Valdības darbība ir problemātiska
Darba devēju centrālā savienība, aptaujājot uzņēmējus, secina, ka vislielākās reizes biznesa cilvēkiem rada pasaules un arī Igaunijas ekonomiskās vides atdzišana. Nopietns ir jautājums par izdevumiem darbaspēka algošanai, ko 65% aptaujāto uzņēmēju uzskata par problemātisku. Banku aizdevumu politika nav patikusi 41% respondentu, un 10% no tiem uzskata šo jautājumu par lielu problēmu. Tajā pašā laikā 30% aptaujāto banku aizdevumu politiku neuzskata par sliktu.
Rietumeiropas valstīs uzņēmējdarbības drošības indikators uzrāda situācijas stabilizēšanos, dažviet pat uzlabošanos, kas liecina par uzņēmēju ticību ekonomikas atlabšanai, turpretī Igaunijas uzņēmēji joprojām ir noskaņoti ļoti pesimistiski. Divas trešdaļas no atbildētājiem domā, ka viņu nozarē situācija nākamo sešu mēnešu laikā pasliktināsies, 14,7% uzņēmēju tic, ka situācija uzlabosies, bet 18,9% domā, ka tā paliks nemainīga.
Vairums uzņēmēju gada pirmajos mēnešos ir izsmēluši algas fondu un samazinājuši strādājošo skaitu. Algas fondu ir samazinājuši 64% no kopējā aptaujāto uzņēmēju skaita, no tiem 19% to samazinājuši par 30%, bet 58% samazinājuši arī strādājošo skaitu. Tomēr ne visiem iet slikti: 13% no aptaujātajiem strādājošo skaitu ir palielinājuši, un 18% palielinājuši arī algas fondu.
Ņemot vērā, ka šī bija pirmā šāda aptauja, ir grūti novērtēt atbilžu kvalitāti un adekvātumu. Vairums respondentu bija transporta, celtniecības, nekustamā īpašuma, ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumu vadītāji, kurus ekonomiskā krīze skārusi visvairāk. Pieļaujams, ka tāpēc iegūtās atbildes vairumā bijušas negatīvas.
"Uzņēmēji īpaši neprotestētu, ja pašvaldību skaits tiktu samazināts."
Aptaujas otrā daļa bija veltīta ieteikumiem valdībai. Pirmkārt, norādīts uz nepieciešamību turpināt valsts budžeta samazināšanu, to izdarot uzreiz par EEK 7 miljardiem (LVL 0,31 mljrd.), un būtu jāiesaldē darba algas. Kā viena no svarīgākajām tika minēta pārvaldes un sociālo pabalstu reforma. Uzņēmēji īpaši neprotestētu, ja pensijas netiktu paaugstinātas, bet pašvaldību skaits samazināts.
Vairums iedzīvotāju neatbalsta divpartiju vēlēšanu sistēmas veidošanu
Par iespējamo divpartiju sistēmas veidošanu Igaunijā tiek runāts jau kopš 2000. gada. Taču tas palicis tikai runu līmenī arī šobrīd, jo katra no tagadējām lielākām politiskām partijām vēlas būt šo divu partiju sastāvā vai - vēl vairāk - par kādas no šo partiju veidotājām. Šobrīd spēcīgākās ir Centra un Reformu partijas, un tieši no tām bieži dzirdamas runas par divpartiju sistēmas veidošanas nepieciešamību pēc Lielbritānijas vai ASV modeļa. Tad vēlētājiem būtu skaidrs, par ko balsot, un, veidojot valdību, izpaliktu garās kompromisa meklējumu sarunas. Bet sarunas jau esot risinājušās arī starp Centra partiju un sociāldemokrātiem, kā arī tuvināšanās mēģinājumi starp Zaļo partiju, sociāldemokrātiem un Tautas savienību.
Domas, ieceres, vēlmes un arī sarunas var būt, taču divpartiju sistēmas ieviešanai nepieciešams pats galvenais – mažoritārā vēlēšanu sistēma. Vienkāršāk skaidrojot, tas nozīmē, ka Igaunijai jābūt sadalītai 101 vēlēšanu apgabalā. Katrs apgabals ievēlētu vienu parlamenta (Rīgikogu) deputātu. Vispirms norisinātos apgabalu vēlēšanas, kurās no dažādām politiskajām partijām var kandidēt viens pārstāvis. Uzvar un Rīgikogu nokļūst tas kandidāts, kurš iegūst lielāko balsu skaitu.
Šī vēlēšanu sistēma ir vienkārša, balsu skaitīšana lēta un pēc vēlēšanām nesaskaņas ir reti. Šobrīd tāda sistēma pastāv Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Indijā, Pakistānā u.c. valstīs. Tomēr Igaunijā vairums pilsoņu uzskata, ka vēlēšanas pēc politiskajām partijām ir godīgākas, jo tad katrs var balsot par tās partijas kandidātu, par kuru tiešām vēlas. Ja šīs partijas vēlētāju skaits pārsniedz, piemēram, 5% barjeru, kandidāts var nokļūt parlamentā.
"Runas par divpartiju vēlēšanu sistēmas veidošanu ir aizēnojušas kādu citu procesu, kas varbūt ir nozīmīgāks – Rīgikogu tagad izskata Sabiedrisko pakalpojumu likumu."
Mažoritārās vēlēšanu sistēmas pretruna ir arī tā, ka sabiedrība tomēr nedalās tikai divās „krāsās” – baltajā un melnajā. Sabiedrībā ir daudz tādu vēlētāju, kuri nevēlas balsot tikai par divām piedāvātajām partijām. Igaunijā šī iespēja tiek dota. Atšķirībā no Lielbritānijas pašlaik Igaunijā pastāvošā vēlēšanu sistēma ir jaunāka, modernāka un arī sarežģītāka. Šobrīd Igaunijā ir 12 vēlēšanu apgabali. Katrā apgabalā ir noteikts skaits balsstiesīgo vēlētāju. To skaits tiek dalīts ar kopējo pilsoņu skaitu valstī un dalīts ar 101. Tā tiek iegūts mandātu skaits parlamentā, kas jāievēlē no konkrētā apgabala. Šāda vēlēšanu sistēma ir prioritāra daudzpartiju sistēmā. Ja Centra un Reformu partijas ir vienojušās par divu partiju veidošanu un tuvāko partiju pievienošanu, tad jāteic, ka Igaunijas vēlēšanu sistēmā cenšas izspraukties jauni iedīgļi. Ir ļoti grūti iedomāties, kā realitātē Centra partija varētu apvienoties ar sociāldemokrātiem vai Zaļie ar kādu citu partiju.
Runas par divpartiju vēlēšanu sistēmas veidošanu ir aizēnojušas kādu citu procesu, kas varbūt ir nozīmīgāks par centieniem salauzt proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Rīgikogu tagad izskata Sabiedrisko pakalpojumu likumu, kas izmainīs līdz 30 000 ierēdņu darba attiecības ar valsti. Vairums no šiem ierēdņiem pāries uz parastajiem darba līgumiem līdzšinējo administratīvo aktu vietā.
Rīgikogu 1. oktobrī jaunā likuma izskatīšanas laikā izskanējusī doma par ierēdņu „partiju” liek atcerēties dažu politiķu izteiktās domas, ka tieši šī „partija” turpmāk regulēs dzīvi. Jaunais likums dos ierēdņiem lielākas tiesības, piemēram, ja kancleram (Latvijā - valsts sekretāram) rodas nesaskaņas ar ministru, tad kanclers var būt atbrīvots no darba uz pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.
