidrotāju).
  • Sižeta ar partijas vai deputāta kandidāta piedalīšanos vai raksta par deputāta kandidātu atkārtota publicēšana vai parādīšanās (t.sk. laikā, kas programmā nav paredzēts, vai programmās, kuru saturs nav precīzi definēts, attiecas tikai uz TV un radio).
  • Trūkst visu notikumā iesaistīto pušu viedokļu.
  • Atlasīti vienveidīgi viedokļi, trūkst viedokļu un citātu sabalansētības par deputāta kandidātu vai partiju, vai arī pašu deputātu kandidātu viedokļi atlasīti, lai veicinātu vai mazinātu partijas vai deputāta kandidāta popularitāti, t.sk. rakstos vai raidījumos, kas tapuši “sadarbībā ar…”.
  • Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai žurnālists uzdod vienveidīgus jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes.
  • Atklāts žurnālista aicinājums balsot "par" vai "pret" kādu sarakstu vai deputāta kandidātu (materiāls, kas nav identificēts kā komentārs).
  • Apzīmējums "apmaksāta politiskā reklāma" parādās tikai raidījuma vai raksta beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli krietni mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem vai šriftu, t.sk. raksts vai informācija par partiju vai deputātu kandidātu tiek pasniegti tradicionālajās rubrikās, kas nav saistītas ar politikas procesu atspoguļošanu.

Prognozē ilgtermiņa vienošanās

„Ieteiktu vēlētājiem kritiski vērtēt mediju saturu,” saka I.Kažoka un norāda, „vairāk ir tādu mediju, kas rīkojas negodīgi, nekā tādu, kas tā nerīkojas.” Visvairāk spiedienam pieņemt politisko pasūtījumu ir pakļauti plašsaziņas līdzekļi ar lielu auditoriju, uzskata analītiķe.

Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda: plašsaziņas līdzekļu ļaušanos slēptās reklāmas pieļaušanai noteiks ne tik daudz to auditorijas lielums, cik katra konkrētā medija ekonomiskā situācija. „Riskam vienmēr vairāk ir pakļauti ekonomiski vājākie. Ja medijam ir jāizšķiras starp salīdzinoši nedaudzu cilvēku uzticības zaudēšanu vai bankrotu, nebūtu jābrīnās, ka izvēle notiks par labu pirmajai iespējai,” atzīst eksperte.

"Sankcijas par neatļauta labuma pieņemšanu vai ļaušanos komerciālai uzpirkšanai var attiecināt arī uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem."

Slēptās politiskās reklāmas tehnoloģijas ar katrām nākamajām vēlēšanām kļūst vienkārša vērtētāja acīm neuzkrītošākas. Brutālu reklāmas gadījumu daudz nebūs arī šoreiz, uzskata A.Rožukalne. Izplatīta prakse varētu izrādīties ilgtermiņa vienošanās starp politisko spēku un mediju par atbalstu, labvēlīgu attieksmi, iespēju paust viedokli visā priekšvēlēšanu laikā. Īpaša riska kategorija – medija īpašnieka saistība ar kādu politisko spēku. 

Eksperti paredz daudz robežgadījumu – situāciju, kad politiķi un amatpersonas medijos parādīsies saistībā ar dažādiem notikumiem, kuru patiesā aktualitāte var būt apšaubāma. Ja kāds medijs šādu pseidonotikumu raksturo pietiekami veiksmīgi, nav izslēgts, ka citi to reflektēs kā aktualitāti, skaidro eksperte. Kā vienu no ilgtermiņa politiskās stratēģijas plāniem viņa min vadonisma idejas aktualizēšanu: „Neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, taču aktivitātēs par vadoņa tēmu, kas parādās dažādos avotos ar noteiktu intensitāti, saskatu ilgtermiņa politiskās kampaņas pazīmes.”

Rekomendē I.Kažoka: ņemot vērā, ka slēpto politisko reklāmu ne vienmēr ir viegli atklāt, izvērtējot sabiedriski politiskos notikumus priekšvēlēšanu laikā, ieteicams salīdzināt vairāku avotu informāciju. Nevajadzētu atteikties no tiešas komunikācijas izmantošanas, piemēram, iesaistīties sabiedriskās diskusijās, apmeklēt deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem.

"Neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, taču aktivitātēs par vadoņa tēmu saskatu ilgtermiņa politiskās kampaņas pazīmes. "

A.Rožukalne

10. Saeimas priekšvēlēšanu periods oficiāli sāksies šā gada 5. jūnijā. KNAB speciālu līdzekļu mediju monitoringam šogad nav atvēlēti – birojs šo funkciju veiks „no iekšējiem resursiem” – informē KNAB sabiedrisko attiecību pārstāvis Andris Vitenburgs.

„Providus” slēptās reklāmas fiksēšanai medijos plāno pastiprināti pievērsties divus mēnešus pirms vēlēšanām, atklāj centra pārstāve I.Kažoka.

Likumdošanas uzlabošana nesokas

Pagājušā gada decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paver lielākas iespējas sodīt par kukuļņemšanu privātajā sektorā. Tādējādi sankcijas par neatļauta labuma pieņemšanu vai ļaušanos komerciālai uzpirkšanai var attiecināt arī uz mediju pārstāvjiem, kas tīši pieļāvuši slēptu politisko reklāmu, norāda I.Kažoka.

Taču, lai varētu izvirzīt apsūdzības, ir nepieciešami pierādījumi, kas slēptās reklāmas gadījumos ir sarežģīti iegūstami. „Lai slēpto reklāmu varētu vērtēt kā pārkāpumu, ir jāpierāda samaksas fakts,” norāda A.Vitenburgs. Līdztekus šim likumpārkāpuma atklāšanu objektīvi apgrūtinošajam faktam pastāv vēl krietni subjektīvāki.

"Izvērtējot sabiedriski politiskos notikumus priekšvēlēšanu periodā, ieteicams salīdzināt vairāku avotu sniegto informāciju."

 I.Kažoka

Patlaban spēkā esošais regulējums joprojām nerisina problemātisko jautājumu saistībā ar slēpto politisko aģitāciju jeb reklāmu, proti, gadījumiem, kad par kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu tiek aģitēts, nenorādot, ka tā ir politiskā aģitācija. Taču KNAB ierosinātie grozījumi likumdošanā par priekšvēlēšanu aģitāciju, kuros definēts, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, un noteikts tās aizliegums, joprojām ir iestrēguši Saeimas komisijās – informē A.Vitenburgs. Apstājusies arī virzība KNAB iniciētajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas nosaka atbildību par politisko organizāciju finansēšanas pārkāpumiem lielā apmērā un atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu darbu, vēršoties pret tā dēvētajām partiju melnajām kasēm. Kā vairākkārt, komentējot gauso likumdošanas uzlabojumu virzību, norādījuši KNAB pārstāvji, politiķi nevēlas pieņemt ierobežojumus, kas attieksies uz viņiem pašiem.

Gan KNAB, gan mediju novērotāji ir vienisprātis – uz šīm vēlēšanām un arī turpmāk priekšvēlēšanu aģitācijā arvien lielāka ietekme būs interneta videi, kur arī trūkst tiesiskā regulējuma par politisko reklāmu un aģitāciju.  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU