Novembra vidū Rīgā notika starptautiska konference “Integrācijas neskaidrā nākotne Centrālajā un Austrumeiropā”, ko rīkoja PROVIDUS un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūts ar Atvērtās sabiedrības institūta, Sabiedrības integrācijas fonda, Kanādas un Nīderlandes vēstniecību atbalstu. Konference, kurā piedalījās pētnieki no deviņām valstīm, izcēlās ar augstu starptautisku dalībnieku līmeni un ļoti dzīvīgu diskusiju saturu.
Konferences dalībnieki atsevišķās sesijās apsprieda tādas problēmas kā finanšu krīzes ietekme uz migrāciju un integrācijas politiku Eiropā, ksenofobijas un labējā populisma tendences dažās Rietumu un Austrumu Eiropas valstīs, situāciju etniski dalītajās skolās Austrumeiropas valstīs un vajadzību pēc jaunas izpratnes par kultūru dažādību un integrāciju.
"Atšķirībā no politiķiem integrācijas eksperti ir mazāk piesardzīgi attiecībā uz nepilsoņiem."
Atsevišķa uzmanība tika veltīta Latvijas situācijai. LU pētnieki ir izvērtējuši integrācijas politikas efektivitātes aspektus un problēmas līdz šim – ieskaitot Sabiedrības integrācijas fonda projektu salīdzinoši nelielu sasaisti ar reālu sadarbību starp etniskajām grupām un darba tirgus lielu lomu reālas integrācijas veicināšanā.
Savukārt stingras valodas politikas ietekmi uz integrāciju pētnieki vērtē vairāk negatīvi: dati rāda, ka cilvēki ar sliktākām valsts valodas zināšanām parasti strādā citos uzņēmumos nekā latvieši un viņu saskarsme ar latviešiem līdz ar to ir minimāla. Pētnieki uzsvēra sadarbību un līdzdalību veicinošu pasākumu nozīmi integrācijas politikā. Atšķirībā no politiķiem integrācijas eksperti ir mazāk piesardzīgi attiecībā uz nepilsoņiem – gan Juris Rozenvalds (Latvijas Universitāte, gan Feliciāna Rajevska (Vidzemes Augstskola) uzskata, ka pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem ir nepieciešams solis etniskās saskaņas virzienā.
PROVIDUS pētnieki pastāstīja par projekta “Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai” rezultātiem, kura gaitā notika Saeimas debašu un mediju monitorings. Monitoringa rezultāti parāda tendences, kas apliecina – neiecietības līmenis Saeimā starp 2007. un 2009. gadu būtiski samazinājies un deputāti vismaz retorikas līmenī ir kļuvuši atvērtāki pret pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos.
"Partiju pārstāvji labākajā gadījumā klusē par to, kādas izvēles sabiedrībai būs jāizdara jau pēc dažiem gadiem, bet sliktākajā – biedē sabiedrību."
Tanī pašā laikā mediju vidū izceļas vieni un tie paši laikraksti (Latvijas Avīze, NRA, Vesti Segodnja), kuru saturā ievērojami biežāk nekā citos izdevumos sastopami neiecietīgi izteikumi par etniskām grupām. Šie mediji bieži rada iespaidu, ka sociālā un politiskā sadarbība starp divām lielākām etnolingvistiskām grupām Latvijā it kā nav iespējama, un veido sabiedrībā skeptisku attieksmi pret iespēju kopīgi risināt sociālas un politiskas problēmas. Mediji, kuru saturā visbiežāk parādās neiecietīgi viedokļi, tos it kā cenšas pieskaņot savas auditorijas interesēm, tomēr pēc būtības atspoguļo mediju īpašnieku un vadītāju noteikto ideoloģiju.
Par to, ka politisko spēku un mediju neiecietībai krīzes laikā var būt labvēlīga augsne dažās Eiropas Savienības valstīs konferencē stāstīja Roberts Gulds no Karltonas universitātes (Kanāda), kas analizēja radikāli labējo partiju retoriku Rietumeiropā un Ungārijā. Kā arī politologs no Ungārijas Laslo Keri, kas dalībniekus iepazīstināja ar aptaujas datiem. Tie liecina, ka liela daļa Ungārijas jauniešu ir noskaņoti ksenofobiski un atbalsta minoritāšu diskrimināciju. Šo attieksmi pētnieks saista ar ekonomisko nedrošību, kas pēdējā laikā saasinās.
Konferences noslēgumā notika diskusija starp Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas pārstāvi Džonatanu Čalofu, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli un PROVIDUS Eiropas politikas un migrācijas pētnieci Daci Akuli par migrācijas lomu Latvijas nākotnē. Diskusijas dalībnieki apsprieda demogrāfijas un ekonomikas attīstības tendences, kas nākotnē var noteikt nepieciešamību pēc darbaspēka imigrācijas Latvijā.
Tanī pašā laikā sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka sabiedrības attieksme pret migrantu uzņemšanu ir noraidoša. Šī attieksme ir pretrunā ar cerībām, ka arī nākotnē Latvijas ekonomika turpinās augt un tuvosies ES vidējam līmenim. Pat optimistiskākās demogrāfijas prognozes nesola, ka Latvija būs spējīga atražot pašreizējo strādāt spējīgo iedzīvotāju skaitu, bet pensionāru skaits uz katru strādājošo noteikti tikai pieaugs. Politisko partiju pārstāvji labākajā gadījumā klusē par to, kādas izvēles sabiedrībai būs jāizdara jau pēc dažiem gadiem, sliktākajā gadījumā sabiedrību biedē ar atgādinājumiem par to, cik slikti integrējas jau esošie pirmās un otrās paaudzes migranti no PSRS laikiem. Tas nesagatavo sabiedrību svarīgām izvēlēm, kas būs jāizdara nākotnē.
Kā diskusijas laikā norādīja eksperti, vienīgā alternatīva darbaspēka imigrācijai ir ekonomikas sarukšana, un, kamēr pasaulē daži sociologi un ekonomisti runā par iespēju panākt to, ko angliski sauc par “shrinking decently” (sarukt cienīgi), ir maz ticams, ka jau tagad pieticīgos apstākļos dzīvojošā Latvijas sabiedrība brīvprātīgi atteiksies no tiem materiāliem labumiem, ko dod ekonomikas izaugsme.
Atteikšanās runāt par jaunas imigrācijas iespēju nākotnē un ar to saistīto nepieciešamību pēc jaunas integrācijas politikas nerisinās sabiedrības problēmas. Katrai ES valstij ir lielas izredzes agrāk vai vēlāk kļūt par imigrācijas valsti. Laikus izstrādāta, mūsdienīga un izsvērta integrācijas politika var palīdzēt atrast labākus risinājumus sabiedrības attīstībai.
