Programmas ietvaros līdz 2010.gada beigām Latvijā sadarbībā ar partneriem no kaimiņvalstu robežreģioniem tiks īstenots apakšprojekts „Latviešu un baltkrievu folkloras tradīciju vizualizācija pārrobežu mākslas tilta izveidē”. Ludzas pilsētas dome sadarbībā ar Baltkrieviju veicinās pierobežas jauniešu izpratni par latviešu un baltkrievu nacionālās kultūras kopību un savdabību. Programmas ietvaros plānots attīstīt radošo izdomu un māksliniecisko gaumi, izmantojot moderno tehnoloģiju kultūras procesu attīstības veicināšanai.
Ludzas mākslas skolā tiks ierīkota datorklase, ieviests jauns mācību priekšmets „Datorgrafika”, savukārt, Baltkrievijas pedagogi gūs pieredzi, iepazīstoties ar kaimiņvalstu mācību metodiku, iegūs jaunus sadarbības kontaktus, kā arī tiks organizētas kopīgas radošās darbnīcas - „Uzzīmē filmu” un „Medi@rt”. Apakšprojekta kopējais budžets ir 49 994 eiro.
Limbažu un Viljandi kopējā sadarbība ilgtspējīgas vides un tūrisma attīstībā Hanzas savienības ietvaros veicinās ilgtspējīgas vides un tūrisma attīstību reģionā, realizējot Lielezera pludmales rekonstrukcijas un labiekārtošanas projektu un to iekļaujot reģiona aktīvā tūrisma piedāvājumā.
Apakšprojekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta tūrisma nozares attīstība Limbažos un apkārtējā reģionā. Palielinoties tūrisma plūsmai, būs iespējams attīstīt dažādus piedāvājumus – pasākumu, sacensību rīkošanu pludmalē, inventāra piedāvājumu, kā arī apskates objektu kompleksu piedāvājumu organizēšanu. Apakšprojekta kopējais budžets ir 443 200,64 eiro.
Valkas un Valgas pilsētu kopīgās mākslas vides attīstība veicinās pilsētu kopējas mākslas vides attīstību, rīkos kultūrizglītojošus pasākumus, nometnes, vasaras skolas un ekskursijas, iesaistot Valkas un Valgas pilsētu jauniešus un citus interesentus. Projekta ietvaros plānots rekonstruēt Valkas Mākslas skolu kā abu pilsētu mākslas un kultūrizglītības centru.
Ilgtermiņā Valkas pilsēta iegūst sakārtotu infrastruktūras objektu, kurā mākslas izglītību varēs apgūt jebkurš interesents no Valkas un Valgas. Jauniešiem būs iespēja apgūt abu valstu kultūras tradīcijas un arhitektūru. Apakšprojekta kopējais budžets ir 570 600 eiro.
Mazpilsētu zaļās vides apsaimniekošana un tūrisma attīstība Latvijas – Igaunijas pierobežā veicinās pierobežas teritorijas mazpilsētu kultūrvēsturiskās zaļās zonas sakopšanu un izmantošanu tūrisma piedāvājumā, netradicionālā veidā iesaistīs iedzīvotājus kultūrvēsturiskās vides un pilsētvides zaļās zonas apzināšanā un sakopšanā.
Īstenojot apakšprojektu, pilsētās tiks radīts kvalitatīvs mazpilsētu kultūrvēsturiskās zaļās zonas apsaimniekošanas piemērs, rekonstruējot Kalna skvēru un Centrālo laukumu Rūjienas pilsētas vēsturiskajā centrā, izmantojot tos kultūras un tūrisma aktivitātēs. Apakšprojekta kopējais budžets ir 366 312 eiro.
Savukārt Latgales plānošanas reģions ar Pleskavas apgabala administrāciju veicinās reģionālo attīstību ar vidēja termiņa un ilgtermiņa dokumentu izstrādi.
Apakšprojekta mērķis ir nodrošināt Latgales reģiona un Pleskavas apgabala attīstības plānošanu, pielietojot inovatīvus un uz pārrobežu sadarbību vērstus risinājumus investīciju piesaistei reģionu attīstībai un reģionu produktīvā sektora attīstībai.
Apakšprojekta ietvaros tiks izstrādāta Latgales plānošanas reģiona un Pleskavas apgabala administrācijas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentācija kopīgai reģionu pārdomātai, vienmērīgai un ilgtspējīgai sociālekonomiskai attīstībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai un abu projekta reģionu jaunas attīstības zonas Latgale - Pleskava uzņēmējdarbības un atbalsta sektora attīstībai. Apakšprojekta kopējais budžets ir 482 516 eiro.
Ķekavas un Šauļu pašvaldības veicinās vienmērīgu un ilgtspējīgu reģionu attīstību, paaugstinās darbības efektivitāti un attīstīs pārrobežu sadarbību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību.
Apakšprojekta ietvaros Ķekava pārņems sadarbības partnera - Šauļu pašvaldības labo praksi kā rezultātā tiks identificēti un ieviesti pieci e-pakalpojumi, kas uzlabos pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, izveidota un ieviesta sakārtota informācijas tehnoloģiju infrastruktūra, izveidoti divi klientu apkalpošanas centri un apzināta un izmantota labākā starptautiskā prakse mērķu sasniegšanai. Apakšprojekta kopējais budžets ir 320 536,12 eiro.
Tāpat plānots veikt ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus pārrobežu Lielupes baseina apsaimniekošanā. Apakšprojektu īstenos pieci partneri no Latvijas - Zemgales plānošanas reģions, Baltijas Vides Forums, Jelgavas rajona padome, Gailīšu pagasta padome un divi partneri no Lietuvas: Biržu reģionālais parks un Pakruojas rajona pašvaldība. Projekta ietvaros veiks ūdens pārrobežu Lielupes baseina ūdens kvalitātes uzlabošanu un risinās ar upes piesārņojumu saistītās problēmas ilgtermiņā.
Apakšprojekta ietvaros paredzēts izbūvēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu Bauskā, Biržu ielas rajonā un izstrādāt tehnisko projektu lietus ūdens savākšanas sistēmas izveidei Bauskas pilsētā, izstrādāt pētījumu un tehniski ekonomisko pamatojumu upju hidroloģiskā raksturojuma uzlabošanai, veikt priekšizpēti un krastu stāvokļa novērtēšanu Svētes upes 5 km gara posma sakārtošanai. Tāpat plānots izveidot laivu piestātnes un labiekārtot Lielupes krastu Jelgavas rajona Staļģenē un Svētes upes krastu Līvbērzē pie Apiņu tilta. Projekta ietvaros tiks tīrīta Mūsas upes gultne atsevišķos posmos, kopā 300 m garumā un izveidotas divas labiekārtotas atpūtas vietas Mūsas upes krastā.
Papildus tiks organizēta izglītojoša vasaras nometne jauniešiem no Latvijas un no Lietuvas Biržu reģionālā parka par ūdens kvalitātes problēmām. Apakšprojekta kopējais budžets ir 275 071,32 eiro.
Dobeles un Jonišķu rajonos tiks attīstīta pārrobežu sadarbība uzņēmējdarbības atbalsta sistēma. Apakšprojekta mērķis ir celt komersantu konkurētspēju un kompetenci, veicināt uz sadarbību un zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību Dobeles un Jonišķu rajonos.
Apakšprojekts nodrošinās informācijas pieejamību par uzņēmējdarbības procesiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Apakšprojekta kopējais budžets ir 187 926 eiro.
Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta mērķis ir veicināt vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību.
Pārrobežu sadarbības programmas atbalsta saņēmēji ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un biedrības vai nodibinājumi.
Apakšprojektos bija jāietver pārrobežu sadarbības aktivitātes vienā vai vairākās prioritātēs kā vides aizsardzība, ilgtspējīgas attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, Šengena, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība vai akadēmiskie pētījumi.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Dišlere
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67770388; 26111123
E-pasts: Ilze.Dislere@raplm.gov.lv; prese@raplm.gov.lv