Par skvotu tiek dēvēta māja, kurā ilgu laiku tās īpašnieki nedzīvo. Tādējādi skvotings pēc būtības ir nekustamā īpašuma nelikumīga apdzīvošana. Tomēr šis jēdziens jāprecizē, jo skvoteri dalās divās grupās. Pirmajā ietilpst cilvēki, kam patiešām nav kur dzīvot, un viņi par savu apmešanās vietu ir izvēlējušies pamestus dzīvokļus vai namus. Pie mums šos cilvēkus sauc par bomžiem.
Savukārt otrā skvoteru grupa ir vesela kustība, kas apvieno galvenokārt 18–35 gadus vecus jauniešus - brīvdomātājus, kuri par primāro dzīvē neuzskata naudu un komfortu, bet cenšas izbaudīt visa veida neatkarību gan no vecākiem, gan no „pareizās” dzīves uzliktajiem rāmjiem. Daļa šo ļaužu sevi uztver kā turpinājumu 20. gadsimta 60.–80. gados dzimušajai brīvdomībai (hipiji, panki, anarhisti u.c.) un tic, ka ar savu dzīvesveidu viņi pretojas sistēmai, respektīvi, kapitālismam.
Pirmā modernā skvotu kustība radās 1972. gadā Ženēvā, kas tiek dēvēta par skvoteru galvaspilsētu. Tur arī radās neformālie skvotošanas noteikumi: kamēr īpašnieks ēku vai dzīvokli neizmanto, skvoteri tajā var likumīgi mitināties. Tiklīdz īpašnieks pierāda, ka ēku izmantos - izīrēs, pārdos vai remontēs –, skvoteri tiek laikus brīdināti, dodot laiku izvākties. Drīz vien skvoteri kļuva populāri arī Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Dānijā. Pirmais vilnis bija hipiju, bītņiku un citu subkultūru uzplaukuma gados, otrais sākās pēc Berlīnes mūra krišanas, kad Rietumeiropā masveidā ieplūda austrumeiropieši.
Cilvēki, kam piegriežas „pareizā” dzīve, atmet ar roku mietpilsoniskumam un dodas pasaulē. Arī tagad. Arī no Latvijas.
Īsa pamācība skvota ieņemšanā
Skvotošana reti kad notiek vienatnē, jo vienam pašam uzturēt nolūkotos un ieņemtos apartamentus ir diezgan sarežģīti. Taču drošības apsvērumu dēļ nav ieteicams biedroties ar mazpazīstamiem cilvēkiem, jo sava daļa šī dzīvesveida cienītāju nav pārlieku godīgas dabas un nereti slīgst dažādās atkarībās. Jārēķinās arī ar to, ka kāds no sākotnējiem biedriem var izdomāt skvotu pamest, bet viņa vietā neaicināts var ierasties cits. Būtībā skvotošanai ir daudz kopīga ar dzīvošanu komunālajā dzīvoklī. Būtiskākā atšķirība - skvotojot nav jāsatraucas par īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķiniem, bet vairāk jāraizējas par līdzcilvēku godaprātu.
"Skvoteri cenšas ievākties mājās, kurās iepriekš jau dzīvots: ja kāds te jau ir mitinājies, komunālo pakalpojumu pieslēgšana nekādas grūtības nesagādās."
Kad kompānija ir atrasta, jāparūpējas par mītnes vietu. Parasti kāds no domubiedriem, dodoties ikdienas gaitās, noskata pamestu namu vai dzīvokli, kas varētu kļūt par jaunajām mājām. Pēc tam nolūkoto īpašumu rūpīgi novēro. Cik ilgi, tas atkarīgs no pašu pacietības, bet ātrāk par nedēļu reti kurš riskē sākt apdzīvot mājokli, kas izskatās pamests.
Skvoteri lielākoties cenšas ievākties mājās, kurās iepriekš jau ir dzīvots, jo tas ir daudz vienkāršāk: ja kāds te jau mitinājies, komunālo pakalpojumu pieslēgšana nekādas grūtības nesagādās. Gudrākie un apzinīgākie skvoteri pat pievērš uzmanību tādai formalitātei kā mājas īpašnieka noskaidrošana. Ja nams pieder pilsētai, tad tajā var vākties iekšā bez bažām, ja tas ir privāts, tad pieklājīgāk būtu sazināties ar īpašnieku. Noskatītajā vietā skvoteri parasti ierodas naktī, uzlauž slēdzeni, tās vietā ieliek savu atslēgu, un līdz ar to mītne ir viņu rīcībā. Vēl tikai atliek nokāpt pagrabā un parūpēties par to, lai dzīvoklī atkal degtu gaisma un tiktu atjaunota ūdens piegāde: siltais, aukstais – kādu gribi. Un dzīve bez naudas var sākties.
Skvoteru tiesības
Kaut arī īpašums, kurā apmetušies skvoteri, viņiem nepieder, viņi to neīrē un lielākajā daļā gadījumu tā saimnieks par nelikumīga īpašuma apdzīvošanu var tikai nojaust. Šiem cilvēkiem ir savas tiesības, kuras apkārtējiem nākas respektēt.
Tas gan nenozīmē, ka nelikumīgie iemītnieki drīkst skaļi uzvesties vai apdraudēt kaimiņus un viņu īpašumu, bet gan garantē pašu skvototāju īpašuma neaizskaramību. Piemēram, Anglijā skvototos dzīvokļus vai namus rotā izdrukātas A4 formāta lapas ar tā saucamo tiesisko brīdinājumu (Legal warning). „Dokuments” norāda, ka aiz attiecīgajām durvīm atrodas skvoteru okupēta teritorija, kas nu kļuvusi par viņu mājām, un bez iemītnieku atļaujas šajā īpašumā ienākt aizliegts. Jebkuras domstarpības jārisina tiesiskā ceļā.
Ieņemtajā teritorijā pavisam mierīgi var dzīvot, ilgstoši tiesājoties ar domi, kā arī tad, ja dzīvoklim vai mājai nav īpašnieka vai apstiprināta projekta. Namu īpašnieki Lielbritānijā pret skvoteriem pārsvarā izturas iecietīgi un, tiklīdz nolemj savu īpašumu pārdot, izīrēt vai apdzīvot paši, nelūgtos viesus par to laikus brīdina. Advisory Service for Squatters - organizācija, kas aizstāv skvoteru intereses, uzsver: „Neapdzīvotās ēkas nereti ir atstātas vaļā, vai arī to durvis ir uzlauztas, un līdz ar to namos uzturas vietējie jaunieši vai narkotiku lietotāji. Taču skvoteri atkal padara tās apdzīvotas un rūpējas par to, lai tur būtu kārtība.”
Dzīvesveids – kā jau dzīvē
Skvotu iemītnieka, gluži tāpat kā jebkura cita cilvēka, dzīvesveids ir atkarīgs no nodarbošanās un interesēm. Kā vienas, tā otras skvoteriem mēdz būt ļoti plašā amplitūdā. Skvoteru vidū var atrast dažādu uzskatu paudējus un dzīvesveida piekritējus, sākot ar priekšzīmīgiem tēviem un beidzot ar tipiskiem lielpilsētas slaistiem. Tiem pa vidu atrodas visdažādāko subkultūru pārstāvji, kas samērā bieži ir apvienojušies komūnās un dzīvi skvotos uztver kā protesta formu.
Daļai skvotu iemītnieku, tātad, ir ģimene, bērni un darbs, taču augsto īres maksu dēļ dzīvokli uzturēt nav iespējams. Tāda tipa skvoteri nereti maksā par nelegāli ieņemtā mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un lolo cerības pašreizējo dzīvesvietu reiz nomainīt pret savu vai īrētu dzīvokli vai arī laika gaitā iegūt skvotu savā īpašumā.
Ievērojama skvoteru daļa ir studenti un mākslinieki, kam skvoti ir vieta, kur radoši izpausties. Tajos bieži vien tiek organizēti koncerti, izstādes un radošās darbnīcas. Atsevišķos Lielbritānijas un Holandes skvotos rīkotās izstādes ir atvērtas ikvienam interesentam.
"Nestrādājošie vai tikpat kā nestrādājošie skvoteri mēdz pārtikt no ēdiena, ko atrod pie veikaliem un kafejnīcām novietotajās atkritumu tvertnēs jeb skipos."
Daļai skvoteru, kas sevi lielākoties pozicionē kā brīvdomātājus (ļoti ietilpīgs jēdziens), ir dzīves laikā iegūta nepatika pret naudu, un šāds dzīvesveids ļauj viņiem dzīvot, par naudas daudzumu vai trūkumu sevišķi neraizējoties: jumts virs galvas ir, visi nepieciešamie komunālie pakalpojumi arī nodrošināti. Lai nopirktu ēdienu, drēbes un citas vajadzīgas preces, skvoteri mēdz strādāt pāris dienas nedēļā. Protams, potenciālajam darba devējam tiek noklusēts, ka darba meklētājs dzīvo skvotā.
Nestrādājošie vai tikpat kā nestrādājošie skvoteri mēdz pārtikt no ēdiena, ko atrod pie veikaliem un kafejnīcām novietotajās atkritumu tvertnēs jeb skipos. Šo pārtikas produktu iepakojumi ir neatvērti, un ēdiens ir izsviests ārā tādēļ, ka tam beidzies derīguma termiņš. Tā kā šiem cilvēkiem ir daudz brīva laika, pa dienu viņi ar velosipēdiem apbraukā pilsētu, meklēdami dažādas lietas, kas varētu noderēt, bet kuras citi – labāk situēti iedzīvotāji – ir atzinuši par krāmiem. Tā var tikt pat pie mēbelēm un elektronikas precēm un arī mājokli iekārtot bez naudas!
Tomēr gadās, kad ēdamu vai neēdamu lietu meklējumos skvoteri nonāk konfliktā ar likumu. Attiecīgā cilvēku kategorija bieži mēdz apmeklēt lielveikalus, taču par tur pieejamo produkciju nemaksā. Viņi parasti darbojas nelielās grupiņās pa trim. Taktikas ir dažādas, taču mērķis viens – ieiet veikalā ar tukšu čemodānu, bet ārā iznest pilnu un tā, ka nevienam apsargam nerastos ne mazākās aizdomas. Daļa skvotos dzīvojošo cilvēku idejiski ir pret korporācijām, un, tā kā lielveikals ir korporācija, zagts tiek bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Jāatzīst: nereti šāda dīkdienība iet roku rokā ar narkotiku lietošanu. Gan skvoteri – mākslinieki, gan skvoteri – lielpilsētas slaisti - mēdz eksperimentēt ar dažādām atkarību izraisošām vielām. Vieni – lai gūtu iedvesmu, otri – lai kaut kā aizpildītu savu brīvo laiku. Tiklīdz kāds no skvota iemītniekiem sāk lietot narkotikas, ir jāievēro īpaša piesardzība: nedrīkst izlaist no rokām pasi un arī nauda rūpīgi jāglabā. Atkarībā no morāles kritērijiem un tieksmes izmēģināt visu jauno, veidojas pārējo biedru attiecības ar atkarību izraisošo vielu upuri.
Latvieši skvotos un skvoti Latvijā
Latvju jaunatne Rietumeiropas skvotos ir sastopama itin bieži, un latviešu skvoteris no vidējā Rietumeiropas skvotera ne ar ko neatšķiras ne ar nodarbošanos, ne ar attieksmi pret dzīvi skvotā – daļai tautiešu tā ir tikai pagaidu mītne līdz brīdim, kad tiks atrasts darbs, bet citiem - dzīvesveids. „Dažreiz ir jūtama tāda brīvība, ka liekas – lai gan tev vispār nekā nav, tev pieder visa pasaule,” par savu Londonas skvotos nodzīvoto laiku stāsta kāds latviešu puisis.
Arī šīs publikācijas autore 2006. gada ziemu pavadīja Londonas ielās. Patiesībā bija domājusi padzīvot skvotos, bet tas neizdevās, tomēr par skvotošanu uzzināja gana daudz. Pāris skvotos arī pabija. Pirmais bija ar futbola kartītēm izlīmēta istabiņa pussagruvušas daudzstāvu mājas pašā apakšā, otrajā iemaldoties saprata – tur ir narkomāni. Jā, skvoti var būt arī bīstami!
"Dažreiz ir jūtama tāda brīvība, ka liekas – lai gan tev vispār nekā nav, tev pieder visa pasaule."
Katrā ziņā pārliecinājos, ka Anglijā nomirt badā ir neiespējami, jo atšķirībā no Latvijas veikalnieki nerealizēto produkciju nevis iesviež atkritumos, bet gan saliek maisos un pie veikala, kafejnīcas vai bistro, lai bezpajumtnieki varētu to paņemt. Vēl ir dažādas kristīgās organizācijas, kas piegādā pārtiku un apģērbu. Noteiktā vietā un laikā piebrauc mašīna, un bezpajumtnieki var tikt pie drēbēm un siltas zupas. Ir arī lielās zupas virtuves, piemēram, „Manna centre”, kur pat pavaicā: "Un jums ar gaļu vai veģetāro?" Ir dažādi dienas centri, uz kuriem var iet, lai mazgātu drēbes. Dažos no tiem gan ir noteikti vecuma ierobežojumi, bet, ja vajag, visu var sarunāt.
Citādi ir ar skvoteru kustību Latvijā. Pēc dažādos interneta forumos atrodamās informācijas var secināt, ka ir jaunieši, kurus attiecīgais dzīvesveids interesē un kuri meklē domubiedrus un vietu skvota atvēršanai Rīgā. Ir cilvēki, kas pat ir tikuši līdz idejas realizācijai, tiesa gan, savu ieceri saskaņojot vai nu ar apsardzi, vai ar īpašnieku, jo citādi varētu iznākt konflikts ar likumu. Tomēr skvoti Latvijā ir ne tik daudz pastāvīga dzīvesvieta kā teritorija, kur īslaicīgi apmesties, reizēm pārnakšņot vai pasēdēt ar draugiem un domubiedriem. Turklāt, ņemot vērā klimatiskos apstākļus, skvoti Latvijā ir sezonāla parādība.
