Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes ir pamatdokuments, kā mērķis ir noteikt un koordinēt valsts politiku sabiedrības integrācijas īstenošanā.
Sabiedrības integrācijas politikas mērķis ir saliedēt sabiedrību, kas sekmētu demokrātiskas, nacionālas Latvijas valsts līdzsvarotu attīstību, veidojot vidi cieņas pilnai attieksmei, sadarbībai un vienlīdzības principa ievērošanai. Sabiedrības integrācijas politikas mērķa grupas ir mazākumtautības, nepilsoņi, cilvēki, pret kuriem ir vērsta diskriminācija un neiecietīga attieksme, imigranti, kā arī Latvijas sabiedrība kopumā. Galvenie kritēriji sabiedrības integrācijas politikas veidošanā ir starpkultūru dialoga attīstība, etniskās, nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšana, valsts valoda, pilsoniskā līdzdalība, pilsonība, pret-diskriminācija un iecietības veicināšana.
Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā pēdējos gados pieņemto politikas attīstības dokumentu nostādnes, sociālo zinātņu pētījumus, ekspertu atzinumus un ieteikumus pamatnostādņu projektu tapšanas procesā.
„Esošās situācijas analīze sabiedrības integrācijas jomā ļauj definēt vairākas problēmas. Latvijas iedzīvotājiem nav izteikta valstiskā piederība, un Latvijas pilsonības statuss joprojām nav pietiekami nozīmīgs. Iedzīvotājiem trūkst pilsonisko zināšanu un prasmju, lai pilnvērtīgi piedalītos lēmumu pieņemšanā un iesaistītos savu interešu aizstāvībā. Lingvistiskajā telpā pastāv informatīvās telpas sašķeltība, piemēram, latviešu un krievu plašsaziņas līdzekļos paustā informācija mēdz būt pretrunīga. Ir vāji attīstītas iedzīvotāju prasmes veidot starpkultūru dialogu, kas balstīts uz cieņas pilnu uzskatu apmaiņu starp indivīdiem un grupām ar dažādu etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko pamatu un mantojumu. Tādējādi sabiedrībā pastāv negatīvi stereotipi par atsevišķām iedzīvotāju grupām. Joprojām daļai Latvijas iedzīvotāju ir nepilnīgas valsts valodas zināšanas,” norāda Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktore Ruta Klimkāne.
Lai sekmētu minēto problēmu risinājumu, pamatnostādnes paredz pilnveidot sabiedrības integrācijas politiku. Atsevišķi rīcības virzieni ir sabiedrības integrācijas politikas labāka koordinācija, starpkultūru dialoga attīstība, mazākumtautību kultūras un etniskās identitātes saglabāšana, sabiedrības integrācijas veicināšana, palielinot latviešu valodas nozīmi starpkultūru dialogā, pilsonības iegūšanas sekmēšana un izpratnes par pilsonības jautājumiem paaugstināšana. Pamatnostādnes paredz arī mazināt negatīvu stereotipu izplatību, kā arī pilnveidot imigrantu integrācijas politiku.
„Sabiedrības integrācija ir abpusējs process starp iedzīvotāju vairākumu un mazākumu, kur mazākums ir neatņemama sabiedrības vairākuma daļa. Tādējādi jāveicina centieni, lai šajā procesā piedalītos pēc iespējas plašāka sabiedrības locekļu daļa. Jo atvērtākā, zinošākā un iecietīgākā būs sabiedrības vairākuma daļa, jo veiksmīgāk notiks integrācija,” atzīst R. Klimkāne.
Taivo Trams
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas
Sabiedrisko attiecību departamenta direktors
67 356 482, 29 409 756
Taivo.Trams@bm.gov.lv
