Taču „Zaļā karotīte” savā astotajā gadskārtā nav gluži tā pati, kas 2001. gadā sāka savu ceļu Mārketinga padomes pajumtē.
No vienkāršas idejas līdz kvalitātes shēmai
Preču zīmes „Kvalitatīvs produkts Latvija” radītāja, biedrības „Mārketinga padome” vadītāja Ingūna Gulbe atceras, ka tolaik iecere bijusi „patērētājam uzskatāmi parādīt vietējo produktu”. Tā arī notika, pamazām „karotīte” kļuva arvien populārāka. Piemēram, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumi liecina, ka 2005. gadā to atpazinuši 68%, bet 2006. gadā - jau 71,3% aptaujāto iedzīvotāju.
Šī preču zīme 2008. gada nogalē bija piešķirta 43 uzņēmumu 203 produktiem. Bet tobrīd „Zaļā karotīte” vairs nebija Mārketinga padomes piederībā, un, kaut gan mārketinga pasākumi turpinājās ierasti spoži, sistēmā bija iestājies gana liels haoss.
Preču zīme no 2008. gada 18. augusta bija kļuvusi par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) zīmolu ar norādi “Kvalitatīvs produkts”, kas tika reģistrēta kā viena no Eiropas NPKS produktu norādēm. To noteica MK noteikumi Nr. 663 „Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”.
MK noteikumos rakstīts: „Pārtikas kvalitātes shēmas ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, bioloģiskās lauksaimniecības shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēma, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību shēma, kā noteikts Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).”
Tagad produkti izsekojami visos pārtikas aprites posmos
Mārketinga padome skaidro: „Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI), kā MK noteikumos norādītā kontroles institūcija, deleģēto funkciju izpildīšanai ir izveidojusi apakšstruktūru - Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācijas nodaļu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 663 spēkā stāšanās mirklī būtiski mainījās pamatprincipi uzņēmumu novērtēšanai un preču zīmes lietošanas tiesību piešķiršanai, tāpēc normatīvs paredzēja pārejas perioda iespējas viena gada laikā.”
Līdz 2008. gada 18. augustam "Kvalitatīvs produkts Latvija” - kvalitātes apliecinājuma preču zīme, ko piešķīra Mārketinga padome –, balstījās uz šādiem pamatprincipiem:
- Konkrēto produktu preču zīmes "Kvalitatīvs produkts Latvija" atbilstības novērtēšanai virzīja ražošanas nozares asociācija.
- Preču zīmes piešķiršanas kārtība balstījās uz Mārketinga padomes izstrādāto nolikumu, nozares un valsts pārstāvja līdzdalību novērtēšanas procesā un Mārketinga padomes asociāciju kopsapulces lēmumu.
- Pretendents savā produktā deklarēja 75% Latvijas izcelsmes izejvielu, uzraudzības laikā starptautiski atzīta auditorfirma apliecināja šīs prasības izpildījumu gada ietvaros.
- Pretendents ar analīzēm apstiprināja produkta kvalitāti atbilstoši produktu grupas apakšnolikumā izvirzītajām prasībām. Un Mārketinga padomes kvalitātes speciāliste gada uzraudzības ietvaros organizēja produktu atlasi fizikāli ķīmisko analīžu un sensorās novērtēšanas veikšanai akreditētā laboratorijā.
- "Kvalitatīvs produkts Latvija" preču zīmes lietotājs bija produktu ražotājs.
Pēc 2008. gada 18. augusta būtiskākie principi cita starpā ir šādi:
- Prasības visiem pārtikas produktu ražošanas posmu dalībniekiem publiski ir pieejamas, un operatori (zemnieki vai uzņēmēji – red.) brīvprātīgi var pieteikties uz produkta atbilstības novērtēšanu un atbilstības gadījumā var brīvprātīgi piedalīties NPKS.
- Operators iesniegumā norāda savu darbības posmu pārtikas apritē un operatoru sarakstu, norādot izejvielu piegādātājus vai produkta saņēmējus, kas iesaistīti iepriekšējā vai nākamajā pārtikas aprites posmā.
- NPKS produkti ir:
- izsekojami visos pārtikas aprites posmos;
- izejvielas ir ražotas, ievērojot integrēto audzēšanu un/vai labturību;
- nav konservantu un sintētisko krāsvielu;
- nav ĢMO;
- ir ievērotas augstākas kvalitātes prasības, nekā konkrētajām produktu grupām noteikti nekaitīguma kritēriji ES.
Jau šie daži citētie nosacījumi liecina, ka tagad pie kvalitātes zīmes ražotājiem tikt ir sarežģītāk. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācijas nodaļas speciālisti apseko arī izejvielu piegādātājus, toties iznākums, protams, ir augstvērtīgāks un gala patērētājam vēl drošāks. Turklāt Latvijā esam ļoti pacentušies, ieviešot augstākas prasības nekā līdzīgiem kvalitātes sistēmas produktiem citviet ES.
Sertificēšanu uzrauga iestāde, kas nav akreditēta
Kā NPKS kontroles iestāde MK noteikumos norādīts Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, kam jābūt akreditētam valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (LATAK), un to ir apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests. Tālāk normatīvajā dokumentā pavisam citā vietā ļoti neuzkrītoši iestarpināts teikums „prasība attiecībā uz kontroles institūcijas akreditāciju stājas spēkā 2009. gada 31. decembrī”.
To izlasot, pirmajā brīdī šķita, ka pieļauta drukas kļūda – kā, jaunā shēma jau tiek ieviesta, bet atbildīgajai iestādei piešķirts tik garš pārejas laiks pilnvērtīga statusa iegūšanai? Tātad acīmredzot NPKS ieviešana kaut kāda iemesla dēļ sākta novēloti un notika ļoti lielā steigā. Vēl 2008. gada decembrī Mārketinga padome pauda šādu viedokli: „Šogad neviens nevarēs pateikt shēmu no viena gala līdz otram. Neviens!”
"Pārtikas kvalitātes nacionālā shēma tika izstrādāta pusotru gadu, šajā darbā plaši iesaistot arī lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus."
Zemkopības ministrija informē, ka, Latvijai iestājoties ES, pievienošanās līgumā bija paredzēts finansiāls atbalsts „Zaļās karotītes” veicināšanai. Bet 2007. gads bija pēdējais, kad drīkstēja maksāt šo naudu. Izeja bija NPKS ieviešana, pakļaujoties iepriekš minētās regulas normām. Tādējādi kļūtu pieejams finansējums lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmas ietvaros.
Pārtikas kvalitātes nacionālā shēma tika izstrādāta pusotru gadu, šajā darbā plaši iesaistot arī lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus. LV.LV aptaujātie pārtikas produktu ražotāji sertifikācijas procesu atzīst par pietiekami draudzīgu, kas pārmērīgi lielus pūliņus neprasot – katrā ziņā samērojot ar prestižu, ko sniedzot „Zaļās karotītes” zīmols.
LVAEI akreditācija līdz šim brīdim nav notikusi. Mārketinga padome, taujāta par tās norisi, atbild: „Kontroles institūcija ir saņēmusi savai darbībai PVD apstiprinājumu un iesniegusi Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā pieteikumu un dokumentus akreditācijas procesa uzsākšanai. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sertifikācijas nodaļa ir gatava akreditācijas ekspertiem sniegt izvērtēšanai visu nepieciešamo informāciju, demonstrēt savas praktiskās iemaņas un apliecināt profesionālo pieredzi, lai iegūtu kompetentu akreditācijas ekspertu slēdzienu par spējām apliecināt savu darbību saskaņā ar standartu LVS EN 45011:2004 „Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām” prasību izpildījumu.”
No šī skaidrojuma var saprast, ka akreditācijas lietas neko tālu nav pavirzījušās, bet LATAK atsakās teikt ko vairāk, kā vien to, ka akreditācija sākta un par procesa gaitu ziņas nevienam nesniedzot. Interesanti, kas tur tik slepens?
Riņķadancis ar vārdu „Latvija”
NPKS pirmo sertifikātu svinīgi pasniedza šā gada aprīlī uzņēmumā SIA “Aloja Starkelsen” – Alojas kartupeļu cietei.
Līdz novembrim sertifikāti piešķirti 28 uzņēmumu 81 produktam, kuru ražošanā kā shēmas dalībnieki piedalās vairāk nekā 130 izejvielu piegādātāju, un sertifikācijas procesa dažādos posmos pašlaik atrodas 16 uzņēmumu 71 produkts. Kā informē Mārketinga padome, līdz šā gada novembra beigām dalība NPKS primārajam ražotājam izmaksā tikai 10 latu, bet, ja operators (dalībnieks) ir pārtikas pārstrādes uzņēmums, kas sadarbojas ar shēmas dalībniekiem, maksājums sasniedz 50 latus.
Acīmredzot no decembra šajos nosacījumos gaidāmas izmaiņas.
NPKS „Zaļajai karotītei” deva vēl kādu atšķirību. „Tā tagad ir valsts mēroga zīme,” 2008. gadā skaidroja I. Gulbe. „Uz tās vairs nav uzraksta „Latvija", jo Eiropas Savienībā izšķirīgais izvēles kritērijs nedrīkst būt izcelsmes valsts. Visi ES izcelsmes produkti ir vienādi kvalitatīvi un labi - tāda ir Eiropas filozofija. Bet, cik es zinu, tādas kvalitātes zīmes kā „Zaļā karotīte” ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, it sevišķi vecajās. Piemēram, Vācija savu uzņēmēju atbalstam tērē simts miljonus eiro gadā."
"Tagad pie kvalitātes zīmes ražotājiem tikt ir sarežģītāk, toties iznākums, protams, ir augstvērtīgāks un gala patērētājam vēl drošāks."
Šajā laikā tika demonstrēts arī preču zīmes turpmākais veidols – bez produkta izcelsmes valsts norādes. Mārketinga padome skaidro: „Preču zīmi "Kvalitatīvs produkts" biedrība „Mārketinga padome” reģistrēja LR Patentu valdē 2004. gada beigās (līdz tam bija zīme "Kvalitatīvs Latvijas produkts") un izstrādāja nolikumu par zīmes lietošanu. Nolikumā bija paredzēti zīmes lietošanas veidi, iekļaujot tajā ražošanas vietu, valsti vai reģionu (piemēram, Latvija, Kurzeme utt.). Līdz ar to zīme tika lietota, iekļaujot tajā Latvijas vārdu. Citi vietvārdi netika izmantoti. 2008. gada sākumā zīme tika nodota Zemkopības ministrijas (ZM) īpašumā, un zīme kļuva par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmas zīmolu.”
Kā liecina arhīva ziņas, piemēram, 2005. gadā „Zaļās karotītes” produktiem tika piešķirta preču zīme „Kvalitatīvs produkts Latvija”, kur zem karotītes patiešām bija ierakstīts valsts nosaukums. Pēc trim gadiem tas pazuda pavisam – tātad īstenībā tā bija jau trešā preču zīmes vizuālā versija.
ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente Baiba Kārkliņa stāsta, ka Latvijas vārds no preču zīmes izgaisis krietni ātrāk nekā 2008. gada augustā, iespējams, gada sākumā, kad ar ES iestādēm norisinājās sarunas par NPKS ieviešanu.
„Zaļā karotīte” ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu produktiem
Tagad kvalitātes zīmes nosaukumā atkal briest kārtējās pārmaiņas. ZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumos Nr. 663 „Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība””.
Projekts paredz precizēt nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzības un kontroles kārtību, vienkāršotas kvalitātes prasības dažiem produktiem, kā arī shēmas norādē „Kvalitatīvs produkts” ietvert norādi par produkta izcelsmes valsti vai reģionu.
B. Kārkliņa saka: „Latvijas vārds atkal atgriezīsies. Tas būs sīkākā drukā, jo ES nepieļauj, ka produkta izcelsmes vārds būtu vienlīdz līdzvērtīgs pārējam tekstam. Pašlaik notiek saskaņošana. Tas viss sākās šā gada jūnijā, kad paši ražotāji izteica vēlēšanos dabūt šo vārdu atpakaļ. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima, Kooperatīvu asociācija – visi teica, ka vissvarīgākais ir, lai kvalitātes zīmē būtu norāde - Latvijas produkts.
"Pārtikas produktu ražotāji lēš, ka etiķetes maiņa vienam produktam, ja atkal būs cits „Zaļās karotītes” veidols, maksās aptuveni 500 latu."
Protams, ka tā nedrīkst. Jo svarīgākais patiešām ir kvalitāte, un kā papildu nosacījumu var norādīt izcelsmi. Turklāt šajā shēmā nevaram aizliegt piedalīties citiem ES valstu produktiem. Tātad, ja produktam ir vismaz 75% Latvijas izcelsmes, tad var norādīt, ka tas ražots Latvijā, ja 75% izejvielas ievestas no Polijas vai kādas citas valsts, tad preču zīmē uzrādāmi šo valstu nosaukumi. Šīs normas mēs nedrīkstam neievērot, jo citādi pret mūsu valsti var ierosināt tiesvedību un iespējami pat lieli sodi.
Bet saistībā ar NPKS ir arī noteikts, ka kontroles iestāde ir tikai LVAEI. Tātad, ja šajā shēmā vēlas iekļaut, piemēram, Polijas produktu, tam jābūt sertificētam tieši šajā institūcijā. Tad vērtētājiem jādodas uz attiecīgo uzņēmumu, kam būtu jāsedz šādi ar sertificēšanas procesu saistīti izdevumi. Tālab rodas jautājums – vai ārzemju ražotāji tos vēlēsies uzņemties, lai iegūtu „Zaļās karotītes” preču zīmi?”
Tā viltīgi un labi izdomāts – kā izvilkt pavedienu caur adatas aci. Pārtikas produktu ražotāji lēš, ka etiķetes maiņa vienam produktam, ja atkal būs cits „Zaļās karotītes” veidols, maksā aptuveni 500 latu. Tādam uzņēmumam kā, piemēram, SIA „Lazdonas piensaimnieks”, kam sertificēti septiņi produkti, vai SIA „Kronis”, kam astoņi, tēriņi būs gana lielāki.
Taču B. Kārkliņa teic, ka uzņēmējiem pašiem šie izdevumi nebūs jāsedz, jo „ministrija nav nekāds ļaundaris, un mums ir arī atbalsts tieši ražotājiem, lai segtu izdevumus, kas radušies papildus saistībā ar dalību shēmā. Tā ir vietējā subsīdiju nauda. Pārstrādātājiem pieejamais atbalsts ir apmēram 2000 latu”.
No visa iepriekš izsekotā tomēr nav īsti skaidrs – kāpēc Latvijas vārds no zīmola bija pazudis, jo īstenībā tas visu laiku tomēr eksistē, kādēļ šādu risinājumu nevarēja atrast uzreiz? Kādēļ tagad, kad skaitām katru latu, bija jāsagādā šādi papildu tēriņi no subsīdiju naudas? SIA „Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors Andrejs Hansons, „karotītei” veltot visnotaļ atzinīgus vārdus, tomēr uzskata, ka Latvija laikam būs vienīgā valsts Eiropā, kur tradicionāla kvalitātes zīme pārdzīvo šādas metamorfozes.
