Tiem, kuri vēlas piedalīties konkursā, lai pretendētu uz KNHM atbalstu, jāsagatavo pašu izstrādāts projekts, kas saistīts ar dzīves kvalitātes paaugstināšanu savā mājā, tai piegulošā teritorijā, vai jāiesaka kāds interesants pasākums.
Tūkstoš eiro skaistumam
Nīderlandieši finansējumu piešķir, piemēram, dzīvojamā nama remontam, apkārtnes labiekārtošanai, bērnu rotaļu vai sporta laukuma izveidošanai, arī mākslas dienu rīkošanai vietējā skolā vai velomaratonam utt. Konkursam projektus drīkst iesniegt iedzīvotāju grupas (fizisku personu neformālās grupas), kurās apvienojušies vismaz trīs vietējie iedzīvotāji.
Katru atbalstīto projektu KNHM fonds finansē 1000 eiro (vairāk nekā 700 latu) apmērā. Taču ar to sadarbība neapstājas. Ja iesākto projektu iespējams attīstīt un pilnveidot, fonds finansē arī otro un trešo kārtu, kuru gaitā iedzīvotāji var saņemt attiecīgi 50 un 40 procentu līdzfinansējumu. Tad viņiem gan nākas sarūpēt atlikušo naudas daļu – vai nu, kā saka, samest kolekti, vai arī lūgt vietējās pašvaldības atbalstu.
"Katru atbalstīto projektu KNHM fonds finansē 1000 eiro apmērā."
Lai pretendētu uz KNHM atbalstu, projektiem jāatbilst vairākiem kritērijiem. Vispirms to sagatavošanā ir jāiesaista vietējie iedzīvotāji un jāveicina viņu līdzdalība iniciatīvas īstenošanā, ierīkojot puķudobes vai remontējot dzīvojamās mājas kāpņu telpu. Taču, ja nepieciešams, iespējams iesaistīt arī profesionāļus. Svarīgs nosacījums arī tas, ka projekts nedrīkst nest peļņu. Tā rezultātiem jābūt brīvi pieejamiem plašai sabiedrības daļai. Bet galvenais, projektam ir jūtami jāuzlabo iespējami lielākas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitāte. Pēc projekta realizācijas tajā iesaistītie iedzīvotāji sevi var dēvēt par „Sabiedrību ar dvēseli” un saņemt šo faktu apliecinošu KNHM fonda sertifikātu.
Vienai valstij atvēlētā summa - nemainīga
Deviņdesmitajos gados KNHM fonds sāka darboties Centrāleiropā un Austrumeiropā, bet pirms sešiem gadiem apvienība kļuva atvērta arī Latvijai. Ar nīderlandiešu atbalstu jau īstenoti vairāki simti projektu dažādos mūsu valsts novados.
„Pirms dažiem gadiem sākām interesēties par iespējām sadarboties ar šo nīderlandiešu apvienību,” stāsta Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja, vienlaikus arī KNHM projekta koordinatore Ilze Millere. „Taču tikai šogad, pēc mūsu pilsētas pārstāvja tikšanās ar apvienības vadību, saņēmām pozitīvu atbildi. Iznākumā tika noslēgts līgums par 15 projektu finansēšanu, katram no tiem piešķirot 1000 eiro.”
Lai cik labi būtu projekti, KNHM apritē iekļūt ir visai sarežģīti. Sadarbības valstīm nīderlandieši atvēl noteiktu summu, kas tālāk tiek sadalīta atsevišķu projektu finansēšanai. Nākamie interesenti uz šiem līdzekļiem var pretendēt tikai tad, kad beidzies kāds no jau agrāk citviet uzsāktiem projektiem, jo vienai valstij fonda atvēlētā kopējā summa ir nemainīga.
"Ja iesākto projektu iespējams attīstīt un pilnveidot, fonds finansē otro un trešo kārtu, kuru gaitā iedzīvotāji var saņemt attiecīgi 50 un 40 procentu līdzfinansējumu."
Limbažu pilsētas domes un Nīderlandes fonds KNHM šā gada februārī izsludināja projektu konkursu „Sabiedrība ar dvēseli 2009”, un limbažnieki ķērās pie darba. Rezultāts bija visai negaidīts: žūrijai kopumā tika iesniegts 51 projekts. Taču tad, protams, sākās pats grūtākais – labāko priekšlikumu atlase. Kam dot priekšroku, kam atteikt?
Viedie Limbažu vērtētāji kopā ar fonda pārstāvi Niko Opdamu (Nico Opdam) nolēma, nedaudz pārdalot visu pieejamo finansējumu, atbalstīt 18 projektus - 12 par pilnu summu 700 latu apmērā, bet sešus ar samazinātu līdzmaksājumu.
Kā stāsta I. Millere, pilns finansējums tika piešķirts divu rotaļlaukumu izveidei Jūras un Priežu ielā, ugunsdzēsības mašīnas restaurācijai, deju kolektīva „Saktiņa” un kora „Doma” tērpu izgatavošanai, kā arī trotuāra izveidei starp Sporta un Jauno ielu, ēkas fasādes siltināšanai, kā arī Sporta ielas svētku aktivitāšu finansēšanai.
Cita starpā trīs no atbalstītajiem projektiem paredzēja dzīvojamo ēku fasādes krāsošanu Parka, Ozolaines un Ģildes ielā, kā arī ēkas fasādes siltināšanu Sporta ielā. Šo projektu īstenošanā aktīvi līdzdarbojās namu iedzīvotāji – paši iegādājās vajadzīgos materiālus, maksimāli palīdzēja pieaicinātiem meistariem un veica citus darbus.
Savukārt daļējs finansējums tika piešķirts Limbažu Evaņģēliski luteriskās baznīcas zāliena atjaunošanai, talku un pārgājienu rīkošanai, vienas mājas durvju nomaiņai, olimpisko skrējēju dienas un Limbažu vakara vidusskolas pasākumiem, lai aicinātu limbažniekus atsākt mācības.
Ne tikai finansējums, bet arī balva
Taču arī ārpusē palikušo KNHM konkursam pieteikto projektu mērķi bija ļoti daudzveidīgi: rotaļlaukumu izveide un labiekārtošana, kāpņu telpu kosmētiskie remonti, durvju un pastkastīšu nomaiņa, vides sakopšana un tautas tērpu izgatavošana, tostarp vairāki savdabīgi un neikdienišķi projekti – ideja apgleznot betona sienu iepretim autoostai Rūpniecības ielā, sakārtot daļu no šobrīd visai nolaistās bijušās Limbažu filca fabrikas teritorijas, intereses paaugstināšana par latviešu tautas instrumentu - kokli, radio izveide Limbažu 3. vidusskolā, kā arī molberta iegāde un daudz kas cits.
Iesniegto projektu idejas labi parāda, kādas ir nozīmīgās un iedzīvotājiem svarīgās jomas, kuras nepieciešams sakārtot un kurām nākotnē būtu jāatvēl papildu finansējums no citiem avotiem, uzskata I. Millere.
Projektu vērtēšanas komisija ir apmeklējusi jau īstenotos projektus un izvēlējusies divus vislabākos, kam paredzēts piešķirt īpašo KNHM fonda balvu – 500 eiro, kurus līderi varēs izmantot pēc pašu ieskatiem, domājams, labiekārtošanas darbu turpināšanai. Tāpat gada nogalē notiks svinīgs pasākums, kurā projekta īstenotājiem būs iespēja dalīties pieredzē.
"Daudzi darbi ar KNHM atbalstu tiks turpināti arī nākamgad."
Nākamā konkursu kārta tiks izsludināta 2010. gada janvārī, un fonda kopējā dotācija paliks nemainīga – 15 000 eiro. Tikpat liela naudas summa limbažniekiem būs pieejama arī 2011. gadā.
Taču ar to iedzīvotāju interese par tuvējās apkārtnes sakārtošanu Limbažos nebeidzas. Piemēram, turpinās par fonda līdzekļiem izveidoto bērnu rotaļu laukumu iekārtošana. Šo teritoriju tagad jau pēc savas iniciatīvas pilnveido tuvumā esošo māju iedzīvotāji – uzstāda pašu sarūpētus soliņus, iekopj puķu dobes. Daudzi darbi ar KNHM atbalstu tiks turpināti arī nākamgad. Fonda līdzekļi ir kā sēkla, kas iegūluši labā augsnē un tagad dod stiprus dzinumus, uzsver I. Millere.
No Limbažiem līdz Līvāniem un Kuldīgai
Limbaži nav vienīgā vieta Latvijā, kur īstenoti KNHM finansētie projekti. Arī Jaunpilī, Līvānos, Kuldīgā, Vecpiebalgā un citur, izmantojot fonda līdzekļus, saposts gan pa kādam pagalmam, izremontēta kāda telpa, sacensību laikā iepazīta tuvākā apkārtne un pat nopirkts molberts.
„Man bieži jautā, cik daudz naudas kāds projekts ir piesaistījis,” teic Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe. „Protams, svarīgi ir lielie projekti. Taču nozīmīgi ir arī mazie darbiņi, jo tajos iesaistās iedzīvotāji paši.”
Savukārt KNHM fonda direktors Kēss Jose (Kees Joose) apvienības galveno ideju raksturo tā: „Es ticu, ka šo konkursu rezultātā iedzīvotāji ir kļuvuši pašpārliecinātāki, saņemot gandarījumu, ko var izjust, tikai pašam radot un īstenojot iecerēto.”
