Krīze mazina pilsētu uguņošanas spožumu
Šogad Igaunijas 47 pilsētu oficiālā Jaungada uguņošana bija gandrīz par pusmiljonu kronu nabagāka – debesīs „uzlidoja” tikai 965 170 kronu (43336 latu). Pirms gada uz ekonomisko krīzi dažādus pasākumus sponsorējošie uzņēmumi reaģēja ar izdevumu samazinājumu svētku uguņošanai, taču tagad nopietnā situācija skārusi arī pašvaldības. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu savu devumu uguņošanā pilsētu domes samazinājušas uz pusi, ko var pielīdzināt 2004. gada izdevumiem šim mērķim. Savukārt sponsorējošo uzņēmumu ieguldījums, kas jau pēdējos sešus gadus bijis mazāks par pilsētu pašvaldību atvēlēto finansējumu, šajā gadumijā saglabājies iepriekšējās gadumijas līmenī. Te gan jāpiebilst, ka daudzos gadījumos sponsori ir tie paši uzņēmumi, kuri arī piedāvā svētku uguņošanu, tātad - tiem ir iespēja regulēt pasākuma cenu.
Par pašvaldību finanšu situāciju liecina vēl tas, ka 10 Igaunijas pilsētas no svētku uguņošanas rīkošanas bija atteikušās. Tajā pašā laikā bija arī tādas pilsētas, kuras atrada iespēju svētku uguņošanas izdevumus pat palielināt, piemēram, Kuresāre (par 15 000 kronu jeb 673 latiem) Veri, Tartu.
Ekonomiskā situācija var radīt konfliktus
Igaunijas Arodbiedrību centrālās savienības vadītājs Harri Taliga neizslēdz iespēju, ka sarežģītā ekonomiskā situācija darbavietās var radīt konfliktus vai pat streikus: “Domāju, ka jaunajā gadā bezdarbs būs tādā pašā līmenī kā iepriekšējā, iespējams, pat augstāks. Tomēr ceru, ka ekonomiskā krīze 2010. gadā beigsies vai vismaz situācija sāks uzlaboties.”
Pēc H.Taligas domām, viens no svarīgākajiem arodbiedrības uzdevumiem 2010. gadā būs skaidrojošais darbs, kas saistīts ar jauno darba līguma likumu. “Galvenais, lai strādājošie prastu likumu piemērot dzīvē, zinātu savas tiesības un arī to, kā tās pareizi izmantot. Arodbiedrības mērķis ir organizācijas attīstība, tās biedru skaita palielināšana, jaunu organizāciju radīšana, biedru skološana un aizsardzība,” skaidro H.Taliga.
"Mūsu darba cilvēki cer uz labāku dzīvi, bet šī labākā dzīve bieži ir pašu rokās."
Domājot par to, kad arodbiedrības Igaunijā varētu kļūt tikpat spēcīgas kā vidēji Eiropā, H.Taliga lēš: “Tas prasīs ilgu laiku. Īsti cik desmitgades, pateikt nevaru, bet vienā desmitgadē Vācijas līmeni vēl nesasniegsim.”
Ekonomiskā krīze uz arodbiedrībām atstājusi atšķirīgu iespaidu. Dažos sektoros arodbiedrību biedru skaits ir samazinājies, citos - gluži pretēji – palielinās, jo cilvēki uzskata: esot arodbiedrībā, pieaugs to aizsargātība un drošība.
Jaunajā gadā arodbiedrības vadītājs novēl: “Mūsu darba cilvēki cer uz labāku dzīvi, bet šī labākā dzīve bieži ir pašu rokās. Cilvēkiem jāgrib un arī jāprot par sevi pastāvēt.”
Valsts taupa uz pensiju piegādes rēķina
Igaunijas pensionāri 2010. gadu sagaidīja ar atceltu bezmaksas pensijas piegādi. Jau pagājušā gada sākumā pieņemtais valdības lēmums skāra līdz 100 000 pensionāru: valsts tādējādi ietaupīja vairāk nekā 26 miljonus kronu (1,17 milj. latu). Decembrī uz valsts rēķina pensija tika piegādāta tikai 14 215 pensionāriem, lielākoties invalīdiem.
Pēc Sociālās ministrijas ģimenes un sociālo jautājumu kanclera vietnieka Riho Rahoja vārdiem, veiktās izmaiņas sevi ir attaisnojušas. “Cilvēki normāli saņem pensijas un pie jaunās kārtības ir pieraduši. Šajā ziņā gada laikā nekādas problēmas nav radušās. 2010. gadā esam ieplānojuši veikt jaunās sistēmas pamatīgāku izpēti,” sola R.Rahoja. Valsts pensiju piegāde mājās vienam cilvēkam izmaksā 58 kronas (2,60 latu) neatkarīgi no tā, vai par to maksā pensionārs vai Sociālās nodrošināšanas nodaļa.
"Pirms pensiju piegādes sistēmas maiņas katrs trešais pensionārs bijis “Swedbank” klients, tagad bankas pakalpojumus izmanto katrs otrais pensionārs."
AS “Eesti Post” Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Inge Sudara atzīst, ka līdz ar jaunās pensiju piegādes sistēmas ieviešanu pasta pakalpojumu uzņēmumam radušies zaudējumi, jo sniegtā pakalpojuma apmērs mazinājies. Tagad lielākā daļa pensionāru savu pensiju saņem ar Igaunijas banku starpniecību - 2009. gadā banku pakalpojumus izmantojušo pensionāru skaits palielinājies par 80 842 cilvēkiem.
AS “Swedbank” preses pārstāvis Marts Sīlivasks secina, ka 2009. gads ļāvis ievērojami palielināt klientu skaitu, kaut gan pašā pensiju izmaksas sistēmā banka neko nav mainījusi. Tas izveidojies tādēļ, ka agrāk vecāka gadagājuma klienti pensiju saņēma pasta nodaļās un tad daļu no tās noguldīja uz bankā. Tagad viņi visu šo procedūru var veikt vienā vietā - bankā. Līdz ar to pensiju izmaksas dienās bankā ir nodrošināts lielāks apkalpojošā personāla skaits. Bankas darbinieki palīdz pensionāriem arī naudu bankomātā izņemt vai iemaksāt.
Saskaņā ar AS “Swedbank” informāciju pirms pensiju piegādes sistēmas maiņas katrs trešais pensionārs bijis bankas klients, tagad bankas pakalpojumus izmanto katrs otrais pensionārs. Nozīmīgi pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri veikalos izmanto bankas izsniegtās elektroniskās norēķinu kartes.
