Kopienas fonds ir neatkarīga labdarības organizācija, kas darbojas noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā – pilsētā vai novadā, piesaistot līdzekļus no vietējiem ziedotājiem un piešķirot tos vietējām nevalstiskām organizācijām vai neformālām sabiedrības grupām, lai īstenotu sabiedriskā labuma mērķus, kas veicina vietējo attīstību un dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā.
Kopienu fondi ir viena no polārākajām un straujāk augošajām filantropijas formām pasaulē. Šobrīd pasaulē darbojas vairāk nekā 1000 kopienu fondu 65 pasaules valstīs. Kopienu fondi starptautiskā mērogā ir plaši pazīstams zīmols ar noteiktiem pamatdarbības standartiem, kas tiek adaptēti atbilstoši katras valsts kultūrai un tradīcijām.
Latvijā pirmais kopienas fonds - Talsu novada fonds - izveidots 2003. gadā. Tā izveide un veiksmīgie darbības rezultāti pierādīja, ka šo fondu ideja Latvijā ir dzīvotspējīga. Tas deva impulsu arī Lielvārdes attīstības fonda izveidei 2003. gada decembrī, Alūksnes novada fonda izveidei 2005. gada aprīlī, Valmieras novada fonda izveidei 2005. gada jūlijā, kā arī Madonas novada fonda izveidei 2006. gada martā.
2006. gada decembrī kopienu fondi apvienojās un izveidoja Kopienu fondu kustību (KFK), lai veicinātu filantropiju un iedzīvotāju līdzdalību Latvijas novados. KFK ir nacionālais kompetenču centrs kopienu filantropijas jomā. KFK ir partneris uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām, starptautiskajām organizācijām, lai īstenotu kopīgas iniciatīvas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā Latvijas novados.
Kā šobrīd klājas Latvijas Kopienu fondiem?
Stiprina kopienu
Aktivitāšu administrēšanai izveidots fonds „Ziedot”, kura programmu vadītāja Inese Danga atklāj, ka KFK pārstāv katra kopienas fonda intereses gan sarunās ar uzņēmumiem, gan ar dažādiem nacionālajiem un starptautiskajiem fondiem. „Ziedojumi tiek saņemti gan kopīgi īstenotos projektos, gan katram kopienas fondam atsevišķi. Uzņēmumu ziedojumi pēdējā gada laikā ir samazinājušies, tāpēc fondi aktīvāk uzrunā privātpersonas, izvieto ziedojumu kastītes. Ziedotāju aktivitāte ir atkarīga no ziedojuma mērķa – jo saprotamāks un aktuālāks tas ir ziedotājam, jo labprātāk atbalsta ziedošanu. Kopumā ir jūtama sabiedrības solidaritāte,” skaidro I. Danga.
Lai piešķirtu līdzekļus prioritārajām sabiedrības vajadzībām, fondi ik gadu rīko vienu vai divus projektu konkursus, kuros iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas piesaka savus projektus. „Šī pieeja ļauj pēc vienlīdzīgiem kritējiem izraudzīties vislabākos un aktuālākos projektus. Projektu konkursu finansēšanai regulāri tiek vākti līdzekļi, ir izveidojies pastāvīgo ziedotāju loks. Paralēli fondi piesaista līdzekļus stipendijām augstskolās, mūzikas un mākslas skolās. Regulāri vasarās notiek akcija „Skolas soma”, Ziemassvētku akcijas, citas palīdzības programmas,” par kopienu fondu darbu stāsta I. Danga.
Viņa uzsver, ka katra kopiena visu fondu kontekstā tiek skatīta kā katra konkrētā fonda definēta ģeogrāfiskā teritorija, kurā cilvēkus vieno kopīga dzīves vai darba vieta, attiecīgi kultūrvēsturiskie un ekonomiskie apstākļi. Fonda uzdevums ir stiprināt kopienas piederības apziņu, veidojot stipru sociālo tīklu. „Kopienas fondu pastāvēšanai fondiem ir būtiski sajust kopienas pulsu, lai attiecīgi spētu reaģēt uz kopienas vajadzībām. Lai reaģētu uz sabiedrības vajadzībām, fondiem ir būtisks ziedotāju atbalsts,” norāda I. Danga."Ziedotāji ir tik aktīvi, cik aktīvi viņiem ziedojumi tiek lūgti. "
Stipendijas centīgajiem
Pirmā Latvijā izveidotā fonda – Talsu novada fonda – valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha uzskata, ka fonds darbojas kā tilts starp cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri ir gatavi ziedot, un sabiedrības vajadzībām. Talsos ziedojumi pārsvarā saņemti no fiziskām personām – 87%, juridisko personu ziedojumi ir 13 procenti. Sešos darbības gados atbalstīti 107 iedzīvotāju iniciatīvu projekti par kopējo summu 55 000 latu.
„Sadarbībā ar Talsu uzņēmēju Olgu Bāri 2004. gadā tika dibināta stipendija pirmās augstākās izglītības ieguvei, lai palīdzētu spējīgiem un centīgiem Talsu rajona jauniešiem iegūt labu izglītību veiksmīgas karjeras izveidei. Talsu novada stipendijas piešķirtas pieciem studentiem. Savukārt Talsu novada stipendijas mūzikā un mākslā mērķis ir sekmēt centīgu un talantīgu Talsu mūzikas skolas un Talsu mākslas skolas audzēkņu papildu izglītību un izaugsmi. Stipendija paredzēta mācību maksas segšanai saskaņā ar skolu noteikumiem. Sešu gadu laikā stipendiju saņēmuši 25 Talsu novada jaunie talanti, atbalstītas skolas, izveidoti rotaļu laukumi, organizēti sporta un grāmatu svētki,” labos darbus uzskaita I. Rorbaha. Ilona Znotiņa, 2007. gada Talsu novada stipendiāte, par saņemto atbalstu un gatavību palīdzēt citiem saka: „No pagātnes esmu iemācījusies, ka jāizmanto katra izdevība, jo ne vienmēr tā atkārtojas. Šodien mācos patstāvību, jo nevar paļauties tikai uz veiksmi un citiem. Bet rīt… Rīt centīšos dot tiem, kam pietrūkst.”
Par vienu no lielajiem sasniegumiem I. Rorbaha sauc neaizskaramā kapitāla izveidošanu, ko vēlāk varētu izmantot dažādu projektu atbalstam. 2008. gadā projekta „Līdzekļu piesaiste fonda neaizskaramajam kapitālam” laikā tika piesaistīti vairāk nekā 6200 latu."Ekonomiskā krīze liek cilvēkiem vairāk padomāt par iespējām, tāpēc tagad vairāk ziedo laiku un zināšanas. "
Pastaigu takas un rotaļu laukumi
Ar kopienu fondu gādību paveikts daudz labu darbu. „Lielvārdes novada fonds ir izveidojis stipendiju spējīgo vidusskolas absolventu atbalstam un ierīkojis rotaļu laukumus,” stāsta Lielvārdes attīstības fonda projektu direktore Ilze Kreišmane. Tāpat Alūksnes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece atzīst, ka bieži iedzīvotāji nāk ar iniciatīvu būvēt jaunus rotaļu laukumus vai citas atpūtas vietas. „Likās, ka krīze ietekmēs ziedotājus, taču, ja pamato vajadzību, ziedotāju netrūkst,” priecīga ir Dz. Zvejniece.
Liepājas novada fonda valdes priekšsēdētāja Aiga Jaunskalže uzskata, ka fonda sūtība ir stiprināt vietējos iedzīvotājus. „Fonda misija ir dot iespēju katram liepājniekam būt labam savas kopienas pilsonim – ziedot zināšanas, idejas, līdzekļus savas pilsētas vai pagasta attīstībai, darboties savas apkārtnes labiekārtošanā un dzīves uzlabošanā,” atklāj A. Jaunskalže, piebilstot, ka ziedotāji ir tik aktīvi, cik aktīvi viņiem ziedojumi tiek lūgti. Viņa ir pārliecināta, ka ekonomiskā krīze liek cilvēkiem vairāk padomāt par iespējām, tāpēc tagad vairāk ziedo laiku un zināšanas. A. Jaunskalže domā, ka vislielākais efekts ir bijis no projektiem programmā „Atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām”.
Savukārt Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš uzskata, ka veiksmīgākie ir tie mazie projektiņi, kuros cilvēki piedalījušies ar visu sirdi un dvēseli un paveikuši dažkārt mazas, bet pašiem ļoti svarīgas lietas. „Piemēram, Zilākalnā ar fonda atbalstu ir iegādāta veļas mašīna, kas tagad kalpo vecāka gadagājuma ļaudīm un mazturīgām ģimenēm, kas sev mājās šādu ierīci nevar atļauties. Ēka, kurā tā atrodas, kļuvusi par savdabīgu iedzīvotāju tikšanās vietu, cilvēki palīdz viens otram – veidojas cilvēku komunikācija un, galu galā, ticība dzīvei. Savukārt Rubenē ap Mazā Anša ezeru ir ierīkota pastaigu taka, kas ir izziņu avots vietējiem bērniem,” veiksmīgajā pieredzē dalās A. Bērziņš."Kā jau visās iniciatīvās, arī te tiek gaidīti „traki” un aktīvi cilvēki. "
Tirzas pagasta attīstības biedrības vadītājs Nils Treijs arī piekrīt tam, ka galvenais uzdevums ir kopienas attīstība, cilvēku aktivizēšana sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, labdarības tradīciju atdzīvināšana. Un, kā jau visās iniciatīvās, arī te tiek gaidīti „traki” un aktīvi cilvēki.
