Palēnām sākam pierast, ka ne vairs pa dienām, bet pa stundām mainās valdības un Saeimas lēmumi, cenas, algu svārstības un nākotnes vīzijas, kurām vajadzētu radīt harmoniskai dzīvei nepieciešamo stabilitātes sajūtu. Taču paliek pastāvīgas vērtības – Ziemassvētki kā jaunas gaismas nesēji, kā cilvēku labestības un žēlsirdības atmodināšanas un izpausmes laiks. Tieši Ziemassvētku laikā parasti atceramies tos, kuriem ikdienā klājas visgrūtāk – smagi slimos bērnus un viņu vecākus, kuru mīlestība un rūpes bezspēcīgi atduras pret nepārvaramo šķērsli – materiālajām grūtībām.
Krīze liek labāk izprast grūtības
Mēs cenšamies sadzīvot ar smago finanšu situāciju, bet nevaram taču iestāstīt slimiem bērniem, ka viņu sāpes un slimība nav īsti laikā, jo pašlaik ir ekonomiskā krīze, kuras dēļ jānogaida zāļu iegāde. Un kurš gan spētu būt tik cinisks, lai pierunātu leikēmijas vai kādas citas ļaunas slimības piemeklēta bērna izmisušos vecākus nogaidīt naudas līdzekļu meklēšanu steidzamai operācijai līdz vēlākam laikam, kad, iespējams, ekonomiskā situācija būs uzlabojusies?
Saskaroties ar ekonomisko krīzi Ziemassvētku priekšvakarā, rodas jautājums, vai pastāv tieša sakarība starp vēlmi palīdzēt un materiālo labklājību?
„Apskatā par ziedošanas attīstību Latvijā”, kurš sagatavots 2008. gada septembrī un kura autores ir labdarības portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un Kopienu fondu kustības vadītāja Inese Danga, teikts: „Pasaules prakse rāda, ka ekonomiskas situācijas krīzes apstākļos sabiedrībai ir raksturīgāka labāka izpratne par sociāli nenodrošinātam sabiedrības grupām, kas, savukārt, ir veicinošs faktors ziedošanai. (...) Lai spriestu par situāciju 2008. gadā, būtu vēlams apskatīt datus par visu kalendāro gadu kopumā, jo, kā zināms, uzņēmumi aktīvāk ziedo gada beigās, kā arī cilvēki ir atsaucīgi tieši Ziemassvētku laikā .”
Cits santīmus, cits latus
Bet kā šogad? Vai nemitīgā negatīvās informācijas gūzma ar biedējošo tendenci, ka ir „ļoti, ļoti slikti un būs vēl sliktāk”, nav radījusi cilvēkos piesardzību?
Jau vairākus gadus lielveikalu tīkls RIMI piedalās labdarības projektos, vācot naudu ziedojumu kastītēs pie veikalu kasēm. Kā saka RIMI Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa, tad šis ziedojumu veids ir pilnīgi anonīms. Ziedotāji ir gan veikalu darbinieki, gan pircēji, kuri pēc pirkuma veikšanas ziedo tik daudz naudiņas, cik nu kurš var atļauties. Cits – dažus latus, cits pārdesmit santīmus, kuri izdoti atlikumā no pirkuma summas. Ir neiespējami veikt pētījumus, kādas tautības, kādu vecuma grupu, dzimumu pārstāvji to dara visbiežāk, taču ne jau tas ir galvenais. Priecē tas, ka arī pēdējo mēnešu laikā cilvēki vienaldzīgi nepaiet garām.
"Šis gads ir ļoti pozitīvs labdarības jomā. Ziedojumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieauguši, dažām akcijām pat divkārt, trīskārt."
Piemēram, šī gada augustā RIMI atbalstītajā akcijā Skolas soma, kuras mērķis ir dāvāt pirmklasniekiem no trūcīgām ģimenēm prieku iet skolā, sniedzot palīdzību 35 Ls apmērā skolas preču iegādei, sabiedrība saziedoja 15 000 Ls, septembrī – atbalsta programmā neredzīgajiem bērniem Dialogs – 9790 Ls, bet no 1. oktobra līdz 18.novembrim organizētajā akcijā Palīdzēsim lauku skolu bibliotēkām, kuras mērķis bija palīdzēt tām lauku skolu bibliotēkām, kuros datoru nav vispār vai arī ir manāmi novecojuši, saziedoti 7755 Ls.
No 20. novembra līdz 31. decembrim RIMI veikalu ziedojumu kastītēs tiek vākti līdzekļi vairāku slimu bērnu atbalstam. Jau otro gadu, turpinot labestības projektus ne tikai maijā (Labestības diena), bet arī pirms Ziemassvētkiem, telekompānija LNT aicina ikvienu piedalīties akcijā Eņģeļi pār Latviju – ziedot un kļūt par kāda bērna sargeņģeli. Projektu atbalsta Swedbank, portāls Ziedot lv. un RIMI.
Kā norāda projekta izpildproducente Ilze Jansone, pašlaik vēl ir grūti spriest par akcijas rezultātu, jo, atceroties iepriekšējos gadus, visvairāk cilvēku ziedo tieši pirms pašiem Ziemassvētkiem, it sevišķi noslēguma pasākuma tiešraides laikā, taču arī tagad vērojama liela cilvēku atsaucība.
Apmēram pirms mēneša televīzijas raidījumā Panorāma tika stāstīts par kādu mazu zēnu no Dobeles, kuram steidzami bija jāveic aknu transplantācijas operācija Briselē. Pašu operāciju apmaksāja valsts, taču ceļa izdevumus un uzturēšanos zēnam, zēna tēvam un donoram bija jāsedz ģimenei, kurai tas nebija pa spēkam. Diemžēl puisēnu glābt neizdevās, bet Latvijas sabiedrība dažu dienu laikā ģimenei saziedoja vairāk kā 40 000 latus. Un tādos brīžos vairs negribas ticēt tik bieži dzirdētajam, ka visi latvieši ir kašķīgi, nenovīdīgi un neizpalīdzīgi salīdzinājumā ar citām tautām.
Bērnam vienalga, ko onkuļi salaiduši „ripā”
Ir tāds, nu jau folklorizējies teiciens: „Nu, kam tad šodien viegli?” Droši vien, ka nevienam. Tikai ir milzīga starpība – vai smagi ap sirdi ir tādēļ, ka šajos Ziemassvētkos, iespējams, neizdosies uzdāvināt mīļotajai jaunākā modeļa automašīnu, vai tādēļ, ka bērnam invalīdam arī šogad zudušas cerības uz Ziemassvētku brīnumu.
Nav gatavas receptes, kā palīdzēt otram tad, kad pašam ir slikti. Varbūt informēt vēl lielākās grūtībās nonākušu kaimiņu ģimeni, ka ir kāda izeja, ka ir iespēja meklēt palīdzību, ka ir tiesības saņemt (nevis pazemojoši lūgties) no valsts to, kas pienākas. Un arī cilvēki palīdzēs, jo kā saka portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta: „Neskatoties uz to, ka valstī ir ekonomiska krīze, cilvēki joprojām ir atsaucīgi un ziedo tiem, kuriem klājas grūti. Šis gads ir ļoti pozitīvs labdarības jomā. Ziedojumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieauguši, dažām akcijām pat divkārt, trīskārt.”
Tās ir ziņas, kas vieš cerību. Galvenokārt par to, ka cilvēku sirdis nav nocietinājušās.
Un tomēr – ir Ziemassvētku laiks. Un bērni tāpat gaidīs Ziemassvētku vecīti un dāvanas. „Štata Salatēvs”, aktieris Kaspars Pūce, kādā TV raidījumā nesen teica: „Bērniem ir pilnīgi vienalga, kādā „ripā” onkuļi, tur augšā visu ir salaiduši”. Un viņam ir liela taisnība.
