Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Ainārs Šlesers pagājušajā nedēļā tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministru Edgaru Zalānu, lai svarīgākos Rīgas jautājumus risinātu valdības līmenī. „Mēs jau pirms laika vienojāmies, ka valdībai ir jātiekas ar Rīgas domi un jautājumos, kuros pozīcijas ir kopīgas, tās jāstiprina, bet tajos, kuros atšķirīgas, jātuvina,” norāda Edgars Zalāns. Šī bija pirmā tikšanās, bet ministrs uzskata, ka tās jārīko arī turpmāk.
„Mēs gribam saprast, kuros punktos jaunās domes nostādnes atšķiras no iepriekšējās domes pozīcijas, kur tās ir saglabājušās un kā mēs no valdības puses varam palīdzēt Rīgai risināt problēmas, kuru tai kā Latvijas lielākajai pilsētai ir pietiekami daudz. Rīga ir valsts attīstības motors arī krīzes laikā, tāpēc tās potenciāls jāizmanto iespējami vairāk. Jādomā, kā galvaspilsēta var iegūt resursus ne tikai no Latvijas nodokļu ieņēmumu veidā, bet arī kā piesaistīt Eiropas resursus Latvijai, kas ir īpaši būtiski pašlaik.”
Ar likumu noteiks galvaspilsētas statusu
Šoruden RAPLM lūdza Rīgas domi sniegt atbildi, vai atsevišķs likums galvaspilsētai ir nepieciešams un kas tajā būtu jāiekļauj. „Jau iepriekšējā domē brieda ideja par galvaspilsētas likumu, bet pašreizējais varētu atšķirties no sākotnējās ieceres,” uzskata E. Zalāns. Pēc abu pušu tikšanās nolemts, ka likums taps un Rīgas dome sāks strādāt pie šā likumprojekta redakcijas.
Ideja ir sena: 2003. gadā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimā izskatīšanai iesniedza likumprojektu par Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Vienlaikus Rīgas domes juridiskā pārvalde pēc mēra Gundara Bojāra rīkojuma sāka izstrādāt galvaspilsētas likumu, bet līdz šim tas vēl arvien nav pieņemts.
Rīgā atrodas visas galvenās valsts pārvaldes iestādes, šeit dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Tāpat Rīga lielā mērā apkalpo citus Latvijas reģionus gan cilvēkresursu, gan infrastruktūras ziņā, un Rīgas dome uzskata, ka būtu nepieciešams speciāls regulējums šīm funkcijām, pilnveidojot Rīgas pašvaldības darbību atbilstoši galvaspilsētas statusam.
"Šoruden RAPLM lūdza Rīgas domi sniegt atbildi, vai ir nepieciešams atsevišķs likums galvaspilsētai un kas tajā būtu jāiekļauj."
Rīgas mērs Nils Ušakovs, pamatojot galvaspilsētas likuma nepieciešamību, stāsta: „Ir jābūt skaidrībai, kas par ko atbild, kurš par ko maksā, gan tad, kad ir runa par satiksmi un dzelzceļa infrastruktūru, gan par ārvalstu vizītēm - visam jābūt paredzētam nosacījumos, jo Rīga kā galvaspilsēta veic daudzas papildu funkcijas, kas nav citām pašvaldībām. Daudzās valstīs galvaspilsētām ir atsevišķs likums, bet pašlaik Rīga ir kā jebkura Latvijas pašvaldība – vienīgā atšķirība, ka man kā domes priekšsēdētājam ir piekomandēts padomnieks no Ārlietu ministrijas.”
Rīga grib daļu no galvaspilsētā strādājošo nodokļiem
Tieši Rīgas likums varētu definēt arī naudas plūsmu nodokļu pārdalē par labu galvaspilsētai. Rīgas dome cenšas vienoties ar valdību, ka ir laiks pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli. „Tagad ir tā, ja cilvēks ir deklarēts vienā vietā, bet strādā citas pašvaldības teritorijā, tad strādājošā ienākuma nodokļa daļa aiziet tai pašvaldībai, kurā cilvēks ir deklarēts,” atgādina N. Ušakovs. „Rīgas dome uzskata, ka tas nav pareizi. Pašreizējie budžeta grozījumi paredz, ka pašvaldība 2010. gadā saņems 80 procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Mūsu priekšlikums ir to dalīt uz pusēm, proti, 40 procentu paliek tai pašvaldībai, kurā cilvēks dzīvo, bet otra daļa aiziet pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas cilvēka darbavieta.”
N. Ušakovs domā, ka tas būtu svarīgi ne tikai Rīgai, bet arī citām pašvaldībām, piemēram, Valmierai, Daugavpilij, Rēzeknei. Reālais laika termiņš, no kura šo pārdali vajadzētu īstenot, pēc Rīgas mēra domām, ir 2011. gads.
N. Ušakovs kā piemēru min Rīgas satiksmi: „Pašlaik galvaspilsētas satiksmi dotē tikai Rīgas pašvaldība, tātad šīs dotācijas ir no rīdzinieku nodokļiem. Nākamā gada budžetā ir plānoti 45 miljoni latu, bet Rīgas sabiedrisko transportu izmanto ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, ne tikai rīdzinieki. Šis ir viens piemērs, kāpēc ir aktuāli risināt nodokļu sadalījumu. Ja nodokļi būtu sadalīti, viss būtu godīgi un mums nebūtu nekādu problēmu dotēt galvaspilsētas sabiedrisko transportu.”
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs uzskata, ka šī pozīcija ir diskutējama, par to ir spriests arī Latvijas lielo pilsētu asociācijā. Viņš uzskata, ka tikai Rīgai šī situācija ir īpaša, citas pilsētas var vienoties ar apkārtējām teritorijām. „Rēzeknē nodokļu sadalījums uz pusēm neveicinātu teritorijas integrāciju. Mēs domājam, ka tikai Rīga varētu būt izņēmums. Vienlaikus Rīgai un apkārtnes teritorijām ir vērts ilgtermiņā domāt par kaut kādu reģionālās sadarbības modeli, jo tas attiecas gan uz sabiedrisko transportu, gan uz citām infrastruktūras jomām.”
RAPLM atbalsta Rīgas ostas attīstību
Iestrēgušas ir sarunas par Eiropas Sociālā fonda līdzekļu līdzfinansējumu Rīgas ostas attīstībai, jo jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka valsts līdzfinansējumu ostu attīstībai nepiešķirs. Rīgas dome to nodēvējusi par valdības tuvredzību, jo eksperti esot aprēķinājuši, ka katra ostā pārkrautā tonna dodot desmit latu ienākumus valstij.
RAPLM uzskata, ka jāatbalsta ostas biznesa aktivitāšu pārcelšana uz Daugavas kreiso krastu. „Manuprāt, premjers neizrāda pietiekamu izpratni, ka, pārvietojot ostu infrastruktūru uz kreiso krastu, tas būs jauns lēciens ostu attīstībā,” norāda E. Zalāns. „Tas dos iespēju tādiem kravu kuģiem, kuri līdz šim Rīgā nevarēja tikt uzpildīti, noenkuroties un saņemt vai izkraut kravas. Rīga pēc šā projekta īstenošanas pasaules ostu kartē iegūs gluži citu nozīmi. Sadarbības partneriem līdz šim nav bijusi pietiekama izpratne, sarunas tiks turpinātas. Ceram, ka Satiksmes ministrija aizstāvēs šo Rīgas domes sagatavoto projektu. Valdībai projekts ir jāatbalsta, atļaujot piešķirt 52 miljonus latu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,” uzskata E. Zalāns.
"Tieši Rīgas likums varētu definēt arī naudas plūsmu nodokļu pārdalē par labu galvaspilsētai."
Rīgas dome un Rīgas brīvostas pārvalde paredz aktivizēt darbību Daugavas kreisajā krastā: Spilves pļavās paredzēts būvēt jaunu kravu termināli. Plānots, ka tādējādi tiktu atbrīvota vēsturiskā Eksporta ostas un Andrejostas teritorija, veiktas vairākas izmaiņas sliežu ceļos un staciju izvietojumā. Rīgas vicemērs un Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers jau solījis četru gadu laikā ostā pārkrauto kravu apjomu būtiski palielināt par 20 miljoniem tonnu. Līdz ar konteineru termināļa izbūvi paredzēta arī Daugavas padziļināšana līdz 16 metriem, kas ļaus ostai piesaistīt lielos kravas kuģus. Vienlaikus Daugavgrīvas iela kļūtu par iekšējas nozīmes ostas ielu, palielinātos nākotnē būvēt paredzētā Ziemeļu šķērsojuma nozīmīgums, kas iedzīvotājiem būtu jauna maģistrāle nokļūšanai Bolderājā.
Ielas tīrīs un rīdzinieki bez zupas nepaliks
Svētdien, kad uzsniga pirmais sniegs, Rīgā nebija netīru ielu un problēmas ar pārvietošanos. Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs sola, ka tā būs arī turpmāk, vienīgi iekšpagalmi paliks netīrīti, jo ielu uzturēšanai paredzētais budžets 2010. gadā ir mazāks nekā šogad.
Rīgas mērs ir informēts, cik grūti daudziem varētu būtu šoziem izdzīvot: „Sociālajiem pabalstiem no nākamā gada paredzēts lielāks budžets; ir rezervēts finansējums zupas virtuvēm, ja būs vajadzīgs šo sistēmu paplašināt. Diemžēl tas patiešām varētu būt nepieciešams, jo neko labu negaidām - palīdzību lūdz arvien vairāk cilvēku. Ceram būt pietiekami labi sagatavoti šai palīdzības sniegšanai,” sola N. Ušakovs.
"RAPLM uzskata, ka jāatbalsta ostas biznesa aktivitāšu pārcelšana uz Daugavas kreiso krastu."
„Visām pašvaldībām rūp, kā veiksies ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu, jo ieņēmumi no šā nodokļa pilnībā tiek ieskaitīti tās valsts nozīmes pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā nekustamais īpašums vai tā daļa atrodas. Ja tie būs iluzori uzrakstīti skaitļi un nauda neienāks, tad pašvaldības cietīs,” prognozē Rīgas mērs.
Rīgas teritorijas plānošanas procesa ietvaros tiek risināti jautājumi par dažādiem ierobežojumiem, tostarp par to, kas notiks ar iebraukšanu Vecrīgā. E. Zalāns: „Pašlaik Rīgas domes Satiksmes un attīstības departaments strādā kopā ar mūsu ministrijas cilvēkiem, lai tiktu skaidrībā, kādus risinājumus Vecrīgai varētu piemērot arī tad, ja tiktu atjaunota iespējamā naudas iekasēšana. Šis ir svētīgs darbs tieši pilsētas attīstības politikas uzlabošanai, bet parasti teritorijas plānošanas process rit pusgadu. Tajā piedalās arī Vecrīgas biedrība. Jāsaprot, ka ne jau naudas iekasēšana ir mērķis, bet vienlaikus jāplāno, ko ar iekasēto naudu darīs un kā Vecrīga attīstīties.
Ministrija palika nesadzirdēta, kad strādāja iepriekšējā Rīgas dome, kas iespītējās, ieviešot gājēju zonas tur, kur cilvēkiem ir jātiek pie savām mājām, līdz ar to arī Vecrīgas iedzīvotāji ir neapmierināti. Iesaistot ekspertus, šis jautājums tiks atrisināts.”
